Pārlekt uz galveno saturu
Studiju programma
Vadītājs
Dita Rietuma

Studiju kursa apraksts

Kursa apraksta statuss:Apstiprināts
Kursa apraksta versija:2.00
Kursa apraksta apstiprināšanas datums:22.01.2020
Par studiju kursu
Kursa kods:KSK_174LKI līmenis:6. līmenis
Kredītpunkti:3.00ECTS:4.50
Zinātnes nozare:Komunikācijas zinātneMērķauditorija:Komunikācijas zinātne; Informācijas un komunikācijas zinātne
Studiju kursa vadītājs
Kursa vadītājs:Dita Rietuma
Studiju kursa īstenotājs
Struktūrvienība:Komunikācijas studiju katedra
Struktūrvienības vadītājs:Anda Rožukalne
Kontaktinformācija:Rīga, Dzirciema iela 16, kfkoatrsu[pnkts]lv, +371 67409183
Studiju kursa plānojums
Pilns laiks - 1. semestris
Nodarbības (skaits)6Lekciju ilgums (akadēmiskās stundas)2Kopā lekciju kontaktstundas12
Nodarbības (numurs)4Nodarbību ilgums (akadēmiskās stundas)2Kopā nodarbību kontaktstundas8
Kopā kontaktstundas20
Nepilns laiks - 1. semestris
Nodarbības (skaits)5Lekciju ilgums (akadēmiskās stundas)2Kopā lekciju kontaktstundas10
Nodarbības (numurs)3Nodarbību ilgums (akadēmiskās stundas)2Kopā nodarbību kontaktstundas6
Kopā kontaktstundas16
Studiju kursa apraksts
Priekšzināšanas:
Nav.
Mērķis:
XIX gs. izskaņā kino dzima kā “atdzīvināta fotogrāfija” – statisks attēls ieguva kustības unikalitāti un spēju “notvert” laika plūdumu. Kopš kino attīstības pirmsākumiem kino strāvojumi un stilistiskas meklējumi ir ietekmējuši XX – XXI. gs vizuālo kultūru, kuras sastāvdaļa ir arī fotogrāfija.
Tēmu saraksts (pilna laika studijas)
Nr.TēmaĪstenošanas formaSkaitsNorises vieta
1Ievadlekcija.Lekcijas1.00auditorija
2Kino un realitāte. Fotogrāfiskā attēla ontoloģija. Kino valodas elementi. Montāža. Plānu izmantojums. Tuvplānu izmantojums (Teodora Dreiera filmā "Žanna d'Arka", Sergeja Eizenšteina darbos, u.c.).Lekcijas2.00auditorija
3Mizanscēna – dziļās mizanscēnas izmantojums (Orsona Velsa daiļradē – filmās "Pilsonis Keins", "Lieliskie Embersoni" u.c.). Mizanscēnas dramaturģija (Alfreda Hičkoka, Mikelandželo Antonioni u.c. daiļradē). Klasiskā (Holivudas) kino stilistiskās konvencijas.Lekcijas1.00auditorija
4Žanri un vizuālā stilistika (mūzikls, melodrāma, gansterdrāma, vesterns). Film-noir stilistika kā alternatīva klasiskā Holivudas stila konvencijām. Film noir vizuālā stilistika, apgaismojuma īpatnības. Postmodernās refleksijas XX un XXI gs. mijas vizuālajā kultūrā.Modernisma strāvojumi (XX gs. 20. gados), to vizuālās un stilistiskās konvencijas – ekspresionisms, impresionisms, sirreālisms un to atskaņas mūsdienu vizuālajā kultūrā.Lekcijas1.00auditorija
5Eksperimentālā kultūra – Maijas Derēnas un Stena Brekidža darbība. Dokumentālā kino meklējumi, to stilistika un to ietekme uz fotogrāfiju – modernisms Dzigas Vertova "Cilvēks ar kameru", totilitārā estetizācija Lēnijas Rīfenštāles "Olimpija" u.c. Filmu skate un analīze.Nodarbības2.00auditorija
6Itālijas neoreālisms, Francijas “jaunais vilnis”, Dānijas Dogma reālisma tendences ģenealoģija XX gs. Stilizācija – franču jaunā viļņa un Eiropas autorkino pieredze (Alēns Renē, Žans Liks Godārs, Federiko Fellīni, Pedro Almodovars u.c.) pieredze. Filmu skate un analīze.Nodarbības2.00auditorija
7Skatiena jēdziens, kinomākslas un fotogrāfijas sižetiskā mijiedarbība (Mikelandželo Antonioni filma "Fotopalielinājums/Blow - up", Alfreda Hičkoka "Logs uz sētu"/"Rear Window", Maikls Pauelss "Lūriķis Toms"/"Peeping Tom").Lekcijas1.00auditorija
Tēmu saraksts (nepilna laika studijas)
Nr.TēmaĪstenošanas formaSkaitsNorises vieta
1Ievadlekcija.Lekcijas1.00auditorija
2Kino un realitāte. Fotogrāfiskā attēla ontoloģija. Kino valodas elementi. Montāža. Plānu izmantojums. Tuvplānu izmantojums (Teodora Dreiera filmā "Žanna d'Arka", Sergeja Eizenšteina darbos, u.c.).Lekcijas1.00auditorija
3Mizanscēna – dziļās mizanscēnas izmantojums (Orsona Velsa daiļradē – filmās "Pilsonis Keins", "Lieliskie Embersoni" u.c.). Mizanscēnas dramaturģija (Alfreda Hičkoka, Mikelandželo Antonioni u.c. daiļradē). Klasiskā (Holivudas) kino stilistiskās konvencijas.Lekcijas1.00auditorija
4Žanri un vizuālā stilistika (mūzikls, melodrāma, gansterdrāma, vesterns). Film-noir stilistika kā alternatīva klasiskā Holivudas stila konvencijām. Film noir vizuālā stilistika, apgaismojuma īpatnības. Postmodernās refleksijas XX un XXI gs. mijas vizuālajā kultūrā.Modernisma strāvojumi (XX gs. 20. gados), to vizuālās un stilistiskās konvencijas – ekspresionisms, impresionisms, sirreālisms un to atskaņas mūsdienu vizuālajā kultūrā.Lekcijas1.00auditorija
5Eksperimentālā kultūra – Maijas Derēnas un Stena Brekidža darbība. Dokumentālā kino meklējumi, to stilistika un to ietekme uz fotogrāfiju – modernisms Dzigas Vertova "Cilvēks ar kameru", totilitārā estetizācija Lēnijas Rīfenštāles "Olimpija" u.c. Filmu skate un analīze.Nodarbības2.00auditorija
6Itālijas neoreālisms, Francijas “jaunais vilnis”, Dānijas Dogma reālisma tendences ģenealoģija XX gs. Stilizācija – franču jaunā viļņa un Eiropas autorkino pieredze (Alēns Renē, Žans Liks Godārs, Federiko Fellīni, Pedro Almodovars u.c.) pieredze. Filmu skate un analīze.Nodarbības1.00auditorija
7Skatiena jēdziens, kinomākslas un fotogrāfijas sižetiskā mijiedarbība (Mikelandželo Antonioni filma "Fotopalielinājums/Blow - up", Alfreda Hičkoka "Logs uz sētu"/"Rear Window", Maikls Pauelss "Lūriķis Toms"/"Peeping Tom").Lekcijas1.00auditorija
Vērtēšana
Patstāvīgais darbs:
Lekcijās un semināros iegūtās zināšanas aprobēt, veidojot dažādus foto darbus, studentu grupās izveidojot darbu par doto tēmu noteiktas stilistikas ietvaros.
Vērtēšanas kritēriji:
• Līdzdalība lekcijās. • Līdzdalība un aktivitāte semināros. • Radošais projekts – fotodarbs, kurā reflektējas noteikta stilistika.
Gala pārbaudījums (pilna laika studijas):Eksāmens
Gala pārbaudījums (nepilna laika studijas):Eksāmens
Studiju rezultāti
Zināšanas:Kursa apguves rezultātā studējošie: • Atpazīs, pārzinās, salīdzinās dažādas kino stilistikas un to analogus fotogrāfijā. • Atpazīs autorus kino un fotogrāfijā, kuru darbos reflektējas būtiskākie stilistiskie virzieni. • Pārzinās, pamatos tehniskos paņēmienus, kādi izmantoti noteiktas attēla stilistikas iegūšanai.
Prasmes:Kursa apguves rezultātā studējošie: • Izmantos noteiktu stilistiku sava fotogrāfiskā darba radīšanai. • Definēs un izmantos tehniskos paņēmienus noteiktas stilistikas radīšanai. • Piemēros izvēlēto stilistiku noteiktu formātu prasībām.
Kompetences:Kursa apguves rezultātā studējošie: • Izvērtēs audiovizuālos darbus – kino un foto darbus. • Orientēsies kino kultūras mantojumā un tās refleksijās fotogrāfijā. • Izmantos daudzveidīgu stilistisko paleti sava darba veidošanā. • Spēs parādīt atbildīgu un zināšanām balstīta darbību sava radošā darba veidošanā.
Bibliogrāfija
Nr.Atsauce
Obligātā literatūra
1Robert Sklar. World History of Film. New York, Harry Abrahams Incorporated, 2002
2Rudolf Arnheim. From Film as Art. Film and Reality. The Making of A Film. Film Theory and Criticism, Edited by Leo Braudy, Marshall Cohen. New York, Oxford. Oxford University Press, 1999
3Stanley Cavell. From the World Viewed. Photograph and Screen. Film Theory and Criticism, Edited by Leo Braudy, Marshall Cohen. New York, Oxford. Oxford University Press, 1999
4Truffaut, Francois. A Certain Tendency of the French Cinema. In: Movies and Methods. Volume I. Edited by Bill Nichols. Berkley, Losangeles, London. University of California Press. 1976
5Bordwell, David. The Art Cinema as a Mode of Film Practice. In Film Theory and Criticism. Introductory Readings (Fifth Edition). Edited by Leo Braudy, Marshall Cohen. New York, Oxford. Oxford University Press, 1999.
6Andre Bazin. From What is Cinema? The Evalution of the Language of Cinema. Film Theory and Criticism, Edited by Leo Braudy, Marshall Cohen. New York, Oxford. Oxford University Press, 1999
7Andre Bazin. From What is Cinema? The Ontology of the Photographic Image. Film Theory and Criticism. Edited by Leo Braudy, Marshall Cohen. New York, Oxford. Oxford University Press, 1999
8Stan Brakhage. From Metaphors of Vision. Film Theory and Criticism. Edited by Leo Braudy, Marshall Cohen. New York, Oxford. Oxford University Press, 1999
9Maya Deren. Cinematography. The Creative Use of Reality. Film Theory and Criticism. Edited by Leo Braudy, Marshall Cohen. New York, Oxford. Oxford University Press, 1999
10Bela Balasz. From Theory of the Film. The Close-up. The Face of Man. Film Theory and Criticism. Edited by Leo Braudy, Marshall Cohen. New York, Oxford. Oxford University Press, 1999
11Ervin Panofsky. Style and Medium in the Motion Pictures. Film Theory and Criticism. Edited by Leo Braudy, Marshall Cohen. New York, Oxford. Oxford University Press, 1999
12Ervin Panofsky. Style and Medium in the Motion Pictures. Edited by Leo Braudy, Marshall Cohen. New York, Oxford. Oxford University Press, 1999
13Benjamin, Walter. The Work of Art in the Age of Mechanical Reproduction. In Film Theory and Criticism. Introductory Readings (Fifth Edition). Edited by Leo Braudy, Marshall Cohen. New York, Oxford. Oxford University Press, 1999
14Todd, Anthony. Autorship and the films of David Lynch. Aesthetic receptions in contemporary Hollywood, New York: I.B. Taurus Publishers, 2012
15Collins, Luke. 100% Pure Adrenalin. Gender and Generic Surface in Point Break. Gender Meets Genre in Postwar Cinemas. Edited by Christine Gledhill. Urbana, Chicago, Springfield. University of Illinois Press, 2012
Papildus literatūra
1-
Citi informācijas avoti
1-