Veļu laikā izstāde "Nāves deja" Medicīnas muzejā

Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzejā 27. oktobrī plkst. 17.00 atklās izstādi Danse macabre jeb Nāves deja.

Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzejs šajā rudenī aicina apmeklētājus apcerēt pašiem savu mirstīgumu, iepazīstot divas memento mori tradīcijas – danse macabre jeb nāves deju un pēcnāves masku veidošanas tradīciju. Tāpat aicinām apsvērt pāris lietderīgu mirušā ķermeņa izmantošanas iespējas.

Danse macabre jeb nāves deja ir viduslaiku alegorija par visu uzvarošo un upurus nešķirojošo nāves spēku. Viduslaikos tas bija dzīvo un mirušo gājiena atainojums, kur skeletu un ģindeņu pavadībā cilvēki lēnā deju solī tika vesti pretim kapam. Žanrs laika gaitā gan ievērojami mainījies, taču arī mūsdienās nodarbina mākslinieku prātus. Izstādē aplūkojami pieci secīgi danse macabre grafiku cikli, kas parāda nāves dejas dalībniekus pēdējos piecos gadsimtos – sākot ar viduslaiku paklausīgajiem procesiju dalībniekiem un beidzot ar dusmīgiem un nāvi noliedzošiem 21. gadsimta dejotājiem.

Pēcnāves masku veidošanas tradīcija Latvijā visizplatītākā bijusi tieši 20. gadsimtā. 20. – 30. gados, kad maskas tika veidotas kolektīvās atmiņas un nacionālās identitātes stiprināšanai, vēlākos padomju gados masku darināšanas prakse saglabājās kā ģimenes tradīcija. Pašlaik Latvijas muzejos, piemiņas istabās un privātkolekcijās glabājas ap simts pēcnāves seju un roku atlējumu, no kuriem izstādē vienkopus apskatāma apmēram puse – vesela Latvijas 20. gadsimta inteliģences plejāde. Izstādīta arī vienīgā zināmā pēcnāves maska Latvijā, kas izgatavota 21. gadsimtā. Tā tapusi 2001. gadā mirušajam komponistam Leonīdam Vīgneram.

Savukārt trīs personiski objekti – dzīvu un mirušu cilvēku ķermeņu daļas – liks aizdomāties, vai un kā mēs varam pēc savas nāves turpināt kalpot dzīvībai.

Izstāde apmeklētājiem atvērta no 28. oktobra.

Visām aktivitātēm var sekot izstādes Facebook profilā.