.
Psihosomatiskā medicīna
Studiju kursa apraksts
Kursa apraksta statuss:Apstiprināts
Kursa apraksta versija:4.00
Kursa apraksta apstiprināšanas datums:24.08.2022 09:05:47
| Par studiju kursu | |||||||||
| Kursa kods: | VPUPK_302 | LKI līmenis: | 6. līmenis | ||||||
| Kredītpunkti: | 2.00 | ECTS: | 3.00 | ||||||
| Zinātnes nozare: | Klīniskā medicīna; Veselības aprūpe | Mērķauditorija: | Māszinības; Vecmāšu zinības | ||||||
| Studiju kursa vadītājs | |||||||||
| Kursa vadītājs: | Velga Sudraba | ||||||||
| Studiju kursa īstenotājs | |||||||||
| Struktūrvienība: | Veselības psiholoģijas un pedagoģijas katedra | ||||||||
| Struktūrvienības vadītājs: | |||||||||
| Kontaktinformācija: | Rīga, J. Asara iela 5, vppk rsu[pnkts]lv, +37167061587 | ||||||||
| Studiju kursa plānojums | |||||||||
| Pilns laiks - 1. semestris | |||||||||
| Lekcijas (skaits) | 5 | Lekciju ilgums (akadēmiskās stundas) | 2 | Kopā lekciju kontaktstundas | 10 | ||||
| Nodarbības (skaits) | 11 | Nodarbību ilgums (akadēmiskās stundas) | 2 | Kopā nodarbību kontaktstundas | 22 | ||||
| Kopā kontaktstundas | 32 | ||||||||
| Studiju kursa apraksts | |||||||||
| Priekšzināšanas: | Starppersonu saskarsme veselības aprūpē, funkcionālā un patoloģiskā fizioloģija, iekšķīgās un ķirurģiskās slimības. | ||||||||
| Mērķis: | Attīstīt studentos uz psiholoģijas un medicīnas zinātņu atklājumiem balstītu izpratni un iegūt priekšstatu par psihisko un somatisko procesu mijiedarbību; attīstīt zināšanas par psihosomatiskiem procesiem un to ietekmi uz dažādām cilvēka orgānu sistēmām, attīstīt prasmes un kompetenci izvērtēt pacientu dzīves un slimību anamnēzes datus, kā arī slimības vēstures datus psihosomatisko traucējumu un slimību gadījumā. | ||||||||
| Tēmu saraksts (pilna laika studijas) | |||||||||
| Nr. | Tēma | Īstenošanas forma | Skaits | Norises vieta | |||||
| 1 | Psihosomatiskās medicīnas vēsture. Dažādas teorijas. | Lekcijas | 1.00 | auditorija | |||||
| 2 | Biopsihosociālais modelis. Aleksitīmija un psihosomatiskā ievainojamība, psihosomatiskās attiecības un aleksitīmiska ģimene. Emocijas, to loma somatizācijas procesā. Personība un coping mehānismi. | Lekcijas | 1.00 | auditorija | |||||
| 3 | Psihodinamiskais skatupunkts psihosomatiskajā medicīnā sirds - asinsvadu un elpošanas sistēmas traucējumu un slimību rašanās procesā. | Lekcijas | 1.00 | auditorija | |||||
| 4 | Psihodinamiskais skatupunkts psihosomatiskajā medicīnā gastrointestinālās sistēmas un ādas slimību rašanās procesā. Ēšanas traucējumi. | Lekcijas | 1.00 | auditorija | |||||
| 5 | Psihodinamiskais skatupunkts psihosomatiskajā medicīnā uroģenitālās un endokrīnās sistēmas traucējumu un slimību rašanās procesā. Sāpes un somatoformie traucējumi. | Lekcijas | 1.00 | auditorija | |||||
| 6 | Psihosomatiskās medicīnas vēsture. Biopsihosociālais modelis. Psihes aizsargmehānismi. Dzīves un slimību anamnēzes ievākšanas principi un struktūra. Gadījumu analīze. | Nodarbības | 1.00 | auditorija | |||||
| 7 | Pētījumu analīze par emociju lomu, aleksitīmiju, neiromediatoru lomu un psihosomatisko ievainojamību. Gadījumu analīze. | Nodarbības | 2.00 | auditorija | |||||
| 8 | Pētījumu analīze par sirds-asinsvadu un elpošanas slimību un veselības traucējumu rašanos. Pacientu anamnēžu analīze. | Nodarbības | 2.00 | auditorija | |||||
| 9 | Pētījumu analīze par gastrointestinālās sistēmas un ādas slimību un veselības traucējumu rašanos. Ēšanas traucējumi. Pacientu anamnēžu analīze. | Nodarbības | 2.00 | auditorija | |||||
| 10 | Pētījumu analīze par uroģenitālās sistēmas un endokrīnās sistēmas slimību un veselības traucējumu rašanos, par neauglības psihosomatiskiem aspektiem. Pacientu anamnēžu analīze. | Nodarbības | 2.00 | auditorija | |||||
| 11 | Pētījumu analīze par sāpju psihodinamiskiem aspektiem, to ietekmi uz psihosociālo funkcionēšanu, par somatoformiem traucējumiem. Pacientu anamnēžu analīze. | Nodarbības | 2.00 | auditorija | |||||
| Vērtēšana | |||||||||
| Patstāvīgais darbs: | Patstāvīgi lasīt norādītos psihosomatiskās medicīnas avotus un literatūru par lekcijas/ nodarbības tēmu. Patstāvīgi atlasīt pētījumus par norādīto tēmu zinātnisko avotu datubāzēs, sagatavot rakstiskus pētījumu apskatus un prezentēt tos nodarbībā. Sagatavot pārbaudes testus par nodarbības tēmu. Izpildīt pašpārbaudes testus. Noslēgumā prezentēt pacienta anamnēzes analīzi. Kursa noslēgumā katram studentam jāaizpilda studiju kursu novērtējuma anketa. | ||||||||
| Vērtēšanas kritēriji: | 1) aktivitāte seminārnodarbībās – 10%; 2) patstāvīgais darbs (testu gatavošana, pētījumu apskatu veikšana un prezentēšana grupā) – 40%; 3) noslēguma darbs – pacienta anamnēzes analīze – 50%. | ||||||||
| Gala pārbaudījums (pilna laika studijas): | Eksāmens | ||||||||
| Gala pārbaudījums (nepilna laika studijas): | |||||||||
| Studiju rezultāti | |||||||||
| Zināšanas: | Students izskaidro nozīmīgākos teorētiskos konceptus psihosomatiskajā medicīnā; atpazīst un teorētiski izskaidro psihes aizsargmehānismu nozīmi veselības traucējumu un slimību rašanās procesā; spēj raksturot un aprakstīt mūsdienu uzskatus par psihisko un psihosomatisko traucējumu izcelsmi; spēj atpazīt psihisko un somatisko procesu mijiedarbības rezultātā radušos simptomus un traucējumus; apraksta un novērtē pacienta dzīves anamnēzes datus, atbilstoši psihosomatiskās medicīnas nostādnēm; atpazīst un analizē dažādu orgānu sistēmu traucējumu un slimību rašanās psihodinamiskos procesus. | ||||||||
| Prasmes: | Students novērtē psihisko un somatisko faktoru mijiedarbību pacientu slimību klīniskajos piemēros; izskaidro personības un ģimenes faktoru lomu psihosomatisko slimību izcelsmē un attīstībā; veic pacienta dzīves un slimības anamnēzes ievākšanu; izvērtē pacienta psihisko un somatisko faktoru mijiedarbību dažādu psihosomatisku saslimšanu gadījumā; izvērtē iespējamās grūtības/problēmas darbā ar dažādu psihosomatisku saslimšanu pacientiem. | ||||||||
| Kompetences: | Students, izmantojot apgūtās zināšanas, analizē pacientu psihosomatisko slimību vai veselības traucējumu no psihodinamiskā skatupunkta; loģiski noformulē un interpretē iegūtos datus, aprakstot pacienta gadījumu. | ||||||||
| Bibliogrāfija | |||||||||
| Nr. | Atsauce | ||||||||
| Obligātā literatūra | |||||||||
| 1 | Sudraba, V., Skaldere-Darmudasa, G. (2022). Psihosomatiskā medicīna. Rīga: RSU. | ||||||||
| 2 | Fritzsche, K., McDaniel, S.H., Wirsching, M. (eds.) (2020). Psychosomatic medicine. 2nd ed. Springer | ||||||||
| 3 | Lapiņa K. (2006). Psihosomatiskās sakarības. Un mūsdienu cilvēks. Rīga: Librum. (akceptējams izdevums) | ||||||||
| 4 | The American Psychiatric Publishing textbook of psychosomatic medicine. (2018). edited by James L. Levenson. - Washington, DC, London: American Psychiatric Publishing. | ||||||||
| 5 | Gabbard G. (2014). Psychodynamic psychiatry in Clinical Practice. 4th ed. American Psychiatric Press, Inc. | ||||||||
| 6 | Boschan, P. J. (2007). Body, mind and bonds. The American Journal of Psychoanalysis. 67: 235–248. (akceptējams izdevums) | ||||||||
| 7 | Gubb, K. (2013). Psychosomatics today: a review of contemporary theory and practice. Psychoanalytic Review, 100(1), 103–142. | ||||||||
| Papildu literatūra | |||||||||
| 1 | Kulbergs J. (2001). Dinamiskā psihiatrija. Rīga: Jumava. | ||||||||
| 2 | Lövheim H. (2012). A new three-dimensional model for emotions and monoamine neurotransmitters. Medical Hypotheses. 78: 341–348. | ||||||||
| 3 | Mārtinsone, K., Sudraba, V. (zin.red.). (2019). Veselības psiholoģija. Teorijas un prakses starpdisciplinārā perspektīva. Rīga: RSU. | ||||||||
| 4 | Mārtinsone K., Miltuze A. (2015). Psiholoģija, I daļa. Rīga: Zvaigzne ABC. | ||||||||
| 5 | Mārtinsone K., Miltuze A. (2015). Psiholoģija, II daļa. Rīga: Zvaigzne ABC. 11.nodaļa “Personība”; 13.nodaļa “Veselība un slimība psiholoģijā”. | ||||||||
| Citi informācijas avoti | |||||||||
| 1 | http://journals.lww.com/psychosomaticmedicine/ | ||||||||
| 2 | http://www.jpsychores.com/ | ||||||||
| 3 | http://www.psychosomaticsjournal.com/ | ||||||||
