Eiropas vadošie eksperti analizē augstākās izglītības internacionalizāciju
No 8. līdz 10. oktobrim speciālisti no 22 valstīm piedalījās Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) Starptautisko sakaru departamenta organizētajā starptautiskajā konferencē Internationalisation, Quo Vadis?, lai padziļināti analizētu procesus, kas saistīti ar augstākās izglītības internacionalizāciju. Pēdējo 40 gadu laikā internacionalizācija ir kļuvusi par nozīmīgu faktoru pasaules augstākās izglītības iestādēm, tomēr tās aktualitāte ir īpaši pieaugusi mūsdienu dinamiskajā ģeopolitiskajā vidē.
Konferencē ar priekšlasījumu uzstājās Kembridžas Universitātes (University of Cambridge) Starptautiskās stratēģijas departamenta direktors Tobijs Vilkinsons (Toby Wilkinson), kurš atzina, ka "21. gadsimtā sabiedrības mijiedarbībai ir jābalstās uz sadarbību, nevis sadalīšanos". Augstskolām, veicinot internacionalizāciju, ir nepieciešams integrēt izglītības, zinātnes un inovācijas jomas. Šo jomu integrācijā lielākā nozīme ir veiksmīgai komunikācijai, kuru T. Vilkinsons definēja kā bilingvālismu, kurā akadēmiskās un administratīvās funkcijas viena otru atbalsta un papildina.
Sadarbības un komunikācijas nozīmīgumu uzsvēra arī Helsinku Universitātes attīstības direktore internacionalizācijas jautājumos Tīna Kosunena (Tiina Kosunen), kura dalījās pieredzē par "visaptverošas internacionalizācijas" (comprehensive internationalisation) pieejas ieviešanu Helsinku Universitātē. Šī pieeja balstās uz visu universitāšu struktūrvienību līdzdalību un aktīvu darbību internacionalizācijas mērķu sasniegšanā. T. Kosunena secināja: "Ja katrs uzņemas atbildību par internacionalizāciju, tad tiek celta kopējā institucionālā kapacitāte." Helsinku Universitāte par visaptverošas internacionalizācijas ieviešanu ir saņēmusi Eiropas Starptautiskās izglītības asociācijas (European Association for International Education) apbalvojumu.
Foto no labās: Eiropas Universitāšu asociācijas ģenerālsekretāre Leslija Vilsone, RSU attīstības prorektors Toms Baumanis un RSU Starptautisko sakaru departamenta direktore Baiba Pētersone.
Tāpat kā T. Vilkinsons un T. Kosunena, arī Eiropas Universitāšu asociācijas ģenerālsekretāre Leslija Vilsone (Lesley Wilson) norādīja uz nepieciešamību augstskolām iekļauties globālajā vidē un būt atvērtām tās izaicinājumiem. Iepazīstinot ar asociācijas pētījumu par internacionalizāciju, viņa norādīja, ka pēdējo piecu gadu laikā aizvien vairāk augstskolu kā savas galvenās auditorijas saskata dažādas sabiedrības grupas Eiropā un pasaulē, nevis tikai lokāli savā valstī un reģionā. Strauji ir pieaudzis to augstskolu skaits, kuras starptautisko dimensiju ir iekļāvušas augstskolas stratēģijā un mērķtiecīgi strādā pie šīs dimensijas attīstīšanas.
Konferences delegāti bija pirmā auditorija, kurai tikai prezentēts jaunais Eiropas Universitāšu asociācijas 2014.–2020. gada plānošanas perioda Erasmus+ programmas aktivitāšu vidusposma izvērtējums. Tas parāda, ka Eiropas augstskolas novērtē paplašinātās Erasmus+ programmas jaunās iespējas veidot sadarbību ar izglītības iestādēm ārpus Eiropas un industrijas organizācijām. Savukārt programmas vājais punkts ir tās sarežģītās administrēšanas procedūras. Arī finansējums paplašinātajām Erasmus+ aktivitātēm nav pietiekams. Eiropas Komisijas Erasmus+ finansējumu saņem tikai 18 % no kopējo maģistrantūras programmu, 17 % no stratēģisko partnerību un 15 % no zināšanu alianšu pieteikumiem.
Konferencē ar priekšlasījumiem uzstājās internacionalizācijas eksperti no 10 valstīm, tostarp Lielbritānijas, Beļģijas, Austrijas, Vācijas, Polijas, Spānijas, Latvijas. Kaut arī katrs no speciālistiem strādā ar plašu jautājumu spektru, visi atzina, ka internacionalizācija ir komplekss process, kurš prasa niansētu spēju izjust dažādas augstskolu auditorijas un ar izpratni adresēt mainīgos apstākļus starptautiskajā vidē.
Uzrunājot konferences delegātus, RSU Starptautisko sakaru departamenta direktore Baiba Pētersone salīdzināja internacionalizācijas speciālistu darbu ar cilvēktiesību aktīvista un pirmā postaparteīda Dienvidāfrikas prezidenta Nelsona Mandelas dzīves vadmotīvu – viss vienmēr liekas neiespējami, kamēr tas tiek paveikts. B. Pētersone novēlēja arī konferences delegātiem, sekmējot savu augstskolu iesaistīšanos starptautiskajos procesos, paveikt neiespējamo, lai palīdzētu studentiem no dažādiem pasaules reģioniem realizēt sapņus un augstskolām celt globālās sabiedrības kopējo labklājību.
Papildus plenārijiem un semināriem, konferences programmā tika iekļautas darba grupu interaktīvās sesijas, tīklošanās un partnerību veidošanas pasākumi, kā arī dažādas kultūras un sabiedriskās aktivitātes. Ar priekšlasījumiem uzstājās arī RSU pārstāvji: attīstības prorektors Toms Baumanis prezentēja RSU pieredzi ārvalstu studentu piesaistē, bet Starptautisko sakaru departamenta apmaiņas programmu vadītāja Lana Amosova iepazīstināja ar savu maģistra darba pētījumu par Latvijas un ārvalstu studentu integrāciju RSU.
