Pārlekt uz galveno saturu
Studiju programma
Vadītājs
Ģirts Briģis

Studiju kursa apraksts

Kursa apraksta statuss:Apstiprināts
Kursa apraksta versija:1.00
Kursa apraksta apstiprināšanas datums:05.06.2018
Par studiju kursu
Kursa kods:SVUEK_094LKI līmenis:6. līmenis
Kredītpunkti:2.00ECTS:3.00
Zinātnes nozare:Medicīna; Sabiedrības veselībaMērķauditorija:Sabiedrības veselība
Studiju kursa vadītājs
Kursa vadītājs:Ģirts Briģis
Studiju kursa īstenotājs
Struktūrvienība:Sabiedrības veselības un epidemioloģijas katedra
Struktūrvienības vadītājs:Ģirts Briģis
Kontaktinformācija:Rīga, Kronvalda bulvāris 9, svekatrsu[pnkts]lv, svekatrsu[pnkts]lv, +371 67338307
Studiju kursa plānojums
Pilns laiks - 1. semestris
Nodarbības (skaits)Lekciju ilgums (akadēmiskās stundas)Kopā lekciju kontaktstundas0
Nodarbības (numurs)10Nodarbību ilgums (akadēmiskās stundas)4Kopā nodarbību kontaktstundas40
Kopā kontaktstundas40
Studiju kursa apraksts
Priekšzināšanas:
Lai izprastu cēloniskumu veselības jautājumos, nepieciešamas priekšzināšanas cēloniskuma filozofiskajos pamatos. Lai students prastu pielietot epidemioloģijas principus un metodes praksē, nepieciešamas priekšzināšanas varbūtības teorijā un matemātiskajā statistikā, kā arī nepieciešamas datora lietošanas prasmes. Lai izprastu diagnozes un klasifikācijas koncepciju, kā arī normas jēdzienu, skrīninga būtību, vēlamas priekšzināšanas normālajā un patoloģiskajā fizioloģijā, kā arī propedeitikā. Lai lasītu un analizētu moderno epidemioloģisko literatūru, nepieciešama angļu valodas prasme.
Mērķis:
Kursa mērķis ir veicināt zināšanu apguvi un izpratnes veidošanu modernās epidemioloģijas pamatjautājumos, kā arī attīstīt studentu zinātnisku, sistemātisku un analītisku domāšanu.
Tēmu saraksts (pilna laika studijas)
Nr.TēmaĪstenošanas formaSkaitsNorises vieta
1Epidemioloģijas definīcijas, koncepcija, vēsture: epidemioloģijas jēdziens, tā attīstība; epidemioloģijas mērķi un uzdevumi.Nodarbības1.00auditorija
2Mūsdienu epidemioloģijas jēdziena izmaiņas un jaunākie uzdevumi. Kauzalitātes teorija: slimību un veselības notikumu cēloņi; daudzfaktoru teorija.Nodarbības1.00auditorija
3Veselības mērīšana. Epidemioloģiskie pamatrādītāji. Slimību biežuma rādītāji.Nodarbības1.00auditorija
4Uzdevumu risināšana par epidemioloģiskajiem pamatrādītājiem. Kopējie un specifiskie rādītāji.Nodarbības1.00auditorija
5Slimību biežuma rādītāju veidi. Standartizācija, tās tiešā un netiešā metode.Nodarbības1.00
6Slimību skrīnings, tā efektivitātes epidemioloģiskā izvērtēšana. Skrīningtestu novērtēšana.Nodarbības1.00auditorija
7Veselības informācija. Slimību un nāves cēloņu klasifikācija. Veselības statistika.Nodarbības1.00auditorija
8Epidemioloģisko pētījumu uzbūve. Aprakstošie pētījumi. Jaucējfaktori. Nejaušās un sistemātiskās kļūdasNodarbības1.00auditorija
9Populāciju atlase. Šķērsgriezuma pētījumi. Analītiskie pētījumi: kohortu un gadījumu - kontroles pētījumi.Nodarbības1.00auditorija
10Asociāciju rādītāji. Eksperimentālie epidemioloģiskie pētījumi.Nodarbības1.00auditorija
Vērtēšana
Patstāvīgais darbs:
• Darbs ar literatūru. • Datu meklēšana un apkopošana, lai iesniegtu uzdoto patstāvīgo darbu. • Uzdevumu rezultātu un patstāvīgā darba rezultātu prezentācija.
Vērtēšanas kritēriji:
• Aktivitāte interaktīvo lekciju laikā. • Klases uzdevumu risinājumi. • Patstāvīgo darbu iesniegšanas termiņi un kvalitāte • Atbilžu pareizība un precizitāte rakstveida eksāmenā.
Gala pārbaudījums (pilna laika studijas):Eksāmens
Gala pārbaudījums (nepilna laika studijas):
Studiju rezultāti
Zināšanas:• Izklāstīs epidemioloģijas jēdziena vēsturisko attīstību un pašreizējo izpratni, nosaucot nākotnes izaicinājumus. • Identificēs un interpretēs veselības un slimību cēlonisko faktoru, riska faktoru, kā arī saistīto faktoru jēdzienus daudzfaktoru cēlonības teorijas ietvaros. • Definēs veselības notikumu un stāvokļu mērīšanas principus. • Aprakstīs veselības informācijas veidus, tās galvenos avotus un tās kvalitāti ietekmējošos faktorus. • Atšķirs veselības mērījumu un testu noturību, pareizību un veikumu. • Klasificēs epidemioloģisko pētījumu galvenos dizainus. Uzskaitīs to priekšrocības un trūkumus. • Izskaidros jaucējfaktora un novirzes koncepciju.
Prasmes:• Diferencēs kauzālas un ne kauzālas faktoru un veselības notikumu asociācijas. • Aprēķinās veselības notikumu un stāvokļu rādītājus • Izmantos tiešo un netiešo standartizācijas metodi rādītāju salīdzinājumos. • Aprēķinās testu sakritību, specifiskumu, jutību un paredzošās vērtības. • Lietos elektroniskās datu bāzes veselības informācijas atlasīšanai. • Novērtēs epidemioloģisko pētījumu pareizību atbilstoši to dizainam.
Kompetences:• Pamatos empīrisko datu nepieciešamību sabiedrības veselības praksē un to izmantošanu sabiedrības veselības problēmu definēšanā un risināšanā. • Izmantojot kvantitatīvos empīriskos datus, noskaidros prioritārās sabiedrības veselības problēmas. • Novērtēs profilakses un veselības veicināšanas efektivitāti.
Bibliogrāfija
Nr.Atsauce
Obligātā literatūra
1M.Baltiņš „Lietišķā epidemioloģija”. „Zinātne”, Rīga, 2003.
2R.Beaglehole, R.Bonita, T.Kjellstrom „Basic Epidemiology”. WHO, Geneva, 2000.
3J.F.Jekel, J.G.Elmore, D.L.Katz „Epidemiology, Biostatistics and Preventive Medicine”. „Saunders”, Philadelphia, London, 1996
Papildus literatūra
1R.S.Greenberg „Medical Epidemiology” (4th eddition). „Lange Medical Book”, London, 2005.
2L.Gordis „Epidemiology”(3rd edition). Elsevier Saunders, 2004
3B.B.Gerstman „Epidemiology Kept Simple” (2nd eddition). „Wiley-Liss”, New York, 2003
Citi informācijas avoti
1http://www.pitt.edu/~super1/
2http://www.ph.ucla.edu/epi/snow.html
3http://www.cdc.gov
4http://www.who.dk
5http://data.euro.who.int/hfadb/
6• European Community Health Indicators (ECHI)