Pārlekt uz galveno saturu
Valoda
Latviešu
Vadītājs
Dita Rietuma

Studiju kursa apraksts

Kursa apraksta statuss:Apstiprināts
Kursa apraksta versija:1.00
Kursa apraksta apstiprināšanas datums:27.06.2019
Par studiju kursu
Kursa kods:KSK_099LKI līmenis:6. līmenis
Kredītpunkti:2.00ECTS:3.00
Zinātnes nozare:Komunikācijas zinātneMērķauditorija:Komunikācijas zinātne
Studiju kursa vadītājs
Kursa vadītājs:Dita Rietuma
Studiju kursa īstenotājs
Struktūrvienība:Komunikācijas studiju katedra
Struktūrvienības vadītājs:Anda Rožukalne
Kontaktinformācija:Rīga, Dzirciema iela 16, kfkoatrsu[pnkts]lv, kfkoatrsu[pnkts]lv, +371 67409183
Studiju kursa plānojums
Pilns laiks - 1. semestris
Nodarbības (skaits)6Lekciju ilgums (akadēmiskās stundas)2Kopā lekciju kontaktstundas12
Classes (number)4Nodarbību ilgums (akadēmiskās stundas)2Kopā nodarbību kontaktstundas8
Kopā kontaktstundas20
Nepilns laiks - 1. semestris
Nodarbības (skaits)5Lekciju ilgums (akadēmiskās stundas)2Kopā lekciju kontaktstundas10
Classes (number)3Nodarbību ilgums (akadēmiskās stundas)2Kopā nodarbību kontaktstundas6
Kopā kontaktstundas16
Study course description
Zināšanas:
Nav nepieciešamas.
Mērķis:
Iepazīstināt studentus ar pasaules kinomākslas vēstures un teorijas pamatiem un galvenajiem virzieniem, lai nodrošinātu studējošo vispārējā humanitārā redzesloka paplašināšanu, kā arī iepazīstinātu ar masu komunikācijas līdzekļa – kino – valodas pamatprincipiem, funkcijām un nozīmīgākajiem stilistiskajiem virzieniem, kā arī dominējošajām teorētiskajām koncepcijām. Kursā iegūtās zināšanas padziļinās izpratni par mūsdienu komunikācijas un mediju vēsturi, kā arī nozīmi Eiropas un pasaules kultūras attīstības kontekstā. Kursa ietvaros studenti iepazīsies ar pasaules kinomākslas attīstības posmiem (1895–1950), nozīmīgākajiem pavērsieniem – kino rašanos, kino kā mākslu un industriju, kino auditoriju izveidošanos, kino valodas un naratīva attīstību, nacionālo kino skolu aizsākumu, kino reālismu un tā alternatīvām. Studenti tiks iepazīstināti ar izcilākajiem kinomākslas paraugiem – brāļu Limjēru un Ž.Meljesa īsfilmām, D.V. Grifita pilnmetrāžas filmu "Neiecietība", R.Vinē filmu "Doktora Kaligari kabinets", F.V. Mūrnava filmu "Nosferatu", M.Kērtica filmu "Kasablanka", S.Eizenšteina un O.Velsa u.c. darbiem, kas raksturo kino vēstures attīstību, kā arī iegūs izpratni par kino valodas attīstību un tās ietekmi uz mūsdienu audiovizuālās komunikācijas telpu.
Tēmu saraksts (pilna laika studijas)
Nr.TēmaĪstenošanas formaSkaitsNorises vieta
1Ievads. Kino pamatjēdzieni, kinovalodas pamatelementi.Lectures1.00auditorija
2Kino rašanās, kinovalodas attīstība: brāļi Limjēri, Žoržs Meljess, Edvīns S.Porters. Nacionālo kinoskolu veidošanās un attīstības virzieni (1889–1915).Lectures1.00auditorija
3D.V.Grifita nozīme kinovalodas un ASV kino attīstībā. Filmas "Nācijas dzimšana"/"The Birth of a Nation" (1915), "Neiecietība"/"Intolerance" (1916). Kino kā masu medija dzimšana. Studiju sistēma ASV. Skaņas ienākšana. Jaunu žanru uzplaukums – mūzikls, gangsterfilma XX gs. 20.–30. gadu mijā. Kino kā sabiedrības noskaņojuma un vēstures – Lielās depresijas – spogulis. Cenzūra.Lectures1.00auditorija
4ASV kinematogrāfija XX gs. 30.–40. gados. ASV – klasiskā Holivudas stila pilnbrieds, žanriskā daudzveidība (vesterni, melodrāmas, komēdijas). Spilgtākie autori, aktieri. Filma "Kasablanka"/"Casablanca" (1942) kā Holivudas klasiskā stila principu iemiesojums.Classes1.00auditorija
5Modernisma idejas kino. Eiropas kino 20. gados. Vācu ekspresionisms: Fridrihs Murnavs, Roberts Vīne, Frics Langs. Sirreālisma pirmsākumi (Luiss Bunjuels un Salvadors Dalī).Lectures1.00auditorija
6Modernisma idejas kino. Krievu modernistu montāžas teorijas. (Sergejs Eizenšteins, Ļevs Kuļešovs, Dziga Vertovs u.c.).Classes1.00auditorija
7Modernisma ideju atskaņas Holivudas praksē. Režisora Orsona Velsa filmas "Pilsonis Keins"/"Citizen Kane" (1941) fragmentu skate un analīze. Filmas novatorisms un nozīme pasaules kinovēsturē.Classes2.00auditorija
8Formas meklējumi Holivudas klasiskā stila ietvaros. Film noir kā izaicinājums klasiskajam Holivudas stilam (XX gs. 40.–50. gadi).Lectures1.00auditorija
9Formas meklējumi Holivudas klasiskā stila ietvaros. Film noir vizuālā stilistika, vēstījuma stretēģiju daudzveidība (piem. režisora Billija Vaildera darbos). Film noir atskaņas XX gs. kino pieredzē.Lectures1.00auditorija
Tēmu saraksts (nepilna laika studijas)
Nr.TēmaĪstenošanas formaSkaitsNorises vieta
1Ievads. Kino pamatjēdzieni, kinovalodas pamatelementi.Lectures1.00auditorija
2Kino rašanās, kinovalodas attīstība: brāļi Limjēri, Žoržs Meljess, Edvīns S.Porters. Nacionālo kinoskolu veidošanās un attīstības virzieni (1889–1915).Lectures1.00auditorija
3D.V.Grifita nozīme kinovalodas un ASV kino attīstībā. Filmas "Nācijas dzimšana"/"The Birth of a Nation" (1915), "Neiecietība"/"Intolerance" (1916). Kino kā masu medija dzimšana. Studiju sistēma ASV. Skaņas ienākšana. Jaunu žanru uzplaukums – mūzikls, gangsterfilma XX gs. 20.–30. gadu mijā. Kino kā sabiedrības noskaņojuma un vēstures – Lielās depresijas – spogulis. Cenzūra.Lectures1.00auditorija
4ASV kinematogrāfija XX gs. 30.–40. gados. ASV – klasiskā Holivudas stila pilnbrieds, žanriskā daudzveidība (vesterni, melodrāmas, komēdijas). Spilgtākie autori, aktieri. Filma "Kasablanka"/"Casablanca" (1942) kā Holivudas klasiskā stila principu iemiesojums.Classes1.00auditorija
5Modernisma idejas kino. Eiropas kino 20. gados. Vācu ekspresionisms: Fridrihs Murnavs, Roberts Vīne, Frics Langs. Sirreālisma pirmsākumi (Luiss Bunjuels un Salvadors Dalī).Lectures1.00auditorija
6Modernisma idejas kino. Krievu modernistu montāžas teorijas. (Sergejs Eizenšteins, Ļevs Kuļešovs, Dziga Vertovs u.c.).
7Modernisma ideju atskaņas Holivudas praksē. Režisora Orsona Velsa filmas "Pilsonis Keins"/"Citizen Kane" (1941) fragmentu skate un analīze. Filmas novatorisms un nozīme pasaules kinovēsturē.Classes2.00auditorija
8Formas meklējumi Holivudas klasiskā stila ietvaros. Film noir kā izaicinājums klasiskajam Holivudas stilam (XX gs. 40.–50. gadi).Lectures1.00auditorija
9Formas meklējumi Holivudas klasiskā stila ietvaros. Film noir vizuālā stilistika, vēstījuma stretēģiju daudzveidība (piem. režisora Billija Vaildera darbos). Film noir atskaņas XX gs. kino pieredzē.
Vērtēšana
Patstāvīgais darbs:
Lekcijās un semināros apgūtās zināšanas aprobēt patstāvīgi veiktas filmas analīzē un prezentācijā.
Vērtēšanas kritēriji:
• Līdzdalība lekcijās. • Līdzdalība un aktivitātes semināros. • Noslēguma semināra darbs – filmas prezentācija un analīze (četras A4) lapas. Jāizveido kursa ietvaros apskatītā vēsturiskā posma ietvaros tapušās filmas analīze (skat. ieteicamo filmu sarakstu informatīvajos avotos), kā arī sava darba prezentācija. Darbā jāveic filmas tematiskā, stilistiskā un žanriskā analīze, jāraksturo filmas nozīme pasaules kino kontekstā. Apjoms – vismaz četras A4 lapas (neskaitot titullapu).
Gala pārbaudījums (pilna laika studijas):Eksāmens (Rakstisks)
Gala pārbaudījums (nepilna laika studijas):Eksāmens (Rakstisks)
Studiju rezultāti
Priekšzināšanas:Kursa apguves rezultātā studenti: • Atpazīst un izprot kinomākslas attīstības galvenos posmus un stilistiskos virzienus (līdz XX gs. 40.–50. gadiem). • Analizē kinomākslas un sabiedrības attīstības mijiedarbību. • Nosauc un raksturo kinomākslas būtiskākos virzienus, kā arī teorētiskās analīzes pieejas. • Izprot kino valodas uzbūves principus un to izmantojumu dažādos laika posmos un dažādu nacionālo skolu tradīcijās.
Prasmes:Kursa apguves rezultātā studenti: • Atpazīst dažādas kinomākslas skolas. • Novērtē kinomākslas ietekmi uz mūsdienu masu medijiem. • Analizē kino autorus un kinomākslas paraugus. • Interpretē kinomākslas ietekmi uz sabiedrības komunikāciju. • Izmanto kinomākslas vēstījumu pieejas multimediju komunikācijā.
Kompetences:Kursa apguves rezultātā studenti: • Izvērtē audiovizuālos darbus filmās, kas tapušas dažādos laika posmos. • Prot atpazīt atšķirīgu kinovalodas izmantojumu. • Prot orientēties klasiskos kinovalodas principos, kā arī tiem alternatīvajā modernisma principu izmantojumā. • Izprot galvenos kinomākslas attīstības posmus un dominējošos stilistiskos principus. • Prot saskatīt mūsdienu audiovizuālās kultūras saikni ar būtiskiem kinomākslas attīstības posmiem, un dažādos laika posmos veiktajiem teorētiskajiem un praktiskajiem sasniegumiem.
Bibliogrāfija
Nr.Atsauce