Pārlekt uz galveno saturu
Studiju programma
Vadītājs
Baiba Pumpiņa

Studiju kursa apraksts

Kursa apraksta statuss:Apstiprināts
Kursa apraksta versija:6.00
Kursa apraksta apstiprināšanas datums:08.08.2019
Par studiju kursu
Kursa kods:VPUPK_101LKI līmenis:7. līmenis
Kredītpunkti:2.00ECTS:3.00
Zinātnes nozare:PedagoģijaMērķauditorija:Pedagoģija
Studiju kursa vadītājs
Kursa vadītājs:Baiba Pumpiņa
Studiju kursa īstenotājs
Struktūrvienība:Veselības psiholoģijas un pedagoģijas katedra
Struktūrvienības vadītājs:Kristīne Mārtinsone
Kontaktinformācija:Rīga, Anniņmuižas bulvāris 26a, vppkatrsu[pnkts]lv, vppkatrsu[pnkts]lv, +371 67061590
Studiju kursa plānojums
Pilns laiks - 1. semestris
Nodarbības (skaits)6Lekciju ilgums (akadēmiskās stundas)2Kopā lekciju kontaktstundas12
Nodarbības (numurs)6Nodarbību ilgums (akadēmiskās stundas)2Kopā nodarbību kontaktstundas12
Kopā kontaktstundas24
Studiju kursa apraksts
Priekšzināšanas:
Saskarsme, ētika.
Mērķis:
Pilnveidot kompetenci pieaugušo pedagoģijas teorētiskajās pieejās un metodikā, veidojot izpratni par transformatīvās mācīšanās paradigmu un integrāciju pedagoģiskajā praksē.
Tēmu saraksts (pilna laika studijas)
Nr.TēmaĪstenošanas formaSkaitsNorises vieta
1Pieaugušo izglītošanās jēdzieni, pieejas un cikli. Pieaugušo izglītības ieguves veidi Latvijā, pasaulē.Lekcijas2.00auditorija
2Andragoģijas koncepcija kā indivīda pašrealizācijas iespēju process.Lekcijas1.00auditorija
3Pieaugušo mācīšanas/mācīšanās procesa teorijas un metodoloģiskās pieejas.Lekcijas1.00auditorija
4Mācīšanās kā didaktikas kategorija un attīstības pamats. Pieauguša cilvēka fiziskās, psihiskās, sociālās attīstības ietekme izglītošanās procesā.Lekcijas1.00auditorija
5Transformatīvās mācīšanās paradigma un realizācija.Lekcijas1.00auditorija
6Pedagoģiskā procesa organizācija, realizācijas resursi (metodes – sinhronās, asinhronās, līdzekļi, lomas), problēmu identifikācija, risinājumi.Nodarbības2.00auditorija
7Metakognitīvās aktivitātes pedagoģijas procesā.Nodarbības2.00auditorija
8Pedagoģijas process un komponenti praksē.Nodarbības2.00auditorija
Vērtēšana
Patstāvīgais darbs:
1. Latvijas un ES politikas plānošanas dokumentu, kas nosaka Latvijas pieaugušo izglītības politiku vai starptautiska zinātniska ar pieaugušo pedagoģijas aktualitātēm saistīta pētījuma rakstveida analīze un kopsavilkuma prezentācija nodarbību laikā. 2. Situācijas pieaugušo pedagoģijā gadījuma analīze un modelēšana, izstrādājot nodarbību plānojumu un satura izklāstu, iekļaujot mācīšanās stilus, aprakstot gadījuma realizāciju ietekmējošos faktorus un norisi, respektējot klienta psiholoģiskās un sociālās vajadzības. Veikt zinātnisko avotu atlasi, saistot ar savas prezentācijas tēmu pieaugušo pedagoģijā. Eksāmenā argumentēti prezentē izstrādāto materiālu MsPowerPoint prezentācijā.
Vērtēšanas kritēriji:
Aktīva piedalīšanās lekcijās un nodarbībās – 10%. Patstāvīgā darba izpilde rakstveidā (politikas plānošanas dokumenta vai zinātniskā pētījuma analīze un prezentācija) – 30%. Eksāmens (situācijas apraksts supervīzijas gadījuma kontekstā, kas pamatots prakses kontekstā un zinātniskajos rakstos, kurā students apliecina kompetenci pieaugušo pedagoģijas teorētiskajās pieejās un metodikā, kā arī argumentēti MsPowerPoint prezentācijā prezentēts izstrādātais materiāls) – 60%.
Gala pārbaudījums (pilna laika studijas):Eksāmens (Mutisks)
Gala pārbaudījums (nepilna laika studijas):
Studiju rezultāti
Zināšanas:Studējošie zina pieaugušo izglītības nozīmīgākos jēdzienus, mūžizglītības politikas pamatnostādnes; mācīšanas/mācīšanās procesa likumības; orientējas pieaugušo pedagoģijas (andragoģijas) teorijās un metodoloģiskās pieejās.
Prasmes:Klasificē un pielieto apgūtos teorētiskos pamatus pieaugušo pedagoģijā; izmanto profesionāli atbilstošu terminoloģiju; diferencē tradicionālās un transformatīvās mācīšanas/mācīšanās pieejas; izvēlas atbilstošus, efektīvus mācīšanas/mācīšanās paņēmienus; interpretē pieaugušo izglītības teorētiskās un praktiskās nostādnes atbilstoši dažādām sociokultūras tendencēm Latvijā un Eiropā.
Kompetences:Studiju kursa apguves rezultātā students spēj izvēlēties atbilstošāko mācīšanas/mācīšanās pieeju, integrē teorētiskās un praktiskās nostādnes pašvadītā mācīšanās procesā; identificē aktuālās pieaugušo mācīšanās vajadzības supervīzijā; procesā integrē metakognitīvās prasmes.
Bibliogrāfija
Nr.Atsauce
Obligātā literatūra
1Jarvis,P. (2004). Adult Education and Lifelong Learning. Routledge, London.
2Pieaugušo izglītība. (2012) (Sast.K.Matinsone). Rīga: RaKa.
3Barnett R. (2008) A Will to Learn: Being a Student in an Age of Uncertainty. Maidenhead, Berkshire: Open University Press, UK.
4Carlsen, A., & Maslo, E. (2018). “Growing together”: A Latvian retrospective of learning opportunities created in the cooperation among Nordic and Baltic adult educators. International Review Of Education / Internationale Zeitschrift Für Erziehungswi
5Rowe, A. D., & Fitness, J. (2018). Understanding the Role of Negative Emotions in Adult Learning and Achievement: A Social Functional Perspective. Behavioral Sciences (2076-328X), 8(2), 1-N.PAG. doi:10.3390/bs8020027
6Selwyn, N., Gorard, S., Furlong, J. (2006) Adult Learning in the Digital Age: Information Technology and Learning Society. Routledge, UK.
7Tereseviciene M., Zuzeviciute V. (2009) Towards the Professionalisation of Adult Educators' Activities: Challenges and Perspectives. Kaunas: National Reseaerch Institut
8Watkins, C. E., Davis, E. C., & Callahan, J. L. (2018). On disruption, disorientation, and development in clinical supervision: a transformative learning perspective. Clinical Supervisor, 37(2), 257.
9Yee, T. (2018). Supervising East Asian international students:Incorporating culturally responsive supervision into the Integrated Developmental Model. Clinical Supervisor, 37(2), 298–312.
10Tangen, J. L. (2018). Learning styles and supervision: A critical review. Clinical Supervisor, 37(2), 241–256.
11Urick, M. (2017). Adapting Training to Meet the Preferred Learning Styles of Different Generations. International Journal of Training and Development, 21(1), 53–59.
Papildus literatūra
1Lieģeniece,D, (2007) Ievads andragoģijā, Rīga, RaKa.
2Bear, A. G. (2012). Technology, Learning, and Individual Differences. Journal Of Adult Education, 41(2), 27-42.
3Illeris, K. (2018). An Overview of the History of Learning Theory. European Journal Of Education, 53(1), 86-101
4Ju, B. (2019). The Roles of the Psychology, Systems and Economic Theories in Human Resource Development. European Journal of Training and Development, 43(1), 132–152.
5Morris, T. H. (2019). Adaptivity Through Self-Directed Learning to Meet the Challenges of Our Ever-Changing World. Adult Learning, 30(2), 56–66.
6FRANCO, M. S. (2019). Instructional Strategies and Adult Learning Theories: An Autoethnographic Study about Teaching Research Methods in a Doctoral Program. Education, 139(3), 178.
7Boghian, I., Cojocariu, V.-M., Popescu, C. V., & Mâţӑ, L. (2019). Game-based learning. Using board games in adult education. Journal of Educational Sciences & Psychology, 9(1), 51–57.
8BIASIN, C. (2018). Transformative Learning: evolutions of the adult learning theory. Revue Phronesis, 7(3), 5–17.
9HOGGAN, C. (2018). The Current State of Transformative Learning Theory: A Metatheory. Revue Phronesis, 7(3), 18–25.
Citi informācijas avoti
1ES politika pieaugušo izglītības jomā
2Izglītības likums
3Ministru kabineta 2016.gada 5.maija rīkojums Nr.287 "Par Pieaugušo izglītības pārvaldības modeļa ieviešanas plānu 2016.-2020. gadam"