Pārlekt uz galveno saturu
Studiju programma
Vadītājs
Uldis Vēgners

Studiju kursa apraksts

Kursa apraksta statuss:Apstiprināts
Kursa apraksta versija:3.00
Kursa apraksta apstiprināšanas datums:16.09.2018
Par studiju kursu
Kursa kods:HZK_030LKI līmenis:6. līmenis
Kredītpunkti:2.00ECTS:3.00
Zinātnes nozare:Filozofija; Izziņas un apziņas teorijaMērķauditorija:Rehabilitācija; Māszinības; Zobārstniecība; Ārstniecība
Studiju kursa vadītājs
Kursa vadītājs:Uldis Vēgners
Studiju kursa īstenotājs
Struktūrvienība:Humanitāro zinātņu katedra
Struktūrvienības vadītājs:Vija Sīle
Kontaktinformācija:Rīga, Dzirciema iela 16, hzkatrsu[pnkts]lv, hzkatrsu[pnkts]lv, +371 67409104
Studiju kursa plānojums
Pilns laiks - 1. semestris
Nodarbības (skaits)6Lekciju ilgums (akadēmiskās stundas)2Kopā lekciju kontaktstundas12
Nodarbības (numurs)10Nodarbību ilgums (akadēmiskās stundas)2Kopā nodarbību kontaktstundas20
Kopā kontaktstundas32
Studiju kursa apraksts
Priekšzināšanas:
Lai sekmīgi apgūtu paredzēto studiju kursu, studentiem ir nepieciešamas priekšzināšanas medicīnas filozofijā un bioētikā.
Mērķis:
Iepazīstināt studentus ar fenomenoloģisko pieeju pacienta subjektīvajām ķermeņa pieredzēm veselības aprūpes kontekstā un ārpus tā.
Tēmu saraksts (pilna laika studijas)
Nr.TēmaĪstenošanas formaSkaitsNorises vieta
1Ievads ķermeņa fenomenoloģijāLekcijas1.00auditorija
Nodarbības1.00auditorija
2Miesas pieredzes struktūrasLekcijas1.00auditorija
3Dzimumiskota ķermeņa pieredzeLekcijas1.00auditorija
4SlimībaLekcijas1.00auditorija
5Slimība: gadījumu analīzeLekcijas1.00auditorija
6Miesas pieredze medicīnas aprūpes kontekstāLekcijas1.00auditorija
Nodarbības1.00auditorija
7Izmainītas ķermeniskās pieredzesNodarbības1.00auditorija
8Sociālā ķermeņa pieredzeNodarbības1.00auditorija
9Miesa un emocijas: kaunsNodarbības1.00auditorija
10Miesa un identitāteNodarbības1.00auditorija
11Novecošanas fenomenoloģijaNodarbības1.00auditorija
12Miršanas un nāves fenomenoloģijaNodarbības1.00auditorija
13Miesas pieredze medicīnas kontekstāNodarbības1.00auditorija
14Pārbaudes darbsNodarbības1.00auditorija
Vērtēšana
Patstāvīgais darbs:
Patstāvīgi analizē semināra tekstus.
Vērtēšanas kritēriji:
(1) Semestra laikā aktīva līdzdalība semināros par kursa tēmām. (2) Semestra beigās sekmīgi nokārtots rakstveida pārbaudījums.
Gala pārbaudījums (pilna laika studijas):Ieskaite
Gala pārbaudījums (nepilna laika studijas):
Studiju rezultāti
Zināšanas:Students spēs definēt un izskaidrot svarīgākos fenomenoloģiskās pieejas jēdzienus (apziņa, pieredze, intencionalitāte, miesa un ķermenis, fenomenoloģiskā redukcija, subjektivitāte, intersubjektivitāte), kā arī raksturot un izvērtēt subjektīvās pieredzes nozīmi veselības aprūpē.
Prasmes:Students spēs izmantot kursā aplūkotos jēdzienus (apziņa, pieredze, intencionalitāte, miesa un ķermenis, fenomenoloģiskā redukcija, subjektivitāte, intersubjektivitāte), lai izvērtētu pastāvošo situāciju veselības aprūpē, kā arī pielietot fenomenoloģisko metodi konkrētu gadījumu analīzē.
Kompetences:Izmantojot apgūtās zināšanas par fenomenoloģisko pieeju, students spēs loģiski noformulēt tās noderīgumu veselības aprūpes kontekstā. Students spēs analizēt dažādas ar veselības aprūpes praksi saistītas problēmas, pielietojot apgūto teoriju.
Bibliogrāfija
Nr.Atsauce
Obligātā literatūra
1Slatman J. (2014) Multiple Dimensions of Embodiment in Medical Practices. Medicine, Health Care and Philosophy 17:549-557.
2Dolezal L. (2015) The Phenomenology of Shame in the Clinical Encounter. Medicine, Health Care and Philosophy 18:567-576.
3Kemp R. (2009) The Lived-Body of Drug Addiction. Existential Analysis 20(1):120-130.
4Moya P. (2014) Habit and Embodiment in Merleau-Ponty. Frontiers in Human Neuroscience 8:1-3.
5Heinamaa S. (2014) Transformations of Old Age. In Simone de Beauvoir’s Philosophy of Age: Gender, Ethics, and Time. De Gruyter, 167-189.
6Young I.M. (2005) Throwing Like a Girl: A Phenomenology of Feminine Body Comportment, Motility, and Spatiality. In On Female Body Experience. Oxford University Press, 27-45.
7Lorentzen J. (2007) Masculinities and the Phenomenology of Men's Orgasms. Men and Masculinities 10(1):71-84.
8Moi A.L., Vindenes H.A. and Gjengedal E. (2008) The Experience of Life after Burn Injury: A New Bodily Awareness. Journal of Advanced Nursing 64(3): 278-286.
9Svenaeus F. (2013) Anorexia Nervosa and the Body Uncanny: A Phenomenological Approach. Philosophy, Psychiatry, & Psychology 20(1):81-91.
10Harel C. (2012) The Art of Medicine: “How Do You Feel?”: Oscillating Perspectives in the Clinic. Perspectives 379:2334-2335.
Papildus literatūra
1Zeiler K., Kall F. L. (eds.) (2014). Feminist Phenomenology and Medicine. SUNY Press.
2Roth W.-M. (2012) First-Person Methods. Toward an Empirical Phenomenology of Experience. Rotterdam, Boston, Taipei: Sense Publishers.
3Smith A. J., Flowers P., Larkin M. (2009). Interpretative Phenomenological Aalysis: Theory, Method and Research. CA: Sage.
4Toombs K. S. (ed.) (2001) Handbook of Phenomenology and Medicine. Springer.
5Svenaeus F. (2001). The Hermeneutics of Medicine and the Phenomenology of Health: Steps towards a Philosophy of Medical Practice, Kluwer.
6Fisher L., Embree L.(eds.) (2000). Feminist Phenomenology. Springer.
7Moustakas C. (1994) Phenomenological Research Methods. CA: Sage.
8Manen van M. (1990) Researching Lived Experience: Human Science for an Action Sensitive Pedagogy. SUNY Press.
Citi informācijas avoti
1nav