.
Mediju auditorijas
Studiju kursa apraksts
Kursa apraksta statuss:Apstiprināts
Kursa apraksta versija:13.00
Kursa apraksta apstiprināšanas datums:02.02.2024 12:25:28
| Par studiju kursu | |||||||||
| Kursa kods: | KSK_157 | LKI līmenis: | 6. līmenis | ||||||
| Kredītpunkti: | 2.00 | ECTS: | 3.00 | ||||||
| Zinātnes nozare: | Komunikācijas zinātne; Komunikācijas teorija | Mērķauditorija: | Tirgzinības un reklāma; Komunikācijas zinātne; Informācijas un komunikācijas zinātne | ||||||
| Studiju kursa vadītājs | |||||||||
| Kursa vadītājs: | Anda Rožukalne | ||||||||
| Studiju kursa īstenotājs | |||||||||
| Struktūrvienība: | Sociālo zinātņu fakultāte | ||||||||
| Struktūrvienības vadītājs: | |||||||||
| Kontaktinformācija: | Dzirciema iela 16, Rīga, szf rsu[pnkts]lv | ||||||||
| Studiju kursa plānojums | |||||||||
| Pilns laiks - 1. semestris | |||||||||
| Lekcijas (skaits) | 8 | Lekciju ilgums (akadēmiskās stundas) | 2 | Kopā lekciju kontaktstundas | 16 | ||||
| Nodarbības (skaits) | 4 | Nodarbību ilgums (akadēmiskās stundas) | 2 | Kopā nodarbību kontaktstundas | 8 | ||||
| Kopā kontaktstundas | 24 | ||||||||
| Nepilns laiks - 1. semestris | |||||||||
| Lekcijas (skaits) | 5 | Lekciju ilgums (akadēmiskās stundas) | 2 | Kopā lekciju kontaktstundas | 10 | ||||
| Nodarbības (skaits) | 3 | Nodarbību ilgums (akadēmiskās stundas) | 2 | Kopā nodarbību kontaktstundas | 6 | ||||
| Kopā kontaktstundas | 16 | ||||||||
| Studiju kursa apraksts | |||||||||
| Priekšzināšanas: | Apgūts kurss "Ievads studijās un specialitātē". | ||||||||
| Mērķis: | Kursa saturs un struktūra izveidota ar mērķi, veicināt izpratni par mākslīgā intelekta balstītu valodu tehnoloģiju izmantojumu medju auditoriju pētniecībā. Kursa mērķis ir iepazīstināt studentus ar mediju, sabiedrisko attiecību vēstījumu un reklāmas auditorijas komunikācijas mijiedarbības procesiem, komunikācijas teoriju vidū izceļot mediju lietojuma un apmierinājuma teoriju, kas skaidro mediju lietojumu un auditorijas uzvedības likumsakarības. Kursa laikā tiks studēta izpratne par auditorijas veidošanos un transformāciju sociālās tīklošanās platformu ietekmē, masu auditorijas jēdzienu, apskatītas arī auditorijas pētījumu metodes un pieejas, ar kuru palīdzību var noskaidrot žurnālistikas, sabiedrisko attiecību un reklāmas efektivitāti. Kurss piedāvā plašu mūsdienu komunikācijas vides procesu analīzi, no auditorijas viedokļa vērtējot tradicionālos medijus, sociālos medijus, algoritmu ietekmi, komerciālo un sociāli nozīmīgo informāciju. | ||||||||
| Tēmu saraksts (pilna laika studijas) | |||||||||
| Nr. | Tēma | Īstenošanas forma | Skaits | Norises vieta | |||||
| 1 | Auditorijas jēdziens. Auditorijas izveidošanās likumsakarības. Auditorijas tipi. Masu auditorija un tās pārmaiņas. | Lekcijas | 1.00 | auditorija | |||||
| 2 | Auditorijas aktivitāte un pasivitāte. | Lekcijas | 1.00 | auditorija | |||||
| 3 | Kvalitatīvie auditorijas pētījumi. Mediju lietošanas prakses. Nozīmes piešķiršana mediju tekstiem. Ar medijiem un žurnālistiku saistītie sabiedrības priekšstati un attieksmes. | Lekcijas | 1.00 | auditorija | |||||
| 4 | Auditorijas uzvedība mediju lietojuma procesā. Auditorijas pētniecība un valoda. Mediju lietojuma un apmierinājuma teorija. | Lekcijas | 1.00 | auditorija | |||||
| 5 | Mediju lietojums. Dažādu mediju auditorijas. Interaktivitātes fenomens. Virtuālās kopienas. Algoritmi un auditorija. | Lekcijas | 1.00 | auditorija | |||||
| 6 | Mediju auditorijas pētniecība: mērķi, dati un metodes. Valodu tehnoloģijas auditorijas pētniecībai. | Lekcijas | 1.00 | auditorija | |||||
| 7 | Sociālo mediju auditorijas. Jaunākās sociālās tīklošanās auditorijas efektu teorijas un valodu tehnoloģijas. | Lekcijas | 1.00 | auditorija | |||||
| 8 | Interneta agresivitātes indekss. Emocijas un auditorijas. Valodu tehnoloģijas. | Lekcijas | 1.00 | auditorija | |||||
| 9 | Mediju lietojuma dienasgrāmata. Ģimenes mediju dienas pētījums. | Nodarbības | 1.00 | auditorija | |||||
| 10 | Mediju auditorijas pētījumu un aktuālo datu analīze, tās prezentācija. | Nodarbības | 1.00 | auditorija | |||||
| 11 | Mediju uztveres pētījums. Intervijas ar auditorijas pārstāvjiem, to datu analīze, prezentācija. Diskusija par rezultātiem. | Nodarbības | 1.00 | auditorija | |||||
| 12 | Valodas tehnoloģiju pētījuma uzdevums auditorijas pētīšanai: treniņa materiāla sagatavošana mākslīgā intelekta rīka vajadzībām. | Nodarbības | 1.00 | auditorija | |||||
| Tēmu saraksts (nepilna laika studijas) | |||||||||
| Nr. | Tēma | Īstenošanas forma | Skaits | Norises vieta | |||||
| 1 | Auditorijas jēdziens. Auditorijas izveidošanās likumsakarības. Auditorijas tipi. Masu auditorija un tās pārmaiņas. | Lekcijas | 0.50 | auditorija | |||||
| 2 | Auditorijas aktivitāte un pasivitāte. | Lekcijas | 0.50 | auditorija | |||||
| 3 | Kvalitatīvie auditorijas pētījumi. Mediju lietošanas prakses. Nozīmes piešķiršana mediju tekstiem. Ar medijiem un žurnālistiku saistītie sabiedrības priekšstati un attieksmes. | Lekcijas | 0.50 | auditorija | |||||
| 4 | Auditorijas uzvedība mediju lietojuma procesā. Auditorijas pētniecība un valoda. Mediju lietojuma un apmierinājuma teorija. | Lekcijas | 0.50 | auditorija | |||||
| 5 | Mediju lietojums. Dažādu mediju auditorijas. Interaktivitātes fenomens. Virtuālās kopienas. Algoritmi un auditorija. | Lekcijas | 0.50 | auditorija | |||||
| 6 | Mediju auditorijas pētniecība: mērķi, dati un metodes. Valodu tehnoloģijas auditorijas pētniecībai. | Lekcijas | 0.50 | auditorija | |||||
| 7 | Sociālo mediju auditorijas. Jaunākās sociālās tīklošanās auditorijas efektu teorijas un valodu tehnoloģijas. | Lekcijas | 1.00 | auditorija | |||||
| 8 | Interneta agresivitātes indekss. Emocijas un auditorijas. Valodu tehnoloģijas. | Lekcijas | 1.00 | auditorija | |||||
| 9 | Mediju lietojuma dienasgrāmata. Ģimenes mediju dienas pētījums. | Nodarbības | 0.50 | auditorija | |||||
| 10 | Mediju auditorijas pētījumu un aktuālo datu analīze, tās prezentācija. | Nodarbības | 0.50 | auditorija | |||||
| 11 | Mediju uztveres pētījums. Intervijas ar auditorijas pārstāvjiem, to datu analīze, prezentācija. Diskusija par rezultātiem. | Nodarbības | 1.00 | auditorija | |||||
| 12 | Valodas tehnoloģiju pētījuma uzdevums auditorijas pētīšanai: treniņa materiāla sagatavošana mākslīgā intelekta rīka vajadzībām. | Nodarbības | 1.00 | auditorija | |||||
| Vērtēšana | |||||||||
| Patstāvīgais darbs: | 1. semināra uzdevums: Ģimenes mediju lietojuma dienasgrāmatas veidošana Uzdevums: Sekojot pētījuma norādījumiem un tā dizainam, veikt mediju lietojuma pētījumu savā vai citā labi pazīstamā ģimenē, apkopot un analizēt datus, veikt secinājumus. Sadalīties pa grupām (3 -4 cilvēki), apkopot savus rezultātus, tos salīdzināt un analizēt kontekstā ar citu rezultātiem. Pētījuma norādījumi pieejami atsevišķā failā e-studiju vidē. Seminārā studenti novērtēs citu studentu prezentāciju kvalitāti. 2. seminārs. Patstāvīgi sameklēt un analizēt 2 dažādus avotus: mediju auditorijas pētījumus (par kuriem jāiesniedz eseja) un Latvijas mediju un reklāmas auditorijas pētījumus. Sadaloties grupās (2 – 3 studenti), prezentēt šo pētījumu rezultātus un analizēt kontekstā ar apgūto teorētisko materiālu. Katra prezentācija ietver šādas sadaļas: pētījuma autori, mērķi, metodes, pētījuma struktūra, galvenie secinājumi, pētījuma datu korelācija ar citiem pētījumiem, pētījuma datu analīze kontekstā ar teorētiskajām zināšanām par mediju auditorijām. kādi pētnieciskie jautājumi ir atbildēti, kādi 3 jauni pētnieciskie jautājumi izvirzāmi, balstoties uz veikto analīzi. Katra grupa gatavo atšķirīgu pētījumu prezentāciju!!! Tātad grupām savā starpā jāsaskaņo savas prezentācijas. Seminārā studenti novērtēs citu studentu prezentāciju kvalitāti. 3. semināra uzdevums: 1) Katrs students paralēli kursa lekcijām un citām nodarbībām veic 3 intervijas ar dažādiem cilvēkiem (jautājumu saraksts atsevišķā failā e-studijās), apkopo savus rezultātus un izdara secinājumus, kas balstīti teorētiskajās atziņās par mediju auditorijām (2000 vārdu). 2) Sadaloties grupās (3 – 4 cilvēki), studenti apkopo savu interviju rezultātus un prezentē tos, kā arī analītiskus secinājumus semināra laikā, piedāvājot 5 – 10 atziņas par mūsdienu auditorijas uzvedības paradoksiem. 4. semināra uzdevums: 1) Katrs students saņem MI rīka attīstībai paredzētu datu failu un to analizē, atbilstoši dotajai metodoloģijai (instrukcijas pieejamas e-studiju vidē). 2) Sadaloties grupās (3 – 4 cilvēki), studenti apkopo savu rezultātus un prezentē tos, kā arī analītiskus secinājumus par datu analīzes gaitu. Semināru rakstu darbu iesniegšanas termiņš – pirms katra semināra (kopā jābūt 4 semināra darbiem un prezentācijām; vienai esejai par pētījumu, vienam datu failam. Seminārā studenti novērtēs citu studentu prezentāciju kvalitāti. Papildus informācija. Lai labāk saprastu kursa saturu, nodarbību laikā studenti var tikt aicināti izpildīt nelielus uzdevumus. Studiju laikā notiks testi, lai noskaidrotu iepriekšējās zināšanas un veiktu apgūtā pašpārbaudi. Lūgums pēc kursa aizpildīt vērtējuma anketas. Literatūras studijas: Patstāvīgi sameklēt un analizēt dažādus mediju un reklāmas auditorijas pētījumus. Katra analītiskā eseja prezentācija ietver šādas sadaļas: pētījuma autori, mērķi, metodes, pētījuma struktūra, galvenie secinājumi, pētījuma datu korelācija ar citiem pētījumiem, pētījuma datu analīze kontekstā ar teorētiskajām zināšanām par mediju auditorijām. Katram studentam ir jāizvēlas viens no literatūras sarakstā esošajiem tekstiem un jāuzraksta eseja, analizējot konkrētajā tekstā ietvertās atziņas kontekstā ar mediju auditorijas pētījumiem Latvijā un citiem faktiem, kas saistīti ar Latvijas žurnālistikas, sabiedrisko attiecību, fotogrāfijas un multimediju komunikācijas vēstījumu auditoriju (1000 vārdi); Lai aptvertu maksimāli plašu literatūras lauku, iepriekš jāpārskata dotā literatūra un katrā grupā jāizveido saraksts, lai pētījumi nepārklātos. Eseja jāiesniedz 30.novembrī. Lai labāk izprastu auditorijas studiju aktuālos jautājumus un pētījumu metodes, kā arī sagatavotu esejas, studentiem ir jāapmeklē izglītojošas konferences un semināri. | ||||||||
| Vērtēšanas kritēriji: | Prasības kopsavilkumiem un semināriem: Semināra rakstu darbā studentam jādemonstrē sava izpratne par doto materiālu, iekļaujot arī analīzi, vērtējumu, salīdzinājumu ar citām zināšanām un Latvijas situāciju. Semināru apmeklējums un prezentāciju sagatavošana semināriem ir obligāta. Lekciju un semināru laikā var tikt uzdoti nelieli uzdevumi, piemēram, studentiem patstāvīgi jāatrod piemēri par lekcijas tēmu. Prezentācija ietver grupas darba kopsavilkumu, savukārt katram studentam uz semināru ir jāiesniedz materiāls, pēc kura ir novērtējams viņa individuālais ieguldījums grupas darbā, to pievieno semināra tēzēm. Students netiek pielaists pie eksāmena kārtošanas, ja viņam/viņai ir vairāk nekā viens neapmeklēts vai neieskaitīts seminārs (slimības vai citi ārkārtas gadījumi tiek izskatīti individuāli, laikus informējot par problēmām pirms gala pārbaudījuma). Semināru atstrāde iespējama tikai pirms eksāmena pasniedzēja konsultāciju laikā, atstrādāt var tikai attaisnotu iemeslu dēļ kavētus seminārus. Gala atzīmi veidos visu atzīmju summa. Zināšanas tiks vērtētas 10 ballu sistēmā. Semināru nodarbības tiks organizētas kā diskusija – domu apmaiņa, kuras mērķis ir mācīt domāt par mediju auditorijām. Lekciju un vieslekciju apmeklēšana – 20%. Semināru apmeklētība un līdzdalība semināros (aktivitāte, semināru rakstu darbi un atbilžu kvalitāte) – 30%. Kursa projekts (intervijas ar auditorijas pārstāvjiem) – 25%. Eksāmens – 25%. | ||||||||
| Gala pārbaudījums (pilna laika studijas): | Eksāmens (Rakstisks) | ||||||||
| Gala pārbaudījums (nepilna laika studijas): | Eksāmens (Rakstisks) | ||||||||
| Studiju rezultāti | |||||||||
| Zināšanas: | Sekmīgas studiju kursa apguves rezultātā studenti: • Aprakstīs mediju un sociālo mediju auditorijas būtību, tipoloģiju, analīzes teorētiskās pieejas. • Pastāstīs un raksturos mediju auditorijas vēsturi un mūsdienu attīstības procesus. • Izpratīs mediju funkciju un auditorijas savstarpējo mijiedarbību. • Izklāstīs mediju auditorijas pētījumu mērķus un metodes dažādās komunikācijas jomās. • Izklāstīs valodu tehnoloģiju izmantojumu auditorijas pētniecībā. • Izpratīs mediju auditorijas aktivitātes un pasivitātes konceptus, interaktivitāti. | ||||||||
| Prasmes: | Sekmīgas studiju kursa apguves rezultātā studenti būs ieguvuši: • Prasmi novērtēt un analizēt mediju auditorijas tipus. • Prasmi atšķirt un pielietot mediju auditorijas pētījumu metodes. • Prasmi atšķirt un novērtēt multimediju auditorijas uzvedību. • Prasmi atšķirt interaktivitātes līmeņus un funkcijas multimediju komunikācijā. • Prasmi analizēt mediju auditorijas pētījumu un pieejas, valodu tehnoloģiju izmantojumu. • Iemaņas interpretēt mediju lietojuma paradumus un to cēloņus. • Iemaņas integrēt mūsdienu auditorijas izpratnes multimediju komunikācijas procesā. | ||||||||
| Kompetences: | Sekmīgas studiju kursa apguves rezultātā studenti būs ieguvuši: • Kompetenci izvērtēt realitāti, piemērojot informāciju mediju auditorijas novērtēšanai, lai sasniegtu dažādus komunikācijas mērķus. • Atbildību par mediju auditorijas novērtēšanai savāktās un sniegtās informācijas kvalitāti, informācijas avotu vērtību un atbilstību, kā arī tās eventuālajiem efektiem. • Kritisku attieksmi pret mediju auditorijas pētījumu metodēm, saturu un formu. • Paškritisku attieksmi pret mediju auditorijas datos ietvertās informācijas vērtību un tās atbilstību komunikācijas vajadzībām. • Atbildīgu, uz zināšanām balstītu tehnoloģiju pielietošanu mediju auditoriju novērtēšanas un sasniegšanas procesā. | ||||||||
| Bibliogrāfija | |||||||||
| Nr. | Atsauce | ||||||||
| Obligātā literatūra | |||||||||
| 1 | Rožukalne, A. (2011). Kas?Kur?Kāda? Mūsdienu mediju auditorija. Rīga: Turība. | ||||||||
| 2 | Digital News Report. (2020). Reuters Institute. | ||||||||
| 3 | Thurman, N., Moeller, J., Helberger, N. & Damian Trilling (2019). My Friends, Editors, Algorithms, and I, Digital Journalism, 7:4, 447-469, DOI: 10.1080/21670811.2018.1493936 | ||||||||
| 4 | Rožukalne, A. (2020). Perception of Media and Information Literacy among Representatives of Mid–Age and Older Generations: the Case of Latvia. ESSACHESS. Journal for Communication Studies, 13, 2(26)/2020, 207-232. eISSN 1775-352X | ||||||||
| 5 | Brooker, W., & Jermyn, D. (2003). The audience studies reader. London; New York: Routledge. | ||||||||
| 6 | CKleut, J., Pavlíčková, T., Picone, I., et al. (2018). Small acts of engagement and interruptions in content flows. In: Das R and Ytre-Arne B (eds) The Future of Audiences. A Foresight Analysis of Interfaces and Engagement. London: Palgrave Macmillan, 123–1 | ||||||||
| 7 | Bird, S. Elizabeth. (2011). Are we all produsers now? Cultural Studies, 25:4-5, 502-516, DOI: 10.1080/09502386.2011.600532 | ||||||||
| 8 | Carpentier, N. (2003). The BBC’s Video Nation as a participatory media practice. Signifying everyday life, cultural diversity and participation in an online community, International Journal of Cultural Studies. London: SAGE Publications. Volume 6(4): 425–447. | ||||||||
| 9 | Das, R. (2011). Converging perspectives in audience studies and digital literacies: Youthful interpretations of an online genre. European Journal of Communication, 26(4), 343–360. | ||||||||
| 10 | Press, A., Livingstone, S. (2006). Taking audience research into the age of new media: Old problems and new challenges. In: White, M, Schwoch, J (eds) Questions of Method in Cultural Studies. Oxford: Blackwell, 175–200. | ||||||||
| 11 | Gray, J. (2003). New audience, new textualities. Anti fans and non- fans, International Journal of Cultural Studies. London: Sage Publication. Vol. 6 (1). 64 – 81. | ||||||||
| 12 | Jenkins, H. (2008). Convergence Culture: where old and new media collide. New York: University Press, P. 353. | ||||||||
| 13 | Livingstone, S. (2004). The Challenge of Changing Audiences Or, What is the Audience Researcher to do in the Age of the Internet?, European Journal of Communication. London: SAGE Publications. Vol 19(1): 75–86. | ||||||||
| 14 | Jenkins, H. (2006). Fans, Bloggers and Gamers. New York: University Press. P.279 | ||||||||
| 15 | Wohn, Y. D., & Bowe, B. J. (2016). Micro Agenda Setters: The Effect of Social Media on Young Adults’ Exposure to and Attitude Toward News. Social Media +Society, January-March, 1-12. | ||||||||
| 16 | Papacharissi, Z .(2009). The virtual geographies of social networks: A comparative analysis of Facebook, LinkedIn and ASmallWorld. New Media and Society 11(1/2): 199–221. | ||||||||
| 17 | Nithingale, V., Ross, K. (2003). Critical readings: Media and the Audiences. England: Open University Press. | ||||||||
| 18 | McQuail, D. (1997). Audience Analysis. London: Sage Publications. | ||||||||
| 19 | Dilliplane, S., Seth K. Goldman and Diana C. Mutz. (2013). Televised exposure to politics: New measures for a fragmented media environment. American Journal of Political Science 57:236–248. | ||||||||
| 20 | Wahl-Jorgensen, K. (2018). Media coverage of shifting emotional regimes: Donald Trump’s angry populism. Media, Culture & Society, 40(5), 766–778. | ||||||||
| 21 | Rožukalne, A. & Liepa, D. (2022). FROM “COVID IDIOTS” TO “COVIDSHOW AND “COVIDHYSTERIA”. ANALYSIS OF DIGITAL NEWS COMMENTERS’ VERBAL AGGRESSIVENESS AND MEANS OF LINGUISTICS CREATIVITY DURING COVID-19 PANDEMIC IN LATVIA (2020 – 2021). Media Studies, 3, 329 - 360. | ||||||||
| 22 | Wang, X., & Hickerson, A. (2016). The Role of Presumed Influence and Emotions on Audience Evaluation of The Credibility of Media Content and Behavioural Tendencies. Journal of Creative Communications, 11(1). 1-11. | ||||||||
| 23 | Dean, J. (2017). Politicising fandom. The British Journal of Politics and International Relations, 19(2) ,408–424. | ||||||||
| 24 | Digital News report 2022 | ||||||||
| 25 | Macnamara, J. (2021). New insights into crisis communication from an “inside” emic perspective during COVID-19. Public Relations Inquiry, 10(2), 237–262. | ||||||||
| 26 | Rožukalne, A., Murinska, S., & Strode, I. (2022). From Lower Disease Risk Perception to Higher News Avoidance: Analysis of News Consumption and Attitude Toward COVID-19 News in Latvia. Online Journal of Communication and Media Technologies, 13(3), e202216. | ||||||||
| 27 | Rožukalne, Anda, Vineta Kleinberga, Alise Tīfentāle, and Ieva Strode. (2022). What Is the Flag We Rally Around? Trust in Information Sources at the Outset of the COVID-19 Pandemic in Latvia. Social Sciences11: 123. | ||||||||
| 28 | Rožukalne, A., Murinska, S. &Tīfentāle, A. (2021). Is Covid-19 an “Ordinary Flu” That Benefits Politicians? Perception of Pandemic Disinformation in Latvia. Communication Today, 12(2), 68-83. | ||||||||
| 29 | Rožukalne, A., Kleinberga, V., Grūzītis, N. (2021). COVID-19 news and audience aggressiveness: Analysis of news content and audience reaction during the state of emergency in Latvia (2020–2021). Environment. Technology. Resources. Proceedings of the 13th International Scientific and Practical Conference, June 17 – 18, 2021, Vol. 2, 141 – 147. | ||||||||
| Papildu literatūra | |||||||||
| 1 | Rožukalne, A., Skulte, I., Stakle, A. (2020). Media education in the common interest: Public perceptions of media literacy policy in Latvia. Central European Communication Journal, 13(2), 202 -229. | ||||||||
| 2 | Rožukalne, A. (2020). “MAX share this! Vote for us! Analysis of pre-election Facebook communication and audience reactions of Latvia’s populist party KPV LV leader Aldis Gobzems”, Informacijos mokslai, 870, pp. 52-71. doi: 10.15388/Im.2020.87.26. | ||||||||
| 3 | Vogels, E. A. (2021). The State of Online Harassment. Pew Research Centre. | ||||||||
| 4 | Kalsnes, B. and Larsson O. A. (2018). Understanding news sharing across social media. Journalism Studies 19: 1669–1688. | ||||||||
| 5 | Social Media Facts Sheet. (2020). Pew.Research Center. | ||||||||
| 6 | Reuters Institute Digital News Report 2019. | ||||||||
| 7 | Syvertsen, T. (2004). Between Broadcasters and Their Publics Citizens, Audiences, Customers and Players: A Conceptual Discussion of the Relationship, European Journal of Cultural Studies. London: SAGE Publications. Vol 7(3): 363 – 380. | ||||||||
| 8 | Marwick, A., Fontaine, C. and Boyd, D. (2017). “Nobody sees it, nobody gets mad”: social media, privacy and personal responsibility among low-SES youth. New Media & Society 3: 1–14. | ||||||||
| 9 | Keightley, E. and Downey, J. (2018). The intermediate time of news consumption. Journalism 19(1): 93–110 | ||||||||
| 10 | Jay G. Blumler and Elihu Katz. (1974). The Uses of mass communications: current perspectives on gratifications research. Beverly Hills: Sage Publications. | ||||||||
| 11 | Wandebesch, H. (2000). Research note: A Captive Audience? The Media Use of Prisoners, European Journal of Communication. 15 (4): 529. – 544. | ||||||||
| 12 | Cho, Jaeho. (2011). The geography of political communication: Effects of regional variations in campaign advertising on citizen communication. Human Communication Research 37:434–462. | ||||||||
| 13 | Cieciuch, J., Davidov, E., et.al. (2019). How to obtain comparable measures for cross-national comparisons. In Cross-national comparative research – analytical strategies, results and explanations. Sonderheft Kölner Zeit | ||||||||
| 14 | Mak, AKY, and Song, A. O. (2019). Revisiting social-mediated crisis communication model: The Lancôme regenerative crisis after the Hong Kong Umbrella Movement. Public Relations Review 45(4): 101812. | ||||||||
