Pārlekt uz galveno saturu

Globālā veselība

Studiju kursa apraksts

Kursa apraksta statuss:Apstiprināts
Kursa apraksta versija:9.00
Kursa apraksta apstiprināšanas datums:25.07.2022 11:44:22
Par studiju kursu
Kursa kods:SVUEK_110LKI līmenis:7. līmenis
Kredītpunkti:2.00ECTS:3.00
Zinātnes nozare:Klīniskā medicīnaMērķauditorija:Informācijas un komunikācijas zinātne
Studiju kursa vadītājs
Kursa vadītājs:Aija Bukova-Žideļūna
Studiju kursa īstenotājs
Struktūrvienība:Sabiedrības veselības un epidemioloģijas katedra
Struktūrvienības vadītājs:
Kontaktinformācija:Rīga, Kronvalda bulvāris 9, svekatrsu[pnkts]lv, +37167338307
Studiju kursa plānojums
Pilns laiks - 1. semestris
Lekcijas (skaits)4Lekciju ilgums (akadēmiskās stundas)1Kopā lekciju kontaktstundas4
Nodarbības (skaits)5Nodarbību ilgums (akadēmiskās stundas)4Kopā nodarbību kontaktstundas20
Kopā kontaktstundas24
Studiju kursa apraksts
Priekšzināšanas:
Pamati epidemioloģijā un sabiedrības veselībā.
Mērķis:
Veicināt zināšanu apguvi un radīt izpratni par globālās veselības aktualitātēm, dažādām sabiedrības veselības problēmām globālā kontekstā un starptautisku pieeju šo problēmu risināšanā.
Tēmu saraksts (pilna laika studijas)
Nr.TēmaĪstenošanas formaSkaitsNorises vieta
1Sabiedrības veselības, starptautiskās veselības un globālās veselības jēdzieni un būtība.Lekcijas1.00auditorija
2Globālās veselības problēmas un to determinējošie faktori, galvenie risinājumi. Veselības aprūpes pamatsistēmu pamattipi, to būtiskākā atškirības, potenciālā ietekme uz veselību.Nodarbības1.00auditorija
3Nozīmīgākie starptautiskie dokumenti globālās veselības jomā.Lekcijas1.00auditorija
4Starptautiskās institūcijas globālās veselības jomā, to pamatfunkcijas. Ar globālo veselību saistītie procesi pasaulē.Nodarbības1.00auditorija
5ANO tūkstošgades deklarācija, galvenie principi, mērķi un izpildes rādītāji.Lekcijas1.00auditorija
6Infekcijas slimību pārneses un ierobežošana globālie aspekti.Lekcijas1.00auditorija
7Neinfekcijas slimību izplatības tendences globālā kontekstā, galvenie pasākumi veselības uzlabošanā.Nodarbības1.00auditorija
8Ārējie slimību un nāves cēloņi. Traumatisms, vardarbība, riska grupas, veidi un profilakses ppieejas globālā veselībā.Nodarbības1.00auditorija
9Globālās veselības problēmas un to determinējošie faktori mātes un bērna veselības jautājumos.Nodarbības1.00auditorija
Vērtēšana
Patstāvīgais darbs:
Projekta izstrādei nepieciešamās zinātniskās literatūras, statistiskās informācijas un starptautisko vadlīniju meklēšana, atlasīšana, apkopošana, analizēšana un interpretēšana, komunikācijas stratēģijas veidošana.
Vērtēšanas kritēriji:
Dalība diskusijās un praktiskie darbi lekciju un nodarbību laikā (50%). Studiju kursa ietvaros izstrādāts un prezentēts patstāvīgs projekts par izvēlētu globālās veselības problēmu (50%).
Gala pārbaudījums (pilna laika studijas):Eksāmens
Gala pārbaudījums (nepilna laika studijas):
Studiju rezultāti
Zināšanas:Studiju kursa apguves rezultātā students zinās un spēs: • izskaidrot globālās veselības jēdzienu un tā vēsturisko attīstību, pašreizējos globālās veselības riskus; • uzskaitīt un salīdzināt atšķirības starp sabiedrības veselības, starptautiskās veselības un globālās veselības jēdzieniem un to galvenos darbības principus; • nosaukt un aprakstīt ANO Tūkstošgades deklarācijas galvenos principus, mērķus un to izpildes rādītājus; • nosaukt galvenās starptautiskās institūcijas globālās veselības jomā un tās īsi aprakstīt; • raksturot veselības aprūpes sistēmu atšķirības dažādos pasaules reģionos, to ietekmi uz veselību; • nosaukt urbanizācijas, urbānās populācijas un vides definīcijas; uzskaitīt urbanizācijas iemeslus un ietekmi uz indivīdu un populācijas veselību; • pastāstīt par globālās veselības problēmām un to determinējošiem faktoriem mātes un bērna veselības jautājumos, kā arī par iespējamajiem problēmu risinājumiem dažādās pasaules valstīs; • nosaukt biežākos ievainojumu veidus, aprakstīt to cēloņus un traumatisma mazināšanas pasākumus dažādos pasaules reģionos; • nosaukt vardarbības definīciju, pastāstīt par vardarbības veidu klasifikāciju un izplatību dažādos pasaules reģionos, kā arī pastāstīt par vardarbības izraisītajiem veselības traucējumiem; • uzskaitīt būtiskākās ne-infekciju slimības dažādos pasaules reģionos un nosaukt to riska faktorus globālā mērogā; • nosaukt uzliesmojuma, epidēmijas un pandēmijas definīcijas; • nosaukt faktorus, pie kādiem infekcija var izraisīt pandēmiju, pastāstīt par raksturīgākajām pandēmijām pagātnē; • pastāstīt par aktualitātēm infekciju izplatībā dažādos pasaules reģionos un raksturot globāli akceptētos infekciju apkarošanas mehānismus.
Prasmes:Students pratīs: • klasificēt sabiedrības veselības, starptautiskās veselības un globālās veselības galvenās aktivitātes; • diskutēt par veselības aprūpes sistēmu atšķirībām pasaulē; • paskaidrot vides un sociālās determinantes, kas ietekmē sabiedrības veselību urbanizācijas kontekstā; • aprēķināt un novērtēt mātes un bērnu veselību raksturojošos indikatorus un veikt starptautisku salīdzināšanu; • izskaidrot starptautisko organizāciju īstenoto programmu jēgu mātes un bērna veselības stāvokļa uzlabošanā pasaulē; • atpazīt un klasificēt vardarbības veidus un to izplatību dažādos pasaules reģionos; • diskutēt par biežākajiem traumatisma mazināšanas pasākumiem; • izvērtēt hronisko slimību izplatību un to sekmējošos faktorus globālā mērogā; • paskaidrot būtiskāko stratēģisko iniciatīvu jēgu ne-infekciju slimību apkarošanā globālā mērogā; • diferencēt epidēmijas un pandēmijas jēdzienus; • atpazīt drošu un nedrošu uzvedību vai apstākļus, kas varētu pasargāt no inficēšanās vai novest pie inficēšanās ar HIV, malāriju, tuberkulozi, pratīs raksturot faktorus, kas šīs infekcijas padara par globālu fenomenu.
Kompetences:Students spēs: • diskutēt par globālo veselību, tās attīstību un sabiedrības veselības, starptautiskās veselības un globālās veselības atšķirībām; • salīdzināt un interpretēt ANO Tūkstošgades attīstības mērķu izpildes pakāpi dažādās pasaules valstīs; • diferencēt veselības aprūpes sistēmas dažādās pasaules valstīs un izskaidrot to ietekmi uz iedzīvotāju veselību; • saistīt lokāla līmeņa sabiedrības veselības problēmas ar globālās urbanizācijas procesiem; • argumentēti diskutēt par mātes un bērna veselības problēmām pasaulē; • analizēt statistikas datus par traumatismu, tai skaitā vardarbību, dažādos pasaules reģionos un diskutēt par biežākajiem traumatisma mazināšanas pasākumiem; • diskutēt par atšķirībām vardarbības veidu izplatībā dažādos pasaules reģionos un to iespējamajiem skaidrojumiem; • argumentēti interpretēt ne-infekciju slimību izplatības iemeslus globālā skatījumā; • diskutēt par dzīvesveida faktoru ietekmi uz hroniskām slimībām globalizācijas ietekmē; • diskutēt par dažādu mūsdienu globālo fenomenu ietekmi uz infekcijas slimību norisi un izplatību; • argumentēt par efektīvākajiem paņēmieniem aktuālāko infekciju apkarošanā.
Bibliogrāfija
Nr.Atsauce
Obligātā literatūra
1McCracken K., Kevin D.R. Global Health: an Introduction to Current and Future Trends. ASV & Kanāda, Routledge, 2012.
2Birn A. E., Pillay Y., Holtz T. H. Textbook of Global Health. 4th Edition. Oxford University Press, 2017.
3Farmer P., Kleinman A., Kim J., Basilico M. Reimagining global health. An introduction. University of California Press, 2013.
Papildu literatūra
1SDGS
2Nieburg P. Improving Maternal Mortality and Other Aspects of Women’s Health. Center for Strategic and International Studies, 2012
3Cabral S.A., Soares de Moura A.T. Overview of the Global Health Issues Facing Children, Pediatrics, 2012, 129 (1): 1-3
4Global issues
5The Global Strategy for Women's, Children's and Adolescent's Health (2016-2030)
6WHO Violence and injury prevention
7Noncommunicable Disesases
8WHO Framework Convention on Tobacco Control