Pārlekt uz galveno saturu

Mediju auditorijas

Studiju kursa apraksts

Kursa apraksta statuss:Apstiprināts
Kursa apraksta versija:6.00
Kursa apraksta apstiprināšanas datums:26.10.2020
Par studiju kursu
Kursa kods:KSK_157LKI līmenis:6. līmenis
Kredītpunkti:2.00ECTS:3.00
Zinātnes nozare:Komunikācijas zinātne; Komunikācijas teorijaMērķauditorija:Komunikācijas zinātne
Studiju kursa vadītājs
Kursa vadītājs:Anda Rožukalne
Studiju kursa īstenotājs
Struktūrvienība:Komunikācijas fakultāte
Struktūrvienības vadītājs:Anda Rožukalne
Kontaktinformācija:Rīga, Dzirciema iela 16, kfkoatrsu[pnkts]lv, +371 67409183
Studiju kursa plānojums
Pilns laiks - 1. semestris
Lekcijas (skaits)8Lekciju ilgums (akadēmiskās stundas)2Kopā lekciju kontaktstundas16
Nodarbības (skaits)4Nodarbību ilgums (akadēmiskās stundas)2Kopā nodarbību kontaktstundas8
Kopā kontaktstundas24
Nepilns laiks - 1. semestris
Lekcijas (skaits)5Lekciju ilgums (akadēmiskās stundas)2Kopā lekciju kontaktstundas10
Nodarbības (skaits)3Nodarbību ilgums (akadēmiskās stundas)2Kopā nodarbību kontaktstundas6
Kopā kontaktstundas16
Studiju kursa apraksts
Priekšzināšanas:
Apgūts kurss "Ievads komunikācijas teorijās".
Mērķis:
Iepazīstināt studentus ar mediju, sabiedrisko attiecību vēstījumu un reklāmas auditorijas komunikācijas mijiedarbības procesiem, komunikācijas teoriju vidū izceļot mediju lietojuma un apmierinājuma teoriju, kas skaidro mediju lietojumu un auditorijas uzvedības likumsakarības. Kursa laikā tiks studēta izpratne par auditorijas veidošanos un transformāciju sociālās tīklošanās platformu ietekmē, masu auditorijas jēdzienu, apskatītas arī auditorijas pētījuma metodes un pieejas, ar kuru palīdzību var noskaidrot žurnālistikas, sabiedrisko attiecību un reklāmas efektivitāti.
Tēmu saraksts (pilna laika studijas)
Nr.TēmaĪstenošanas formaSkaitsNorises vieta
1Auditorijas jēdziens. Auditorijas izveidošanās likumsakarības.Lekcijas1.00auditorija
2Auditorijas tipi. Masu auditorija un tās pārmaiņas.Lekcijas1.00auditorija
3Auditorijas aktivitāte un pasivitāte. Sociālo mediju auditorija. Jaunās interneta auditorijas efektu teorijas. Auditorijas emocijas sociālajos medijos.Lekcijas1.00auditorija
4Auditorijas uzvedība mediju lietojuma procesā. Mediju lietojuma un apmierinājuma teorija, tās nozīme mediju funkcionālisma izpratnē.Lekcijas1.00auditorija
5Mediju lietojums. Dažādu mediju auditorijas.Lekcijas1.00auditorija
6Interaktivitātes fenomens. Virtuālās kopienas.Lekcijas1.00auditorija
7Auditorijas pētījumu pieejas. Auditorijas pētījumu metodes, mērķi un dati.Lekcijas1.00auditorija
8Inovatīvas auditorijas pētniecības metodes. Auditorijas pētījumi Latvijā un ES.Lekcijas1.00auditorija
9Mediju lietojuma analīze, izmantojot formātu "Mediju diena".Nodarbības1.00auditorija
10Auditorijas pētījumu Latvijā un ES analīze, diskusija par pētījumu mērķiem, datiem, rezultātiem.Nodarbības1.00auditorija
11Interviju ar auditorijas pārstāvjiem analīze, prezentēšana.Nodarbības1.00auditorija
12Auditorijas sasniegšana sociālajos medijos, projekta prezentācija.Nodarbības1.00auditorija
Tēmu saraksts (nepilna laika studijas)
Nr.TēmaĪstenošanas formaSkaitsNorises vieta
1Auditorijas jēdziens. Auditorijas izveidošanās likumsakarības.Lekcijas1.00auditorija
3Auditorijas aktivitāte un pasivitāte. Sociālo mediju auditorija. Jaunās interneta auditorijas efektu teorijas. Auditorijas emocijas sociālajos medijos.Lekcijas1.00auditorija
4Auditorijas uzvedība mediju lietojuma procesā. Mediju lietojuma un apmierinājuma teorija, tās nozīme mediju funkcionālisma izpratnē.Lekcijas1.00auditorija
6Interaktivitātes fenomens. Virtuālās kopienas.Lekcijas1.00auditorija
7Auditorijas pētījumu pieejas. Auditorijas pētījumu metodes, mērķi un dati.Lekcijas1.00auditorija
10Auditorijas pētījumu Latvijā un ES analīze, diskusija par pētījumu mērķiem, datiem, rezultātiem.Nodarbības1.00auditorija
11Interviju ar auditorijas pārstāvjiem analīze, prezentēšana.Nodarbības1.00auditorija
12Auditorijas sasniegšana sociālajos medijos, projekta prezentācija.Nodarbības1.00auditorija
Vērtēšana
Patstāvīgais darbs:
1. semināra uzdevums: Sagatavot prezentāciju (7 – 10 minūtes), kurā apkopota viena mediju lietojuma diena un mediju lietojuma tendences grupā (3 – 4 cilvēki), analizējot tās kontekstā ar globālajām tendencēm. Jautājumi - atsevišķā failā. 2. semināra uzdevums: Patstāvīgi sameklēt un analizēt dažādus Latvijas mediju un reklāmas auditorijas pētījumus (katrā semināru grupā jābūt pētījumiem par preses, TV, radio, interneta auditoriju). Sadaloties grupās (2 – 3 studenti), prezentēt šo pētījumu rezultātus un analizēt kontekstā ar apgūto teorētisko materiālu. Katra prezentācija ietver šādas sadaļas: pētījuma autori, mērķi, metodes, pētījuma struktūra, galvenie secinājumi, pētījuma datu korelācija ar citiem pētījumiem, pētījuma datu analīze kontekstā ar teorētiskajām zināšanām par mediju auditorijām. Katra grupa gatavo atšķirīgu pētījumu prezentāciju!!! Tātad grupām savā starpā jāsaskaņo savas prezentācijas. 3. semināra uzdevums: 1) Katrs students paralēli kursa lekcijām un citām nodarbībām veic 3 intervijas ar dažādiem cilvēkiem (jautājumu saraksts atsevišķā failā), apkopo savus rezultātus un izdara secinājumus, kas balstīti teorētiskajās atziņās par mediju auditorijām (2000 vārdu). 2) Sadaloties grupās (3 – 4 cilvēki), studenti apkopo savu interviju rezultātus un prezentē tos, kā arī analītiskus secinājumus semināra laikā, piedāvājot 5 – 10 atziņas par mūsdienu auditorijas uzvedības paradoksiem. Semināru rakstu darbu iesniegšanas termiņš – pirms katra semināra (kopā jābūt 4 semināra darbiem un prezentācijām; prasības: analizēt teorētiskās literatūras tekstu, salīdzinot to ar procesiem Latvijā, semināra praktiskie darbi tiek prezentēti semināra laikā.) 4. semināra uzdevums: Kā sasniegt auditoriju sociālajos medijos? Uzdevums: Sadalīties pa grupām, lai veidotu komunikāciju aktuāliem (!) studentu medija raidījumiem, rubrikām, formātiem, platformām, ētera personībām. U Katram studentam sagatavot 5 komunikācijas vienības (ierakstus, attēlus, infografikas, video), lai sasniegtu komunikācijas sociālajos medijos mērķus. Seminārā grupas prezentē un analizē savu veidoto saturu, izvērtējot komunikācijas mērķus, kanālu, mērķa auditoriju, komunikācijas frekvenci. Semināra laikā tiek atlasīts saturs komunikācijai sociālajos medijos. Grupas prezentācija par secinājumiem un panākumiem studenta medija komunikācijā sociālajos medijos ir daļa no eksāmena. Lai labāk saprastu kursa saturu, nodarbību laikā studenti var tikt aicināti izpildīt nelielus uzdevumus. Lūgums pēc kursa aizpildīt vērtējuma anketas. iteratūras studijas: Patstāvīgi sameklēt un analizēt dažādus mediju un reklāmas auditorijas pētījumus. Katra analītiskā eseja prezentācija ietver šādas sadaļas: pētījuma autori, mērķi, metodes, pētījuma struktūra, galvenie secinājumi, pētījuma datu korelācija ar citiem pētījumiem, pētījuma datu analīze kontekstā ar teorētiskajām zināšanām par mediju auditorijām. Katram studentam ir jāizvēlas viens no literatūras sarakstā esošajiem tekstiem un jāuzraksta eseja, analizējot konkrētajā tekstā ietvertās atziņas kontekstā ar mediju auditorijas pētījumiem Latvijā un citiem faktiem, kas saistīti ar Latvijas žurnālistikas, sabiedrisko attiecību, fotogrāfijas un multimediju komunikācijas vēstījumu auditoriju (1000 vārdi); Lai aptvertu maksimāli plašu literatūras lauku, iepriekš jāpārskata dotā literatūra un katrā grupā jāizveido saraksts, lai pētījumi nepārklātos. Eseja jāiesniedz 26.martā.
Vērtēšanas kritēriji:
Prasības kopsavilkumiem un semināriem: Semināra rakstu darbā studentam jādemonstrē sava izpratne par doto materiālu, iekļaujot arī analīzi, vērtējumu, salīdzinājumu ar citām zināšanām un Latvijas situāciju. Semināru apmeklējums un prezentāciju sagatavošana semināriem ir obligāta. Lekciju un semināru laikā var tikt uzdoti nelieli uzdevumi, piemēram, studentiem patstāvīgi jāatrod piemēri par lekcijas tēmu. Prezentācija ietver grupas darba kopsavilkumu, savukārt katram studentam uz semināru ir jāiesniedz materiāls, pēc kura ir novērtējams viņa individuālais ieguldījums grupas darbā, to pievieno semināra tēzēm. Students netiek pielaists pie eksāmena kārtošanas, ja viņam/viņai ir vairāk nekā viens neapmeklēts vai neieskaitīts seminārs (slimības vai citi ārkārtas gadījumi tiek izskatīti individuāli, laikus informējot par problēmām pirms gala pārbaudījuma). Semināru atstrāde iespējama tikai pirms eksāmena pasniedzēja konsultāciju laikā, atstrādāt var tikai attaisnotu iemeslu dēļ kavētus seminārus. Gala atzīmi veidos visu atzīmju summa. Zināšanas tiks vērtētas 10 ballu sistēmā. Semināru nodarbības tiks organizētas kā diskusija – domu apmaiņa, kuras mērķis ir mācīt domāt par mediju auditorijām. Lekciju un vieslekciju apmeklēšana – 20%. Semināru apmeklētība un līdzdalība semināros (aktivitāte, semināru rakstu darbi un atbilžu kvalitāte) – 30%. Kursa projekts (intervijas ar auditorijas pārstāvjiem) – 25%. Eksāmens – 25%.
Gala pārbaudījums (pilna laika studijas):Eksāmens (Rakstisks)
Gala pārbaudījums (nepilna laika studijas):Eksāmens (Rakstisks)
Studiju rezultāti
Zināšanas:Sekmīgas studiju kursa apguves rezultātā studenti: • Aprakstīs mediju un sociālo mediju auditorijas būtību, tipoloģiju, analīzes teorētiskās pieejas. • Pastāstīs un raksturos mediju auditorijas vēsturi un mūsdienu attīstības procesus. • Izpratīs mediju funkciju un auditorijas savstarpējo mijiedarbību. • Izklāstīs mediju auditorijas pētījumu mērķus un metodes dažādās komunikācijas jomās. • Izklāstīs mediju lietojuma socioloģiju. • Izpratīs mediju auditorijas aktivitātes un pasivitātes konceptus, interaktivitāti.
Prasmes:Sekmīgas studiju kursa apguves rezultātā studenti būs ieguvuši: • Prasmi novērtēt un analizēt mediju auditorijas tipus. • Prasmi atšķirt un pielietot mediju auditorijas pētījumu metodes. • Prasmi atšķirt un novērtēt multimediju auditorijas uzvedību. • Prasmi atšķirt interaktivitātes līmeņus un funkcijas multimediju komunikācijā. • Prasmi analizēt mediju auditorijas pētījumu un pieejas. • Iemaņas interpretēt mediju lietojuma paradumus un to cēloņus. • Iemaņas integrēt mūsdienu auditorijas izpratnes multimediju komunikācijas procesā.
Kompetences:Sekmīgas studiju kursa apguves rezultātā studenti būs ieguvuši: • Kompetenci izvērtēt realitāti, piemērojot informāciju mediju auditorijas novērtēšanai, lai sasniegtu dažādus komunikācijas mērķus. • Atbildību par mediju auditorijas novērtēšanai savāktās un sniegtās informācijas kvalitāti, informācijas avotu vērtību un atbilstību, kā arī tās eventuālajiem efektiem. • Kritisku attieksmi pret mediju auditorijas pētījumu metodēm, saturu un formu. • Paškritisku attieksmi pret mediju auditorijas datos ietvertās informācijas vērtību un tās atbilstību komunikācijas vajadzībām. • Atbildīgu, uz zināšanām balstītu tehnoloģiju pielietošanu mediju auditoriju novērtēšanas un sasniegšanas procesā.
Bibliogrāfija
Nr.Atsauce
Obligātā literatūra
1Neil Thurman, Judith Moeller, Natali Helberger & Damian Trilling (2019) My Friends, Editors, Algorithms, and I, Digital Journalism, 7:4, 447-469, DOI: 10.1080/21670811.2018.1493936
2Brooker, W., & Jermyn, D. (2003). The audience studies reader. London; New York: Routledge.
3CKleut J, Pavlíčková T, Picone I, et al. (2018) Small acts of engagement and interruptions in content flows. In: Das R and Ytre-Arne B (eds) The Future of Audiences. A Foresight Analysis of Interfaces and Engagement. London: Palgrave Macmillan, 123–1
4S. Elizabeth Bird (2011) ARE WE ALL PRODUSERS NOW?, Cultural Studies, 25:4-5, 502-516, DOI: 10.1080/09502386.2011.600532
5Carpentier, N. The BBC’s Video Nation as a participatory media practice. Signifying everyday life, cultural diversity and participation in an online community, International Journal of Cultural Studies, 2003, SAGE Publications (London, Thousand Oaks, CA and New Delhi) Volume 6(4): 425–447.
6Das, R. (2011). Converging perspectives in audience studies and digital literacies: Youthful interpretations of an online genre. European Journal of Communication, 26(4), 343–360. https://doi.org/10.1177/0267323111423379
7Press, A, Livingstone, S (2006) Taking audience research into the age of new media: Old problems and new challenges. In: White, M, Schwoch, J (eds) Questions of Method in Cultural Studies. Oxford: Blackwell, 175–200.
8Gauntlett, D. Media, Gender and Identity. An introduction. London: Routledge, 2002.
9Gray, J., New audience, new textualities. Anti fans and non- fans, International Journal of Cultural Studies, Sage Publication, London, Thousand Oaks.,Vol. 6 (1), 2003. 64 – 81.
10Jenkins H., Convergence Culture: where old and new media collide, New York and London: New York University Press, 2008. P. 353.
11Livingstone, S., The Challenge of Changing Audiences Or, What is the Audience Researcher to do in the Age of the Internet?, European Journal of Communication, 2004, SAGE Publications (London, Thousand Oaks, CA and New Delhi), Vol 19(1): 75–86.
12Jenkins H., Fans, Bloggers and Gamers, New York and London: New York University Press, 2006. P.279
13Wohn, Y.D., & Bowe, B.J. (2016). Micro Agenda Setters: The Effect of Social Media on Young Adults’ Exposure to and Attitude Toward News. Social Media +Society, January-March, 1-12.
14Papacharissi, Z (2009) The virtual geographies of social networks: A comparative analysis of Facebook, LinkedIn and ASmallWorld. New Media and Society 11(1/2): 199–221.
15McQuail, D. McQuails’ Mass Communication Theory. 4th ed. London: SAGE Publications, 2000.
16Nithingale, Virginia, Ross, Karen. Critical readings: Media and the Audiences, England: Open University Press, 2003.
17McQuail D. Audience Analysis. London: Sage Publications, 1997.
18Dilliplane, Susanna, Seth K. Goldman and Diana C. Mutz. 2013. Televised exposure to politics: New measures for a fragmented media environment. American Journal of Political Science 57:236–248.
19Wahl-Jorgensen, K. (2018) Media coverage of shifting emotional regimes: Donald Trump’s angry populism. Media, Culture & Society, 40(5), 766–778.
20Wang, X., & Hickerson, A. (2016). The Role of Presumed Influence and Emotions on Audience Evaluation of The Credibility of Media Content and Behavioural Tendencies. Journal of Creative Communications, 11(1). 1-11.
21Dean, J. (2017). Politicising fandom. The British Journal of Politics and International Relations, 19(2) ,408–424.
22Rožukalne, A. 2011.Kas?Kur?Kāda? Mūsdienu mediju auditorija. Rīga: Turība.
Papildu literatūra
1Siapera, E., From couch potatoes to cybernauts? The expanding notion of the audience on TV channels’ websites, New Media&Society, 2004, SAGE Publications London, Thousand Oaks, CA and New Delhi, Vol.6 (2):155–172.
2Kalsnes B and Larsson OA (2018) Understanding news sharing across social media. Journalism Studies 19: 1669–1688.
3Reuters Institute Digital News Report 2019.
4Syvertsen, T., Between Broadcasters and Their Publics Citizens, Audiences, Customers and Players: A Conceptual Discussion of the Relationship, European Journal of Cultural Studies, 2004, SAGE Publications London, Thousand Oaks, CA and New Delhi; Vol 7(3): 363 – 380.
5Marwick A, Fontaine C and boyd d (2017) “Nobody sees it, nobody gets mad”: social media, privacy and personal responsibility among low-SES youth. New Media & Society 3: 1–14.
6Keightley E and Downey J (2018) The intermediate time of news consumption. Journalism 19(1): 93–110
7The Uses of mass communications: current perspectives on gratifications research / Jay G. Blumler and Elihu Katz, Beverly Hills : Sage Publications, 1974.
8Wandebesch, H., Research note: A Captive Audience? The Media Use of Prisoners, European Journal of Communication, 2000, 15 (4): 529. – 544.
9Cho, Jaeho. 2011. The geography of political communication: Effects of regional variations in campaign advertising on citizen communication. Human Communication Research 37:434–462.
10Cieciuch, Jan, Eldad Davidov, Peter Schmidt and René Algesheimer. 2019. How to obtain comparable measures for cross-national comparisons. In Cross-national comparative research – analytical strategies, results and explanations. Sonderheft Kölner Zeit