Divas jaunas RSU zinātnieku grāmatas par Latvijas sabiedrību
Ceturtdien, 27. septembrī, Latvijas Zinātņu akadēmijas Senāta zālē plkst. 10.00 dienasgaismu ieraudzīs divas jaunas Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) pētnieku (sociologu, ekonomistu, psihologu, filozofu, sociālantropologu un komunikācijas speciālistu) veidotas grāmatas: Nemiers ar plurālismu. Sociālā rīcība Latvijā (red. RSU profesors Sergejs Kruks) un Sociālais kapitāls un darbinieku finansiālā līdzdalība uzņēmuma konkurētspējas un inovāciju veicināšanā (red. RSU prof. Inna Dovladbekova un LU prof. Ērika Šumilo).
Sabiedrības pasivitāti un personiskas iniciatīvas trūkumu parasti nosauc kā galvenos šķēršļus Latvijas izaugsmes ceļā. Kā risinājumu valdība piedāvā cilvēka rakstura mainīšanas programmu, kas paredz piederības sajūtas, tiesiskuma izpratnes, vērtību apziņas audzināšanu. RSU zinātnieki nepiekrīt šādai pieejai, un viņu argumenti, kas ir balstīti empīriskos pētījumos, ir apkopoti nupat RSU izdevniecībā iznākušajās grāmatās. Analizējot aptauju un interviju datus, pētnieki secina, ka vērtības un attieksmes pret sociālo rīcību lielākoties ir atkarīgas nevis no indivīdu rakstura, bet gan no lomas un resursiem, ko viņiem piešķir sociālā struktūra. Tā, piemēram, cilvēki, kuri paši rada darbavietas (darba devēji, ģimenes bizness, pašnodarbinātie), ir atvērti pārmaiņām, gatavi riskēt un uzņemties atbildību, taču rīcību kavē institūcijas un procedūras, kuras viņi nevar kontrolēt. Zinātnieki analizē vairākus normatīvos aktus, kuru neskaidrie, pretrunīgie un argumentos nebalstītie formulējumi faktiski bremzē indivīdu sabiedrisko aktivitāti.
Latvijas sabiedrība ir daudzveidīga (un etniskā piederība nebūt nav galvenais atšķirību avots), taču institūciju uzbūve un sarunu vešanas procedūru ignorēšana neļauj risināt šīs atšķirības. Indivīdi vairās paust iniciatīvu, darboties kopīgi, jo nav garantiju, ka visus ieguvumus no šīs darbības nepiesavināsies atšķirīgais cits. Tas arī ir būtiskākais uzticības trūkuma cēlonis, izdevumā par sociālo rīcību Latvijā vētī pētnieki.
Uzņēmējdarbības attīstība Latvijā, jaunu uzņēmumu rašanās un esošo uzņēmumu konkurētspējas veicināšana ir cieši saistīta ar inovācijām, kuru veidošanā nozīme ir ne vien uzņēmumu īpašniekiem, bet arī darbiniekiem. Tāpēc sociālā kapitāla ieguldījums un darbinieku iesaiste uzņēmuma mērķu īstenošanā ir svarīgi uzņēmuma veiktspējas paaugstināšanā. Pētnieki noskaidrojuši sociālā kapitāla un darbinieku finansiālās līdzdalības nozīmi uzņēmuma konkurētspējas un inovāciju veicināšanā, skatot sociālo kapitālu galvenokārt uzņēmumu līmenī. Izaugsmi veicinās tas, ja vairāk iedzīvotāju kļūs par īpašniekiem, bet darbinieki ieguldīsies uzņēmuma kapitālā. Pētījums liecina, ka labvēlīgas politikas apstākļos darbinieki būtu vairāk ieinteresēti ieguldīt līdzekļus vērtspapīros. Ar darbinieku finansiālās līdzdalības starpniecību ir iespējams pozitīvi mainīt attieksmi pret darbu – sekmēt identificēšanos ar uzņēmumu, lojalitāti un darba motivāciju, pastiprināt darbinieku interesi par uzņēmuma darbības rādītājiem, iesaistīt lēmumu pieņemšanā. Lai akciju sabiedrību darbinieki iegūtu pilntiesīgu akcionāru statusu ar atbilstīgām privilēģijām, nepieciešams institucionālais ietvars, proti, tiesiskais regulējums un atbalsta mehānismi.
