Ieceres un izmaiņas Rīgas Stradiņa universitātes bibliotēkas darbā

Informācijas tehnoloģiju attīstība ir ieviesusi nozīmīgas izmaiņas arī Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) bibliotēkas darbā. Bibliotēkas direktore Ināra Aploka dalās pārdomās par bibliotēku nākotni un stāsta par aktualitātēm RSU bibliotēkā.

Kā vērtējat bibliotēku nākotni laikmetā, kad iespiestās grāmatas strauji nomaina elektroniskie faili?

Domāju, ka bibliotēkas ir un būs. Protams, bibliotēkas loma mainās – jau tagad tā ne tikai ir tradicionālo krājumu glabātāja, bet arī koordinē lietotājus milzīgajā informācijas plūsmā. Apzinoties šo situāciju, lietotāju apmācības pašlaik ir viens no svarīgākajiem bibliotēku darbības aspektiem.

Šovasar starptautiskajā konferencē Romā dzirdēju, ka Eiropas klīnikās atsakās no iespiesto grāmatu lietošanas, pārejot uz e-resursiem. Tam ir loģisks pamatojums – elektroniskā informācija ir ātri un ērti pieejama ārstu kabinetos, vienkāršāk papildināma un atjaunojama datubāzēs.

Jaunākais pasaulē konkrētajā ārstniecības situācijā ārstam ir sasniedzams ar vienu klikšķi, un precīzas diagnozes noteikšanā, lai glābtu pacienta dzīvību, laikam bieži ir izšķiroša nozīme. To, protams, nevar sniegt iespiestā grāmata. Tāpēc prognozēju, ka ar laiku arī pie mums zinātniskā literatūra pārsvarā tiks izmantota e-veidā. Tajā pašā laikā esmu pārliecināta, ka daiļliteratūru, kas raisa cilvēka iztēli un rada estētisko baudījumu, e-grāmata neaizstās.

Kādi ir RSU bibliotēkas aktuālākie darbības virzieni?

Pašlaik mums ir definēti trīs prioritārie virzieni. Pirmkārt, pēc iespējas vairāk un aktīvāk iesaistīt mācībspēkus bibliotēkas krājuma veidošanā. Mūsu uzdevums ir panākt, lai nekas nebūtu iepirkts vai abonēts nelietderīgi, bet gan atbilstoši studiju kursu aprakstos minētajiem literatūras sarakstiem un RSU pētniecības virzieniem.

Otrkārt, tā ir e-mācību grāmatu abonēšana. Lai tās atbilstu studiju programmām, un lai studentiem nebūtu jāsūdzas, ka trūkst mācību grāmatu, jo e-grāmatas var izmantot attālināti ikviens lietotājs no jebkuras vietas.

Treškārt, popularizēt bibliotēkas rīcībā esošos informācijas resursus studentu un docētāju vidū. Mēs esam identificējuši, ka joprojām ne visiem ir informācija par ļoti plašu resursu un pakalpojumu klāstu RSU bibliotēkā. Ik gadu krājuma papildināšanai no RSU budžeta tiek ieguldīts ap 200 000 eiro.

Līdz ar izmaiņām bibliotēku darba specifikā mainās arī klientu apkalpošanas process. Nākamgad bibliotēkā plānots ieviest brīvpieejas pašapkalpošanās sistēmu. Kāda ir šīs sistēmas būtība, un kāpēc tā ir vajadzīga studentiem?

Jā, šis ir vēl viens svarīgs projekts, kuru plānojam realizēt nākamgad. Bibliotēkas pirmajā stāvā Dzirciema ielā 16, kur pašlaik atrodas mācību literatūras krātuves un abonementa telpas, notiks pārbūve. Telpa tiks sadalīta divās daļās – vienā tiks izvietota visa mācību literatūra izsniegšanai, savukārt telpas otrajā daļā būs lasītava ar sociālo zinātņu virziena trīs fakultāšu lasītavas krājumu, atsevišķām kabīnēm individuālajam darbam ar portatīvajiem datoriem, 12 datorizētām darbavietām, kā arī diskusiju telpu.

Telpā, kurā būs izvietots mācību literatūras krājums, būs uzstādītas divas pašapkalpošanās iekārtas (self-chek), kas dos studējošajam iespēju pašam paņemt vai nodot mācību literatūru, izvēloties to no plaukta un noskenējot. Tāpat studenti patstāvīgi varēs vienu reizi pagarināt grāmatas lietošanas termiņu un apskatīties ekrānā savu bibliotēkas lietotāja kontu. Iekārtas darbību nodrošina RFID (radiofrekvences) tehnoloģijas, kas pašlaik ir modernākās bibliotēku sistēmā un tiek ieviestas arī Latvijas Nacionālajā bibliotēkā.

Atgādināšu, ka studējošie, sākot ar novembri, var pagarināt vai rezervēt literatūru no bibliotēkas zinātniskā abonementa krājuma kopkatalogā. Tam nepieciešams saņemt ID numuru un paroli jebkurā no bibliotēkas abonementiem vai apkalpošanas punktiem. Plānojam, ka nākamajā gadā to būs iespējams izdarīt arī Studējošā portālā.