Pārlekt uz galveno saturu
Valoda
Latviešu
Vadītājs
Dita Rietuma

Studiju kursa apraksts

Kursa apraksta statuss:Apstiprināts
Kursa apraksta versija:1.00
Kursa apraksta apstiprināšanas datums:03.06.2019
Par studiju kursu
Kursa kods:KSK_255LKI līmenis:6. līmenis
Kredītpunkti:2.00ECTS:3.00
Zinātnes nozare:Komunikācijas zinātneMērķauditorija:Komunikācijas zinātne
Studiju kursa vadītājs
Kursa vadītājs:Dita Rietuma
Studiju kursa īstenotājs
Struktūrvienība:Komunikācijas studiju katedra
Struktūrvienības vadītājs:Anda Rožukalne
Kontaktinformācija:Rīga, Dzirciema iela 16, kfkoatrsu[pnkts]lv, kfkoatrsu[pnkts]lv, +371 67409183
Studiju kursa plānojums
Pilns laiks - 1. semestris
Nodarbības (skaits)6Lekciju ilgums (akadēmiskās stundas)2Kopā lekciju kontaktstundas12
Classes (number)4Nodarbību ilgums (akadēmiskās stundas)2Kopā nodarbību kontaktstundas8
Kopā kontaktstundas20
Nepilns laiks - 1. semestris
Nodarbības (skaits)5Lekciju ilgums (akadēmiskās stundas)2Kopā lekciju kontaktstundas10
Classes (number)3Nodarbību ilgums (akadēmiskās stundas)2Kopā nodarbību kontaktstundas6
Kopā kontaktstundas16
Study course description
Zināšanas:
Apgūts studiju kurss "Ievads pasaules kinovēsturē un teorijā".
Mērķis:
Iepazīstināt studentus ar pasaules kinomākslas vēsturi, lai nodrošinātu studējošo vispārējā humanitārā redzesloka paplašināšanu. Padziļināt izpratni par mūsdienu komunikācijas un mediju vēsturi un nozīmi Eiropas kultūras attīstības kontekstā. Iepazīstināt ar nozīmīgākajiem pasaules kinomākslas attīstības posmiem, stilistiskajiem strāvojumiem un nozīmīgākajiem kinokultūras pārstāvjiem – viņu hrestomātiskajiem darbiem. Apgūt un spēt analizēt izcilākos kinomākslas paraugus, kas raksturo kinovēstures attīstību, kā arī attīstīt izpratni par kinovalodas attīstību un tās ietekmi uz mūsdienu audiovizuālās komunikācijas telpu. Sniegt informāciju par pasaules kinovēsturi un tās attīstības posmiem. Sniegt izpratni par kinovalodas pamatprincipiem. Kurss iepazīstina ar kino attīstību XX gs. otrajā pusē, akcentējot modernisma tendenču dominanti XX gs. 50. un 60. gadu Eiropas kinovēsturē, kas iezīmējas kā opozīcija Holivudas klasiskajam stilam, kā arī tā atskaņām pasaules kinematogrāfijās.
Tēmu saraksts (pilna laika studijas)
Nr.TēmaĪstenošanas formaSkaitsNorises vieta
1Alfreds Hičkoks – starp Holivudas klasisko stilu un autorību. Autorstils studiju sistēmas ietvaros.Lectures1.00auditorija
2Žanri: trillera žanra īpatnības un spriedzes mehānisms Alfreda Hičkoka filmās.Classes1.00auditorija
3Neoreālisma attīstība Itālijā XX gs. 40.-50. gados.Lectures1.00auditorija
4Itālijas kino autori – Federiko Fellīni, Mikelandželo Antonioni u.c. Itālijas autorkino kulminācija XX gs. 50.-70. gados.Lectures1.00auditorija
5Modernisma tendences Eiropas kino. Autorteorijas un Francijas jaunā viļņa dzimšana XX gs. 50.-60. gados - Fransuā Trifo, Žana Lika Godāra u.c. darbība.Classes1.00auditorija
6Jaunā viļņa atskaņas (modernisma tendences) Eiropā, kā arī Latvijā (Rolanda Kalniņa filmu piemēri).Classes1.00auditorija
7Autorteorijas ietekmes ASV un Jaunā Holivuda XX gs. 60.-70. gadu mija.Lectures1.00auditorija
8Blokbāsteru ēras sākums Holivudā XX gs. 70.-80.gadi.Classes1.00auditorija
9Kino attīstība Eiropā un ASV XX-XXI gs. mijā.Lectures2.00auditorija
Tēmu saraksts (nepilna laika studijas)
Nr.TēmaĪstenošanas formaSkaitsNorises vieta
1Alfreds Hičkoks – starp Holivudas klasisko stilu un autorību. Autorstils studiju sistēmas ietvaros.Lectures1.00auditorija
2Žanri: trillera žanra īpatnības un spriedzes mehānisms Alfreda Hičkoka filmās.
3Neoreālisma attīstība Itālijā XX gs. 40.-50. gados.
4Itālijas kino autori – Federiko Fellīni, Mikelandželo Antonioni u.c. Itālijas autorkino kulminācija XX gs. 50.-70. gados.Lectures1.00auditorija
5Modernisma tendences Eiropas kino. Autorteorijas un Francijas jaunā viļņa dzimšana XX gs. 50.-60. gados - Fransuā Trifo, Žana Lika Godāra u.c. darbība.Classes1.00auditorija
6Jaunā viļņa atskaņas (modernisma tendences) Eiropā, kā arī Latvijā (Rolanda Kalniņa filmu piemēri).Classes1.00auditorija
7Autorteorijas ietekmes ASV un Jaunā Holivuda XX gs. 60.-70. gadu mija.Lectures1.00auditorija
8Blokbāsteru ēras sākums Holivudā XX gs. 70.-80.gadi.Classes1.00auditorija
9Kino attīstība Eiropā un ASV XX-XXI gs. mijā.Lectures2.00auditorija
Vērtēšana
Patstāvīgais darbs:
Lekcijās un semināros apgūtās zināšanas aprobēt patstāvīgi veicamā filmas analīzē (četras A 4) lapas un prezentācijā.
Vērtēšanas kritēriji:
• Līdzdalība lekcijās. • Līdzdalība un aktivitātes semināros. • Noslēguma semināra darbs – filmas prezentācija un analīze (četras A 4) lapas.
Gala pārbaudījums (pilna laika studijas):Eksāmens (Rakstisks)
Gala pārbaudījums (nepilna laika studijas):Eksāmens (Rakstisks)
Studiju rezultāti
Priekšzināšanas:Kursa apguves rezultātā studējošie: • Atpazīs un izpratīs kinomākslas attīstības galvenos posmus un stilistiskos virzienus (līdz XX gs. 40.-50. gadiem). • Analizēs kinomākslas un sabiedrības attīstības mijiedarbību. • Nosauks un raksturos kinomākslas būtiskākos virzienus, kā arī teorētiskās analīzes pieejas. • Izpratīs kino valodas uzbūves principus un to izmantojumu dažādos laika posmos un dažādu nacionālo skolu tradīcijās.
Prasmes:Kursa apguves rezultātā studējošie būs ieguvuši: • Prasmi atpazīt dažādas kinomākslas skolas. • Prasmi novērtēt kinomākslas ietekmi uz mūsdienu masu medijiem. • Iemaņas analizēt kino autorus un kinomākslas paraugus. • Iemaņas interpretēt kinomākslas ietekmi uz sabiedrības komunikāciju. • Iemaņas izmantot kinomākslas vēstījumu pieejas multimediju komunikācijā.
Kompetences:Kursa apguves rezultātā studējošie: • Izvērtēs audiovizuālos darbus filmās, kas tapušas no XX gs. 40. gadiem. • Atpazīs atšķirīgu kinovalodas izmantojumu. • Orientēsies klasiskos kinovalodas principos, kā arī tiem alternatīvajā modernisma principu izmantojumā. • Izpratīs galvenos kinomākslas attīstības posmus un dominējošos stilistiskos principus. • Saskatīs mūsdienu audiovizuālās kultūras saikni ar būtiskiem kinomākslas attīstības posmiem, un dažādos laika posmos veiktajiem teorētiskajiem un praktiskajiem sasniegumiem.
Bibliogrāfija
Nr.Atsauce