Pārlekt uz galveno saturu
Vadītājs
Olafs Brūvers

Studiju kursa apraksts

Kursa apraksta statuss:Apstiprināts
Kursa apraksta versija:7.00
Kursa apraksta apstiprināšanas datums:25.06.2019
Par studiju kursu
Kursa kods:JF_010LKI līmenis:6. līmenis
Kredītpunkti:3.00ECTS:4.50
Zinātnes nozare:Tiesību zinātne; Starptautiskās tiesībasMērķauditorija:Tiesību zinātne
Studiju kursa vadītājs
Kursa vadītājs:Olafs Brūvers
Studiju kursa īstenotājs
Struktūrvienība:Juridiskā fakultāte
Struktūrvienības vadītājs:Andrejs Vilks
Kontaktinformācija:Rīga, Dzirciema iela 16, jfatrsu[pnkts]lv, jfatrsu[pnkts]lv, +371 67409218
Studiju kursa plānojums
Pilns laiks - 1. semestris
Nodarbības (skaits)12Lekciju ilgums (akadēmiskās stundas)2Kopā lekciju kontaktstundas24
Nodarbības (numurs)6Nodarbību ilgums (akadēmiskās stundas)2Kopā nodarbību kontaktstundas12
Kopā kontaktstundas36
Nepilns laiks - 1. semestris
Nodarbības (skaits)6Lekciju ilgums (akadēmiskās stundas)2Kopā lekciju kontaktstundas12
Nodarbības (numurs)1Nodarbību ilgums (akadēmiskās stundas)2Kopā nodarbību kontaktstundas2
Kopā kontaktstundas14
Studiju kursa apraksts
Priekšzināšanas:
Nav nepieciešamas.
Mērķis:
Sniegt izpratni un pamatzināšanas par starptautiskajām publiskajām tiesībām (SPT); iemācīt prasmi analizēt SPT problēmjautājumus, apzināt to būtību un saturu; sniegt zināšanas par SPT nozīmi; sniegt pamatzināšanas par SPT normatīvo sistēmu un starptautisko SPT dokumentu savstarpējo mijiedarbību un to piemērošanu tiesību aizsardzības un nodrošināšanas praksē Latvijā. Palīdzēt studentiem iegūt prasmi patstāvīgās studijās, lai pietiekami dziļi un kvalitatīvi apgūtu minētā kursa tēmas; virzīt studentus uz aktuālu, dažādu jautājumu aspektu izpēti un analīzi; prasmīgi pārzināt starptautisko publisko tiesību realizācijas mehānismus starpvalstu attiecībās, regulējumā un konfliktu risināšanā.
Tēmu saraksts (pilna laika studijas)
Nr.TēmaĪstenošanas formaSkaitsNorises vieta
1Starptautisko publisko tiesību jēdziens, definīcija un avoti. Starpvalstu attiecību jomas. Starptautisko tiesību subjekti un objekti. Starptautisko tiesību regulējums. Starptautisko tiesību avoti.Lekcijas1.00auditorija
2Starptautisko publisko tiesību vēsturiskā attīstība. Senā Grieķija un Roma. Antīkās filozofijas ietekme. Tautsaimniecības, zinātnes un tehnoloģijas attīstība. Sanfrancisko konference un ANO izveidošanas (1945) nozīme starptautiskajās tiesībās. Starptautisko tiesību normu pakāpeniska pieņemšana un ieviešana pasaules valstu starpā.Lekcijas1.00auditorija
3Starptautisko tiesību nozīmīgākās personības (Makjavelli, Bodēns, Hobss, Hugo Grocijs, Monteskjē, Žans Žaks Ruso un citi). Nozīmīgākās starptautiskās konferences un to nozīme šo tiesību attīstībā. Starptautisko tiesību normu kodifikācijas sākums, nozīme un attīstība. Tautu Savienības nodibināšana, nozīme un darbība. Pasaules kari un to ietekme uz starptautisko tiesību attīstību. Starptautisko tiesību tālāka attīstība un pilnveidošanās.Nodarbības1.00auditorija
4Starptautiskie līgumi, to veidošanas process un raksturs. Starptautisko līgumu tiesības un saistības. Starptautiskā līguma nepieciešamība un nozīme. Galvenais normatīvais Akts – „1969. gada Vīnes konvencija par starptautisko līgumu tiesībām”. Starptautiskā līguma veidošanas process un noslēgšana (parakstīšana, ratifikācija), saistības. Starptautisko līgumu veidi un tiesiskais raksturs, atrunas, iebildumi, ievērošana, neievērošana un citi aspekti.Lekcijas1.00auditorija
5Valstu rašanās, sadalīšanās, teritorijas un pēctecības jautājumi. Valstu izveidošanās dažādie veidi vēsturē. Valstu un valdību starptautiskas atzīšanas jautājumi. Valsts teritorija, tās iegūšana un zaudēšana, tās tiesiskais statuss. Valsts tiesību pēctecība un tās starptautiskais regulējums. "1978. gada Vīnes Konvencija par valstu pēctecību uz līgumiem" un "1983. gada Vīnes Konvencija par valstu pēctecību uz valsts īpašumu, arhīviem un parādiem". Valstu pašnoteikšanās tiesības.Lekcijas2.00auditorija
6Starpvalstu attiecības un veidi. Diplomātiskās un konsulārās tiesības. Starpvalstu attiecību vēsturiskais atskats un veidi. Diplomātisko un konsulāro attiecību dibināšana, goda konsuls.Nodarbības1.00auditorija
7Diplomātiskā un konsulārā dienesta pārstāvniecības, darbība, pienākumi, tiesības. Diplomātiskā neaizskaramība (imunitāte). Diplomātisko un konsulāro pārstāvju rangi/klases. Diplomātijas realizācijas līmeņi. Speciālās misijas. Starptautiskās konvencijas, kas regulē diplomātiskos un konsulāros sakarus.Nodarbības1.00auditorija
8Jūras tiesības. Jūras tiesību vēsturiskā attīstība. Kuģniecības attīstība un valstu centieni noteikt tiesisku regulējumu kuģošanai un drošībai. Starptautiskie un iekšējie ūdeņi, pieguļošās zonas, kontinentālais šelfs un to regulējums. Jūras tiesību starptautiskās konvencijas (IMO, ANO). Kuģniecības drošība, starptautiskā sadarbība par meklēšanu un glābšanu jūrā. Pirātisms, terorisms un tā apkarošana. Jūras piesārņošanas novēršana un aizsardzība.Lekcijas1.00auditorija
9Gaisa un kosmosa tiesības, to attīstības vēsture. 1919. gada Parīzes konvencija par gaiskuģniecību. 1928. gada Havanas konvencija par komerciālo aviāciju. 1944. gada Čikāgas konvencija par starptautisko civilo aviāciju. Starptautiskā civilās aviācijas organizācija (ICAO, 1944, Čikāga). Gaisa telpas un pārlidojumu tiesiskais režīms. 1970. gada Hāgas konvencija par gaisakuģu prettiesiskas sagrābšanas apspiešanu. Kosmosa tiesību dažādi aspekti.Lekcijas1.00auditorija
10Starptautiskās ekonomiskās tiesības. Starptautisko ekonomisko sakaru un attiecību galvenie aspekti. Valstu ekonomiskās tiesības, pienākumi un atbildība. Starptautiskie akti valstu ekonomisko attiecību (tirgus) regulēšanā un noteikšanā. Starptautiskās finanšu institūcijas.Lekcijas1.00auditorija
11Starptautiskās vides tiesības. Starptautiskās vides aizsardzības tiesību attīstības vēsture. Galvenie normatīvie akti (līgumi, konvencijas, deklarācijas). Starptautiskā sadarbība un attīstība vides aizsardzības tiesību jautājumos šodien.Lekcijas1.00auditorija
12Atbildība starptautiskajās tiesībās. Piespiedu pasākumi starptautisko tiesību īstenošanai un konfliktu noregulēšanai. Valstu tiesības un pienākumi. Valstu atbildība starptautisko līgumu ievērošanā (Vīnes Konvencijas, ANO Statūti u.c.). Konflikti starptautiskajās attiecībās un to risinājumu veidi. Starptautisko tiesību īstenošanas piespiedu formas. Starptautiskā tiesa. Militāro konfliktu regulēšana. Starptautisko konfliktu risināšana iesaistot ANO un NATO organizācijas.Lekcijas1.00auditorija
13Starptautiskās cilvēktiesības un to aizsardzības mehānismi. Latvijas integrācijas procesi Eiropas institūcijās (EP, ES un NATO). Universālie CT aizsardzības mehānismi. Reģionālie CT aizsardzības mehānismi. Starptautisko CT instrumentu izmantošanas iespējas un nosacījumi Latvijas iedzīvotājiem.Nodarbības1.00auditorija
14Starptautiskās humanitārās tiesības. Starptautisko humanitāro tiesību pirmsākumi – Starptautiskā Sarkanā Krusta komitejas nodibināšana 1863. gadā Šveicē un pirmais starptautiskais tiesību akts „1864. gada Ženēvas Konvencija par ievainoto karavīru stāvokļa uzlabošanu kaujas laukā”. Humanitāro tiesību turpmākā attīstība līdz mūsu dienām. Galvenie starptautiskie līgumi (konvencijas), kas veido humanitārās tiesības.Lekcijas1.00auditorija
15Starptautiskās organizācijas, izveidošanās vēsture un nozīme starptautiskajās attiecībās. Apvienoto Nāciju Organizācija (ANO) dibināta 1945. gadā. Ziemeļatlantijas līguma organizācija (NATO) dibināta 1949. gadā. Eiropas Drošības un sadarbības organizācija (EDSO) dibināta 1973. gadā. Pasaules Veselības organizācija (WHO), dibināta 1948. gadā. Pasaules Tirdzniecības organizācija (WTO), izveidota 1995. gadā. Starptautiskā Darba organizācija (ILO), 1919. gadā. Starptautiskā Migrācijas organizācija.Lekcijas1.00auditorija
16Latvijas loma un nozīme starptautisko tiesību un attiecību jomā. Latvijas integrācija Eiropas un pasaules nozīmīgajās organizācijās. Reģionālās sadarbības nozīme starptautisku jautājumu risināšanā. Starptautisko tiesību un instrumentu izmantošana. Dalība starptautiskajās misijās, konferencēs un citos pasākumos.Nodarbības1.00auditorija
17Diskusija par starptautisko tiesību dažādiem aspektiem, iespējamām problēmām, to risinājumiem. Latvijas loma starptautisko notikumu attīstībā – iesaistīšanās/atturība/ignorēšana. Studentu jautājumu un atbilžu sesija.Nodarbības1.00auditorija
Tēmu saraksts (nepilna laika studijas)
Nr.TēmaĪstenošanas formaSkaitsNorises vieta
1Starptautisko publisko tiesību jēdziens, definīcija un avoti. Starpvalstu attiecību jomas. Starptautisko tiesību subjekti un objekti. Starptautisko tiesību regulējums. Starptautisko tiesību avoti.Lekcijas1.00auditorija
2Starptautisko publisko tiesību vēsturiskā attīstība. Senā Grieķija un Roma. Antīkās filozofijas ietekme. Tautsaimniecības, zinātnes un tehnoloģijas attīstība. Sanfrancisko konference un ANO izveidošanas (1945) nozīme starptautiskajās tiesībās. Starptautisko tiesību normu pakāpeniska pieņemšana un ieviešana pasaules valstu starpā.Lekcijas2.00auditorija
3Starptautisko tiesību nozīmīgākās personības (Makjavelli, Bodēns, Hobss, Hugo Grocijs, Monteskjē, Žans Žaks Ruso un citi). Nozīmīgākās starptautiskās konferences un to nozīme šo tiesību attīstībā. Starptautisko tiesību normu kodifikācijas sākums, nozīme un attīstība. Tautu Savienības nodibināšana, nozīme un darbība. Pasaules kari un to ietekme uz starptautisko tiesību attīstību. Starptautisko tiesību tālāka attīstība un pilnveidošanās.Lekcijas1.00auditorija
Nodarbības1.00auditorija
4Starptautiskie līgumi, to veidošanas process un raksturs. Starptautisko līgumu tiesības un saistības. Starptautiskā līguma nepieciešamība un nozīme. Galvenais normatīvais Akts – „1969. gada Vīnes konvencija par starptautisko līgumu tiesībām”. Starptautiskā līguma veidošanas process un noslēgšana (parakstīšana, ratifikācija), saistības. Starptautisko līgumu veidi un tiesiskais raksturs, atrunas, iebildumi, ievērošana, neievērošana un citi aspekti.Lekcijas2.00auditorija
Vērtēšana
Patstāvīgais darbs:
Kursa laikā studentiem jāizstrādā rakstu darbs (pārspriedums), balstoties uz lekciju, praktisko nodarbību un patstāvīgā darbā gūtajām zināšanām. Rakstu darba apjoms no 3 – 5 lpp. un tajā tiks īpaši vērtēta studentu spējas pielietot savā darbā iegūtās zināšanas, kā arī veikt izvēlētās tēmas (problēmas) analīzi. Studiju kursa sekmīgai apguvei studentiem bez lekciju apmeklējumiem ir pienākums patstāvīgi strukturēt savu mācīšanos, analizēt savu zināšanu līmeni un to racionāli papildināt, atlasīt un izvērtēt gan kursa aprakstā jau norādītos literatūras avotus, gan arī aktīvi strādāt pie nepieciešamo izziņas materiālu ieguves bibliotēkās un interneta resursos.
Vērtēšanas kritēriji:
Priekšnosacījumi sekmīgam kursa nobeigumam ir regulāra lekciju apmeklēšana, aktīva līdzdalība lekciju un semināru nodarbībās, sekmīgi aizstāvēts rakstu darbs (prezentācija) un sekmīgi nokārtots gala pārbaudījums – rakstisks eksāmens. Lekciju un semināru apmeklējums (25%), individuālais darbs – pārspriedums (25%) un gala eksāmens (50%). Gala atzīme tiks vērtēta 10 ballu sistēmā.
Gala pārbaudījums (pilna laika studijas):Eksāmens (Rakstisks)
Gala pārbaudījums (nepilna laika studijas):Eksāmens (Rakstisks)
Studiju rezultāti
Zināšanas:Studiju kursa apguves rezultātā studenti spēs nosaukt un identificēt nozīmīgāko starptautisko tiesību aspektus; raksturot un analizēt šo tiesību galvenos pamatprincipus pasaulē un Latvijā; būs spējīgi orientēties valstu starptautiskajās attiecībās, analizēt aktuālos starptautisko tiesību problēmjautājumus un globalizācijas procesus.
Prasmes:Studiju rezultātā studenti būs spējīgi ieraudzīt un analizēt iespējamās starptautisko tiesību problēmas, to cēloņus, kā arī rast novēršanas risinājumus; būs gatavi veikt nepieciešamās aizstāvības darbības iespējamo starptautisko tiesību pārkāpumu gadījumos, prasmīgi pielietojot atbilstošās starptautiskās un nacionālās tiesību normas.
Kompetences:Iegūtās zināšanas ļaus studentiem iekļauties tādu iestāžu darbā, kur tiek pielietotas starptautiskās tiesības, veicinās šo iestāžu kompetenci starptautiskajās attiecībās, kā arī šo tiesību aizsardzības, nostiprināšanas, pilnveidošanas un veicināšanas jomās. Iegūtās zināšanas ļaus studentiem piedalīties arī starptautiskajos konkursos uz darba piedāvājumiem ārpus Latvijas robežām.
Bibliogrāfija
Nr.Atsauce
Obligātā literatūra
1Bojārs J., Starptautiskās publiskās tiesības. I sējums. Rīga. Zvaigzne - ABC, 2004.
2Bojārs J., Starptautiskās publiskās tiesības. II sējums. Rīga. Zvaigzne - ABC, 2006.
3Bojārs J., Starptautiskās publiskās tiesības. III sējums. Rīga. Zvaigzne - ABC, 2007.
Papildus literatūra
1Martin Dixon, MA, PhD (Oxon, Cantab ) International Law, Sixth Edition. Oxford, 2007.
2Ian Brownlie, CBE,QC,FBA.Principles of Public International Law, Sixth Edition, 2003.
Citi informācijas avoti
1Apvienoto Nāciju Organizācija - http://www.un.org
2Latvijas Republikas Ārlietu ministrija http://www.fma.gov.lv
3European Journal of International Law http://www.ejil.org