Skip to main content

Anatomijas muzejs atradies anatomikuma ēkā Kronvalda bulvārī 9 jau gandrīz simt gadu un kalpojis kā mācību muzejs visām Latvijā skolotajām ārstu paaudzēm.

Muzeja dibināšana

Muzeja dibinātājs bija zviedru anatoms un antropologs Gastons Bakmanis (1883–1964), kurš 1920. gadā ieradās Latvijā, lai mācītu anatomiju medicīnas studentiem.

Gastons Bakmanis, ierodoties Latvijā, no Upsalas sev līdzi atveda ap 4000 dažādu histoloģijas un anatomijas preparātu, kas kļuva par pamatu Anatomijas muzeja kolekcijai. 

 

4.jpgGastons Bakmanis 20. gs. 20. gadu sākumā

Pirmie vadītāji

1925. gadā, pēc Gastona Bakmaņa atgriešanās Zviedrijā, Anatomijas katedras un Anatomijas muzeja vadību uzņēmās no Prāgas ataicinātais profesors Arsēnijs Starkovs (1874–1927), bet pēc viņa 1928. gadā –  Jēkabs Prīmanis (1892–1971), ievērojamais latviešu anatoms un antropologs, kurš katedru un muzeju vadīja līdz pat savai emigrācijai 1944. gadā.

Primanis048.jpg

Jēkabs Prīmanis 20. gs. 30. gados

 

Anatomiskās kolekcijas veidošana

Pirmās Anatomijas muzeja pastāvēšanas desmitgades bija muzeja ziedu laiki – muzeja darbinieki preparēja, veidoja slapjo anatomisko preparātu kolekcijas, piedalījās arheoloģiskos izrakumos, uzkrājot apjomīgas senlatviešu galvaskausu kolekcijas, veidoja kaulu preparātus, anatomiskos modeļus un filigrānus korozijas preparātus. Īsā laikā tika uzkrāta ievērojama anatomijas, patoloģijas un antropoloģijas kolekcija, kas lielā mērā saglabājusies līdz mūsu dienām.

Kolekcija.jpgAnatomisko preparātu veidošana.
20. gs. 30. gadi

Pirmā izstāde

Kaut arī galvenokārt Anatomijas muzejs kalpoja studentu apmācībai un anatomijas zinātnei, jau 1930. gadā, svinot savu desmit gadu jubileju, muzejs vēra savas durvis arī plašākai auditorijai, izveidojot pirmo publisko izstādi.

8.jpgPirmā Anatomijas muzeja publiskā izstāde
1930. gadā

Muzejs medicīnas studentiem

1950. gadā, kad tika dibināts Rīgas Medicīnas institūts (pašlaik – Rīgas Stradiņa universitāte), Anatomijas muzejs tika iekļauts institūta Anatomijas katedras sastāvā, kuru vadīja no Ļeņingradas atbraukušais profesors Vasīlijs Kalbergs (1893–1983), bet no 1973. līdz 1987. gadam – profesore Genovefa Jēča (1921–2011). Šajos gados muzejs tika izmantots galvenokārt jauno ārstu apmācībai.

img111.jpgAnatomijas muzejs. 20. gs. 60. gadi

Muzejs un māksla

20. gs. 80. gados anatomikumā un Anatomijas muzejā tapa tematiski mākslas darbi, kas ēkā apskatāmi aizvien. 1984. gadā mākslinieka profesora Induļa Zariņa vadībā anatomikuma foajē tapa monumentālā Latvijā lielākā freska, kas veltīta izciliem senatnes ārstiem pasaulē un Latvijā, savukārt 1988. gadā tika izgatavotas krāšņas vitrāžas Anatomijas muzeja septiņiem logiem, kuros tika iemūžināti anatomikuma un Anatomijas muzeja dibinātāji un veidotāji. 

Freska.jpgMākslinieku Vijas Zariņas, Kaspara Zariņa, Kristapa Zariņa, Ata Kampara un Māra Lejas veidotā freska. 20. gs. 80. gadu beigas

 

1987. gadā Anatomijas muzejs kļuva par Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzeja filiāli, un par tās direktori kļuva Anatomijas katedras preparatore Rūta Lindberga (1926–2009). No 2000. gada Anatomijas muzeju vadīja medicīnas doktore un anatomijas pasniedzēja Ilva Duļevska. Šajā laikā Anatomijas muzeja kolekcija tika atzīta par kultūrvēsturisku vērtību un iekļauta Nacionālajā muzeju krājumā. 2017. gadā Anatomijas muzejs noslēdza garu attīstības loku, atkal kļūstot par augstskolas muzeju un atgriežoties tā vēsturiskās mantinieces – Rīgas Stradiņa universitātes – paspārnē.

 

Foto no Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzeja un Rīgas Stradiņa universitātes muzeja krājuma.