Pārlekt uz galveno saturu

Filosofiskā antropoloģija

Studiju kursa apraksts

Kursa apraksta statuss:Apstiprināts
Kursa apraksta versija:11.00
Kursa apraksta apstiprināšanas datums:02.02.2024 12:31:09
Par studiju kursu
Kursa kods:HZK_040LKI līmenis:7. līmenis
Kredītpunkti:2.00ECTS:3.00
Zinātnes nozare:Filozofija; Filozofiskā antropoloģijaMērķauditorija:Zobārstniecība
Studiju kursa vadītājs
Kursa vadītājs:Uldis Vēgners
Studiju kursa īstenotājs
Struktūrvienība:Sociālo zinātņu fakultāte
Struktūrvienības vadītājs:
Kontaktinformācija:Dzirciema iela 16, Rīga, szfatrsu[pnkts]lv
Studiju kursa plānojums
Pilns laiks - 1. semestris
Lekcijas (skaits)6Lekciju ilgums (akadēmiskās stundas)2Kopā lekciju kontaktstundas12
Nodarbības (skaits)10Nodarbību ilgums (akadēmiskās stundas)2Kopā nodarbību kontaktstundas20
Kopā kontaktstundas32
Studiju kursa apraksts
Priekšzināšanas:
Nav nepieciešamas.
Mērķis:
Veidot izpratni par filozofiskajām pieejām jautājumā par cilvēku un tā dabu, kā arī dažādām nozīmīgām cilvēka dzīves dimensijām, ietverot kultūras, eksistenciālos un ētiskos aspektus.
Tēmu saraksts (pilna laika studijas)
Nr.TēmaĪstenošanas formaSkaitsNorises vieta
1IevadsLekcijas1.00auditorija
2BrīvībaLekcijas1.00auditorija
3Gara un ķermeņa problēmaLekcijas1.00auditorija
4ĒtikaLekcijas1.00auditorija
5KultūraLekcijas1.00auditorija
6Asistētā nāveLekcijas1.00auditorija
7FilozofijaNodarbības1.00auditorija
8Brīvība un atbildībaNodarbības1.00auditorija
9Personas identitāteNodarbības1.00auditorija
10Cilvēks un dzīvnieksNodarbības1.00auditorija
11BezapziņaNodarbības1.00auditorija
12ĶermenisNodarbības1.00auditorija
13Dzimums un dzimtaNodarbības1.00auditorija
14Labais un ļaunaisNodarbības1.00auditorija
15NāveNodarbības1.00auditorija
16Laba nāveNodarbības1.00auditorija
Vērtēšana
Patstāvīgais darbs:
1. Obligātās literatūras un semināru lasāmvielas apguve. Pirms katra semināra studentiem ir jāizlasa semināra lasāmviela, jāgatavojas atbildēt uz jautājumiem par tajā paustajiem jēdzieniem, idejām un argumentiem. 2. Prezentācijas sagatavošana par semināra lasāmvielu. Kursa gaitā katram studentam vai studentu grupai (ja studentu semināra grupā ir vairāk par tekstiem, kas jālasa uz katru semināru) uz semināru patstāvīgi ir jāsagatavo viena prezentācija par semināra lasāmvielu, prezentēšanai semināra laikā. 3. Patstāvīgi sagatavoties eksāmenam par kursā apgūtajām tēmām lekcijās un semināros. 4. Kursa noslēgumā studenti e-studijās aizpilda kursa novērtēšanas anketas.
Vērtēšanas kritēriji:
1. Dalība semināros individuāli un grupā (40% no gala vērtējuma). Students aktīvi piedalās visos semināros, saprot un spēj formulēt semināra lasāmvielā paustās idejas, produktīvi iesaistās diskusijās par semināra tēmas jautājumiem, argumentē savu pozīciju, diskusijās izmanto atbilstošu terminoloģiju, diskusijās atsaucas uz semināra lasāmvielu. 2. Semināra lasāmvielas prezentācija (20% no gala vērtējuma). Students individuāli (vai, atbilstoši situācijai, grupā) veic prezentāciju par kādu no semināra tekstiem, kurā students spēj identificēt un uzrāda sapratni par teksta mērķi un tajā paustajiem jēdzieniem, idejām un argumentāciju. 3. Eksāmens (40% no gala vērtējuma). Students raksta eksāmenu, kurā tiek vērtētas viņa zināšanas par kursā apgūtajām tēmām.
Gala pārbaudījums (pilna laika studijas):Eksāmens
Gala pārbaudījums (nepilna laika studijas):
Studiju rezultāti
Zināšanas:Students zina un saprot filozofisko pieeju antropoloģijā, galvenās teorētiskās pieejas un jēdzienus cilvēka izpratnē filozofiskajā antropoloģijā, kā arī dažādas nozīmīgas cilvēka dzīvi raksturojošas dimensijas, ietverot kultūras, eksistenciālos un ētiskos aspektus.
Prasmes:Studenti spēj atpazīt un adekvāti lietot apgūtos filozofiskās antropoloģijas jēdzienus, cilvēku raksturojošās dimensijās, atpazīst filozofiskās antropoloģijas galvenās problēmas, formulē jautājumus, diskusijas ietvaros, analizē un kritiski izvērtē filozofiskās pieejas, jēdzienus un argumentus, formulē un argumentēti pamato savu pozīciju diskusijās, piedāvā risinājumus problēmām.
Kompetences:Spēj izprast, interpretēt un kritiski izvērtēt filozofiskās antropoloģijas pieeju un tās galvenās teorētiskās pieejas, kā arī nozīmīgākās cilvēka dzīvi raksturojošās dimensijas, kā tās aprakstītas filozofijā. Studenti ir paaugstinājuši savu komunikatīvo (darbs grupās, diskusijas) un kognitīvo (patstāvīgais darbs, eksāmens) kompetenci.
Bibliogrāfija
Nr.Atsauce
Obligātā literatūra
1Ferrando, F. 2020. Leveling the Posthuman Playing Field. Theology and Science. 18(1), 1–6. [viewed 19.03.2022.]
2Fuchs, T. 2022. In Defence of the Human Being: Foundational Questions of an Embodied Anthropology. New York: Oxford University Press.
3Stenmark, M. 2012. Theories of Human Nature: Key Issues. Philosophy Compass. 7(8), 543–58. [viewed 26.03.2022.] (akceptējams izdevums)
4Stevenson, L. F., ed. 2017. Thirteen Theories of Human Nature. 7th ed. New York: Oxford University Press.
5Wentzer, T. S. and Mattingly, C. 2018. Toward a New Humanism: An Approach from Philosophical Anthropology. HAU: Journal of Ethnographic Theory. 8(1–2), 144–57. [viewed 20.03.2022.]
Papildu literatūra
1Doyle, D. J. 2018. What Does It Mean to Be Human? Life, Death, Personhood and the Transhumanist Movement. 1st ed. Cham: Springer International Publishing
2Dutton, E. Anthropology, The Philosophy Of. In: Internet Encyclopedia of Philosophy. [viewed 20.03.2022.]
3Roughley, N. 2021. Human Nature. In: Zalta, E. N., ed. The Stanford Encyclopedia of Philosophy. Metaphysics Research Lab, Stanford University. [viewed 26.03.2022.]
Citi informācijas avoti
1Calarco, M. 29.09.2015. On the Separation of Human and Animal. From Aristotle to Agamben: How Philosophy Is Changing Its Tune on Animal Life. Stanford University Press Blog. [viewed 26.03.2022.]