Pārlekt uz galveno saturu
Vadītājs
Agnese Zariņa

Studiju kursa apraksts

Kursa apraksta statuss:Apstiprināts
Kursa apraksta versija:2.00
Kursa apraksta apstiprināšanas datums:10.10.2017
Par studiju kursu
Kursa kods:BUMK_027LKI līmenis:6. līmenis
Kredītpunkti:2.00ECTS:3.00
Zinātnes nozare:Bioloģija; ĢenētikaMērķauditorija:Māszinības
Studiju kursa vadītājs
Kursa vadītājs:Agnese Zariņa
Studiju kursa īstenotājs
Struktūrvienība:Bioloģijas un mikrobioloģijas katedra
Struktūrvienības vadītājs:Juta Kroiča
Kontaktinformācija:Rīga, Dzirciema iela 16, bmkatrsu[pnkts]lv, bmkatrsu[pnkts]lv, +371 67061584
Studiju kursa plānojums
Pilns laiks - 1. semestris
Nodarbības (skaits)6Lekciju ilgums (akadēmiskās stundas)2Kopā lekciju kontaktstundas12
Nodarbības (numurs)10Nodarbību ilgums (akadēmiskās stundas)2Kopā nodarbību kontaktstundas20
Kopā kontaktstundas32
Studiju kursa apraksts
Priekšzināšanas:
vispārīgajā bioloģijā atbilstoši vidusskolas mācību programmai.
Mērķis:
iegūt zināšanas par cilvēku kā vienotu sistēmu; par ģenētisko procesu lomu veselības saglabāšanā un vielmaiņas slimību attīstībā; veidojot pamatu specializētākām medicīnas studijām, kā arī iegūt nepieciešamās prasmes šo zināšanu izmantošanā
Tēmu saraksts (pilna laika studijas)
Nr.TēmaĪstenošanas formaSkaitsNorises vieta
1Cilvēka bioloģijas priekšmets. Dzīvības formu daudzveidība. Dzīvo organismu šūnas uzbūve. Šūnu teorija. Prokarioti, eikarioti. Bioloģiskās membrānas. Plazmatiskās membrānas struktūra, funkcijas. Vielu transports cauri membrānai. Šūnu komunikācija. Membrānu defekti kā cilvēka slimību cēlonis.Lekcijas1.00auditorija
2Citoplazma, tās sastāvdaļas. Hialoplazma. Ieslēgumi. Organoīdi, to uzbūve un funkcijas. Organoīdu struktūras un funkciju traucējumi – organisma patoloģiju cēlonis.Lekcijas1.00auditorija
3Šūnas kodols, tā sastāvdaļas. Hromatīna veidi. Hromosomas. Cilvēka kariotips. Šūnas dzīves cikls, tā regulācija un kontrole. Šūnas dalīšanās veidi. Mitoze. Šūnu dalīšanas traucējumi. Šūnu nāve.Lekcijas1.00auditorija
4Mejoze. Gametoģenēze. Gametoģenēzes traucējumi. Apaugļošanās un implantācija.Lekcijas1.00auditorija
5Iedzimtības molekulārais pamats. Nukleīnskābes, to uzbūve, funkcijas. Gēns kā hereditātes pamatvienība. Cilvēka genoma raksturojums. DNS replikācija. Transkripcija. Translācija. Ģenētiskais kods.Lekcijas1.00auditorija
6Cilvēka ģenētika. Ģenētikas metodes. Pazīmju iedzimšanas galvenās likumsakarības. Mendelējošas pazīmes. Pazīmju iedzimšanas galvenās likumsakarības. Gēnu mijiedarbības veidi, to nozīme cilvēka ģenētikā. Gēnu saistība.Lekcijas1.00auditorija
7Gaismas mikroskopa uzbūve, darbs ar to. Dzīvo organismu daudzveidība. Prokarioti. Eikarioti. Mikropreparātu analīze.Nodarbības1.00auditorija
8Transports caur plazmatisko membrānu. Laboratorijas darbs: šūnas osmotiskās īpašības.Nodarbības1.00auditorija
9Šūnas kodola uzbūve. Šūnu dalīšanās veidi. Mitoze. Amitoze. Šūnu nāve. Mikropreparātu analīze.Nodarbības1.00auditorija
10Šūnu dalīšanās veidi. Mejoze. Gametoģenēze. Mikropreparātu analīze. Interaktīvie uzdevumi.Nodarbības1.00auditorija
11Kolokvijs: šūnu bioloģijā. Hereditātes molekulārais pamats. Nukleīnskābes. DNS replikācija. Transkripcija, translācija. Ģenētiskais kods. Klīnisko gadījumu uzdevumi.Nodarbības1.00auditorija
12Pazīmju iedzimšanas galvenie tipi. Dažādu iedzimšanas tipu analīze. Monogēnie iedzimšanas tipi. Cilvēka pazīmes, iedzimtās anomālijas piemēri. Multifaktoriālais iedzimšanas tips. Mitohondriālais iedzimšanas tips. Ģenētiskās patoloģijas nozīmīgums klīniskā praksē.Nodarbības1.00auditorija
13Dominants un recesīvs pārmantošanās veids, uzdevumi, kas balstīti uz Mendeļa likumiem un gēnu saistību.Nodarbības1.00auditorija
14Mainība. Fenotipiskā un genotipiskā mainība. Mutācijas, to veidi. Hromosomu struktūras un skaita izmaiņas, to klīniskās sekas.Nodarbības1.00auditorija
15Ciltskoku analīze. Ar iedzimšanas tipiem saistītie klīniski-ģenētiskie uzdevumi.Nodarbības1.00auditorija
16Kolokvijs: ģenētikā. Mājas darbs: ciltskoku analizēšanas prezentācijasNodarbības1.00auditorija
Vērtēšana
Patstāvīgais darbs:
studiju kursa laikā studenti patstāvīgi veic laboratorijas darbus, pēc protokola – vienkāršu mikropreparātu sagatavošana, piemēram, mata, sīpola preparāts, osmoze augu un dzīvnieku šūnās.
Vērtēšanas kritēriji:
Tiek vērtēta studentu līdzdalība nodarbībās un metodikas ievērošana laboratorijas darbos; iknedēļas teorētisko zināšanu pārbaude, prasme skaidrot praktiskajos darbos iegūtos rezultātus, izdarīt atbilstoši iegūtajiem rezultātiem secinājumus. Studentu zināšanas un prasmes tiek vērtētas 2 kolokvijos 1. semestrī: - 1. kolokvijs – šūnu bioloģijā - 2. kolokvijs – medicīniskajā ģenētikā Studiju kursa noslēgumā pārbaudījuma veids – daudzatbilžu jautājumi, ja studentam kursa laikā kolokvijos vidējais vērtējums augstāks par 7 ballēm, kolokviju rezultāti tiek pielīdzināti eksāmenam.
Gala pārbaudījums (pilna laika studijas):Eksāmens (Rakstisks)
Gala pārbaudījums (nepilna laika studijas):
Studiju rezultāti
Zināšanas:Studenti analizē dažādu eikariotu šūnas uzbūves atbilstību tās funkcijām; pamato saistību starp šūnas struktūru un abnormālību funkciju lomu cilvēka patoloģijā; salīdzina mitozē un mejozē notiekošos procesus; zina ģenētikas galvenās likumsakarības; novērtē Mendeļa eksperimentu nozīmi ģenētikas attīstībā; salīdzina monohibrīdiskās, dihibrīdiskās, polihibrīdiskās un analizējošās krustošanas rezultātus; skaidro DNS replikāciju, transkripcija, translāciju; zina hromosomālās pataloģijas, to rašanās iemeslus, klasificē ģenētisko pazīmju un patoloģiju iedzimšans tipus; pamato savu viedokli, analizējot konkrētās situācijas par cilvēka pazīmju pārmantošanu; lieto lekcijā un nodarbībā apskatītos bioloģijas jēdzienus un terminus.
Prasmes:Studenti lieto gaismas mikroskopu, sagatavo vienkāršus mikropreparātus; atpazīst dažādas eikariotu šūnas; dažādu tipu metafāzes hromosomas; skaidro struktūru uzbūves saistību ar funkcijām; grafiski attēlo mitozes un mejozes fāzes un skaidro notiekošos procesus; veido ooģenēzes un spermatoģenēzes shēmas; sastāda un analizē dažādu iedzimšanas tipu ciltskokus; klasificē mainības un mutāciju veidus; diskutē par gēnu, hromosomu, genoma mutāciju rašanās mehānismiem; risina vienkāršus ģenētikas un molekulārās bioloģijas uzdevumus.
Kompetences:Studenti analizē situācijas medicīniskajā ģenētikā. Novērtē organoīdu nozīmīgumu audu, orgānu un organisma funkcionēšanā
Bibliogrāfija
Nr.Atsauce
Obligātā literatūra
1Lekciju materiāls
2Krūmiņa A. Eikariotu šūnu bioloģija : citoloģiskie, molekulāri bioloģiskie un ģenētiskie aspekti
3Nagle E. Bioloģija vidusskolai – 2008
4Sausiņa L. Bioloģija viduskolai, 3 - 2009
5Balodis V. un citi Rokasgrāmata bioloģijā - 2015
6L.Zinčenko un citi Medicīniskā parazitoloģija - 2015.
7Pollard T. D., Earnshaw W. C. Cell biology 2nd edition. – Elsevier Science (USA), 2007.
8Turnpenny P. D., Ellard S. – Emery’s elements of medical genetics, 14th edition, Elsevier, Churchill Livingstone, 2011.
Papildus literatūra
1Selga Tūrs. Šūnu bioloģija. LU akadēmiskais apgāds. 2008.
2Groma V. Šūna : uzbūve, funkcijas, molekulārie pamati - 2012.
Citi informācijas avoti
1www.ncbi.nlm.nih.gov
2http://pathmicro.med.sc.edu/book/parasit-sta.htm