Pārlekt uz galveno saturu
Vadītājs
Oskars Kalējs

Studiju kursa apraksts

Kursa apraksta statuss:Apstiprināts
Kursa apraksta versija:3.00
Kursa apraksta apstiprināšanas datums:02.08.2019
Par studiju kursu
Kursa kods:ISK_006LKI līmenis:6. līmenis
Kredītpunkti:6.00ECTS:9.00
Zinātnes nozare:MedicīnaMērķauditorija:Ārstniecība
Studiju kursa vadītājs
Kursa vadītājs:Oskars Kalējs
Studiju kursa īstenotājs
Struktūrvienība:Iekšķīgo slimību katedra
Struktūrvienības vadītājs:Aivars Lejnieks
Kontaktinformācija:Rīga, Hiprokrāta iela 2, iskatrsu[pnkts]lv, iskatrsu[pnkts]lv, +371 67042338
Studiju kursa plānojums
Pilns laiks - 1. semestris
Nodarbības (skaits)7Lekciju ilgums (akadēmiskās stundas)2Kopā lekciju kontaktstundas14
Nodarbības (numurs)16Nodarbību ilgums (akadēmiskās stundas)3Kopā nodarbību kontaktstundas48
Kopā kontaktstundas62
Nodarbības (skaits)7Lekciju ilgums (akadēmiskās stundas)2Kopā lekciju kontaktstundas14
Nodarbības (numurs)16Nodarbību ilgums (akadēmiskās stundas)4Kopā nodarbību kontaktstundas64
Kopā kontaktstundas78
Studiju kursa apraksts
Priekšzināšanas:
normālā anatomija, histoloģija, normālā fizioloģija, bioķīmija, medicīnas fizikas pamati, bioloģija un ģenētikas pamati, iekšķīgo slimību pamati 4.semestra kursa apjomā.
Mērķis:
1. Apgūt praksē subjektīvās un objektīvās izmeklēšanas metodes – aptauju, apskati, palpāciju, perkusiju un auskultāciju, interpretēt iegūto informāciju kardioloģijas saslimšanu kontekstā. 2. Apmācīt interpretēt laboratoriskās un instrumentālās izmeklēšanas datus, ieskaitot modernās izmeklēšanas metodes kardioloģijā. 3. Apgūt kardioloģisko patoloģiju epidemioloģiju, patofizioloģiju, diagnostikas pamatprincipus un ārstēšanas metodes. 4. Veicināt studentu klīniskās domāšanas attīstību. 5. Veicināt analītisku un sintētisku pieeju moderno izmeklējumu (attēldiagnostika, invazīvie izmeklējumi, datorizētās izmeklējumu metodes) datu interpretācijai.
Tēmu saraksts (pilna laika studijas)
Nr.TēmaĪstenošanas formaSkaitsNorises vieta
1Sirds un asinsvadu sistēmas struktūra un funkcija. Anamnēzes un fizikālās izmeklēšanas nozīme. Sirds un asinsvadu sistēmas elementu darbība) un tās patoloģiju kopējās pazīmes. Intrakardiālā hemodinamika: trokšņu mehānismi un informatīvā vērtība. Sirds vārstuļu darbība.Lekcijas1.00auditorija
2Iedzimtas un iegūtas sirdskaites.Lekcijas1.00auditorija
3Sirds elektrofizioloģija. EKG pamati (principi, novadījumi, elementu, ritma un vadīšanas traucējumu novērtēšanas principi).Lekcijas1.00auditorija
4Sirds ritma ģenerācijas un vadīšanas sistēmas patoloģiju izraisītās izmaiņas EKG.Lekcijas1.00auditorija
5Instrumentālās izmeklēšanas metodes kardioloģijas praksē. Slodzes testi (veloergometrija, tredmila tests, 6 minūšu iešanas tests), to informatīvā nozīme. Sirds mehāniskās funkcijas novērtēšana (izsviede, sistoliskā un diastoliskā disfunkcija), jēdziens par sirdsdaļu remodelāciju, dilatāciju, hipertrofiju. EhoKG principi un iespējas sirds struktūras un funkcijas novērtēšanā. Citas attēldiagnostikas metodes (CT, MRI, PET). Invazīvie sirds izmeklējumi. Sirds invazīvie izmeklējumi.Lekcijas1.00auditorija
6Jēdziens par akūtu un hronisku sirds mazspēju. patfizioloģiskie mehanismi, ABCD un NYHA klasifikācijas, riski, jēdziens par sistolisku un diastolisku sirds mazspēju. Klīniskais, laboratorais (bioloģiskie marķieri), EhoKG un EKG novērtējums.Lekcijas1.00auditorija
7Jēdziens par sirds aritmijām. Aritmijas kā specifiska saslimšanu grupa un aritmijas kā klīniskā izpausmeLekcijas1.00auditorija
8Sirds un asinsvadu sistēmas pacientu tipiskākās sūdzības, anamnēze. Sākotnējā izmeklēšana. Inspekcija, palpācija, perkusija, auskultācija. Ar apskates (inspectio) palīdzību iegūstamā informācija par pacienta stāvokli. Ar palpācijas palīdzību iegūstamā informācija par pacienta stāvokli.Nodarbības1.00klīniskā bāze
9Sirds auskultācija. Metodika, pamatprincipi. Ar auskultācijas palīdzību iegūstamā informācija par pacienta stāvokli. Sirds toņu izmaiņas. Sirds trokšņi. Arteriālais spiediens. Asinsspiediena novērtēšana (t .sk mājas, Dn,.). Jēdziens par arteriālo hipertensiju..Nodarbības1.00klīniskā bāze
10EKG – pamati, EKG – sirds elektriskās asis, hipertrofijas, EKG datu interpretācija.Nodarbības1.00klīniskā bāze
11EKG – izmaiņas saistībā ar miokarda asinsapgādes un metabolisma izmaiņām.Nodarbības1.00klīniskā bāze
12EKG - sirds ritma un vadīšanas sistēmas saslimšanas un to pazīmes. Tēmas kopsavilkums.Nodarbības1.00klīniskā bāze
13Sirds un asinsvadu sistēmas instrumentālās izmeklēšanas metodes, informatīvā vērtība. Slodzes testi (VEM, 6 min.iešanas tests, tredmils, MPS, kardiopulmonālais slodzes tests), Attēla diagnostika (ehoKG, CT, MR u.c.)Nodarbības1.00klīniskā bāze
14Asinsvadu iespējamo patoloģiju novērtēšana. Koronāro asinsvadu novērtēšana (koronarogrāfija u. c.). Asinsvadu novērtēšana (endotēlijs, elastība, struktūra). Pulsa viļņa izplatīšanās ātrums. Karotīdās arterias sieniņas izvērtēšana. Centrālā venozā spiediena noteikšanas metodes.Nodarbības1.00klīniskā bāze
15Sirdskaišu klīniskais novērtējums. Biežāk sastopamās sirdskaites, galveno iedzimto un iegūto sirdskaišu pazīmes, patofizioloģija, diagnostika.Nodarbības1.00klīniskā bāze
16Sirdskaišu novērtējums ar attēldiagnostikas metodēm (EHO kg, CT, MRI). EKG iespējas agrīnā sirdskaišu diagnostikā.Nodarbības1.00klīniskā bāze
17Sirds vārstuļu saslimšanu un iedzimto sirdskaišu ārstnieciskās metodes (Vārstuļu protezēšanas ķirurģiskā un miniinvazīvā ceļā, vārstuļu plastika, defektu slēgšana u.c.). Tēmas kopsavilkums.Nodarbības1.00klīniskā bāze
18Aritmiju jēdziens, iedalījums, galvenās formas, prognostiskais un klīniskais novērtējums. EKG nozīme aritmiju diagnostikā.Nodarbības1.00klīniskā bāze
19Aritmijas: paroksizmālo tahiaritmiju veidi un novērtējums. Dzīvību apdraudošo tahiaritmiju veidi. To diagnostika.Nodarbības1.00klīniskā bāze
20Aritmijas: Ātriju fibrilācija un ātriju undulācija – iemesli, klasifikācija, klīnika. Aritmijas: vadīšanas traucējumi, to klīniskais un EKG novērtējums. Bradiaritmijas, to veidi, klīniskais un EKG novērtējums. Tēmas kopsavilkums.Nodarbības1.00auditorija
21Kardiomiopātijas. Kardiomiopātiju klasifikācija. Neklasificētās kardiomiopātijas. Patofizioloģiskās īpatnības.Nodarbības1.00klīniskā bāze
22Hroniska sirds mazspēja: patfizioloģiskie mehānismi, ABCD un NYHA klasifikācijas, riski, sistoliskās un diastoliskās funkcijas klīniskais, laboratorais (BNP), EhoKG un EKG novērtējumsNodarbības1.00klīniskā bāze
23Akūta sirds mazspēja: patofizioloģiskie mehanismi, galveno klīnisko veidu (plaušu tūskas, kardiogēnā šoka) klīniskais novērtējums. Papildus izmeklējumi (centrālais venozais spiediens, pulmonālo kapilāru ieķīlēšanās spiediens u.c.) Tēmas kopsavilkums.Nodarbības1.00klīniskā bāze
24Ateroskleroze kā sistēmiska slimība., sirds un asinsvadu sistēmas saslimšanu riska faktori, aterosklerozes attīstība, klīniskās izpausmes dažādos baseinos un ārstēšanas principi.Lekcijas1.00auditorija
25Arteriālā hipertensija. Primāra un sekundāra hipertensija. Klīniskais novērtējums – riska faktori, mērķa orgānu bojājums, komplikācijas. Ārstēšana – nefarmakoloģiskā un farmakoterapijas principi. Farmakoterapijas izvēles pamatojums.Lekcijas1.00auditorija
26Koronārā sirds slimība: epidemioloģija, būtība, mehanismi, formu diferenciāldiagnoze, novērtējums, ārstēšanas principi.Lekcijas1.00auditorija
27Kardiomiopātijas. Jēdziens par primārās un sekundārām kardiomiopātijām. Miokardīti.Lekcijas1.00auditorija
28Iekaisīgās sirds slimības: galvenie veidi (endokardīts – infekciozais un reimatiskais, perikardīti), diagnostika (klīniskā, laboratorā EhoKG, biopsija u.c.). Iekaisīgo sirds saslimšanu ārstēšanas pamatprincipiLekcijas1.00auditorija
29Jēdziens par ātriju fibrilāciju. Mehanismi, riski, attīstības perspektīvas. Ārstēšanas pamatprincipi. Jēdziens par pēkšņu kardiālo nāvi. Mūsdienu ārstēšanas iespējas.Lekcijas1.00auditorija
30Trombemboliju riski. Plaušu artērijas trombembolija. Plaušu hipertensijaLekcijas1.00auditorija
31Arteriālā hipertensija. Primāra un sekundāra hipertensija. Klīniskais novērtējums – riska faktori, mērķa orgānu bojājums, komplikācijasNodarbības1.00klīniskā bāze
32Arteriālā hipertensija: ārstēšana – nefarmakoloģiskā un farmakoterapijas principi. Farmakoterapijas izvēles pamatojums.Nodarbības1.00klīniskā bāze
33Hipertensīvās krīzes. Rezistentā AH. Pseidorezistentā hipertensija. Sekundāro hipertensiju ārstēšana. Tēmas kopsavilkums.Nodarbības1.00klīniskā bāze
34Koronārā sirds slimība. Iemesli, epidemioloģija, riska faktori, patofizioloģiskie mehānismi. Hroniska KSS: Stenokardija, tās veidi. Diagnoze, klasifikācija, izmeklējumi , ārstēšana.Nodarbības1.00klīniskā bāze
35Akūts koronārs sindroms, tā attīstības iespējas. Miokarda infarkts, tā klasifikācija, mehānismi, infarktu tipi. Mūsdienu taktika akūta koronārā sindroma gadījumā (studentam jāspēj orientēties dažādās situācijās, risināt situāciju uzdevumus, pamatot diagnostisko atradņu nepieciešamību un nozīmi).Nodarbības1.00klīniskā bāze
36Miokarda infarkta komplikācijas. Risks pēc miokarda infarkta, riska izvērtējums, metodes, nozīme. Ārstēšanas pasākumi pacientam pēc miokarda infarkta. Implantējamie kardioverteri – defibrilatori.Nodarbības1.00klīniskā bāze
37KSS ārstēšanas taktika: konservatīvā un/vai invazīvā (PKI, šuntēšana). Tēmas kopsavilkums.Nodarbības1.00klīniskā bāze
38Hroniskas sirds mazspējas ārstēšana: nefarmakoloģiskā un farmakoloģiskā. Akūtas sirds mazspējas ārstēšanaNodarbības1.00klīniskā bāze
39Iekaisīgās sirds slimības: galvenie veidi (endokardīts – infekciozais un reimatiskais, perikardīti), diagnostika (klīniskā, laboratorā EhoKG, biopsija u.c.). Iekaisīgo sirds saslimšanu ārstēšanas pamatprincipi. Endokardīta ārstēšana un profilakse.Nodarbības1.00klīniskā bāze
40Kardiomiopātiju klasifikācija, klīnika. Miokardīti, to klasifikācija, klīnika. Neklasificētās kardiomiopātijas. Patofizioloģiskās īpatnības, ārstēšana. Kardiomiopātiju augsta riska grupas. To ārstēšanas principi. Nefarmakoloģiskās ārstēšanas iespējas. CRT, CRT-D, ICD, alkoholablācija, sirds transplantācija. Iekaisīgo saslimšanu un kardiomiopātiju tēmu kopsavilkums.Nodarbības1.00klīniskā bāze
41Aritmijas I. supraventrikulārās tahiaritmijas. Farmakoloģiskā un nefarmakoloģiskā ārstēšana.Nodarbības1.00klīniskā bāze
42Aritmijas II. Ātriju fibrilācijas farmakoloģiskā un nefarmakoloģiskā ārstēšana. Trombembolisko notikumu profilakse.Nodarbības1.00klīniskā bāze
43Aritmijas III. Ventrikulārās aritmijas. Pārmantotās aritmijas. Farmakoloģiskā un nefarmakoloģiskā ārstēšana.Nodarbības1.00klīniskā bāze
44Aritmijas IV. Bradiaritmijas. Farmakoloģiskā un nefarmakoloģiskā ārstēšana. Tēmas kopsavilkums.Nodarbības1.00klīniskā bāze
45Jēdziens par trombozēm. Venozo sistēmu trombozes. Plaušu artērijas trombembolija. Plaušu hipertensija.Nodarbības1.00klīniskā bāze
46Praktiskā kursa ieskaites nodarbība : slimības vēstureNodarbības1.00klīniskā bāze
Vērtēšana
Patstāvīgais darbs:
Individuālais darbs – slimnieka izmeklēšana, izmeklēšanas rezultātu analīze un interpretācija, slimības vēstures fragmentu noformēšana. Mācību materiālu sagatavošana studijas vajadzībām. Esošo materiālu pilnveidošana.
Vērtēšanas kritēriji:
Ieskaite no 3 daļām: - klīniskie situāciju uzdevumi ar izmeklējumu rezultātiem – 30 %; - atbilžu izvēles testi (OSCE) – 40 % no kopējās atzīmes; - izmeklējumu rezultāti un to interpretācija (Elektrokardiogrāfija, ehokardiogrāfija, koronarogrāfija, MRI /apraksts/) – 30 %.
Gala pārbaudījums (pilna laika studijas):Eksāmens (Rakstisks)
Gala pārbaudījums (nepilna laika studijas):
Studiju rezultāti
Zināšanas:- Demonstrēt orientāciju jaunākajās medicīnas tehnoloģijās, izmeklēšanas metodēs, zinātnes virzienos. - Savākt anamnēzi, secīgi sakārtot to, atpazīt iespējamos slimības riska faktorus. - Ņemot vērā iegūtos slimnieka izmeklēšanas datus (apskatot, palpējot, perkutējot, auskultējot slimnieku, vērtējot instrumentālo izmeklēšanas rezultātus), atpazīt iespējamo patoloģijas līmeni. - Analizējot iegūto informāciju, izvērtēt patoloģijas pakāpi un atbilstošos riskus. - Orientēties aplūkojamo patoloģiju procesos un spēt analizēt tos patofizioloģijas aspektiem.
Prasmes:- Prast komunicēt ar pacientiem, to radiniekiem kolēģiem, citām veselības aprūpē iesaistītām personām. - Veikt pacienta sūdzību un anamnēzes noskaidrošanu. - Veikt pacienta fizikālo izmeklēšanu ar palpācijas, perkusijas un auskultācijas metodi un no tām atvasinātām metodēm. - Noteikt perifērā pulsa, sirds darbības frekvences, elpošanas frekvences un arteriālā spiediena rādītājus, attiecināt tos uz konkrētu klīnisko situāciju un sasaistīt to ar kopējo izmeklēšanas procesu. - Orientēties elektrokardiogrāfijas izmeklējumu rezultātos. - Orientēties kardioloģijas praksē pielietojamo instrumentālo izmeklējumu rezultātos un to indikācijās (slodzes testi, attēldiagnostikas metodes, invazīvās diagnostikas metodes, kontrastizmeklējumi). - Orientēties sirdskaišu diagnostikā, prast interpretēt auskultatīvo atradi, attēldiagnostikas datus, orientēties mūsdienu sirdskaišu ārstēšanas iespējās (farmakoterapija, ķirurģija, mini invazīvās metodes). - Prast izvērtēt elektrokardiogrāfijas atradi dažādu sirds ritma traucējumu gadījumos. Orientēties dažāda riska pakāpju aritmiju novērtēšanā. - Orientēties dažādu kardiomiopātiju diagnostikā, prast interpretēt auskultatīvo atradi, attēldiagnostikas datus, orientēties kardiomiopātiju mūsdienu diagnostikas iespējās (kodolmagnētiskā rezonanse, ģenētiskie izmeklējumi, implantējamās ritma reģistrācijas iekārtas). - Orientēties akūtas un hroniskas sirds mazspējas diagnostikā, prast interpretēt auskultatīvo atradi, attēldiagnostikas datus, orientēties mūsdienu diagnostikas iespējās un patofizioloģijas izpratnē. - Prast apkopot iegūtos simptomus un noformēt diagnozi un slimības vēstures fragmentus.
Kompetences:- Izvērtēt iegūtos simptomus, sasaistīt tos ar patoloģiskiem procesiem slimnieka organismā. - Interpretēt elektrokardiogrāfijas datus. - Izskaidrot instrumentālo izmeklējumu nepieciešamību. - Interpretēt instrumentālo izmeklējumu atradi pamatu līmenī. - Prast interpretēt auskultatīvo atradi, attēldiagnostikas datus, orientēties mūsdienu sirdskaišu ārstēšanas iespējās. - Prast interpretēt auskultatīvo atradi, attēldiagnostikas datus, orientēties kardiomiopātiju mūsdienu diagnostikas iespējās (kodolmagnētiskā rezonanse, ģenētiskie izmeklējumi, implantējamās ritma reģistrācijas iekārtas). - Orientēties akūtas un hroniskas sirds mazspējas diagnostikā, prast interpretēt auskultatīvo atradi, attēldiagnostikas datus, orientēties mūsdienu diagnostikas iespējās un patofizioloģijas izpratnē. - Spēt analizēt situācijas, argumentēt, loģiski noformulēt un izskaidrot savu viedokli.
Bibliogrāfija
Nr.Atsauce
Obligātā literatūra
1Klīniskā Medicīna I daļa A.Lejnieka redakcijā. Sirds un Asinsvadu saslimšanas. Jānis Jirgensons, Oskars Kalējs. 2010. Nacionālais Apgāds
2Klīniskā Medicīna III daļa A.Lejnieka redakcijā.
3Sirds audzēji un sirds traumas. Oskars Kalējs, Ginta Kamzola, Milāna Zabunova.
4Laboratorijas diagnostika, kardioloģija. Oskars Kalējs, Aija Mača, Iveta Mintāle. 2012. Nacionālais Apgāds.
5Andrejs Kalvelis, Aivars Lejnieks. Dislipidēmiju novērtēšana un korekcija. Informatīvais materiāls. 2011. RSU.
6Andrejs Kalvelis. Klīniskā Elektrokardioloģija. 2008. Nacionālais apgāds.
7Andrejs Kalvelis. Elektrokardiogrāfija. 2010.
8Andrejs Kalvelis. Kardioloģijs. RSU 2010.
9Iekšķīgo slimību propedeitika. 3 izdevums RSU 2010.
10Iekšķīgo slimību propedeitika 4..izdevums RSU 2012.
11Braunwald’s Heart Disease: A Textbook of Cardiovascular Medicine. 9th edition. 2011. (Izd. Elservier Saunders).
12HARRISON`S Principles of Internal Medicine McGrawHill 2012.
Papildus literatūra
1Rudzītis K. Diagnostikas pamati un terapijas preambula. Rīga: Zvaigzne, 1971; Rīga: Nacionālais apgāds, 2005.
2Kovša O. Iekšķīgās slimības. I un II daļa. Rīga: Zvaigzne, 1971.
3Latvijas Kardiologu biedrības Vadlīnijas – www.kardiologija.lv
4Eiropas Kardiologu biedrības Vadlīnijas – www.escardio.org
5Walter Siegenthaler. Differential Diagnosis in Internal Medicine: From Symptom to Diagnosis. Thieme. 2007.
6Mintale, M.Zabunova, D.Lurina, I.Narbute, S.Jegere, I.Zakke, V.Dzerve, A.Erglis. The Role of Exercise Test after Percutaneous Coronary Intervention. Advances in Electrocardiograms. Clinical Applications. Edited by Richard Millis. Intech 2012. p.245-268
7Mintāle I. Promocijas darbs medicīnas doktora grāda iegūšanai. LU Zinātniska bibliotēka. 2011
8Douglas P.S. et al., ACCF/ASE/AHA/ASNC/HFSA/HRS/SCAI/SCCM/SCCT/SCMR 2011 Appropriate Use Criteria for Echocardiography. J Am Coll Cardiol, 2011; 57:1126-1166
9Taylor A.J. et al. ACCF/SCCT/ACR/AHA/ASE/ASNC/NASCI/SCAI/SCMR 2010 Appropriate Use Criteria for Cardiac Computed Tomography J Am Coll Cardiol, 2010; 56:1864-1894.
10Hendel RC, Patel MR, Kramer CM, et al. ACCF/ACR/SCCT/SCMR/ASNC/NASCI/ SCAI/SIR 2006 Appropriateness Criteria for Cardiac Computed Tomography and Cardiac Magnetic Resonance Imaging. J Am Coll Cardiol 2006; 48: 1475–1497.
11Schroeder S, Achenbach S, Bengel F, et al. Cardiac computed tomography: indications, applications, limitations, and training requirements. Report of a Writing Group deployed by theWorking Group Nuclear Cardiology and Cardiac CT of the European Society of Cardiology and the European Council of Nuclear Cardiology. European Heart Journal 2008; 29: 531–556.
12Matthias G. Friedrich, Udo Sechtem, Jeanette Schulz-Menger, Godtfred Holmvang, Pauline Alakija, Leslie T. Cooper, James A. White, Hassan Abdel-Aty, Matthias Gutberlet, Sanjay Prasad, Anthony Aletras, Jean-Pierre Laissy, Ian Paterson, Neil G. Filipchuk, Andreas Kumar, Matthias Pauschinger, Peter Liu for the International Consensus Group on Cardiovascular Magnetic Resonance in Myocarditis
13Cardiovascular Magnetic Resonance in Myocarditis: A JACC White Paper. J. Am. Coll. Cardiol., April 28, 2009; 53: 1475 - 1487.
14McMurray JJV, Adamopoulos S, Anker SD, Auricchio A, Bohm M, Dickstein K, Falk V, Filippatos G, Fonseca C, Sanchez MAG, Jaarsma T, Køber L, Lip GYH, Maggioni AP, Parkhomenko A, Pieske BM, Popescu BA, Rønnevik PK, Rutten FH, Schwitter J, Seferovic P, Stepinska J, Trindade PT, Voors AA, Zannad F, Zeiher F. ESC Guidelines for the Diagnosis and Treatment of Acute and Chronic Heart Failure 2012. The Task Force for the Diagnosis and Treatment of Acute and Chronic Heart Failure 2012 of the European Society of Cardiology. Developed in Collaboration with the Heart Failure Association (HFA) of the ESC. Eur Heart J doi:10.1093/eurheartj/ehs104
15Mats Borjesson, Luis Serratosa, Francois Carre. Consensus Document Regarding Cardiovascular Safety at Sports Arenas Position Stand from the European Association of Cardiovascular Prevention and Rehabilitation (EACPR), Section of Sports Cardiology. Eur Heart J (2011) doi: 10.1093/eurheartj/ehr178
16Bart S. Ferket, Tessa S.S. Genders, Ersen B. Colkesen, Jacob J. Visser, Sandra Spronk, Ewout W. Steyerberg, and M.G. Myriam Hunink. Systematic Review of Guidelines on Imaging of Asymptomatic Coronary Artery Disease. J. Am. Coll. Cardiol., April 12, 2011; 57: 1591 - 1600.
17Jānis Jirgensons, Oskars Kalējs. Bradiaritmijas un elektrokardiostimulācija. 2003. Nacionālais Apgāds.
18Zipes D, Sudden Cardiac Death; From Cells to Bedside. Elsevier Saunders 2009.
19Prystowsky E.N., Padanilam B.J., Joshi S., MD, Fogel R.I. Ventricular Arrhythmias in the Absence of Structural Heart Disease. J Am Coll Cardiol, 2012; 59:1733-1744.
20Gaganpreet K. Grewal, BS*, Tristan B. Klosterman, BS*, Kevin Shrestha, BS*, Hirad Yarmohammadi, MD*, Andrew O. Zurick, MD*, Brandon C. Varr, MD , W.H. Wilson Tang, MD*, Bruce D. Lindsay, MD*, Allan L. Klein, MD. Indications for TEE Before Cardioversion for Atrial Fibrillation: Implications for Appropriateness Criteria. J Am Coll Cardiol Img, 2012; 5:641-648
21Zipes DP, Camm AJ, Borggrefe M, et al. ACC/AHA/ESC 2006 guidelines for management of patients with ventricular arrhythmias and the prevention of sudden cardiac death: a report of the American College of Cardiology/American Heart Association Task Force and the European Society of Cardiology Committee for Practice Guidelines (Writing Committee to Develop Guidelines for Management of Patients With Ventricular Arrhythmias and the Prevention of Sudden Cardiac Death) J Am Coll Cardiol 2006;48:e247-e346
22Myerburg R.J., Juntiila M.J., Sudden Cardiac Death Caused by Coronary Heart Disease. Circulation. 2012; 125: 1043-1052
23Expert – consult datu bāze Elsevier Saunders
24Datortomogrāfijas izmeklējumu kvalitātes kritēriji. www. radiologija.lv
25Robert J. Myerburg, Bernard R. Chaitman, Gordon A. Ewy, and Michael S. Lauer. Task Force 2: Training in Electrocardiography, Ambulatory Electrocardiography, and Exercise Testing. J. Am. Coll. Cardiol., January 22, 2008; 51: 348 - 354.
26R. H. Swanton. Cardiology Pocket Consultant. 5th edition. Wiley-Blackwell, 2003
27Abrahams PH, Hutchings RT, Marks SC Jr. McMinn’s Colour Atlas of Human Anatomy. 4th edition. Elsevier Health Sciences, 2002
28Harrison’s Manual of Medicine. 18th edition. McGraw-Hill Medical Publishing Division. 2012.
Citi informācijas avoti
1www.inbox.lv /ispropedeitika/ faili
2http://estudijas.rsu.lv/index.php
3www.escardio.org/guidelines
4www.circulationaha.org
5www.cardiosource.com
6www.theheart.org
7www.hrsonline.org