Pārlekt uz galveno saturu
Vadītājs
Ilva Skulte

Studiju kursa apraksts

Kursa apraksta statuss:Apstiprināts
Kursa apraksta versija:2.00
Kursa apraksta apstiprināšanas datums:06.09.2019
Par studiju kursu
Kursa kods:KSK_259LKI līmenis:6. līmenis
Kredītpunkti:2.00ECTS:3.00
Zinātnes nozare:Komunikācijas zinātneMērķauditorija:Komunikācijas zinātne
Studiju kursa vadītājs
Kursa vadītājs:Ilva Skulte
Studiju kursa īstenotājs
Struktūrvienība:Komunikācijas studiju katedra
Struktūrvienības vadītājs:Anda Rožukalne
Kontaktinformācija:Rīga, Dzirciema iela 16, kfkoatrsu[pnkts]lv, kfkoatrsu[pnkts]lv, +371 67409183
Studiju kursa plānojums
Pilns laiks - 1. semestris
Nodarbības (skaits)8Lekciju ilgums (akadēmiskās stundas)2Kopā lekciju kontaktstundas16
Nodarbības (numurs)4Nodarbību ilgums (akadēmiskās stundas)2Kopā nodarbību kontaktstundas8
Kopā kontaktstundas24
Nepilns laiks - 1. semestris
Nodarbības (skaits)5Lekciju ilgums (akadēmiskās stundas)2Kopā lekciju kontaktstundas10
Nodarbības (numurs)3Nodarbību ilgums (akadēmiskās stundas)2Kopā nodarbību kontaktstundas6
Kopā kontaktstundas16
Studiju kursa apraksts
Priekšzināšanas:
Ievads komunikācijas teorijās.
Mērķis:
Sniegt apkopojošu pārskatu par nozīmīgākajām masu komunikācijas problēmām un teorētiskajām pieejām to skaidrojumā, kā arī iespējām, ko tās piedāvā svarīgāko žurnālistikas un multimediju komunikācijas jautājumu interpretācijā un sabiedrisko attiecību analīzē.
Tēmu saraksts (pilna laika studijas)
Nr.TēmaĪstenošanas formaSkaitsNorises vieta
1Ievads masu komunikācijas teorijā. Kas ir masas? Masu komunikācijas teoriju vēsturiskie pirmsākumi.Lekcijas2.00auditorija
2Mediji un sabiedrība. Politika.Lekcijas2.00auditorija
3Mediji un sabiedrība. Dažādība un mediji.Nodarbības1.00auditorija
4Mediju darba organizācija. Formāti, žanri. Mediju sistēmas elementi.Lekcijas1.00auditorija
5Normatīvās teorijas.Nodarbības1.00auditorija
6Mediji un kultūra.Lekcijas3.00auditorija
7Masu komunikācija: jauno mediju un tīklu perspektīva.Nodarbības1.00auditorija
8Masu komunikācijas mūsdienu problēmas. Noslēguma darbu prezentācija.Nodarbības1.00auditorija
Tēmu saraksts (nepilna laika studijas)
Nr.TēmaĪstenošanas formaSkaitsNorises vieta
1Ievads masu komunikācijas teorijā. Kas ir masas? Masu komunikācijas teoriju vēsturiskie pirmsākumi.Lekcijas1.00auditorija
2Mediji un sabiedrība. Politika.Lekcijas1.00auditorija
3Mediji un sabiedrība. Dažādība un mediji.Nodarbības1.00auditorija
4Mediju darba organizācija. Formāti, žanri. Mediju sistēmas elementi.Lekcijas1.00auditorija
5Normatīvās teorijas.Nodarbības1.00auditorija
6Mediji un kultūra.Lekcijas2.00auditorija
8Masu komunikācijas mūsdienu problēmas. Noslēguma darbu prezentācija.Nodarbības1.00auditorija
Vērtēšana
Patstāvīgais darbs:
Izlasīt zinātniskos rakstus par masu komunikāciju, sabiedrību, kultūru dažādu teoriju perspektīvā. Izprast katras pieejas specifiku. Sagatavot sekojošus jautājumus: • Par kādām tēmām runāts rakstā? • Kādu masu komunikācijas jomu raksta autori skaidro? • Ko no tā var iemācīties? • Kā raksta teorētiskās atziņas iekļaujas masu komunikācijas teoriju kontekstā? • Kādas metodes izmatotas datu iegūšanai teorijas atziņu pamatošanai? Veidot analīzi par kādu no masu komunikācijas aktuālākajiem jautājumiem. Uzrakstīt eseju un to prezentēt studiju biedru priekšā.
Vērtēšanas kritēriji:
Dalība lekcijās un diskusijās, teorētisko tekstu analīze, testi, eseja un prezentācija.
Gala pārbaudījums (pilna laika studijas):Eksāmens
Gala pārbaudījums (nepilna laika studijas):Eksāmens
Studiju rezultāti
Zināšanas:Studenti prot nosaukt un izklāstīt galvenās teorētiskās pieejas un aktuālos jautājumus masu komunikācijas, sabiedrības un kultūras jomā, un veidot analīzes pamatu patstāvīgam pētījumam žurnālistikas, sabiedrisko attiecību vai multimediju komunikācijas jomā.
Prasmes:Studenti ir gatavi: • identificēt un analizēt procesus un problēmas dažādās masu komunikācijas jomās un dažādos aspektos – mediju organizācijas un sistēmu, auditoriju un mediju lietojumu, saturu, mediju ietekmi uz sabiedrību un kultūru; • veidot vēstījumus un analītiskus darbus publiskajai komunikācijai, ņemot vērā masu auditorijas un masu komunikācijas specifiku; • veidot bakalaura darba konceptuāli teorētisko dizainu.
Kompetences:Studenti spēj pielietot savas zināšanas masu komunikācijas jomā, lai attīstītu patstāvīgus pētījumus žurnālistikā, sabiedriskajās attiecībās un multimediju komunikācijas praksē, balstoties uz precīzi izvēlētu teorētisko perspektīvu ar tās konceptuālo un metodoloģisko aparātu.
Bibliogrāfija
Nr.Atsauce
Obligātā literatūra
1Curran, J., Gurevitch M (ed.). Mass Media and Society. – London: Arnold – Hodder Headlines Group, 2.ed., 1997
2Hall, S. Encoding/Decoding.//Culture, Media, Language.(ed.by Hall, S.Hobson, D., Lowe, A., Willis, P.)2nd.ed. – London: Routledge, 1992.
3McQuail, D. McQuail's mass communication theory. – London:SAGE Publications, 2010.
4McQuail, D., & Windahl, S. Communication models for the study of mass communications. Routledge. 2015
5Jensen, K.B. Rosengren K.E. Five Traditions in Search of the Audience. Mass Communication. Ed.by McQuail, D. – London, Sage, 2006., IV., pp. 171 – 190
6McCombs. M., Shaw, D. The Agenda- Setting Function of Mass Media. //Mass Communication. Ed.by McQuail, D. – London: Sage, 2006., IV., PP. 248 – 258
7Noelle – Neuman, e. The Theory OF Public Opinion: The Concept OF Spiral of Silence. //Mass Communication. Ed.by McQuail, D. – London, Sage, 2006., IV., pp. 271 – 302.
8Street J. Mass Media, Politics and Democracy. – Basingstone, New York: Palgrave, 2001.
9Banks, J., Humphreys, S. The Labour of User Co-Creators : Emergent Social Network Markets?// Convergence, 2008, nr. 14: pp.401-418.
10Rožukalne, A. Kam pieder Latvijas mediji?: Monogrāfija par Latvijas mediju sistēmu un ietekmīgākajiem mediju īpašniekiem. Rīga: Zinātne. 2013
11DeFleur, M. L., & DeFleur, M. H. Mass communication theories: Explaining origins, processes, and effects. Routledge.DeFleur, M. L., & DeFleur, M. H. (2016). Mass communication theories: Explaining origins, processes, and effects. Routledge. 2016
12Wei, R. (Ed.). Advances in Foundational Mass Communication Theories. Routledge, 2018.
13Hanson, R. E. Mass communication: Living in a media world. Sage Publications. 2016
14Curran, J., & Hesmondhalgh, D. Media and Society. Bloomsbury Academic, 2019
Papildus literatūra
1O’Sullivan, P. B., & Carr, C. T. Masspersonal communication: A model bridging the mass-interpersonal divide. New Media & Society, (2018). 20(3), 1161-1180.
2Hoffner, C., Plotkin R.S., Buchanan, M., Anderson J.D., Kamigaki S.K., Hubbs, L.A., Kowalczyk, Z., Silberg, K., Pastorek. A. The Third-Person Effect in Perception of the Influence of Television Violence.//Journal of Communication, Vol.51, No2, June 2001 pp. 283-296
3McOmber, J. Technological Autonomy and Three Definitions of Technology. //Journal of Communication, Vol.49, No 3, Summer, 1999
4Castells, M. A Network Theory of Power. - International Journal of Communication, Nr. 5 (2011), pp. 773–787
5Ross. P. Is there an expertise of production? The case of new media producers.// New Media & Society. - September, 2011, no 13, pp. 912-928
6Dahlberg, L. Re-constructing digital democracy: An outline of four ‘positions’. //New Media & Society. September, 2011, no 13, pp. 855-872
7Liu, W., Sidhu, A., Beacom, A. M., & Valente, T. W. ocial network theory. The international encyclopedia of media effects, 2017,1-12.
8Couldry, N., & Yu, J. Deconstructing datafication’s brave new world. New Media & Society, 2018, 20(12), 4473-4491.
9Chandler, D. Marxist Media Theory.
10Couldry, N. Media, society, world: Social theory and digital media practice. Polity. 2012
11Chandler, D. An Introduction to Genre Theory.
12Couldry, N., Livingstone, S., & Markham, T. (2016). Media consumption and public engagement: Beyond the presumption of attention. Springer.
13Castells, M. Networks of outrage and hope: Social movements in the Internet age. John Wiley & Sons. 2015
14Andrews, Jim. McLuhan Reconsidered. URL: http://vispo.com/writings/essays/mcluhana.htm
15Kerckhove, D.de. McLuhan and the Toronto School of Communication. -
16Kerckhove, D.de. McLuhan and the Toronto School of Communication. -
17Livingstone, S., Mascheroni, G., & Staksrud, E. European research on children’s internet use: Assessing the past and anticipating the future. New Media & Society, 2018, 20(3), 1103-1122.
18Federman M. The Cultural Paradox of the Global Village
19Ījābs, I. Argumentācija un manipulācija politiskajā komunikācijā: diskursa teorijas perspektīva. // Politiskā komunikācija ētika un kultūra Latvijas Republikas 9.Saeimas vēlēšanās. – Rīga, LU 2007., 164. – 186.lpp.
20Juzefovičs, J. Sociālo priekšstatu veidošanās: politisko ziņojumu lietojums un interpretācija pirms 9. Saeimas vēlēšanām. // Politiskā komunikācija ētika un kultūra Latvijas Republikas 9.Saeimas vēlēšanās. – Rīga, LU 2007. 267 – 279.lpp.
21Šulmane, I. Kurš uzraudzīs sargsuni: nacionālo dienas laikrakstu žurnālistu attieksme pret profesionālo ētiku Saeimas vēlēšanu kontekstā. //// Politiskā komunikācija ētika un kultūra Latvijas Republikas 9.Saeimas vēlēšanās. – Rīga, LU 2007., 207 .– 224.lpp.
22Tunne, I. Zelče, V. Simboli un rituāli 9.Saeimas priekšvēlēšanu kampaņā. // Politiskā komunikācija ētika un kultūra Latvijas Republikas 9.Saeimas vēlēšanās. – Rīga, LU 2007., 113. – 131.lpp.
23Storey, J. Cultural Studies and the Studies of Popular Culture. - Edinburgh: Edinburgh University Press, 1996.
24Rožukalne, A. Kas? Kur? Kāda? Mūsdienu mediju auditorija. Rīga: Biznesa augstskola TURĪBA, 2011.