Pārlekt uz galveno saturu
Studiju programma
Vadītājs
Lauma Spriņģe

Studiju kursa apraksts

Kursa apraksta statuss:Apstiprināts
Kursa apraksta versija:5.00
Kursa apraksta apstiprināšanas datums:16.05.2019
Par studiju kursu
Kursa kods:SVUEK_107LKI līmenis:7. līmenis
Kredītpunkti:4.00ECTS:6.00
Zinātnes nozare:Medicīna; Sabiedrības veselībaMērķauditorija:Informācijas un komunikācijas zinātne
Studiju kursa vadītājs
Kursa vadītājs:Lauma Spriņģe
Studiju kursa īstenotājs
Struktūrvienība:Sabiedrības veselības un epidemioloģijas katedra
Struktūrvienības vadītājs:Ģirts Briģis
Kontaktinformācija:
Studiju kursa plānojums
Pilns laiks - 1. semestris
Nodarbības (skaits)12Lekciju ilgums (akadēmiskās stundas)2Kopā lekciju kontaktstundas24
Nodarbības (numurs)12Nodarbību ilgums (akadēmiskās stundas)2Kopā nodarbību kontaktstundas24
Kopā kontaktstundas48
Study course description
Zināšanas:
Pamatzināšanas cilvēka bioloģijā.
Mērķis:
Studiju kursa mērķis ir sniegt zināšanas un palielināt kompetences modernās sabiedrības veselības pamatjautājumos; iepazīstināt ar sabiedrības veselībā risināmo jautājumu daudzveidību un izmantojamām izziņas metodēm.
Tēmu saraksts (pilna laika studijas)
Nr.TēmaĪstenošanas formaSkaitsNorises vieta
1Sabiedrības veselība, tās nozares un galveni uzdevumi. Īss ieskats sabiedrības veselības vēsturē. Veselība visās politikās.Lekcijas1.00auditorija
2Uz pierādījumiem balstīta sabiedrības veselības prakse, tās galvenās aktivitātes. Sabiedrības veselības risināmo problēmu raksturojums, problēmu noskaidrošana.Nodarbības1.00auditorija
3Veselības definīcijas, tās subjektīvais un objektīvais vērtējums. Individuālā un populācijas veselība, pamata metodes to izpētē. Slimība. Slimības gadījuma definēšana.Lekcijas1.00auditorija
4Veselības izvērtēšanas pieejas: veselība kā slimību neesamība; veselība kā optimāla funkcionēšana; veselība kā dzīves kvalitātes sastāvdaļa.Nodarbības1.00auditorija
5Profilakse, tās skaidrojums. Profilakses veidi. Primārā, sekundārā, terciārā profilakse.Lekcijas1.00auditorija
6Augsta riska indivīdu un populācijas profilakses stratēģijas. Pamata profilakses pasākumi sabiedrības veselības kontekstā.Nodarbības1.00auditorija
7Infekcijas slimības kā sabiedrības veselības problēma. Infekcijas slimību epidemioloģijas pamati, riska grupas.Lekcijas1.00auditorija
8Hronisku infekcijas slimību ietekme uz sabiedrības veselību. Bīstamo infekcijas slimību radītais apdraudējums. Starptautiski noteiktās prioritātes infekcijas slimību jomā.Nodarbības1.00auditorija
9Hroniskas ne-infekciju slimības kā sabiedrības veselības problēma.Lekcijas1.00auditorija
10Hroniskas ne-infekciju slimības, to nozīmīgākie riska faktori – smēķēšana, pārmērīga alkohola lietošana, mazkustīgums, aptaukošanās. PVO globālās stratēģijas hronisku ne-infekciju slimību riska faktoru mazināšanā.Nodarbības1.00auditorija
11Ārkārtas situācijas sabiedrības veselības kontekstā. Ārkārtas situāciju un katastrofu definīcijas un klasifikācija.Lekcijas1.00auditorija
12Katastrofu medicīnas sistēma, tās darbības principi. Starptautiskie veselības aizsardzības noteikumi.Nodarbības1.00auditorija
13Pusaudžu vecuma periods. Ģimenes, skolas, vienaudžu loma pusaudžu vecumā.Lekcijas1.00auditorija
14Galvenās veselības problēmas pusaudžu vecumā pasaulē un Latvijā. Nozīmīgākie veselības riska faktori. Ar veselību saistītā dzīvesveida problēmas pusaudžu vecumā.Nodarbības1.00auditorija
15Vardarbība, tās izpēte sabiedrības veselības kontekstā. Ar vardarbības pieredzi saistītie veselības traucējumi.Lekcijas1.00auditorija
16Vardarbība pret bērniem, tās veidi. Vardarbība pret sievieti. Stratēģijas un pasākumi vardarbības mazināšanai.Nodarbības1.00auditorija
17Mātes un bērna veselības problēmas kā sabiedrības veselības problēma.Lekcijas1.00auditorija
18Mātes un bērna veselības problēmas līdz vienam gadam. Veselību raksturojošie rādītāji, riska faktori, profilakse. Bērnu pēc viena gada vecuma un pusaudžu nozīmīgākās veselības problēmas un riska faktori. Sabiedrības veselības politiskie virzieni bērnu un pusaudžu veselības uzlabošanā.Nodarbības1.00auditorija
19Psihiskā veselība kā sabiedrības veselības problēma.Lekcijas1.00auditorija
20Psihiskā veselība sabiedrības veselības skatījumā. Psihisko traucējumu daudzveidība. Riska faktori. Psihisko traucējumu galvenie profilakses un veselības aprūpes aspekti.Nodarbības1.00auditorija
21Atkarību slimības kā sabiedrības veselības problēma.Lekcijas1.00auditorija
22Atkarību slimības sabiedrības veselības skatījumā. Atkarību slimību daudzveidība. Riska faktori. Atkarību slimību galvenie profilakses un veselības aprūpes aspekti.Nodarbības1.00auditorija
23Negadījumi, traumas un vardarbība kā sabiedrības veselības problēma.Lekcijas1.00auditorija
24Negadījumi/ traumas un to rādītāji, veidi un riska faktori. Riski dažādās vecuma grupās. Profilakses stratēģijas.Nodarbības1.00auditorija
Vērtēšana
Patstāvīgais darbs:
Darbs mazajās grupās, gadījumu analīze, statistikas datu apkopošana un analizēšana, noslēgumā rakstisks eksāmens.
Vērtēšanas kritēriji:
Atbilžu pareizība rakstiskā eksāmenā. Aktivitāte un līdzdalība nodarbību laikā.
Gala pārbaudījums (pilna laika studijas):Eksāmens (Rakstisks)
Gala pārbaudījums (nepilna laika studijas):
Studiju rezultāti
Priekšzināšanas:Studējošie: - Definēs veselības jēdzienu un nosauks galvenās veselību ietekmējošo faktoru kategorijas. - Nosauks veselības mērīšanai izmantojamos rādītājus un izmantojamos datu avotus. - Formulēs sabiedrības veselības nozares funkcijas. - Nosauks mūsdienu sabiedrības veselības galvenās darbības jomas. - Uzskaitīs galvenās sabiedrības veselības problēmas un to cēloņus un profilakses iespējas.
Prasmes:Studējošie: - Klasificēs veselību ietekmējošos faktorus. - Izskaidros veselības mērīšanā izmantoto rādītāju būtību un pielietošanas iespējas. - Diferencēs un salīdzinās dažādus veselības informācijas avotus. - Pielietos sabiedrības veselībā izmantotos jēdzienus. - Analizēs sabiedrības veselības problēmu raksturojošos rādītājus un informāciju.
Kompetences:Studējošie: - Attiecinās un vispārinās veselības izvērtēšanas un mērīšanas jautājumus uz sabiedrības veselības praksi. - Pamatos sabiedrības veselības nozares būtību un nozīmi vēsturiskā un demogrāfiskā kontekstā. - Kritiski izvērtēs un argumentēs problēmas un situāciju sabiedrības veselībā, izmantojot sabiedrības veselībā izmantojamos datu avotus.
Bibliogrāfija
Nr.Atsauce
Obligātā literatūra
1Baltiņš M. Lietišķā epidemioloģija, Zinātne, 2003.
2Frances Wilson and Andi Mabhala. Key concepts in public health. Los Angeles: Sage, 2009. 312 pg.
3Unwin, Nigel Carr, Susan Pless-Mulloli, Tanja. Introduction to Public Health and Epidemiology. Open University Press, 2007.
Papildus literatūra
1Brown B, Crawford P, Carter R. Evidence-Based Health Communication. Open University Press, 2006, 217 pg.
2Schiavo R. Jossey-Bass Public Health : Health Communication : From Theory to Practice (2nd Edition). Wiley, USA, 2013, 658 pg.