Pārlekt uz galveno saturu
Vadītājs
Jeļena Reste

Studiju kursa apraksts

Kursa apraksta statuss:Apstiprināts
Kursa apraksta versija:4.00
Kursa apraksta apstiprināšanas datums:01.04.2020
Par studiju kursu
Kursa kods:AUVMK_014LKI līmenis:7. līmenis
Kredītpunkti:2.00ECTS:3.00
Zinātnes nozare:Medicīna; Sabiedrības veselībaMērķauditorija:Ārstniecība
Studiju kursa vadītājs
Kursa vadītājs:Jeļena Reste
Studiju kursa īstenotājs
Struktūrvienība:Aroda un vides medicīnas katedra
Struktūrvienības vadītājs:Maija Eglīte
Kontaktinformācija:Rīga, Dzirciema iela 16, avmkatrsu[pnkts]lv, +371 67060816
Studiju kursa plānojums
Pilns laiks - 1. semestris
Nodarbības (skaits)5Lekciju ilgums (akadēmiskās stundas)2Kopā lekciju kontaktstundas10
Nodarbības (numurs)10Nodarbību ilgums (akadēmiskās stundas)3Kopā nodarbību kontaktstundas30
Kopā kontaktstundas40
Studiju kursa apraksts
Priekšzināšanas:
Pamatzināšanas ķīmijā, bioķīmijā, fizikā, mikrobioloģijā, propedeitikā, neiroloģijā un fizioloģijā.
Mērķis:
Apgūt zināšanas par dažādu vides faktoru (gaiss, ūdens, uzturs, augsne, apdzīvotas vietas) nozīmi, nelabvēlīgiem vides faktoriem, vides piesārņojumu, šo faktoru ietekmi uz veselību, kaitīgu vides faktoru identificēšanu, mērīšanu, novērtēšanu, novēršanu un kontroli.
Tēmu saraksts (pilna laika studijas)
Nr.TēmaĪstenošanas formaSkaitsNorises vieta
1Aktuālākās vides veselības problēmas Latvijā un pasaulē.Lekcijas1.00auditorija
2Vides veselība. Vides medicīna. Vides ietekmes izraisītās slimības. Vides piesārņojuma galvenie iedarbības veidi uz cilvēka organismu un sekas veselībai.Lekcijas1.00auditorija
3Iekštelpu gaisa kvalitāte. Slimās ēkas sindroms. Nanodaliņu ietekme uz veselību. Smēķēšanas ietekme uz veselību. Vides riska faktoru jaunākās novērtēšanas metodes.Lekcijas1.00auditorija
4Laika apstākļi, mikroklimats, to ietekme uz veselību. Aklimatizācija. Vides fizikālie faktori un piesārņojums.Lekcijas1.00auditorija
5Ūdens, pārtikas, augsnes piesārņojums un to ietekme uz veselību. Jonizējošais starojums, tā ietekme uz cilvēka organismu.Lekcijas1.00auditorija
6Ievads Aroda un vides medicīnas katedrā. Vides veselība un medicīna, nozīme, uzdevumi un pētīšanas metodes. Mikroklimats veselības aprūpes iestādēs. Gaisa temperatūras, mitruma un atmosfēras spiediena noteikšana un novērtēšana.Nodarbības1.00auditorija
7Gaisa kustības mērīšanas metodes un novērtēšana. Ogļskābā gāze kā gaisa piesārņojuma rādītājs. Telpu gaisa apmaiņa un tās efektivitāte. Dabiskais un mākslīgais apgaismojums veselības aprūpes iestādēs. Dabiskā un mākslīgā apgaismojuma rādītāju noteikšana un novērtēšana.Nodarbības1.00auditorija
8Seminārs par gaisu kā vides sastāvdaļu. Gaisa piesārņojuma ietekme uz cilvēka veselību. Referāti par aktuālām gaisa piesārņojuma problēmām.Nodarbības1.00auditorija
9Dzeramā ūdens iegūšanas metodes. Dzeramā ūdens obligātās nekaitīguma un kvalitātes prasības. Dzeramā ūdens kvalitātes novērtēšana. Neinfekcioza ūdens iegūšana ekstremālās situācijās.Nodarbības1.00laboratorija
10Seminārs par ūdeni kā vides sastāvdaļu. Ūdens piesārņojuma ietekme uz cilvēka veselību. Referāti par aktuālām ūdens piesārņojuma problēmām.Nodarbības1.00auditorija
11Uztura pietiekamība, sabalansētība, dažādība, piesārņojums un drošība. Uzturlīdzekļu nekaitīguma un kvalitātes noteikšana. Augļu un dārzeņu kvalitātes noteikšana.Nodarbības1.00laboratorija
12Uzturlīdzekļu kulinārā apstrāde, konservēšana. Saindēšanās ar uzturu. Prasības sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumiem un to sanitārā kontrole. Dzīvnieku valsts un graudaugu valsts uzturlīdzekļu kvalitātes noteikšana.Nodarbības1.00laboratorija
13Seminārs par uzturu kā vides sastāvdaļu. Uztura piesārņojuma ietekme uz cilvēka veselību. Referāti par aktuālām uztura piesārņojuma problēmām.Nodarbības1.00auditorija
14Bērnu un pusaudžu attīstības un augšanas vide. Higiēniskās prasības bērnu un pusaudžu videi. Fiziskās attīstības standarti.Nodarbības1.00auditorija
15Ergonomikas principi sadzīvē un darba vidē.Nodarbības1.00auditorija
Vērtēšana
Patstāvīgais darbs:
Paplašināta papildu zināšanu, prasmju, kompetenču iegūšana no e-studiju apmācības materiāliem, no prezentācijām, diskusijām par studentu izstrādātajiem problēmreferātiem un studējošo pētnieciskajiem darbiem. Problēmreferātu izstrādāšana un prezentēšana par gaisa, dzeramā ūdens, ūdensgultņu, pārtikas produktu piesārņojumu. Situāciju uzdevumu analīze.
Vērtēšanas kritēriji:
Studentu zināšanu vērtēšanā tiek ņemta vērā summāra studentu darba kvalitāte un individuālais ieguldījums visa kursa laikā: • piedalīšanās un aktivitātes praktisko nodarbību un semināru darbā, sekmīga docētāja uzdevumu izpildīšana (20%); • praktisko darbu protokolu aizpildīšanas kvalitāte (20%); • patstāvīgo darbu satura aktualitāte un prezentācijas kvalitāte (30%); • teorētisko zināšanu par vides medicīnas jautājumiem regulāra pārbaude visa kursa laikā un nobeigumā (30%). Pārbaudes metode: kumulatīvais eksāmens
Gala pārbaudījums (pilna laika studijas):Eksāmens
Gala pārbaudījums (nepilna laika studijas):
Studiju rezultāti
Zināšanas:Iegūtās zināšanas ļauj orientēties un izklāstīt jautājumus par: • vides veselības nozīmi, principiem, virzieniem, uzdevumiem un izmantošanu praksē; • vides ekoloģiskām sastāvdaļām, to piesārņojumu un preventīviem pasākumiem piesārņojuma mazināšanā; • prasībām apdzīvotu vietu plānošanā, labiekārtošanā, dzīvojamo, publisko ēku, veselības aprūpes, izglītības iestāžu plānošanā, labiekārtošanā, ekspluatācijā; • uztura kvalitāti, epidemioloģisko un toksisko nozīmi; • ģenētiski modificēto pārtiku, par pārtikas piedevām; par uztura piesārņojumu, tā ietekmi uz veselību; • bērnu un pusaudžu augšanas un attīstības vidi.
Prasmes:Studenti būs spējīgi: • patstāvīgi, kritiski analizēt, pielietot ekoloģisku argumentāciju sava viedokļa pamatošanai un novērtēt vides veselību kā vides zinātnes un medicīnas preventīvu nozari cilvēka veselības saglabāšanā un nostiprināšanā; • apsekot un novērtēt dažādus apkārtējās vides objektus (dzīvojamās ēkas, veselības un sociālās aprūpes iestādes, izglītības iestādes, sabiedriskās ēdināšanas iestādes), to mērāmos parametrus (mikroklimatu, apgaismojumu, gaisa, ūdens, augsnes piesārņojumu), kā arī noteikt tajos esošos riska faktorus; • noteikt un novērtēt pārtikas produktu kvalitāti un piesārņojumu; • analizēt saindēšanās gadījumus ar uzturu; • atklāt bērnu un pusaudžu veselībai, augšanai un attīstībai nelabvēlīgos vides riska faktorus; • risināt praktiskus jautājumus saistītus ar piesārņojumu dažādās apkārtējās vides sfērās.
Kompetences:Iegūtā kompetence ļauj: • saskatīt cilvēka veselības stāvokļa saistību ar apkārtējās vides apstākļiem; • pielietot argumentācijas, loģikas un retorikas pamatu zināšanas, lai analizētu praktiskas situācijas; • izstrādāt rekomendācijas, pasākumus vides kaitīgo riska faktoru novēršanā vai samazināšanā, nodrošinot cilvēka organisma un vides optimālu mijiedarbību; • uzņemties atbildību un demonstrēt vadīšanas prasmes gadījumos, kad to prasa vides drošības, indivīda vai visas sabiedrības intereses.
Bibliogrāfija
Nr.Atsauce
Obligātā literatūra
1Vides veselība. RSU, 2008.
Papildus literatūra
1J.Dundurs. Environmental & Occupational Medicine. RSU, 2015.
2J.G.Ayres, R.M.Harrison, G.L.Nichols, R.L.Maynard. Environmental Medicine. CBE CRC Press, 2010.
3J.Dundurs. Environment and Health. GlobeEdit, 2015.
4Vides zinātne. LU akadēmiskais apgāds, 2008
Citi informācijas avoti
1Pruss-Ustun A, Bos R, Gore F, Bartram J. Safer Water, Better Health: Costs, Benefits and Sustainability of Interventions to Protect and Promote Health. World Health Organization, Geneva, 2008.
2Better Health: Costs, Benefits and Sustainability of Interventions to Protect and Promote Health. World Health Organization, Geneva, 2008.
3Howard Frumkin. Environmental Health. From Global to Local. Third Edition. Jossey-Bass A Wiley Brand, 2016