Skip to main content
Page is available only in Latvian
BITF mērķstipendijas

Kamēr vieni docētāji vēl tikai gatavojas aizstāvēt savus pieteikumus BITF RSU studiju programmu modernizēšanas mērķstipendijai, tās pirmie laureāti jau ir kārtīgi pastrādājuši, lai jaunajā akadēmiskajā gadā piedāvātu studentiem daudzveidīgāku un modernāku studiju procesu. Viena no šiem laureātiem ir Farmācijas ķīmijas katedras docente Inga Urtāne. Viņa ir pārliecināta, ka laimīgs students ir iesaistīts students, tāpēc ir iecerējusi semināros garas projektu prezentācijas aizvietot ar lomu jeb simulācijas spēli.

Ingas Urtānes ikdiena paiet kopā ar Farmācijas fakultātes studentiem RSU centrālās ēkas A korpusā, Farmācijas ķīmijas katedras telpās. Šajā akadēmiskajā gadā I. Urtāne uzņēmusies studiju kursa Farmācijas ķīmija docēšanu.

Kā radās ideja par simulācijas spēles metodi?

Jau pagājušajā akadēmiskajā gadā, kad sāku strādāt kā lektore, secināju, ka studentu intereses piesaistei un noturēšanai gan lekcijās, gan nodarbībās jāmeklē jaunas metodes. Situācija, kuru vēlējos atrisināt, bija saistīta ar studiju kursa Farmācijas ķīmija realizēšanu. Šajā kursā studentiem ir jāizstrādā un jāprezentē projekts. Biju pamanījusi, ka projektu prezentāciju laikā jau pēc dažām minūtēm studentu interese par savu kursabiedru un viņa darbu zūd, tāpēc sāku pētīt citu augstskolu pieredzi, lai rastu iespējamos risinājumus un padarītu šīs prezentācijas interesantākas un studentiem noderīgākas.

Lasot dažādus pētījumus par darbu ar studentiem, atradu vienu stāstu, kas mani uzrunāja. Tas bija raksts par kādu Austrijas augstskolu, kur docētāji nodarbībās izmanto lomu spēles, šādi iesaistot ikvienu klātesošo studiju procesā. Toreiz man likās, ka šo ir vērts izmēģināt darbā arī ar maniem studentiem.

Kāda ir šīs aktivitātes būtība?

Pirms nodarbības students saņem aploksni, kurā viņš atrod kādu lomu. Tālāk viņš klausās prezentāciju un uzdod jautājumus, kas varētu būt svarīgi no piešķirtās lomas viedokļa. Piemēram, farmācijā ir vairākas iesaistītās puses – zāļu ražotāju, zāļu tirgus uzraugi, lēmumu pieņēmēji, farmaceiti, zinātnieki, zāļu patērētāji. Klausoties attiecīgo prezentāciju, studentam jāiejūtas kādā no šīm lomām un jāvērtē tas, ko viņš dzird, no attiecīgās puses interesēm.

Cik liela ir bijusi studentu atsaucība?

Tā kā šogad tas bija sava veida eksperiments, protams, bija bažas par to, vai viss līdz galam izdosies. Bet es biju ļoti patīkami izbrīnīta par negaidīti lielu jauniešu aktivitāti. Ja parasti prezentācijai bija paredzētas desmit minūtes un pusstunda jautājumiem, tad rezultātā bija tā, ka darbs ar vienu prezentāciju ilga vairāk nekā stundu. Pēc abām nodarbībām, kas tika novadītas pēc šī modeļa, studenti ļoti atzinīgi novērtēja šādu formātu. Pozitīvi ir arī tas, ka studenti ne tikai labāk apguvuši priekšmetu, ko parādīja kolokviju rezultāti, bet arī paralēli iemācījušies labāk argumentēt un uzdot jautājumus. Šāda veida nodarbības palīdz studentiem modelēt profesionālo vidi, kurā viņi nokļūs, uzsākot savas darba gaitas. Iespējams, dažiem tas palīdzēs noorientēties darba iespējās un saprast, kurā no farmācijas nozarē ieskaitītajām organizācijām viņš gribētu strādāt.

Balstoties uz šo pozitīvo pieredzi, nolēmāt iekļaut šādas nodarbības savā studiju kursā arī turpmākajos gados. Cik tālu jau ir veikti sagatavošanās darbi?

Visi materiāli, kas ir nepieciešami šim studiju kursam, jau ir sagatavoti un ievietoti e-studijās. Es ļoti ceru, ka šī pieredze palīdzēs arī citiem kolēģiem, kuru studiju kursos paredzētas dažāda veida prezentācijas.

Kāds ir lielākais izaicinājums, vadot šādas nodarbības?

Lielākais izaicinājums noteikti ir vērtēšana. Šeit ir daudz grūtāk novērtēt studentu objektīvi.

Jūsu pieteikumā BITF mērķstipendijai piedāvājāt studiju kursu papildināt ar vēl vienu metodi – videolekcijām.

Jā, strādājot ar studentiem, esmu secinājusi, ka daži no viņiem strādā un nevar apmeklēt katru lekciju, tāpēc videolekciju veidošana ir iespēja padarīt studiju procesu elastīgāku. Savās videolekcijās es piedāvāju arī kontroltestus, proti, jautājumus, kas palīdz saprast, vai sadzirdēts viss svarīgākais, kas var noderēt kādā pārbaudījumā. Videolekcijas jaut tagad ir pieejamas e-studijās.

Jūsu projekts ir izcils piemērs, kā integrēt jaunas docēšanas metodes studiju darbā. Vai ir plānā vēl kādi jauninājumi?

Mans kā docētājas mērķis ir dažādot metodes, lai panāktu arvien lielāku studentu iesaisti lekcijās un nodarbībās. Manuprāt, īstais pasniedzēja gandarījums ir tad, kad students aiziet no lekcijas vai nodarbības ar smaidu. Runājot par jaunām metodēm, pašlaik katedrā domājam par vebināra formāta ieviešanu, kas dos iespēju studentiem uzdot jautājumus situācijās, kad lekcijās tas nav paspēts. Vebināra formāts ir pateicīgs ar to, ka ļauj visiem dalībniekiem redzēt jautājumus un atbildes. Pašlaik e-studijas nav tam labi pielāgotas. Vēl viena lieta, ko es laiku pa laikam izmantoju, ir kļūdu labošana, proti, kad studenti, saņemot savus darbus un vērtējumu, paši izlabo kļūdas. Tādējādi viņi nonāk pie secinājuma, ka jebkurā gadījumā viņiem ir jāmācās priekšmets un ir vairāk motivēti visu iemācīties jau uz pirmo pārbaudījumu.

Ko jūs ieteiktu tiem kolēģiem, kuri vēl gatavo pieteikumus šai mērķstipendijai?

Šī mērķstipendija noteikti ir iespēja uzdrošināties! Darba ikdienā mēs tik maz laika pavadām sarunās, pieredzes apmaiņā – šādu pieteikumu rakstīšana ir iemesls sanākt kopā ar katedras kolēģiem un kopīgi izdomāt interesantas idejas studiju procesa kvalitātes uzlabošanai.