Pārlekt uz galveno saturu
Studiju programma
Vadītājs
Natālija Bērziņa-Novikova

Studiju kursa apraksts

Kursa apraksta statuss:Apstiprināts
Kursa apraksta versija:5.00
Kursa apraksta apstiprināšanas datums:26.08.2019
Par studiju kursu
Kursa kods:PUNK_009LKI līmenis:6. līmenis
Kredītpunkti:2.00ECTS:3.00
Zinātnes nozare:Medicīna; PsihiatrijaMērķauditorija:Medicīnas pakalpojumi
Studiju kursa vadītājs
Kursa vadītājs:Natālija Bērziņa-Novikova
Studiju kursa īstenotājs
Struktūrvienība:Psihiatrijas un narkoloģijas katedra
Struktūrvienības vadītājs:Elmārs Rancāns
Kontaktinformācija:Rīga, Tvaika iela 2, pnkatrsu[pnkts]lv, pnkatrsu[pnkts]lv, +371 67080131
Studiju kursa plānojums
Pilns laiks - 1. semestris
Nodarbības (skaits)4Lekciju ilgums (akadēmiskās stundas)2Kopā lekciju kontaktstundas8
Nodarbības (numurs)8Nodarbību ilgums (akadēmiskās stundas)4Kopā nodarbību kontaktstundas32
Kopā kontaktstundas40
Studiju kursa apraksts
Priekšzināšanas:
Anatomijā (centrālās nervu sistēmas struktūra, funkcijas, sinapšu uzbūve); Psiholoģijā, attīstības un medicīniskajā psiholoģijā (krīzes reakcijas fāzes, psiholoģiskie aizsargmehānismi, personības struktūra); Epidemioloģijā (psihisko un uzvedības traucējumu incidence, prevalence, pētniecības veidi); Sabiedrības veselībā (riska faktori, profilakses veidi, veselības veicināšanas iespējas); Slimnieku klīniskās aprūpes pamatos (deontoloģija, jatrogēnija, intervija ar pacientu, izmeklēšanas metodes).
Mērķis:
Sniegt studentiem zināšanas par psihisko un uzvedības traucējumu izplatību, etioloģiju, patoģenēzi, klīniskiem simptomiem, diagnostiku un norisi (pēc SSK-10), psihiskās veselības veicināšanu, psihisko un uzvedības traucējumu un pašnāvību profilaksi, ārstēšanas, rehabilitācijas pamatprincipiem, sabiedrības psihiskās veselības datu interpretāciju. Apgūt psihiskās veselības aprūpes dienesta organizāciju, darbību, tā ētiskos un juridiskos principus; kompetenču sadalījumu starp dažādiem speciālistiem; pacientu ar psihiskām saslimšanām aprūpes plānošanu un organizēšanu. Iemācīt prasmes un attīstīt kompetences psihiskajā veselībā. Veidot empātisku attieksmi pret pacientiem un viņu ģimenes locekļiem, apzināties un pilnveidot savu personisko attieksmi pret pacientiem ar psihiskiem un uzvedības traucējumiem.
Tēmu saraksts (pilna laika studijas)
Nr.TēmaĪstenošanas formaSkaitsNorises vieta
1Psihiatriskās palīdzības organizācija, sabiedrības garīgā veselība.Lekcijas1.00auditorija
2Vispārējā (klīniskā) psihopataloģija.Lekcijas1.00auditorija
3Šizofrēnijas spektra traucējumi, sabiedrības attieksme pret šizofrēnijas pacientiem.Lekcijas1.00auditorija
4Organiskie un simptomātiskie psihiskie traucējumi.Lekcijas1.00auditorija
5Ievads. Sabiedrības garīgā veselība, garīgās veselības veicināšana un psihisko slimību profilakse. Apiešanās ar personām ar garīga rakstura traucējumiem, dienesta organizācijas principi, aizspriedumu mazināšana pret personām ar garīga rakstura traucējumiem. Psihisko traucējumu klasifikācija. Pacienta intervēšana un klīniskā apraksta noformēšana psihiatrijā. Vispārējā psihopatoloģija. Uztveres un domāšanas traucējumi.Nodarbības1.00klīniskā bāze
6Vispārējā psihopatoloģija, turpinājums. Uzmācības un kompulsijas, emociju un afektīvie traucējumi. Gribas un kustību sfēras traucējumi. Atmiņas traucējumi. Aptumšotas apziņas stāvokļi.Nodarbības1.00klīniskā bāze
7Šizofrēnijas, šizotipiskie traucējumi un murgi. Klīniskās izpausmes un ārstēšana, sabiedrības loma, stigma, tās mazināšanas iespējas, sabiedrībā balstīta aprūpe.Nodarbības1.00klīniskā bāze
8Afektīvo traucējumu klīnika un ārstēšana, pašnāvības, sabiedrības rīcība to novēršanai. Neirotiskie, ar stresu saistītie un somatoformie traucējumi.Nodarbības1.00klīniskā bāze
9Personības un uzvedības traucējumi pieaugušajiem, to profilakse, fizioloģisko un fizisko faktoru loma, ēšanas traucējumi.Nodarbības1.00klīniskā bāze
10Psihiskie traucējumi neiroloģiski un somātiski slimiem, demences, sabiedrības attieksme, aizspriedumi.Nodarbības1.00klīniskā bāze
11Attīstības, uzvedības un emocionālie traucējumi bērniem un pusaudžiem.Nodarbības1.00klīniskā bāze
12Psihoaktīvo vielu izraisītie psihiskie traucējumi, atkarību problēma sabiedrībā.Nodarbības1.00klīniskā bāze
Vērtēšana
Patstāvīgais darbs:
Studenti patstāvīgi apgūst praktisko darbu teorētisko daļu izmantojot RSU e-studijas materiālus, lekcijā doto informāciju, ieteikto pamata un papildus literatūru. Nodarbību gaitā aizpilda īsu testu par patstāvīgi apgūto materiālu, gatavojoties nodarbībām.
Vērtēšanas kritēriji:
Pacientu klīniskā stāvokļa aprakstu novērtējums, daudz variantu atbilžu uzdevumi un mutvārdu eksāmens.
Gala pārbaudījums (pilna laika studijas):Eksāmens (Mutisks)
Gala pārbaudījums (nepilna laika studijas):
Studiju rezultāti
Zināšanas:Iegūtas zināšanas par psihisko un uzvedības traucējumu izplatību, etioloģiju, patoģenēzi, klīniskiem simptomiem, diagnostiku un norisi (pēc SSK-10), psihiskās veselības veicināšanu, psihisko un uzvedības traucējumu un pašnāvību profilaksi.
Prasmes:Apgūtas prasmes atpazīt un novērtēt pamata psihiatriskos simptomus; diferencēt normu no stresa reakcijas sadzīves situācijās un psihiskiem traucējumiem, novērtēt pašsavainošanās risku; empātiski intervēt pacientus ar psihiskiem traucējumiem, apzināties terapeitisko attiecību nozīmi psihiatrijā; plānot un organizēt psihisko traucējumu profilakses un veselības veicināšanas pasākumus.
Kompetences:Pārzināt psihiatriskās veselības aprūpes dienesta organizāciju, darbību, tā ētiskos un juridiskos principus; kompetenču sadalījumu starp dažādiem speciālistiem. Ievērot konfidencialitāti un informēto piekrišanu psihiatriskajā aprūpē; izprast un iejūtīgi attiekties pret pacientu un viņu ģimenes locekļu stigmatizāciju; apzināties savu personisko attieksmi pret psihisko un uzvedības traucējumu un tās ietekmi uz pacientiem un ārstēšanas procesu. Spējas integrēt jaunākos zinātniskos sasniegumus sabiedrības psihiskajā veselībā ikdienas darbā un pētniecības attīstībā.
Bibliogrāfija
Nr.Atsauce
Obligātā literatūra
1Andrēziņa R., Tērauds E. Šizofrēnijas diagnostikas un ārstēšanas vadlīnijas. Latvijas psihiatru asociācija. Rīga, 2008.g., 81 lpp. (elektroniska kopija atrodama www.rsu.lv)
2Tērauds E., Andrēziņa R., Kupča B. Depresijas norise un ārstēšanas iespējas. Vadlīnijas. Latvijas psihiatru asociācija. 2009., 64 lpp. (elektroniska kopija atrodama www.rsu.lv)
3Semple D, Smyth R. Oxford Handbook of Psychiatry, second edition, Oxford University Press, Oxford, 2009
4Kaplan & Sadocks. Synopsis of Psychiatry, Editors B.J.Sadock, V.A.Sadock. – 10th ed. – Philadelphia; Williams & Wilkins, 2007.
5 Andrēziņa R., Tērauds E., Ķevere L., Bezborodovs Ņ. Uzmanības deficīta un hiperaktivitātes sindroma (UDHS) diagnostikas un korekcijas vadlīnijas bērniem un pusaudžiem.BKUS Bērnu psihiatrijas klīnika RSU Psihiatrijas un narkoloģijas katedra, 2014.
Papildus literatūra
1Salaspuro M, Kīanmā K, Sepe K. Narkoloģija. A. Stirnas redakcijā. Nacionālais apgāds, Rīga, 2008
2World Health Organization. The World Health Report 2001. Mental Health: New Undertanding, New Hope. – Geneva: World Health Organization; 2001. – P.178.
3Anthony W., Cohen M., Farkas M. Psihiatriskā rehabilitācija. Tallina, 1998. – P 362.
4The ICD-10 Classification of Mental and Behavioral Disorders, World Health Organization, Geneva, 1992.
5Eglītis I (1982) Vispārīgā psihopatoloģija. Zvaigzne, Rīga.
Citi informācijas avoti
1Psihiskā veselība Latvijā 2016. gadā. Tematiskais ziņojums. SPKC. 17.izdevums Rīga. 2017.
2Atkarību izraisošo vielu lietošana iedzīvotāju vidū. Analītisks pārskats, Slimību Profilakses un Kontroles Centrs, Rīga, 2014
3Rancāns E., Tērauds E., Zaļkalns J., Riževa I., Tirāns E., Taube M. Depresijas un neirotisko traucējumu diagnostikas un ārstēšanas rekomendācijas ģimenes ārstiem. RSU Psihiatrijas un narkoloģijas katedra. Rīga, 2012.g. 32 lpp. (elektroniska kopija atrodama www.estudijas.rsu.lv)