Pārlekt uz galveno saturu
Studiju programma
Valoda
Latviešu
Vadītājs
Agita Lūse

Studiju kursa apraksts

Kursa apraksta statuss:Apstiprināts
Kursa apraksta versija:1.00
Par studiju kursu
Kursa kods:KSK_116LKI līmenis:7. līmenis
Kredītpunkti:2.00ECTS:0.00
Zinātnes nozare:Socioloģija; Sociālā antropoloģijaMērķauditorija:Sociālā antropoloģija
Studiju kursa vadītājs
Kursa vadītājs:Agita Lūse
Studiju kursa īstenotājs
Struktūrvienība:Komunikācijas studiju katedra
Struktūrvienības vadītājs:Anda Rožukalne
Kontaktinformācija:Rīga, Dzirciema iela 16, kfkoatrsu[pnkts]lv, kfkoatrsu[pnkts]lv, +371 67409183
Studiju kursa plānojums
Pilns laiks - 1. semestris
Nodarbības (skaits)3Lekciju ilgums (akadēmiskās stundas)2Kopā lekciju kontaktstundas6
Nodarbības (numurs)9Nodarbību ilgums (akadēmiskās stundas)2Kopā nodarbību kontaktstundas18
Kopā kontaktstundas24
Studiju kursa apraksts
Priekšzināšanas:
Nepieciešamas priekšzināšanas klasiskajās antropoloģijas teorijās.
Mērķis:
ir padziļināt studentu izpratni par psihiskās veselības aprūpes lomu sabiedrībā, iepazīstinot ar dažādās kultūrās un dažādos vēsturiskos periodos konstatēto daudzveidību skaidrojumos par ārprātību, garīgiem, emocionāliem un psihosociāliem traucējumiem, kā arī daudzējādajām komunikācijas formām starp cietējiem, dziedinātājiem un apkārtējo sabiedrību
Vērtēšana
Patstāvīgais darbs:
Studentiem patstāvīgi jāapgūst obligātā literatūra, jāgatavo nepieciešamie rakstu darbi un mutiskās uzstāšanās. Studenti patstāvīgi gatavojas semināriem, apmeklē bibliotēku un izmanto pieejamos digitālos resursus, lai sagatavotos klātienes nodarbībām. Specifiskie uzdevumi tiek aktualizēti katru gadu un izklāstīti e-studiju platformā
Vērtēšanas kritēriji:
Mutisks eksāmens.
Gala pārbaudījums (pilna laika studijas):Eksāmens
Gala pārbaudījums (nepilna laika studijas):
Studiju rezultāti
Zināšanas:Studiju kursa apguves rezultātā studenti iegūst zināšanas par 1) psihiskās veselības aprūpes daudzveidību dažādās sabiedrībās, 2) padziļinātas zināšanas psihiatriju kā konkrētā kultūrā un tās vērtībās sakņotu un vēsturiski mainīgu disciplīnu.
Prasmes:Studiju kursa apguves rezultātā studenti iegūs 1) iemaņas analizēt daudzveidīgos skaidrojumus par psihiskām ciešanām, to izcelsmi, dziedināšanas un ārstēšanas veidiem to kultūrvēsturiskajā un sociālajā kontekstā; 2) kritiski izvērtēt masu saziņā izplatītos diskursus par psihiskiem traucējumiem.
Kompetences:Kritiski vērtēt šajā studiju kursā aplūkoto teorētisko un empīrisko materiālu, izmantot to citu teorētisko un empīrisko materiālu interpretēšanā un analīzē, kā arī pielietot praktisku problēmu risināšanā un pētniecībā
Bibliogrāfija
Nr.Atsauce
Obligātā literatūra
1Barrett, R. J. 1996. The psychiatric team and the social definition of schizophrenia: an anthropological study of person and illness. Cambridge: Cambridge University Press.
2Busfield, J. 2002. "The archeology of psychiatric disorder," in Gender, Health and Healing: The public/private divide. Edited by G. Bendelow, M. Carpenter, C. Voutier, and S. Williams, pp. 144-162. London: Routledge.
3Crossley, N. 2006. Contesting Psychiatry. Social Movements in mental health. London & New York: Routledge.
4Foucault, M. 1989. Madness and civilization: a history of insanity in the Age of Reason. London: Routledge.
5Foucault, M. 2006. Psychiatric Power. Lectures at the College de France 1973-74. Basingstoke: Palgrave Macmillan.
6Gaines, A. D. 1992. Ethnopsychiatry. The Cultural Construction of Professional and Folk Psychiatries. Albany: State University of New York Press.
7Goffman, E. 1961. Asylums: essays on the social situation of mental patients and other inmates. Harmondsworth: Penguin Books.
8Healy, D. 1997. The Antidepressant Era. Cambridge, Mass.: Harvard University Press.
9Jamison, K. R. 1995. An Unquiet Mind. A Memoir of Moods and Madness. London: Picador.
10Kakar, S. 1982. Shamans, Mystics and Doctors. A Psychological Inquiry into India and Its Healing Traditions. London, Boston, Sydney: Unwin Paperbacks.
11Kleinman, A., and B. Good. Editors. 1985. Culture and Depression, Comparative Studies of health systems and medical care. Berkeley: University of California Press.
12Laing, R. D. 1985. Wisdom, Madness and Folly. The Making of a Psychiatrist 1927-1957. London & Basingstoke: Macmillan.
13Littlewood, R. 2002. Pathologies of the West. An Anthropology of Mental Illness in Europe and America. London: Continuum.
14Littlewood, R., and M. Lipsedge. 1982. Aliens and Alienists. Ethnic Minorities and Psychiatry. Harmondsworth: Penguin Books.
15Luhrmann, T. M. 2001. Of Two Minds. An Anthropologist Looks at American Psychiatry. New York: Vintage Books.
16Lūse, A. 2007. "Patības balss un cēloņsakarību atbalss stāstos par krīzes pieredzi," in Dzīvesstāsti: vēsture, kultūra, sabiedrība. Edited by M. Zirnīte, pp. 269-283. Rīga: "Dzīvesstāsts" & LU Filozofijas un socioloģijas institūts.
17Pilgrim, D., and A. Rogers. 1999. A sociology of mental health and illness, 2nd edition. Buckingham, Philadelphia: Open University press.
18Porter, R. 2002. Madness: A Brief History. Oxford: Oxford Univeristy Press.
19Sedgwick, P. 1982. Psycho Politics. The Politics of Health. London: Pluto Press.
20Skultans, V. 2003. From damaged nerves to masked depression: inevitability and hope in Latvian psychiatric narratives. Social Science & Medicine 56:2421-2431.
21Slater, L. 1997. Welcome to my country. Harmondsworth: Penguin.
22Stastny, P., and P. Lehmann. Editors. 2007. Alternatives Beyond Psychiatry. Berlin: Peter Lehmann Publishing.
23Stoppard, J., and L. M. McMullen. Editors. 2003. Situating Sadness. Women and Depression in Social Context. New York, London: New York University Press.
24Szasz, T. S. 1971. The Manufacture of Madness. A Comparative Study of the Inquisition and the Mental Health Movement. London: Routledge & Kegan Paul.
Citi informācijas avoti
1Kanādas antropologa referāts par emocionālo distresu sievietēm, kas nelegāli ieceļojušas Marokā. Referāts nolasīts 2014.gadā MakGila universitātē seminārā "The Politics of Diversity: Pluralism, Multiculturalism and Mental Health".
2Abdelwahed Mekki-Berrada - Emotional Distress of Undocumented Sub-Saharan Women in Morocco (ASI 2014).
3https://youtu.be/Ex5hTLDtFl4
4Anotācija:
5Morocco has become a "final destination" for thousands of Sub-Saharan migrants heading to Europe. These migrants can no longer reach Europe -- whose borders have been considerably securitized since September 11 -- just as they no longer wish to risk their lives returning south over the merciless Sahara Desert. They consequently find themselves in extended transit in Morocco, which is now the scene of a completely new sub-Saharan migratory movement. Drawing from interpretive and critical medical anthropology, as well as from critical security studies, the main objective of this paper is to discuss results from a research project I conducted in Morocco on the relationships between the securitization/externalization of Euro-Mediterranean borders, the subsequent traumatic experiences of sub-Saharan women migrants in prolonged transit in Morocco, and their emotional distress.