Pārlekt uz galveno saturu
Studiju programma
Vadītājs
Lolita Vija Neimane

Studiju kursa apraksts

Kursa apraksta statuss:Apstiprināts
Kursa apraksta versija:3.00
Kursa apraksta apstiprināšanas datums:24.08.2018
Par studiju kursu
Kursa kods:SUUK_127LKI līmenis:6. līmenis
Kredītpunkti:5.00ECTS:7.50
Zinātnes nozare:ĶīmijaMērķauditorija:Medicīnas pakalpojumi
Studiju kursa vadītājs
Kursa vadītājs:Lolita Vija Neimane
Studiju kursa īstenotājs
Struktūrvienība:Sporta un uztura katedra
Struktūrvienības vadītājs:Una Veseta
Kontaktinformācija:Rīga, Cigoriņu iela 3, spkatrsu[pnkts]lv, spkatrsu[pnkts]lv, +371 67611559
Studiju kursa plānojums
Pilns laiks - 1. semestris
Nodarbības (skaits)Lekciju ilgums (akadēmiskās stundas)Kopā lekciju kontaktstundas0
Nodarbības (numurs)16Nodarbību ilgums (akadēmiskās stundas)3Kopā nodarbību kontaktstundas48
Kopā kontaktstundas48
Nodarbības (skaits)Lekciju ilgums (akadēmiskās stundas)Kopā lekciju kontaktstundas0
Nodarbības (numurs)16Nodarbību ilgums (akadēmiskās stundas)3Kopā nodarbību kontaktstundas48
Kopā kontaktstundas48
Nepilns laiks - 1. semestris
Nodarbības (skaits)Lekciju ilgums (akadēmiskās stundas)Kopā lekciju kontaktstundas
Nodarbības (numurs)16Nodarbību ilgums (akadēmiskās stundas)4Kopā nodarbību kontaktstundas64
Kopā kontaktstundas64
Nepilns laiks - 1. semestris
Nodarbības (skaits)Lekciju ilgums (akadēmiskās stundas)Kopā lekciju kontaktstundas
Nodarbības (numurs)4Nodarbību ilgums (akadēmiskās stundas)4Kopā nodarbību kontaktstundas16
Kopā kontaktstundas16
Studiju kursa apraksts
Priekšzināšanas:
Neorganiskajā un organiskajā ķīmijā.
Mērķis:
Iepazīstināt studentus ar pārtikas produktu galveno sastāvdaļu uzbūvi un ķīmisko mainību.
Tēmu saraksts (pilna laika studijas)
Nr.TēmaĪstenošanas formaSkaitsNorises vieta
1Ievads pārtikas ķīmijā. Pārtiku veidojošo savienojumu iedalījums pēc izcelsmes, nozīmīguma uzturā un ķīmiskās uzbūves. Monofunkcionālie savienojumi (spirti, fenoli, aldehīdi, ketoni, amīni un karbonskābes) dabā un pārtikā. Polifunkcionālo savienojumu – hidroksiskābju un aminoskābju uzbūve un nomenklatūra. Hidroksiskābju triviālie nosaukumi.Nodarbības1.00auditorija
2Optiskā izomērija. Optiski aktīvu savienojumu raksturojums. Fišera projekcijformulas un D,L nomenklatūra. Racēmiskais maisījums. Optiskā izomērija. Savienojumi ar vairākiem hirāliem oglekļa atomiem. Mezoforma (vīnskābe).Nodarbības1.00auditorija
3Hidroksiskābju ķīmiskās īpašības. Hidroksiskābes dabā un pārtikā. Hidroksiskābes - pārtikas piedevas. Aminoskābju īpašības.Nodarbības1.00auditorija
4Lipīdi. Lipīdu definīcija. Lipīdus raksturojums: pēc to polaritātes, pārziepjojamības un nozīmes dabā. Taukskābes. Taukskābju uzbūve, nomenklatūra un iedalījums. Divkāršo saišu konfigurācija un izvietojums nepiesātinātajās taukskābēs. Omega (ω) taukskābes un neaizstājamās (neaizvietojamās) taukskābes. Konjugētās linolskābes (CLA)Nodarbības1.00auditorija
5Taukskābju fizikālās un sensorās īpašības. Taukskābju sāļi un esteri. Nepiesātināto taukskābju īpašības: hidrogenēšanas (reducēšanas), halogenēšanas, izomerizēšanās un pārgrupēšanās reakcijas. Taukskābju izplatība taukos un eļļās.Nodarbības1.00auditorija
6Tauki un eļļas. Definīcija un raksturojums (pēc to izcelsmes un pēc to konsistences). Tauku/eļļu fizikālās īpašības (faktori, kuri nosaka to kušanas temperatūru). Tauku un eļļu nomenklatūra un izomērija. Tauku un eļļu esteru saišu īpašības. Hidrolīzes reakcija skābā vidē. Pārziepjošana (bāziskā hidrolīze)Nodarbības1.00auditorija
7Acidolīzes, alkoholīzes un pāresterificēšanas reakcijas. Divkāršo saišu īpašības - halogenēšanas un hidrogenēšanas (reducēšanas) reakcijas.Nodarbības1.00auditorija
8Tauku/eļļu identitāti raksturojošie skaitļi: pārziepjošanas skaitlis un joda skaitlis. Tauku/eļļu bojāšanās un kvalitāti raksturojošie skaitļi - skābes skaitlis un peroksīdskaitlis. Tauku/eļļu oksidēšanās. Primārie un sekundārie oksidēšanās produkti.Nodarbības1.00auditorija
9Autooksidēšanās reakcijas mehānisms. Antioksidanti. Iedalījums un darbības mehānisms.Nodarbības1.00auditorija
10Autooksidēšanās reakcijas mehānisms. Antioksidanti. Iedalījums un darbības mehānisms.Nodarbības1.00auditorija
11Fosfolipīdu izplatība dabā un nozīme pārtikā. Emulgatori - pārtikas piedevas. Citas polāro lipīdu klases - plazmalogēni, gliceroglikolipīdi, sfigofosfolipīdi, sfingoglikolipīdi.Nodarbības1.00auditorija
12Sterīnu uzbūve. To iedalījums pēc izcelsmes. Holesterīns cilvēka organismā un pārtikā. Fitosterīni dabā. Sterīnu provitamīni. Vaski dabā un pārtikā.Nodarbības1.00auditorija
13Sterīnu uzbūve. To iedalījums pēc izcelsmes. Holesterīns cilvēka organismā un pārtikā. Fitosterīni dabā. Sterīnu provitamīni. Vaski dabā un pārtikā.Nodarbības1.00auditorija
14Monosaharīdu cikliskās struktūras. Monosaharīdu virknes-cikla tautomērija (ciklo-okso-tautomērija). Heiverta perspektīvformulas piranozes un furanozes cikliem (α–anomēri un β–anomēri). Cikliskie D- un L- enantiomēri. Piranozes konformāciju formulas.Nodarbības1.00auditorija
15Monosaharīdu ķīmiskās īpašības. Karbonilgrupas īpašības. Glikozīdiskās hidroksilgrupas un parasto hidroksilgrupu īpašības. Aldožu dehidratācija veidojot hidroksimetilfurfurolu (heksozēm) vai furfurolu (pentozēm). Glikoze, galaktoze, mannoze, fruktoze, ksiloze un riboze (dezoksiriboze) dabā.Nodarbības1.00auditorija
16Monosaharīdu atvasinājumi - daudzvērtīgie spirti, uronskābes, aminocukuri, dezoksicukuri, aldonskābes (γ- un δ-laktoni), monosaharīdu fosfāti un sulfāti, aldārskābes, cukuru anhidrīdi. Glikozīdi. Glikozīdu uzbūve un raksturojums pēc: glikona, aglikona, glikozīdsaites. O-glikozīdi un S-glikozīdi dabā.Nodarbības1.00auditorija
17Oligosaharīdi. Disaharīdi - reducējošie un nereducējošie disaharīdi. Reducējošo disaharīdu uzbūve un nomenklatūra. Reducējošo disahaīdu oksoforma un tautomērija.Nodarbības1.00auditorija
18Nereducējošo disaharīdu uzbūve un nomenklatūra. Disaharīdu kopīgās ķīmiskās īpašības. Reducējošo disaharīdu īpašības - oksidēšana un hidrogenēšana (reducēšana).Nodarbības1.00auditorija
19Laktoze, maltoze, saharoze pārtikā. Celobioze, izomaltoze, gentiobioze, trehaloze, melibioze, rafinoze dabā. Cukuru un cukurspirtu relatīvais saldums.Nodarbības1.00auditorija
20Polisaharīdi. Lielmolekulāro polisaharīdu uzbūves raksturojums. Iedalījums pēc nozīmes dzīvajos organismos un pārtikā. Ciete: amilozes un amilopektīna uzbūve.Nodarbības1.00auditorija
21Cietes hidrolīze un izplatība dabā. Glikogens – uzbūve un izplatība.Nodarbības1.00auditorija
22Šķiedrvielas. Celuloze – uzbūve, hidrolīze un izplatība. Pektīnvielas – uzbūve, izplatība un nozīme pārtikā. β-Glikāni – uzbūve, izplatība un nozīme pārtikā.Nodarbības1.00auditorija
23Hemicelulozes uzbūve un iedalījums. Graudaugu pentozāni (arabinoksilāni) - – uzbūve, izplatība un nozīme pārtikā. Saistaudu polisaharīdu uzbūve: hialuronskābe, hondroitīnsulfāti.Nodarbības1.00auditorija
24Polisaharīdi – pārtikas piedevas: iedalījums pēc izcelsmes un nozīme. Modificētās cietes un celulozes. Aļģu polisaharīdi un augu sveķu polisaharīdi.Nodarbības1.00auditorija
25Heterocikliskie savienojumi. Heterociklisko savienojumu definīcija un klasifikācijas principi. Aromātiskie pieclocekļu heterocikli ar vienu heteroatomu. Furāna, pirola un indola atvasinājumi dabā un pārtikā. Piridīns. Piridīna / piperidīna atvasinājumi dabā un pārtikā.Nodarbības1.00auditorija
26Aromātiskie heterocikli ar diviem heteroatomiem – imidazola un pirimidīna atvasinājumi. Purīna atvasinājumi dabā un pārtikā. RNS nukleotīdi – pārtikas piedevas. Nearomātiskie skābekli saturošie sešlocekļu heterocikli – kumarīns un hormons.Nodarbības1.00auditorija
27α-Aminoskābes. Aminoskābju iedalījums pēc to izplatības dabā. Neaizstājamās aminoskābes. α-Aminoskābju uzbūve un iedalījums pēc sānvirkņu polaritātes. Aminoskābju jonizācija un izoelektriskais punkts.Nodarbības1.00auditorija
28α-Aminoskābes. Aminoskābju iedalījums pēc to izplatības dabā. Neaizstājamās aminoskābes. α-Aminoskābju uzbūve un iedalījums pēc sānvirkņu polaritātes. Aminoskābju jonizācija un izoelektriskais punkts.Nodarbības1.00auditorija
29Polipeptīdi. Polipeptīdu uzbūve un nomenklatūra. Dipeptīdu un tripeptīdu izomērija. Polipeptīdu nozīme dabā. Polipeptīdi - pārtikas sensoro īpašību veidotājiNodarbības1.00auditorija
30Proteīni. Proteīnu uzbūve – pirmējā, otrējā, trešējā un ceturtējā struktūra. Proteīnu šķīdumi un to īpašības. Proteīnu denaturācija un hidrolīze.Nodarbības1.00auditorija
31Vienkāršie un saliktie proteīni. Vienkāršo proteīnu iedalījums pēc to šķīdības. Salikto proteīnu iedalījums pēc prostētiskajām grupām.Nodarbības1.00auditorija
32Proteīni pārtikā. Proteīnu, tauku un ogļhidrātu bioloģiskās nozīmes salīdzinājums. Ar proteīniem bagāti pārtikas produkti. Proteīnu bioloģiskā uzturvērtība. Limitējošās aminoskābes.Nodarbības1.00auditorija
Tēmu saraksts (nepilna laika studijas)
Nr.TēmaĪstenošanas formaSkaitsNorises vieta
1Ievads pārtikas ķīmijā. Pārtiku veidojošo savienojumu iedalījums pēc izcelsmes, nozīmīguma uzturā un ķīmiskās uzbūves. Monofunkcionālie savienojumi (spirti, fenoli, aldehīdi, ketoni, amīni un karbonskābes) dabā un pārtikā. Polifunkcionālo savienojumu – hidroksiskābju un aminoskābju uzbūve un nomenklatūra. Hidroksiskābju triviālie nosaukumi.Nodarbības1.00auditorija
2Optiskā izomērija. Optiski aktīvu savienojumu raksturojums. Fišera projekcijformulas un D,L nomenklatūra. Racēmiskais maisījums. Optiskā izomērija. Savienojumi ar vairākiem hirāliem oglekļa atomiem. Mezoforma (vīnskābe).Nodarbības1.00auditorija
3Hidroksiskābju ķīmiskās īpašības. Hidroksiskābes dabā un pārtikā. Hidroksiskābes - pārtikas piedevas. Aminoskābju īpašības.Nodarbības1.00auditorija
4Lipīdi. Lipīdu definīcija. Lipīdus raksturojums: pēc to polaritātes, pārziepjojamības un nozīmes dabā. Taukskābes. Taukskābju uzbūve, nomenklatūra un iedalījums. Divkāršo saišu konfigurācija un izvietojums nepiesātinātajās taukskābēs. Omega (ω) taukskābes un neaizstājamās (neaizvietojamās) taukskābes. Konjugētās linolskābes (CLA)Nodarbības1.00auditorija
5Taukskābju fizikālās un sensorās īpašības. Taukskābju sāļi un esteri. Nepiesātināto taukskābju īpašības: hidrogenēšanas (reducēšanas), halogenēšanas, izomerizēšanās un pārgrupēšanās reakcijas. Taukskābju izplatība taukos un eļļās.Nodarbības1.00auditorija
6Tauki un eļļas. Definīcija un raksturojums (pēc to izcelsmes un pēc to konsistences). Tauku/eļļu fizikālās īpašības (faktori, kuri nosaka to kušanas temperatūru). Tauku un eļļu nomenklatūra un izomērija. Tauku un eļļu esteru saišu īpašības. Hidrolīzes reakcija skābā vidē. Pārziepjošana (bāziskā hidrolīze)Nodarbības1.00auditorija
7Acidolīzes, alkoholīzes un pāresterificēšanas reakcijas. Divkāršo saišu īpašības - halogenēšanas un hidrogenēšanas (reducēšanas) reakcijas.Nodarbības1.00auditorija
8Tauku/eļļu identitāti raksturojošie skaitļi: pārziepjošanas skaitlis un joda skaitlis. Tauku/eļļu bojāšanās un kvalitāti raksturojošie skaitļi - skābes skaitlis un peroksīdskaitlis. Tauku/eļļu oksidēšanās. Primārie un sekundārie oksidēšanās produkti.Nodarbības1.00auditorija
9Autooksidēšanās reakcijas mehānisms. Antioksidanti. Iedalījums un darbības mehānisms.Nodarbības1.00auditorija
10Autooksidēšanās reakcijas mehānisms. Antioksidanti. Iedalījums un darbības mehānisms.Nodarbības1.00auditorija
11Fosfolipīdu izplatība dabā un nozīme pārtikā. Emulgatori - pārtikas piedevas. Citas polāro lipīdu klases - plazmalogēni, gliceroglikolipīdi, sfigofosfolipīdi, sfingoglikolipīdi.Nodarbības1.00auditorija
12Sterīnu uzbūve. To iedalījums pēc izcelsmes. Holesterīns cilvēka organismā un pārtikā. Fitosterīni dabā. Sterīnu provitamīni. Vaski dabā un pārtikā.Nodarbības1.00auditorija
13Sterīnu uzbūve. To iedalījums pēc izcelsmes. Holesterīns cilvēka organismā un pārtikā. Fitosterīni dabā. Sterīnu provitamīni. Vaski dabā un pārtikā.Nodarbības1.00auditorija
14Monosaharīdu cikliskās struktūras. Monosaharīdu virknes-cikla tautomērija (ciklo-okso-tautomērija). Heiverta perspektīvformulas piranozes un furanozes cikliem (α–anomēri un β–anomēri). Cikliskie D- un L- enantiomēri. Piranozes konformāciju formulas.Nodarbības1.00auditorija
15Monosaharīdu ķīmiskās īpašības. Karbonilgrupas īpašības. Glikozīdiskās hidroksilgrupas un parasto hidroksilgrupu īpašības. Aldožu dehidratācija veidojot hidroksimetilfurfurolu (heksozēm) vai furfurolu (pentozēm). Glikoze, galaktoze, mannoze, fruktoze, ksiloze un riboze (dezoksiriboze) dabā.Nodarbības1.00auditorija
16Monosaharīdu atvasinājumi - daudzvērtīgie spirti, uronskābes, aminocukuri, dezoksicukuri, aldonskābes (γ- un δ-laktoni), monosaharīdu fosfāti un sulfāti, aldārskābes, cukuru anhidrīdi. Glikozīdi. Glikozīdu uzbūve un raksturojums pēc: glikona, aglikona, glikozīdsaites. O-glikozīdi un S-glikozīdi dabā.Nodarbības1.00auditorija
17Oligosaharīdi. Disaharīdi - reducējošie un nereducējošie disaharīdi. Reducējošo disaharīdu uzbūve un nomenklatūra. Reducējošo disahaīdu oksoforma un tautomērija.Nodarbības1.00auditorija
18Nereducējošo disaharīdu uzbūve un nomenklatūra. Disaharīdu kopīgās ķīmiskās īpašības. Reducējošo disaharīdu īpašības - oksidēšana un hidrogenēšana (reducēšana).Nodarbības1.00auditorija
19Laktoze, maltoze, saharoze pārtikā. Celobioze, izomaltoze, gentiobioze, trehaloze, melibioze, rafinoze dabā. Cukuru un cukurspirtu relatīvais saldums.Nodarbības1.00auditorija
20Polisaharīdi. Lielmolekulāro polisaharīdu uzbūves raksturojums. Iedalījums pēc nozīmes dzīvajos organismos un pārtikā. Ciete: amilozes un amilopektīna uzbūve.Nodarbības1.00auditorija
Vērtēšana
Patstāvīgais darbs:
Patstāvīga teorētisko tēmu apguve, izmantojot gan nodarbībās sniegtos materiālus, gan citus avotus, kā zinātniskās grāmatas.
Vērtēšanas kritēriji:
Pārbaudes metode: eksāmens (E). Eksāmenā students parāda savas zināšanas par pārtikas produktu sastāvdaļu – proteīnu, ogļhidrātu un lipīdu uzbūvi un īpašībām, kā arī to nozīmi uzturā.
Gala pārbaudījums (pilna laika studijas):Eksāmens (Rakstisks)
Gala pārbaudījums (nepilna laika studijas):Eksāmens (Rakstisks)
Studiju rezultāti
Zināšanas:Studiju kursa apguves rezultātā students iegūst zināšanas, kuras dod vispārīgu izpratni par pārtikas produktu sastāvdaļām - savienojiem ar enerģētisko vērtību, savienojumiem ar bioloģisko vērtību un savienojumiem ar sensorām īpašībām.
Prasmes:Veicot profesionālo darbību students mācēs kritiski izvērtēt pārtikas produktu piemērotību pēc produktu enerģētiskās un bioloģiskās uzturvērtības gan sabiedriskajā ēdināšanā, gan palīdzēt izvēlēties uzturu cilvēkiem ar veselības traucējumiem.
Kompetences:Izmantojot savas zināšanas un prasmes, students spēs ieteikt pilnvērtīgu uzturu gan sabiedriskajā ēdināšanā, gan palīdzēt izvēlēties pārtiku cilvēkiem ar veselības traucējumiem.
Bibliogrāfija
Nr.Atsauce
Obligātā literatūra
1Baltess V. Pārtikas ķīmija. - Rīga: Latvijas Universitāte, 1998. - 478 lpp.
2Belitz H.-D., W. Grosch, Scheiberle P. Lehrbuch der Lebenmittelchemie, 6. Aufgabe. Berlin etc: Springer – Verlag, 2008. - 1118 S.
3Kreicbergs V. Organiskās un pārtikas ķīmijas pamati. Mācību līdzeklis. – Rīga: Drukātava, 2008. - 228 lpp.
4Kūka M. Organisko savienojumu nomenklatūra. Mācību līdzeklis. – Rīga: Drukātava, 2007. - 72 lpp.
5Kūka M. Ogļhidrāti. Mācību līdzeklis organiskajā ķīmijā. – Rīga: Drukātava, 2007. - 58 lpp.
6Kūka M. Lipīdi. Mācību līdzeklis organiskajā ķīmijā. – Rīga: Drukātava, 2007. - 46 lpp
7I. Meirovics. Organiskā ķīmija. - R: Zvaigzne 1992. - 526 lpp.
Papildus literatūra
1S. Damodaran. K. Parkin, O. R. Fennema (ed.). Fennema's Food Chemistry, 4th edn., by CRC Press, New York, 2007, p. 1160
2T. Coultate. Food: The Chemistry of its Components, 6th edn., by the Royal Society of Chemistry’s, 2016, p. 620