.
Iekšķīgās slimības (kardioloģija)
Studiju kursa apraksts
Kursa apraksta statuss:Apstiprināts
Kursa apraksta versija:5.00
Kursa apraksta apstiprināšanas datums:29.09.2021 09:18:34
| Par studiju kursu | |||||||||
| Kursa kods: | ISK_006 | LKI līmenis: | 7. līmenis | ||||||
| Kredītpunkti: | 6.00 | ECTS: | 9.00 | ||||||
| Zinātnes nozare: | Klīniskā medicīna; Internā medicīna | Mērķauditorija: | Ārstniecība | ||||||
| Studiju kursa vadītājs | |||||||||
| Kursa vadītājs: | Oskars Kalējs | ||||||||
| Studiju kursa īstenotājs | |||||||||
| Struktūrvienība: | Iekšķīgo slimību katedra | ||||||||
| Struktūrvienības vadītājs: | |||||||||
| Kontaktinformācija: | Rīga, Hipokrāta iela 2, isk rsu[pnkts]lv, iskrsu[pnkts]lv, +371 67042338 | ||||||||
| Studiju kursa plānojums | |||||||||
| Pilns laiks - 1. semestris | |||||||||
| Lekcijas (skaits) | 8 | Lekciju ilgums (akadēmiskās stundas) | 2 | Kopā lekciju kontaktstundas | 16 | ||||
| Nodarbības (skaits) | 16 | Nodarbību ilgums (akadēmiskās stundas) | 2 | Kopā nodarbību kontaktstundas | 32 | ||||
| Kopā kontaktstundas | 48 | ||||||||
| Pilns laiks - 2. semestris | |||||||||
| Lekcijas (skaits) | 8 | Lekciju ilgums (akadēmiskās stundas) | 2 | Kopā lekciju kontaktstundas | 16 | ||||
| Nodarbības (skaits) | 16 | Nodarbību ilgums (akadēmiskās stundas) | 3 | Kopā nodarbību kontaktstundas | 48 | ||||
| Kopā kontaktstundas | 64 | ||||||||
| Studiju kursa apraksts | |||||||||
| Priekšzināšanas: | normālā anatomija, histoloģija, normālā fizioloģija, bioķīmija, medicīnas fizikas pamati, bioloģija un ģenētikas pamati, iekšķīgo slimību pamati 4.semestra kursa apjomā. | ||||||||
| Mērķis: | 1. Apgūt praksē subjektīvās un objektīvās izmeklēšanas metodes – aptauju, apskati, palpāciju, perkusiju un auskultāciju, interpretēt iegūto informāciju kardioloģijas saslimšanu kontekstā. 2. Apmācīt interpretēt laboratoriskās un instrumentālās izmeklēšanas datus, ieskaitot modernās izmeklēšanas metodes kardioloģijā. 3. Apgūt kardioloģisko patoloģiju epidemioloģiju, patofizioloģiju, diagnostikas pamatprincipus un ārstēšanas metodes. 4. Veicināt studentu klīniskās domāšanas attīstību. 5. Veicināt analītisku un sintētisku pieeju moderno izmeklējumu (attēldiagnostika, invazīvie izmeklējumi, datorizētās izmeklējumu metodes) datu interpretācijai. | ||||||||
| Tēmu saraksts (pilna laika studijas) | |||||||||
| Nr. | Tēma | Īstenošanas forma | Skaits | Norises vieta | |||||
| 1 | Sirds un asinsvadu sistēmas struktūra un funkcija. Anamnēzes un fizikālās izmeklēšanas nozīme. Sirds un asinsvadu sistēmas elementu darbība) un tās patoloģiju kopējās pazīmes. Intrakardiālā hemodinamika: trokšņu mehānismi un informatīvā vērtība. Sirds vārstuļu darbība. | Lekcijas | 1.00 | auditorija | |||||
| 2 | Iedzimtas un iegūtas sirdskaites. | Lekcijas | 1.00 | auditorija | |||||
| 3 | Sirds elektrofizioloģija. EKG pamati (principi, novadījumi, elementu, ritma un vadīšanas traucējumu novērtēšanas principi). | Lekcijas | 1.00 | auditorija | |||||
| 4 | Sirds ritma ģenerācijas un vadīšanas sistēmas patoloģiju izraisītās izmaiņas EKG. | Lekcijas | 1.00 | auditorija | |||||
| 5 | Instrumentālās izmeklēšanas metodes kardioloģijas praksē. Slodzes testi (veloergometrija, tredmila tests, 6 minūšu iešanas tests), to informatīvā nozīme. Sirds mehāniskās funkcijas novērtēšana (izsviede, sistoliskā un diastoliskā disfunkcija), jēdziens par sirdsdaļu remodelāciju, dilatāciju, hipertrofiju. EhoKG principi un iespējas sirds struktūras un funkcijas novērtēšanā. Citas attēldiagnostikas metodes (CT, MRI, PET). Invazīvie sirds izmeklējumi. Sirds invazīvie izmeklējumi. | Lekcijas | 1.00 | auditorija | |||||
| 6 | Jēdziens par akūtu un hronisku sirds mazspēju. patfizioloģiskie mehanismi, ABCD un NYHA klasifikācijas, riski, jēdziens par sistolisku un diastolisku sirds mazspēju. Klīniskais, laboratorais (bioloģiskie marķieri), EhoKG un EKG novērtējums. | Lekcijas | 1.00 | auditorija | |||||
| 7 | Jēdziens par sirds aritmijām. Aritmijas kā specifiska saslimšanu grupa un aritmijas kā klīniskā izpausme | Lekcijas | 1.00 | auditorija | |||||
| 8 | Sirds un asinsvadu sistēmas pacientu tipiskākās sūdzības, anamnēze. Sākotnējā izmeklēšana. Inspekcija, palpācija, perkusija, auskultācija. Ar apskates (inspectio) palīdzību iegūstamā informācija par pacienta stāvokli. Ar palpācijas palīdzību iegūstamā informācija par pacienta stāvokli. | Nodarbības | 1.00 | klīniskā bāze | |||||
| 9 | Sirds auskultācija. Metodika, pamatprincipi. Ar auskultācijas palīdzību iegūstamā informācija par pacienta stāvokli. Sirds toņu izmaiņas. Sirds trokšņi. Arteriālais spiediens. Asinsspiediena novērtēšana (t .sk mājas, Dn,.). Jēdziens par arteriālo hipertensiju.. | Nodarbības | 1.00 | klīniskā bāze | |||||
| 10 | EKG – pamati, EKG – sirds elektriskās asis, hipertrofijas, EKG datu interpretācija. | Lekcijas | 1.00 | auditorija | |||||
| Nodarbības | 1.00 | klīniskā bāze | |||||||
| 11 | EKG – izmaiņas saistībā ar miokarda asinsapgādes un metabolisma izmaiņām. | Nodarbības | 1.00 | klīniskā bāze | |||||
| 12 | EKG - sirds ritma un vadīšanas sistēmas saslimšanas un to pazīmes. Tēmas kopsavilkums. | Nodarbības | 1.00 | klīniskā bāze | |||||
| 13 | Sirds un asinsvadu sistēmas instrumentālās izmeklēšanas metodes, informatīvā vērtība. Slodzes testi (VEM, 6 min.iešanas tests, tredmils, MPS, kardiopulmonālais slodzes tests), Attēla diagnostika (ehoKG, CT, MR u.c.) | Nodarbības | 1.00 | klīniskā bāze | |||||
| 14 | Asinsvadu iespējamo patoloģiju novērtēšana. Koronāro asinsvadu novērtēšana (koronarogrāfija u. c.). Asinsvadu novērtēšana (endotēlijs, elastība, struktūra). Pulsa viļņa izplatīšanās ātrums. Karotīdās arterias sieniņas izvērtēšana. Centrālā venozā spiediena noteikšanas metodes. | Nodarbības | 1.00 | klīniskā bāze | |||||
| 15 | Sirdskaišu klīniskais novērtējums. Biežāk sastopamās sirdskaites, galveno iedzimto un iegūto sirdskaišu pazīmes, patofizioloģija, diagnostika. | Nodarbības | 1.00 | klīniskā bāze | |||||
| 16 | Sirdskaišu novērtējums ar attēldiagnostikas metodēm (EHO kg, CT, MRI). EKG iespējas agrīnā sirdskaišu diagnostikā. | Nodarbības | 1.00 | klīniskā bāze | |||||
| 17 | Sirds vārstuļu saslimšanu un iedzimto sirdskaišu ārstnieciskās metodes (Vārstuļu protezēšanas ķirurģiskā un miniinvazīvā ceļā, vārstuļu plastika, defektu slēgšana u.c.). Tēmas kopsavilkums. | Nodarbības | 1.00 | klīniskā bāze | |||||
| 18 | Aritmiju jēdziens, iedalījums, galvenās formas, prognostiskais un klīniskais novērtējums. EKG nozīme aritmiju diagnostikā. | Nodarbības | 1.00 | klīniskā bāze | |||||
| 19 | Aritmijas: paroksizmālo tahiaritmiju veidi un novērtējums. Dzīvību apdraudošo tahiaritmiju veidi. To diagnostika. | Nodarbības | 1.00 | klīniskā bāze | |||||
| 20 | Aritmijas: Ātriju fibrilācija un ātriju undulācija – iemesli, klasifikācija, klīnika. Aritmijas: vadīšanas traucējumi, to klīniskais un EKG novērtējums. Bradiaritmijas, to veidi, klīniskais un EKG novērtējums. Tēmas kopsavilkums. | Nodarbības | 1.00 | auditorija | |||||
| 21 | Kardiomiopātijas. Kardiomiopātiju klasifikācija. Neklasificētās kardiomiopātijas. Patofizioloģiskās īpatnības. | Nodarbības | 1.00 | klīniskā bāze | |||||
| 22 | Hroniska sirds mazspēja: patfizioloģiskie mehānismi, ABCD un NYHA klasifikācijas, riski, sistoliskās un diastoliskās funkcijas klīniskais, laboratorais (BNP), EhoKG un EKG novērtējums | Nodarbības | 1.00 | klīniskā bāze | |||||
| 23 | Akūta sirds mazspēja: patofizioloģiskie mehanismi, galveno klīnisko veidu (plaušu tūskas, kardiogēnā šoka) klīniskais novērtējums. Papildus izmeklējumi (centrālais venozais spiediens, pulmonālo kapilāru ieķīlēšanās spiediens u.c.) Tēmas kopsavilkums. | Nodarbības | 1.00 | klīniskā bāze | |||||
| 24 | Ateroskleroze kā sistēmiska slimība., sirds un asinsvadu sistēmas saslimšanu riska faktori, aterosklerozes attīstība, klīniskās izpausmes dažādos baseinos un ārstēšanas principi. | Lekcijas | 1.00 | auditorija | |||||
| 25 | Arteriālā hipertensija. Primāra un sekundāra hipertensija. Klīniskais novērtējums – riska faktori, mērķa orgānu bojājums, komplikācijas. Ārstēšana – nefarmakoloģiskā un farmakoterapijas principi. Farmakoterapijas izvēles pamatojums. | Lekcijas | 1.00 | auditorija | |||||
| 26 | Koronārā sirds slimība: epidemioloģija, būtība, mehanismi, formu diferenciāldiagnoze, novērtējums, ārstēšanas principi. | Lekcijas | 1.00 | auditorija | |||||
| 27 | Kardiomiopātijas. Jēdziens par primārās un sekundārām kardiomiopātijām. Miokardīti. | Lekcijas | 1.00 | auditorija | |||||
| 28 | Iekaisīgās sirds slimības: galvenie veidi (endokardīts – infekciozais un reimatiskais, perikardīti), diagnostika (klīniskā, laboratorā EhoKG, biopsija u.c.). Iekaisīgo sirds saslimšanu ārstēšanas pamatprincipi | Lekcijas | 1.00 | auditorija | |||||
| 29 | Jēdziens par ātriju fibrilāciju. Mehanismi, riski, attīstības perspektīvas. Ārstēšanas pamatprincipi. Jēdziens par pēkšņu kardiālo nāvi. Mūsdienu ārstēšanas iespējas. | Lekcijas | 1.00 | auditorija | |||||
| 30 | Trombemboliju riski. Plaušu artērijas trombembolija. Plaušu hipertensija | Lekcijas | 1.00 | auditorija | |||||
| 31 | Arteriālā hipertensija. Primāra un sekundāra hipertensija. Klīniskais novērtējums – riska faktori, mērķa orgānu bojājums, komplikācijas | Nodarbības | 1.00 | klīniskā bāze | |||||
| 32 | Arteriālā hipertensija: ārstēšana – nefarmakoloģiskā un farmakoterapijas principi. Farmakoterapijas izvēles pamatojums. | Nodarbības | 1.00 | klīniskā bāze | |||||
| 33 | Hipertensīvās krīzes. Rezistentā AH. Pseidorezistentā hipertensija. Sekundāro hipertensiju ārstēšana. Tēmas kopsavilkums. | Nodarbības | 1.00 | klīniskā bāze | |||||
| 34 | Koronārā sirds slimība. Iemesli, epidemioloģija, riska faktori, patofizioloģiskie mehānismi. Hroniska KSS: Stenokardija, tās veidi. Diagnoze, klasifikācija, izmeklējumi , ārstēšana. | Nodarbības | 1.00 | klīniskā bāze | |||||
| 35 | Akūts koronārs sindroms, tā attīstības iespējas. Miokarda infarkts, tā klasifikācija, mehānismi, infarktu tipi. Mūsdienu taktika akūta koronārā sindroma gadījumā (studentam jāspēj orientēties dažādās situācijās, risināt situāciju uzdevumus, pamatot diagnostisko atradņu nepieciešamību un nozīmi). | Nodarbības | 1.00 | klīniskā bāze | |||||
| 36 | Miokarda infarkta komplikācijas. Risks pēc miokarda infarkta, riska izvērtējums, metodes, nozīme. Ārstēšanas pasākumi pacientam pēc miokarda infarkta. Implantējamie kardioverteri – defibrilatori. | Nodarbības | 1.00 | klīniskā bāze | |||||
| 37 | KSS ārstēšanas taktika: konservatīvā un/vai invazīvā (PKI, šuntēšana). Tēmas kopsavilkums. | Nodarbības | 1.00 | klīniskā bāze | |||||
| 38 | Hroniskas sirds mazspējas ārstēšana: nefarmakoloģiskā un farmakoloģiskā. Akūtas sirds mazspējas ārstēšana | Nodarbības | 1.00 | klīniskā bāze | |||||
| 39 | Iekaisīgās sirds slimības: galvenie veidi (endokardīts – infekciozais un reimatiskais, perikardīti), diagnostika (klīniskā, laboratorā EhoKG, biopsija u.c.). Iekaisīgo sirds saslimšanu ārstēšanas pamatprincipi. Endokardīta ārstēšana un profilakse. | Nodarbības | 1.00 | klīniskā bāze | |||||
| 40 | Kardiomiopātiju klasifikācija, klīnika. Miokardīti, to klasifikācija, klīnika. Neklasificētās kardiomiopātijas. Patofizioloģiskās īpatnības, ārstēšana. Kardiomiopātiju augsta riska grupas. To ārstēšanas principi. Nefarmakoloģiskās ārstēšanas iespējas. CRT, CRT-D, ICD, alkoholablācija, sirds transplantācija. Iekaisīgo saslimšanu un kardiomiopātiju tēmu kopsavilkums. | Nodarbības | 1.00 | klīniskā bāze | |||||
| 41 | Aritmijas I. supraventrikulārās tahiaritmijas. Farmakoloģiskā un nefarmakoloģiskā ārstēšana. | Nodarbības | 1.00 | klīniskā bāze | |||||
| 42 | Aritmijas II. Ātriju fibrilācijas farmakoloģiskā un nefarmakoloģiskā ārstēšana. Trombembolisko notikumu profilakse. | Lekcijas | 1.00 | auditorija | |||||
| Nodarbības | 1.00 | klīniskā bāze | |||||||
| 43 | Aritmijas III. Ventrikulārās aritmijas. Pārmantotās aritmijas. Farmakoloģiskā un nefarmakoloģiskā ārstēšana. | Nodarbības | 1.00 | klīniskā bāze | |||||
| 44 | Aritmijas IV. Bradiaritmijas. Farmakoloģiskā un nefarmakoloģiskā ārstēšana. Tēmas kopsavilkums. | Nodarbības | 1.00 | klīniskā bāze | |||||
| 45 | Jēdziens par trombozēm. Venozo sistēmu trombozes. Plaušu artērijas trombembolija. Plaušu hipertensija. | Nodarbības | 1.00 | klīniskā bāze | |||||
| 46 | Praktiskā kursa ieskaites nodarbība : slimības vēsture | Nodarbības | 1.00 | klīniskā bāze | |||||
| Vērtēšana | |||||||||
| Patstāvīgais darbs: | Individuālais darbs – slimnieka izmeklēšana, izmeklēšanas rezultātu analīze un interpretācija, slimības vēstures fragmentu noformēšana. Mācību materiālu sagatavošana studijas vajadzībām. Esošo materiālu pilnveidošana. | ||||||||
| Vērtēšanas kritēriji: | Ieskaite no 3 daļām: - klīniskie situāciju uzdevumi ar izmeklējumu rezultātiem – 30 %; - atbilžu izvēles testi (OSCE) – 40 % no kopējās atzīmes; - izmeklējumu rezultāti un to interpretācija (Elektrokardiogrāfija, ehokardiogrāfija, koronarogrāfija, MRI /apraksts/) – 30 %. | ||||||||
| Gala pārbaudījums (pilna laika studijas): | Eksāmens (Rakstisks) | ||||||||
| Gala pārbaudījums (nepilna laika studijas): | |||||||||
| Studiju rezultāti | |||||||||
| Zināšanas: | - Demonstrēt orientāciju jaunākajās medicīnas tehnoloģijās, izmeklēšanas metodēs, zinātnes virzienos. - Savākt anamnēzi, secīgi sakārtot to, atpazīt iespējamos slimības riska faktorus. - Ņemot vērā iegūtos slimnieka izmeklēšanas datus (apskatot, palpējot, perkutējot, auskultējot slimnieku, vērtējot instrumentālo izmeklēšanas rezultātus), atpazīt iespējamo patoloģijas līmeni. - Analizējot iegūto informāciju, izvērtēt patoloģijas pakāpi un atbilstošos riskus. - Orientēties aplūkojamo patoloģiju procesos un spēt analizēt tos patofizioloģijas aspektiem. | ||||||||
| Prasmes: | - Prast komunicēt ar pacientiem, to radiniekiem kolēģiem, citām veselības aprūpē iesaistītām personām. - Veikt pacienta sūdzību un anamnēzes noskaidrošanu. - Veikt pacienta fizikālo izmeklēšanu ar palpācijas, perkusijas un auskultācijas metodi un no tām atvasinātām metodēm. - Noteikt perifērā pulsa, sirds darbības frekvences, elpošanas frekvences un arteriālā spiediena rādītājus, attiecināt tos uz konkrētu klīnisko situāciju un sasaistīt to ar kopējo izmeklēšanas procesu. - Orientēties elektrokardiogrāfijas izmeklējumu rezultātos. - Orientēties kardioloģijas praksē pielietojamo instrumentālo izmeklējumu rezultātos un to indikācijās (slodzes testi, attēldiagnostikas metodes, invazīvās diagnostikas metodes, kontrastizmeklējumi). - Orientēties sirdskaišu diagnostikā, prast interpretēt auskultatīvo atradi, attēldiagnostikas datus, orientēties mūsdienu sirdskaišu ārstēšanas iespējās (farmakoterapija, ķirurģija, mini invazīvās metodes). - Prast izvērtēt elektrokardiogrāfijas atradi dažādu sirds ritma traucējumu gadījumos. Orientēties dažāda riska pakāpju aritmiju novērtēšanā. - Orientēties dažādu kardiomiopātiju diagnostikā, prast interpretēt auskultatīvo atradi, attēldiagnostikas datus, orientēties kardiomiopātiju mūsdienu diagnostikas iespējās (kodolmagnētiskā rezonanse, ģenētiskie izmeklējumi, implantējamās ritma reģistrācijas iekārtas). - Orientēties akūtas un hroniskas sirds mazspējas diagnostikā, prast interpretēt auskultatīvo atradi, attēldiagnostikas datus, orientēties mūsdienu diagnostikas iespējās un patofizioloģijas izpratnē. - Prast apkopot iegūtos simptomus un noformēt diagnozi un slimības vēstures fragmentus. | ||||||||
| Kompetences: | - Izvērtēt iegūtos simptomus, sasaistīt tos ar patoloģiskiem procesiem slimnieka organismā. - Interpretēt elektrokardiogrāfijas datus. - Izskaidrot instrumentālo izmeklējumu nepieciešamību. - Interpretēt instrumentālo izmeklējumu atradi pamatu līmenī. - Prast interpretēt auskultatīvo atradi, attēldiagnostikas datus, orientēties mūsdienu sirdskaišu ārstēšanas iespējās. - Prast interpretēt auskultatīvo atradi, attēldiagnostikas datus, orientēties kardiomiopātiju mūsdienu diagnostikas iespējās (kodolmagnētiskā rezonanse, ģenētiskie izmeklējumi, implantējamās ritma reģistrācijas iekārtas). - Orientēties akūtas un hroniskas sirds mazspējas diagnostikā, prast interpretēt auskultatīvo atradi, attēldiagnostikas datus, orientēties mūsdienu diagnostikas iespējās un patofizioloģijas izpratnē. - Spēt analizēt situācijas, argumentēt, loģiski noformulēt un izskaidrot savu viedokli. | ||||||||
| Bibliogrāfija | |||||||||
| Nr. | Atsauce | ||||||||
| Obligātā literatūra | |||||||||
| 1 | Klīniskā Medicīna I daļa A.Lejnieka redakcijā. Sirds un Asinsvadu saslimšanas. Jānis Jirgensons, Oskars Kalējs. 2010. Nacionālais Apgāds | ||||||||
| 2 | Klīniskā Medicīna III daļa A.Lejnieka redakcijā. | ||||||||
| 3 | Sirds audzēji un sirds traumas. Oskars Kalējs, Ginta Kamzola, Milāna Zabunova. | ||||||||
| 4 | Laboratorijas diagnostika, kardioloģija. Oskars Kalējs, Aija Mača, Iveta Mintāle. 2012. Nacionālais Apgāds. | ||||||||
| 5 | Andrejs Kalvelis, Aivars Lejnieks. Dislipidēmiju novērtēšana un korekcija. Informatīvais materiāls. 2011. RSU. | ||||||||
| 6 | Andrejs Kalvelis. Klīniskā Elektrokardioloģija. 2008. Nacionālais apgāds. | ||||||||
| 7 | Andrejs Kalvelis. Elektrokardiogrāfija. 2010. | ||||||||
| 8 | Andrejs Kalvelis. Kardioloģijs. RSU 2010. | ||||||||
| 9 | Iekšķīgo slimību propedeitika. 3 izdevums RSU 2010. | ||||||||
| 10 | Iekšķīgo slimību propedeitika 4..izdevums RSU 2012. | ||||||||
| 11 | Braunwald’s Heart Disease: A Textbook of Cardiovascular Medicine. 9th edition. 2011. (Izd. Elservier Saunders). | ||||||||
| 12 | HARRISON`S Principles of Internal Medicine McGrawHill 2012. | ||||||||
| Papildu literatūra | |||||||||
| 1 | Rudzītis K. Diagnostikas pamati un terapijas preambula. Rīga: Zvaigzne, 1971; Rīga: Nacionālais apgāds, 2005. | ||||||||
| 2 | Kovša O. Iekšķīgās slimības. I un II daļa. Rīga: Zvaigzne, 1971. | ||||||||
| 3 | Latvijas Kardiologu biedrības Vadlīnijas – www.kardiologija.lv | ||||||||
| 4 | Eiropas Kardiologu biedrības Vadlīnijas – www.escardio.org | ||||||||
| 5 | Walter Siegenthaler. Differential Diagnosis in Internal Medicine: From Symptom to Diagnosis. Thieme. 2007. | ||||||||
| 6 | Mintale, M.Zabunova, D.Lurina, I.Narbute, S.Jegere, I.Zakke, V.Dzerve, A.Erglis. The Role of Exercise Test after Percutaneous Coronary Intervention. Advances in Electrocardiograms. Clinical Applications. Edited by Richard Millis. Intech 2012. p.245-268 | ||||||||
| 7 | Mintāle I. Promocijas darbs medicīnas doktora grāda iegūšanai. LU Zinātniska bibliotēka. 2011 | ||||||||
| 8 | Douglas P.S. et al., ACCF/ASE/AHA/ASNC/HFSA/HRS/SCAI/SCCM/SCCT/SCMR 2011 Appropriate Use Criteria for Echocardiography. J Am Coll Cardiol, 2011; 57:1126-1166 | ||||||||
| 9 | Taylor A.J. et al. ACCF/SCCT/ACR/AHA/ASE/ASNC/NASCI/SCAI/SCMR 2010 Appropriate Use Criteria for Cardiac Computed Tomography J Am Coll Cardiol, 2010; 56:1864-1894. | ||||||||
| 10 | Hendel RC, Patel MR, Kramer CM, et al. ACCF/ACR/SCCT/SCMR/ASNC/NASCI/ SCAI/SIR 2006 Appropriateness Criteria for Cardiac Computed Tomography and Cardiac Magnetic Resonance Imaging. J Am Coll Cardiol 2006; 48: 1475–1497. | ||||||||
| 11 | Schroeder S, Achenbach S, Bengel F, et al. Cardiac computed tomography: indications, applications, limitations, and training requirements. Report of a Writing Group deployed by theWorking Group Nuclear Cardiology and Cardiac CT of the European Society of Cardiology and the European Council of Nuclear Cardiology. European Heart Journal 2008; 29: 531–556. | ||||||||
| 12 | Matthias G. Friedrich, Udo Sechtem, Jeanette Schulz-Menger, Godtfred Holmvang, Pauline Alakija, Leslie T. Cooper, James A. White, Hassan Abdel-Aty, Matthias Gutberlet, Sanjay Prasad, Anthony Aletras, Jean-Pierre Laissy, Ian Paterson, Neil G. Filipchuk, Andreas Kumar, Matthias Pauschinger, Peter Liu for the International Consensus Group on Cardiovascular Magnetic Resonance in Myocarditis | ||||||||
| 13 | Cardiovascular Magnetic Resonance in Myocarditis: A JACC White Paper. J. Am. Coll. Cardiol., April 28, 2009; 53: 1475 - 1487. | ||||||||
| 14 | McMurray JJV, Adamopoulos S, Anker SD, Auricchio A, Bohm M, Dickstein K, Falk V, Filippatos G, Fonseca C, Sanchez MAG, Jaarsma T, Køber L, Lip GYH, Maggioni AP, Parkhomenko A, Pieske BM, Popescu BA, Rønnevik PK, Rutten FH, Schwitter J, Seferovic P, Stepinska J, Trindade PT, Voors AA, Zannad F, Zeiher F. ESC Guidelines for the Diagnosis and Treatment of Acute and Chronic Heart Failure 2012. The Task Force for the Diagnosis and Treatment of Acute and Chronic Heart Failure 2012 of the European Society of Cardiology. Developed in Collaboration with the Heart Failure Association (HFA) of the ESC. Eur Heart J doi:10.1093/eurheartj/ehs104 | ||||||||
| 15 | Mats Borjesson, Luis Serratosa, Francois Carre. Consensus Document Regarding Cardiovascular Safety at Sports Arenas Position Stand from the European Association of Cardiovascular Prevention and Rehabilitation (EACPR), Section of Sports Cardiology. Eur Heart J (2011) doi: 10.1093/eurheartj/ehr178 | ||||||||
| 16 | Bart S. Ferket, Tessa S.S. Genders, Ersen B. Colkesen, Jacob J. Visser, Sandra Spronk, Ewout W. Steyerberg, and M.G. Myriam Hunink. Systematic Review of Guidelines on Imaging of Asymptomatic Coronary Artery Disease. J. Am. Coll. Cardiol., April 12, 2011; 57: 1591 - 1600. | ||||||||
| 17 | Jānis Jirgensons, Oskars Kalējs. Bradiaritmijas un elektrokardiostimulācija. 2003. Nacionālais Apgāds. | ||||||||
| 18 | Zipes D, Sudden Cardiac Death; From Cells to Bedside. Elsevier Saunders 2009. | ||||||||
| 19 | Prystowsky E.N., Padanilam B.J., Joshi S., MD, Fogel R.I. Ventricular Arrhythmias in the Absence of Structural Heart Disease. J Am Coll Cardiol, 2012; 59:1733-1744. | ||||||||
| 20 | Gaganpreet K. Grewal, BS*, Tristan B. Klosterman, BS*, Kevin Shrestha, BS*, Hirad Yarmohammadi, MD*, Andrew O. Zurick, MD*, Brandon C. Varr, MD , W.H. Wilson Tang, MD*, Bruce D. Lindsay, MD*, Allan L. Klein, MD. Indications for TEE Before Cardioversion for Atrial Fibrillation: Implications for Appropriateness Criteria. J Am Coll Cardiol Img, 2012; 5:641-648 | ||||||||
| 21 | Zipes DP, Camm AJ, Borggrefe M, et al. ACC/AHA/ESC 2006 guidelines for management of patients with ventricular arrhythmias and the prevention of sudden cardiac death: a report of the American College of Cardiology/American Heart Association Task Force and the European Society of Cardiology Committee for Practice Guidelines (Writing Committee to Develop Guidelines for Management of Patients With Ventricular Arrhythmias and the Prevention of Sudden Cardiac Death) J Am Coll Cardiol 2006;48:e247-e346 | ||||||||
| 22 | Myerburg R.J., Juntiila M.J., Sudden Cardiac Death Caused by Coronary Heart Disease. Circulation. 2012; 125: 1043-1052 | ||||||||
| 23 | Expert – consult datu bāze Elsevier Saunders | ||||||||
| 24 | Datortomogrāfijas izmeklējumu kvalitātes kritēriji. www. radiologija.lv | ||||||||
| 25 | Robert J. Myerburg, Bernard R. Chaitman, Gordon A. Ewy, and Michael S. Lauer. Task Force 2: Training in Electrocardiography, Ambulatory Electrocardiography, and Exercise Testing. J. Am. Coll. Cardiol., January 22, 2008; 51: 348 - 354. | ||||||||
| 26 | R. H. Swanton. Cardiology Pocket Consultant. 5th edition. Wiley-Blackwell, 2003 | ||||||||
| 27 | Abrahams PH, Hutchings RT, Marks SC Jr. McMinn’s Colour Atlas of Human Anatomy. 4th edition. Elsevier Health Sciences, 2002 | ||||||||
| 28 | Harrison’s Manual of Medicine. 18th edition. McGraw-Hill Medical Publishing Division. 2012. | ||||||||
| Citi informācijas avoti | |||||||||
| 1 | www.inbox.lv /ispropedeitika/ faili | ||||||||
| 2 | http://estudijas.rsu.lv/index.php | ||||||||
| 3 | www.escardio.org/guidelines | ||||||||
| 4 | www.circulationaha.org | ||||||||
| 5 | www.cardiosource.com | ||||||||
| 6 | www.theheart.org | ||||||||
| 7 | www.hrsonline.org | ||||||||
