Pārlekt uz galveno saturu

Cilvēka molekulārā bioloģija

Studiju kursa apraksts

Kursa apraksta statuss:Apstiprināts
Kursa apraksta versija:6.00
Kursa apraksta apstiprināšanas datums:17.08.2021 15:26:11
Par studiju kursu
Kursa kods:BUMK_045LKI līmenis:7. līmenis
Kredītpunkti:4.00ECTS:6.00
Zinātnes nozare:Bioloģija; Molekulārā bioloģijaMērķauditorija:Zobārstniecība
Studiju kursa vadītājs
Kursa vadītājs:Rudīte Koka
Studiju kursa īstenotājs
Struktūrvienība:Bioloģijas un mikrobioloģijas katedra
Struktūrvienības vadītājs:
Kontaktinformācija:Rīga, Dzirciema iela 16, bmkatrsu[pnkts]lv, +371 67061584
Studiju kursa plānojums
Pilns laiks - 1. semestris
Lekcijas (skaits)7Lekciju ilgums (akadēmiskās stundas)2Kopā lekciju kontaktstundas14
Nodarbības (skaits)9Nodarbību ilgums (akadēmiskās stundas)2Kopā nodarbību kontaktstundas18
Kopā kontaktstundas32
Pilns laiks - 2. semestris
Lekcijas (skaits)6Lekciju ilgums (akadēmiskās stundas)2Kopā lekciju kontaktstundas12
Nodarbības (skaits)10Nodarbību ilgums (akadēmiskās stundas)2Kopā nodarbību kontaktstundas20
Kopā kontaktstundas32
Studiju kursa apraksts
Priekšzināšanas:
Vispārējā vidējā izglītībā apgūtās zināšanas bioloģijā un ķīmijā.
Mērķis:
Veidot izpratni par molekulārajiem procesiem šūnā, šūnas funkciju saistību ar homeostāzes nodrošināšanu cilvēka organismā, kā arī izpratni par cilvēka genoma uzbūves principiem un genoma funkciju traucējumu lomu ģenētisko patoloģiju etioloģijā, attīstīt studējošo prasmes molekulārās bioloģijas metožu apgūšanā, palīdzēt izprast iegūto teorētisko zināšanu izmantošanai medicīniskajā praksē, palīdzēt izprast zinātnes lomu medicīnas attīstībā un zinātnes atziņu pielietojuma iespējas ārsta praksē.
Tēmu saraksts (pilna laika studijas)
Nr.TēmaĪstenošanas formaSkaitsNorises vieta
1Cilvēka bioloģijas priekšmets. Dzīvība un tās formu daudzveidība. Šūnu bioloģija. Galvenie šūnu veidi. Vielu transports.Lekcijas1.00auditorija
2Šūnas kodols. Hromatīns. Hromosomas. Cilvēka kariotips.Lekcijas1.00auditorija
3Iedzimtības molekulārais pamats. Nukleīnskābju loma iedzimtās informācijas realizēšanā. DNS replikācija. Transkripcija. Patstāvīgai apgūšanai. Nukleīnskābu ķīmiskais sastāvs, telpiskā struktūra.Lekcijas1.00auditorija
4Olbaltumvielu biosintēze šūnā. Patstāvīgai apgūšanai: Ģenētiskais kods, tā īpašības.Lekcijas1.00auditorija
5Gēnu darbības regulēšana. DNS reparācija, mehānismi, reparācijas slimības.Lekcijas1.00auditorija
6Šūnu dzīves cikls un tā regulēšana. Šūnu dalīšanās. Mitoze. Mejoze.Lekcijas1.00auditorija
7Gametoģenēze. Šūnu dalīšanās traucējumi un to sekas.Lekcijas1.00auditorija
8 Klasiskās ģenētikas pamati. Alēlisko gēnu mijiedarbība.Lekcijas1.00auditorija
9Neallēlisko gēnu mijiedarbība. Gēnu saistība.Lekcijas1.00auditorija
10Ģenealoģijas metode. Pazīmju iedzimšanas tipi un to analīze cilvēkam. Temati patstāvīgai apgūšanai: Ciltskoku veidošana, pieņemtie apzīmējumi. Ciltskoku sastādīšana.Lekcijas1.00auditorija
11Multifaktoriālais iedzimšanas tips. Slimību predispozīcija. Biežāk sastopamās multifaktoriālās patoloģijas. Gadījumu analīze.Lekcijas1.00auditorija
12Cilvēka genoma variācijas. Gēnu izmaiņas. Hromosomu aberācijas. Genoma izmaiņas. Pastāvīgai apgūšanai Hromosomālās slimības.Lekcijas1.00auditorija
13Populāciju ģenētika.Lekcijas1.00auditorija
14Mikroskops un mikroskopēšana. Specializēto augu un dzīvnieku šūnu uzbūve (patstāvīgie mikropreparāti).Nodarbības1.00laboratorija
16Osmoze eikariotu šūnās.Nodarbības1.00laboratorija
17Cilvēka kariotips. Metafāžu plātnīšu analīze. Politēnās hromosomas (patstāvīgie mikropreparāti).Nodarbības1.00laboratorija
18DNS izdalīšana. Laboratorijas darbs.Nodarbības1.00laboratorija
19Molekulārā bioloģija. Diskusija. Uzdevumu risināšana.Nodarbības1.00laboratorija
20Kolokvijs citoloģijā.Nodarbības1.00auditorija
21Mitozes, mejozes dažādu stadiju analīze augu un dzīvnieku mikropreparātos.Nodarbības1.00laboratorija
22Spermatoģenēze un ooģenēze. Dzimumšūnu morfoloģija (patstāvīgie mikropreparāti).Nodarbības1.00laboratorija
23Kolokvijs molekulārajā bioloģijā.Nodarbības1.00laboratorija
24Klasiskā ģenētika (uzdevumu risināšana un sastādīšana).Nodarbības1.00laboratorija
25Gēnu mijiedarbība (uzdevumu risināšana un sastādīšana).Nodarbības1.00laboratorija
26Saistīto pazīmju iedzimšanas analīze (uzdevumu risināšana).Nodarbības1.00laboratorija
27Ciltskoku analīze un sastādīšana (A-D; A-R).Nodarbības1.00laboratorija
28Ciltskoku analīze un sastādīšana (X-D; X-R; holandriskais).Nodarbības1.00laboratorija
29Kolokvijs klasiskā ģenētikā (teorētiskā un praktiskā daļa).Nodarbības1.00laboratorija
30Multifaktoriālais iedzimšanas tips. Slimību predispozīcija. Biežāk sastopamās multifaktoriālās patoloģijas. Gadījumu analīze.Nodarbības1.00laboratorija
31Hromosomu mutācijas. Genoma mutācijas. Hromosomālās slimības. Diskusija. Uzdevumu risināšana.Nodarbības1.00laboratorija
32Populāciju ģenētika; uzdevumu risināšana.Nodarbības1.00laboratorija
33Kolokvijs ģenētikā II.Nodarbības1.00laboratorija
Vērtēšana
Patstāvīgais darbs:
1. semestrī patstāvīgi jāapgūst un jāprezentē temats Eikariotu šūnu citoplazmas un organoīdu uzbūve, funkcijas. Katrā nodarbībā atbilstoši tematam students saņem uzdevumus patstāvīgam darbam. Uzdevumu risinājumos jālieto ģenētiskais kods. Jāsagatavo atbilstoši nodarbībā pārrunātajiem un e-studijās pieejamiem kritērijiem prezentācijas: 1. semestrī par eikariotu šūnas organoīdiem, 2.semestrī par multifaktoriālām slimībām.
Vērtēšanas kritēriji:
Tiek vērtēta studentu līdzdalība nodarbībās un metodikas ievērošana laboratorijas darbos; iknedēļas teorētisko zināšanu pārbaude, prasme skaidrot praktiskajos darbos iegūtos rezultātus, izdarīt atbilstoši iegūtajiem rezultātiem secinājumus. Studentu zināšanas un prasmes tiek vērtētas kolokvijos – 1. semestrī: rakstveida divos kolokvijos – citoloģijā un iedzimtības molekulārā pamatā , 2. semestrī – divos rakstveida kolokvijos: 1. kolokvijs – klasiskā ģenētikā (rakstveida teorētiskā daļa un uzdevumu risināšana); 2. kolokvijs – par hromosomālo patoloģiju, gēnu darbību populācijā (rakstveida teorētiskā daļa un uzdevumu risināšana). Tiek vērtēta studentu prasme prezentēt sagatavoto materiālu atbilstoši uzdotajam tematam; prasme lietot teorētiskās zināšanas ģenētikas uzdevumu risināšanā. 1.semestra noslēgumā semestra ieskaite. Ieskaites vērtējumu veido vidējais vērtējums, kas iegūts abos kolokvijos. Studiju kursa noslēgumā rakstveida eksāmens vai kumulatīvais vērtējums. Eksāmens ietver 2. semestra saturu. Kumulatīvo vērtējumu aprēķina: 70% kolokvija atzīme +30% praktisko nodarbību testi.
Gala pārbaudījums (pilna laika studijas):Eksāmens (Rakstisks)
Gala pārbaudījums (nepilna laika studijas):
Studiju rezultāti
Zināšanas:• Studenti analizē dažādu eikariotu šūnas uzbūves atbilstību tās funkcijām; • pamato saistību starp šūnas struktūru un abnormālību funkciju lomu cilvēka patoloģijā; • salīdzina mitozē un mejozē notiekošos procesus; • zina ģenētikas galvenās likumsakarības; • novērtē Mendeļa eksperimentu nozīmi ģenētikas attīstībā; • salīdzina monohibrīdiskās, dihibrīdiskās, polihibrīdiskās un analizējošās krustošanas rezultātus; • skaidro alēlisko un nealēlisko gēnu mijiedarbības veidus un gēnu mijiedarbības ietekmi uz pazīmju izpausmi fenotipā, analizē gēnu saistību; • zina nukleīnskābju struktūru, skaidro DNS replikāciju, transkripcija, translāciju un gēnu ekspresijas regulēšanu; • zina hromosomālās pataloģijas, analizē to iespējamos rašanās mehānismus un sekas; • zina faktorus, kas izjauc gēnu līdzsvaru populācijā, zina izlases veidus un raksturo izlasi cilvēka populācijā; • skaidro populācijas ģenētikas atziņu pielietošanas iespējas praktiskajā medicīnā; • pamato attīstības gēnu mutāciju izpausmes agrīnās ontoģenēzes stadijās; skaidro attīstības gēnu ietekmi uz organisma uzbūvi; • pamato savu viedokli, analizējot konkrētās situācijas par cilvēka pazīmju pārmantošanu; • lieto lekcijā un nodarbībā apskatītos bioloģijas jēdzienus un terminus.
Prasmes:Studenti lieto gaismas mikroskopu, lai identificētu eikariotu specifiskas šūnas struktūras; dažādu tipu metafāzes hromosomas; politēnās hromosomas; skaidro struktūru uzbūves saistību ar funkcijām; grafiski attēlo mitozes un mejozes fāzes un skaidro notiekošos procesus; veido ooģenēzes un spermatoģenēzes shēmas; sastāda un analizē dažādu iedzimšanas tipu ciltskokus; prezentē multifaktoriālā iedzimšanas tipa slimības etioloģiju, iespējamos cēloņus; izmantos molekulārās bioloģijas metodi, lai izdalītu un pierādītu bukālā epitēlija šūnu DNS; klasificē mainības un mutāciju veidus; diskutē par gēnu, hromosomu, genoma mutāciju rašanās mehānismiem; risina ģenētikas un molekulārās bioloģijas uzdevumus.
Kompetences:Studenti analizē situācijas medicīniskajā citoloģijā, ģenētikā, novērtē zinātnes sasniegumu un ģenētikas lomu zobārsta praksē.
Bibliogrāfija
Nr.Atsauce
Obligātā literatūra
1A. Krūmiņa., V. Baumanis. Eikariotu šūnu bioloģija. Rīga. RSU. 2015.
2Tsisana Shartava. DNA Research, Genetics, and Cell Biology. Nova Science Publishers, 2011. RSU. E-grāmata. datu bāze: EBSCO. (akceptējams izdevums)
3Molecular Biology, David P. Clark, Nanette J. Pazdernik. [2019] RSU E-book. Datu bāze: ClinicalKey&EBRARY
4Ārvalstu studentiem/For international students
5Tsisana Shartava. DNA Research, Genetics, and Cell Biology. Nova Science Publishers, 2011. RSU. E-grāmata. datu bāze: EBSCO. (akceptējams izdevums)
6Molecular Biology, David P. Clark, Nanette J. Pazdernik. [2019] RSU E-book. Datu bāze: ClinicalKey&EBRARY
Papildu literatūra
1Benjamin A. Pierce. Genetics A Conceptual Approach. 5th Edition. Southwestern University. 2014.
2Pollard T.D., Earnshaw W.C. Cell biology. 3rd edition. Elsevier Science (USA), 2017.-908 p.
3Evans J., Manson A.L. Cell Biology and Genetics. Mosby, Elsevier, 2008.
4Selga Tūrs. Šūnu bioloģija. LU akadēmiskais apgāds. 2008.- 342.lpp.
5Ārvalstu studentiem/For international students
6Benjamin A. Pierce. Genetics A Conceptual Approach. 5th Edition. Southwestern University. 2014.
7Pollard T.D., Earnshaw W.C. Cell biology. 3rd edition. Elsevier Science (USA), 2017.-908 p.
Citi informācijas avoti
1Internetā atslēgvārdi- DNA &RNA, Genetics&Medicine, Genes &Expression, Genomes&Maps.
2http://estudijas. rsu.lv. --> Zobārstniecība--> 1. studiju gads-->cilvēka molekulārā bioloģija