Skip to main content
Page is available only in Latvian
Jaunais pētnieks
Pētniecība
Studentiem

Anželika Kožuharova ir Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) Juridiskās fakultātes bakalaura studiju programmas Tiesību zinātne 3. kursa studente. Viņa ir izstrādājusi zinātniski pētniecisko darbu Miruša cilvēka orgānu ieguve un izmantošana medicīnā – tiesiskie un ētiskie aspekti.

Darba vadītāja: Juridiskās fakultātes pasniedzēja Santa Slokenberga.

Anželika savu pētījumu prezentēja RSU studentu zinātniskajā konferencē 16. martā un starptautiskās žūrijas vērtējumā ieguva 2. vietu.

Anzelika-Kozuharova02-rsu-lead.jpg

Anželika Kožuharova par darba tēmas izvēli: "Izvēloties studiju darba tematu, likās vērtīgi dot priekšroku nozarei, kas būtu interesanta tieši man. Sapratu, ka gribu veikt pētījumu cilvēka audu un orgānu izmantošanas jomā. Darba vadītāja palīdzēja nedaudz sašaurināt tēmu un attiecināt to tikai uz mirušiem cilvēkiem. Veicot pētījumu, biju pārsteigta par temata aktualitāti un esošajiem trūkumiem tiesiskajā regulējumā, kas skar šo jomu."

Mūsdienās medicīna attīstās ļoti strauji un ir cieši saistīta ar cilvēktiesībām, kas pašlaik tiek aktualizētas visās jomās. Miruša cilvēka orgānu ieguve un izmantošana sekmē medicīnas attīstību un glābj cilvēku dzīvību. Tajā pašā laikā nepieciešams izvērtēt, vai mēģinājumi attīstīt medicīnu noteiktos gadījumos nepārkāpj cilvēktiesības.

Latvijas tiesiskais regulējums paredz katrai rīcībspējīgai personai iespēju savas dzīves laikā atļaut vai aizliegt izmantot viņa orgānus un ķermeņi pēc nāves, un to ikviens elektroniski var norādīt Iedzīvotāju reģistrā, aizpildot veidlapu. Šis regulējums ir izveidots, pamatojoties uz opt out principu (attiecas uz pieaugušajiem), saskaņā ar kuru miruša cilvēka orgāni var tikt izmantoti medicīnā, ja persona dzīves laikā to nav aizliegusi. Proti, ja atļauja vai aizliegums ziedot orgānus pēc nāves nav aizpildīts Iedzīvotāju reģistrā, ir nepieciešams noskaidrot šīs personas dzīves laikā izteikto gribu, jautājot tuvākajiem piederīgajiem, kuri ir tiesīgi rakstveidā informēt par to attiecīgas institūcijas. Savukārt Latvijas normatīvie akti neparedz, ka ārstniecības personai ir pienākums to darīt, ja ar tuvākajiem piederīgajiem nav iespējams sazināties nekavējoties.

Pamatojoties uz Eiropas Cilvēktiesību tiesas spriedumiem, Latvijā jau divreiz ir noticis Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas pārkāpums Latvijas normatīvo aktu nepilnību dēļ. Lai novērstu turpmākos cilvēktiesību pārkāpumus, nepieciešams pilnveidot Ministru kabineta noteikumus Nr. 70 Noteikumi par cilvēka orgānu izmantošanu medicīnā, kā arī cilvēka orgānu un miruša cilvēka ķermeņa izmantošanu medicīnas studijām un plašāk informēt iedzīvotājus par orgānu un ķermeņa ziedošanas iespējām mūsu valstī.