Pārlekt uz galveno saturu
Vadītājs
Andrejs Vilks

Studiju kursa apraksts

Kursa apraksta statuss:Apstiprināts
Kursa apraksta versija:4.00
Kursa apraksta apstiprināšanas datums:31.01.2020
Par studiju kursu
Kursa kods:JF_096LKI līmenis:7. līmenis
Kredītpunkti:2.00ECTS:3.00
Zinātnes nozare:Tiesību zinātneMērķauditorija:Tiesību zinātne
Studiju kursa vadītājs
Kursa vadītājs:Andrejs Vilks
Studiju kursa īstenotājs
Struktūrvienība:Juridiskā fakultāte
Struktūrvienības vadītājs:Andrejs Vilks
Kontaktinformācija:Rīga, Dzirciema iela 16, jfatrsu[pnkts]lv, +371 67409218
Studiju kursa plānojums
Pilns laiks - 1. semestris
Nodarbības (skaits)6Lekciju ilgums (akadēmiskās stundas)2Kopā lekciju kontaktstundas12
Nodarbības (numurs)4Nodarbību ilgums (akadēmiskās stundas)2Kopā nodarbību kontaktstundas8
Kopā kontaktstundas20
Nepilns laiks - 1. semestris
Nodarbības (skaits)4Lekciju ilgums (akadēmiskās stundas)2Kopā lekciju kontaktstundas8
Nodarbības (numurs)2Nodarbību ilgums (akadēmiskās stundas)2Kopā nodarbību kontaktstundas4
Kopā kontaktstundas12
Studiju kursa apraksts
Priekšzināšanas:
Kriminoloģija.
Mērķis:
Sniegt maģistrantiem zināšanas par noziedzības pašreizējām attīstības tendencēm un noziedzības novēršanas un apkarošanas iespējām. Veicināt maģistrantu izpratni par noziedzības būtību, to nosakošajiem faktoriem, saistību ar citiem sociāla, tiesiska un politiska rakstura procesiem. Studējošie spēj veikt pētniecisko darbu noziedzības izziņas jomā. Radoši un konstruktīvi analizē kriminoloģiskos procesus, argumentēti pamato savu viedokli.
Tēmu saraksts (pilna laika studijas)
Nr.TēmaĪstenošanas formaSkaitsNorises vieta
1Kursa saturs un nosacījumi tā apguvē. Noziedzības attīstības un novēršanas aktuālās problēmas. Kriminoloģija kā zinātne par noziedzību.Lekcijas1.00auditorija
2Terorisms mūsdienu pasaulē.Lekcijas2.00auditorija
3Noziedzības antropoloģiskā skola. Noziedzības psiholoģiskā skola.Nodarbības2.00auditorija
4Noziedzības socioloģiskā skola.Lekcijas1.00auditorija
5Modernās kriminoloģiskās teorijas un skolas. Globālā krīze un noziedzības attīstības un novēršanas problēmas.Lekcijas2.00auditorija
6Referātu aizstāvēšana.Nodarbības2.00auditorija
Tēmu saraksts (nepilna laika studijas)
Nr.TēmaĪstenošanas formaSkaitsNorises vieta
1Kursa saturs un nosacījumi tā apguvē. Noziedzības attīstības un novēršanas aktuālās problēmas. Kriminoloģija kā zinātne par noziedzību.Lekcijas1.00auditorija
2Terorisms mūsdienu pasaulē.Lekcijas1.00auditorija
3Noziedzības antropoloģiskā skola. Noziedzības psiholoģiskā skola.Nodarbības1.00auditorija
4Noziedzības socioloģiskā skola.Lekcijas1.00auditorija
5Modernās kriminoloģiskās teorijas un skolas. Globālā krīze un noziedzības attīstības un novēršanas problēmas.Lekcijas1.00auditorija
6Referātu aizstāvēšana.Nodarbības1.00auditorija
Vērtēšana
Patstāvīgais darbs:
Viens referāts. Referāta tēmas ir jāsaskaņo ar pasniedzēju un tas jāprezentē.
Vērtēšanas kritēriji:
Studējošais tiek vērtēts atbilstoši RSU Studiju reglamentam I. Vērtēts tiek prezentētais referāts un tā saturiskā atbilstība un noslēguma eksāmens. Gala vērtējums tiek izlikts summējot referāta un eksāmena vērtējumu (eksāmena vērtējums ir noteicošais vērtējuma izšķiršanās gadījumā).
Gala pārbaudījums (pilna laika studijas):Eksāmens (Rakstisks)
Gala pārbaudījums (nepilna laika studijas):Eksāmens (Rakstisks)
Studiju rezultāti
Zināšanas:Zināšanas par kriminoloģiskām teorijām un skolām, noziedzības un citām pretsabiedriska rakstura parādībām, to nosakošo faktoru un noziedznieka personības izziņu, noziedzības novēršanas un apkarošanas teorētiska un praktiska rakstura problēmām.
Prasmes:Studējošie apgūst prasmes un iemaņas patstāvīgi analizēt dažādas pieejas, izvērtējot krimināla rakstura parādības un procesus. Maģistrantiem ir plaša izpratne par noziedzības būtību, to nosakošajiem faktoriem, saistību ar citiem sociāla, tiesiska un politiska rakstura procesiem.
Kompetences:Studējošie spēj patstāvīgi prognozēt kriminogēnās situācijas attīstības tendences un izraudzīties labākās pretdarbības metodes. Studējošie spēj veikt pētniecisko darbu noziedzības izziņas jomā. Radoši un konstruktīvi analizē kriminoloģiskos procesus, argumentēti pamato savu viedokli.
Bibliogrāfija
Nr.Atsauce
Obligātā literatūra
1Frank E. Hagan and Leah Elizabeth Daigle. Introduction to Criminology: Theories, Methods, and Criminal Behavior. Tenth Edition. Pieejams: https://edge.sagepub.com/hagan10e
2Kriminoloģija. R., Nordik, 2004.
Papildus literatūra
1Drošība un tiesiskums Latvijā. Zinātnisko rakstu krājums. Latvijas universitātes Filozofijas un socioloģijas institūts. Rīga, 2007.
2Birkavs V. Zinātne – pret noziedzību. R., 1986.
3Griķis J. Par noziedzības sociāliem cēloņiem Latvijā. Kriminālstatistisks apskats. Tieslietu ministrijas vēstnesis. R., 1924.
4Krastiņš I. Tiesību doktrīnas. R., 1996.
5Krastiņš I. Tiesību teorijas pamatjēdzieni. R., 1996.
6Krastiņš U. Mācība par nozieguma sastāvu. R., 1994.
7Kristapsone S. Noziedzība Latvijā (noziedzību noteicošie sociāli ekonomiskie faktori Latvijā 90.gados). R., ‘’Raka’’, 2003.
8Krugļevskis A Kriminālpolitika. Lekcijas. R., 1934,
9Likumpārkāpumi un sabiedrībai nevēlamas parādības. Statikas datu krājums. R., 2003.
10LZP ekonomikas un juridiskās zinātnes galvenie pētījumu virzieni 1994. – 1996. g. R., 1997.
11Meļķisis E. No tiesību filozofijas vēstures. R., 1997.
12Stumbiņa Ē., Birkavs V., Niedre A. Kriminoloģija. R., 1981.
13Ugrjumovs A. Noziedzības cēloņi un apkarošanas līdzekļi. Tieslietu ministrijas vēstnesis. R., 1922., Nr. 6
14Vilks A. Deviantoloģija. Mācība par uzvedības sociālajām novirzēm.R., Tiesu namu aģentūra, 2001.
15Vilks A. Latvijas kriminālās dimensijas: tendenču analīzes un nākotnes vīzijas//Sociālekonomiskā procesa trajektorija Latvijā laikā no 1985. līdz 2002. gadam. Kur tā ved Latviju? : zinātnisks pēt– Ventspils, Ventspils Augstskola, 2002. – 319-333 lpp.
16Vilks A. Cilvēku un viņu orgānu tirdzniecība: kriminoloģiskās, politiskās un sociālās problēmas.Ieskats XXI gadsimta kriminālajās reālijās. R., BAAF, 2002.
17Кондратюк Л.В, В.С.Овчинский Криминологическое измерение. Москва, Норма, 2008.
18Adler F., Mueller G.O.W., Laufer W.S. Criminology. 2 d. Ed. N.Y., 1995.
19Binder A., Gilbert G. Methods of Research in Criminology and Criminal Justice. N.Y., 1983.
20Crime and Criminology. 3 d. Ed. N.Y., 1981.
21Eisenberg U. Krimonologie, 4 d. Ed., 1995.
22David Garland THE CULTURE OF CONTROL.Crime and Social Order in Contemporary Society. Chicago: The University of Chicago Press; Oxford: Oxford University Press, 2001. XIII, 307 p.
23Kaiser G., Kerner J.H., Sock F., Schellhops H Kleines Krimonologisches Worterbuch. Stutgart, 1993.
24Siegel L.J. Criminology: theories, patterns arn typologies. West, 1992.
25Amerikas kriminologu asociācija – http://asc41.com/
26Kriminoloģijas Interneta mega saits – http://faculty.ncwc.edu/toconnor/criminology.htm
27ASV kritiskās kriminoloģijas saits – http://critcrim.org/
28Skandināvijas Kriminoloģisko pētījumu padome – http://www.nsfk.org/
29Austrālijas kriminoloģisko pētījumu padome – http://www.aic.gov.au/crc/
30Kembridžas universitātes kriminoloģijas saits – http://www.crim.cam.ac.uk/
31Kriminoloģisko teoriju saits – http://www.crimetheory.com/
32Eiropas noziedzības novēršanas un kontroles institūts (HEUNI) – http://www.heuni.fi/
33Pasaules kriminālās tiesvedības elektroniskā biblioteka – http://www.newark.rutgers.edu/~vylen/WCJ/
34Eiropols – http://www.europol.eu.int/
35Interpols – http://www.interpol.int/
36Teorētiskās kriminoloģijas saits – http://tcr.sagepub.com/
37Britānijas kriminoloģijas padome – http://www.britsoccrim.org/
38Eiropas Kriminoloģijas padome – http://esc-eurocrim.org/
Citi informācijas avoti
1Pēc studējošā ieskatiem!