Pārlekt uz galveno saturu

Veselības aprūpes ekonomika

Studiju kursa apraksts

Kursa apraksta statuss:Apstiprināts
Kursa apraksta versija:3.00
Kursa apraksta apstiprināšanas datums:31.08.2020 09:48:12
Par studiju kursu
Kursa kods:SVUEK_048LKI līmenis:7. līmenis
Kredītpunkti:2.00ECTS:3.00
Zinātnes nozare:Klīniskā medicīna; Sabiedrības veselībaMērķauditorija:Sabiedrības veselība
Studiju kursa vadītājs
Kursa vadītājs:Alina Dūdele
Studiju kursa īstenotājs
Struktūrvienība:Sabiedrības veselības un epidemioloģijas katedra
Struktūrvienības vadītājs:
Kontaktinformācija:Rīga, Kronvalda bulvāris 9, svekatrsu[pnkts]lv, +371 67338307
Studiju kursa plānojums
Pilns laiks - 1. semestris
Lekcijas (skaits)4Lekciju ilgums (akadēmiskās stundas)1Kopā lekciju kontaktstundas4
Nodarbības (skaits)5Nodarbību ilgums (akadēmiskās stundas)4Kopā nodarbību kontaktstundas20
Kopā kontaktstundas24
Studiju kursa apraksts
Priekšzināšanas:
Tirgus ekonomikas pamati.
Mērķis:
Studiju kursa mērķis ir dot studentiem zināšanas veselības ekonomikā, to papildinot ar veselības aprūpes organizācijas teorijas un prakses jautājumiem.
Tēmu saraksts (pilna laika studijas)
Nr.TēmaĪstenošanas formaSkaitsNorises vieta
1Ekonomikas jēdziena lietojums veselības aprūpē. Veselības aprūpes ekonomikas jēdziens un tā definējuma variācijas Sabiedrības veselības zinātnēs. Veselības aprūpes organizāciju un uzņēmumu tiesiskais regulējums un pārvalde.Lekcijas1.00auditorija
2Labklājības ekonomikas jēdziena izpratne un pielietojums. Veselības aprūpes tiesiskā regulējuma un pārvaldes analīze.Nodarbības1.00auditorija
3Veselības aprūpes sistēmas Latvijā un pasaulē. Veselības aprūpes finansējums – esošā situācija un attīstības tendences.Lekcijas1.00auditorija
4Pieprasījuma un piedāvājuma noteikšana veselības aprūpē un labklājības ekonomikā.Nodarbības1.00auditorija
5Aprūpes un pakalpojumu sniegšanas un ražošanas uzņēmējdarbība – politiskie un ekonomiskie priekšnosacījumi. Ražošanas iespēju robeža – jēdziens un būtība veselības aprūpē. Vienlīdzības jēdziens veselības aprūpē – jēdziena veidošanās un nozīme Sabiedrības veselības zinātnē.Lekcijas1.00auditorija
6Ražošanas iespēju robežas noteikšana labklājības ekonomikā. Taisnīgums kā efektivitātes līdzsvars. Taisnīguma nozīme veselības aprūpes ekonomikā.Nodarbības1.00auditorija
7Ekonomiskās sistēmas un to veidi veselības aprūpē. Tirgus līdzsvara analīze un tirgus procesu un sistēmu specifika veselības aprūpē.Nodarbības1.00auditorija
8Aprūpes vadības un apdrošināšanas būtība un nozīme veselības aprūpē un ekonomikā. Tirdzniecības un uzņēmējdarbības atļauju un pilnvaru sistēma, regulēšana un pārvalde.Lekcijas1.00auditorija
9Veselības aprūpes uzņēmējdarbības cenu veidošanas mehānismi un peļņas gūšanas tendences un analīze. Veselības aprūpes organizācijas vai uzņēmuma ekonomiskās situācijas un darbības pamatnoteikumu analīzes prezentācija.Nodarbības1.00auditorija
Vērtēšana
Patstāvīgais darbs:
Darbs ar studiju materiāliem un prezentācijas sagatavošana.
Vērtēšanas kritēriji:
Mutiska zināšanu un izpratnes kontrole nodarbību laikā. Grupu darbs un prezentācija. Rakstisks eksāmens.
Gala pārbaudījums (pilna laika studijas):Eksāmens (Rakstisks)
Gala pārbaudījums (nepilna laika studijas):
Studiju rezultāti
Zināšanas:Students zinās un izpratīs (intelektuālā kompetence): • starptautiski akceptētās pamatvērtības, uz kurām balstās veselības politika; galvenos starptautiskos un Latvijas veselības politikas dokumentus; • veselības aprūpes finansēšanas sistēmas pasaulē, Latvijas sistēmas raksturojumu atbilstoši starptautiskai klasifikācijai; • Latvijas veselības aprūpes organizatorisko struktūru; • Latvijas veselības aprūpes normatīvos aktus; • veselības aprūpes pakalpojumu izmaksu struktūru un vajadzības, Latvijas pakalpojumu iepirkumu principus; • veselības izmaksu ekonomiskās analīzes metodes.
Prasmes:Students pratīs (praktiskā kompetence): • novērtēt Latvijas veselības finansēšanas sistēmu; • orientēties Latvijas valsts veselības aprūpes organizatoriskajā struktūrā un tās vadībā.
Kompetences:Kritiski vērtēt un lietot veselības pakalpojumu izmaksu ekonomiskās analīzes literatūras datus, tos lietot sava darba vadībā un plānošanā.
Bibliogrāfija
Nr.Atsauce
Obligātā literatūra
1The Economics of Health and Health Care. S. Folland, AC. Goodman and M. Stano. Upper Saddle River, New Jersey: Pearson Prentice Hall, 2017.
2Methods for the Economic Evaluation of Health Care Programs. MF. Drummond, MJ. Sculpher, K.Claxton, GL. Stoddart and GW. Torrance. Oxford University Press 2015, Illustrated 4th Edition.
Papildu literatūra
1Anand, S. and Hanson Kara. DALYs: Efficiency versus Equity. World Development 1998, 26(2): 307-310.
2Cohen, DR. and Patel, N. The potential to forgo social welfare gains through over reliance on cost effectiveness/cost utility analyses in the evidence base for public health. Journal of Environmental and Public Health 2009, 2009: 1-7.
3Donaldson, C. and Shackley, P. Health economics and public health. In: Oxford Textbook of Public Health. 4th ed. Detels, R. et al. (eds.). Oxford. OUP. 2015.
4Exworthy M. Bindman A. Davies. HU. and Washington AE. Evidence into policy and practice Measuring the progress of US and UK policies to tackle disparities and inequalities in US and UK health and health care. Milbank Quarterly 2006; 84(1):75-109.
5Geoffrey, R. Sick Individuals and Sick Populations. International Journal of Epidemiology 1985, 14(1): 32-38.
6Grieve, R., Sekhon, JS. Hu, TW and Bloom, J. Evaluating health care programs by combining cost with quality of life measures: a case study comparing capitation and Fee for Service. Health services research 2008, 43(4): 1204-1222.
7Herbener, JM. The Pareto Rule and Welfare Economics. Review of Austrian Economics 1997, 10(1): 79-106.
8Marmot, M. Achieving health equity: from root causes to fair outcomes. Lancet 2007, 370: 1153-1163.
9Sen, A. Why health equity? Health Economics 2002, 11: 659–666.
10Stolk, EA., Pickee, SJ., Ament, AHJA and Busschbach, JJV. Equity in healthcare prioritization: An empirical inquiry into social value. Health Policy 2005, 74: 343-355.
11Weatherly, H., Drummond, M. and Claxton, K. Methods for assessing the cost-effectiveness of public health interventions: Key challenges and recommendations. Health Policy 2009, 93(2): 85-92.