RSU seminārā diskutē par dārgo medicīnas tehnoloģiju pieejamību un efektivitāti
31. maijā Rīgas Stradiņa universitātē notika seminārs – ekspertu tikšanās Dārgās medicīnas tehnoloģijas saspringtas ekonomikas apstākļos, kurā veselības aprūpes speciālisti varēja iepazīties ar Latvijas situāciju augsto tehnoloģiju pieejamībā un izmantošanā medicīnā, to efektivitātes novērtēšanā, kā arī veselības politikas turpmākās virzības iecerēm.
Ekspertu tikšanās mērķis bija apskatīt dārgo medicīnas tehnoloģiju nozīmi un efektīvu lietojumu kardioloģijā, kā arī nieru, sirds un aknu transplantoloģijā, pievēršoties šai tēmai no medicīniskās, ekonomiskās un emocionālās puses. Seminārā ar savu pieredzi dalījās RSU mācībspēki un vadošie speciālisti kardioloģijā, transplantoloģijā un veselības aprūpes ekonomikā. Kā galvenās problēmas eksperti akcentēja nepietiekamo finansējumu veselības nozarei, kā arī procesu un likumdošanas nesakārtotību, vienlaikus atzīstot, ka dārgo tehnoloģiju izmantošana medicīnā ir vitāli nepieciešama un to efektivitāte ir redzama ilgtermiņā.
Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas (PSKUS) Sirds ķirurģijas centra vadītājs, RSU Absolventu asociācijas valdes priekšsēdētājs un RSU Medicīnas fakultātes Ķirurģijas katedras profesors Romans Lācis akcentēja dārgo tehnoloģiju pieejamības ētisko pusi, uzsverot, ka nav pieļaujama situācija, ka medicīnisko palīdzību saņem tikai maksātspējīgie. Viņš atzina, ka stratēģiski svarīgu lēmumu pieņemšanā par naudas līdzekļu sadali veselības aprūpē jāiesaista mediķi.
RSU Sabiedrības veselības katedras vadītājs profesors Ģirts Briģis uzsvēra, ka dārgo medicīnas tehnoloģiju jomā nepieciešams ne tikai sakārtots reģistrācijas un uzskaites process, bet arī to efektivitātes novērtējums un ietekme uz cilvēka ilgdzīvi.
Semināra dalībniekus ar konkrētām dārgo tehnoloģiju izmantošanas metodēm kardioloģijā – transkatetra kardioloģijas un mehāniskās asins cirkulācijas metodēm – iepazīstināja PSKUS ārsti un RSU Medicīnas fakultātes docētāji asoc. profesors Pēteris Stradiņš un Uldis Strazdiņš. Ārsti atzina, ka šīm metodēm pie attiecīgām indikācijām gan izmaksu, gan efektivitātes ziņā ir labāki rādītāji, nekā iepriekš izmantotajām tradicionālajām metodēm.
Latvijas Transplantācijas centra un RSU Transplantoloģijas laboratorijas vadītājs profesors Rafails Rozentāls uzsvēra, ka bez likumdošanas un medicīnas tehnoloģiju ieviešanas procesa sakārtošanas, kā arī investīcijām nav iespējama šo tehnoloģiju kvalitatīva ieviešana medicīnā. Profesors atzina, ka dārgo tehnoloģiju ieviešanas lietderības aprēķini nedrīkst balstīties tikai uz tiešo izmaksu aprēķiniem, bet ir jāanalizē konkrētās tehnoloģijas atdeve no dažādiem aspektiem ilgtermiņā. Šķietami dārgās manipulācijas ilgtermiņā var glābt vairāku cilvēku dzīvības, kā arī ekonomiski nenoslogot veselības budžetu.
Medicīnas ekonomists Modris Dzenītis iepazīstināja ar PSKUS un Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas (BKUS) pieredzi dārgo medicīnas tehnoloģiju ieviešanā un izgaismoja problēmas šajā jomā – kvalificētu speciālistu pietiekamu nenovērtēšanu, Latvijas mazo tirgu un zemu pirktspēju, kas ierobežos iespējas attīstīt tehnoloģijas un atpelnīt investīcijas. M. Dzenītis pieskārās jautājumam par nākotnē izmantojamiem papildu finansējumu avotiem medicīnas tehnoloģiju ieviešanai, uzsverot, ka tie varētu būt gan obligātā, gan brīvprātīgā veselības apdrošināšana, gan arī dažādu fondu un juridisku personu finansējums.
Noslēdzot ekspertu tikšanos, Veselības ministrijas Valsts sekretāres vietniece veselības politikas jautājumos Egita Pole pievērsās jautājumam par finansiālo veselības aprūpes vadīšanu un nākotnes vīzijām. E. Pole uzsvēra, ka līdztekus nepietiekama finansējuma problēmai ļoti svarīgs ir jautājums par sabiedrības zemo izpratni par veselības vērtību, tādēļ ir daudz darāmā sabiedrības veselības izglītošanas jomā. Veselības finansējuma modelis Latvijā pašlaik ir ceļā uz pārmaiņām, un veselības nozares problēmām pašlaik ir nepieciešams politisks risinājums.
Ekspertu tikšanos organizēja RSU Absolventu asociācija.
