Aija Bukova-Žideļūna: "Novecošanās ir un būs aktuāla sabiedrībā un pētniecībā"
Nesen vērienīgā starptautiskā SHARE projekta Latvijas pētījuma koordināciju uzņēmusies Sabiedrības veselības un epidemioloģijas katedras docētāja un Sabiedrības veselības institūta vadošā pētniece Aija Bukova-Žideļūna (attēlā).
Kādas sajūtas, pārņemot tik vērienīga projekta koordināciju Latvijā?
Brīnišķīgas sajūtas, īpaši zinot šā projekta milzīgo potenciālu, iespējas un resursus.
Tiem, kas neko par to nav dzirdējuši: ar ko šis projekts ir tik zīmīgs?
SHARE (no angļu valodas – Survey of Health, Ageing and Retirement in Europe) ir apjomīgs starptautisks pētījums, kas kopumā norit nu jau vairāk nekā 20 gadus un pašlaik aptver 28 Eiropas Savienības valstis un Izraēlu. Pētījuma trīs galvenie atslēgvārdi ir veselība, novecošanās un pensionēšanās. Tā ietvaros, katru otro gadu intervējot iedzīvotājus vecumā virs 50 gadiem, tiek iegūta informācija par demogrāfisko, sociālo, veselības, ekonomisko un citu faktoru ietekmi uz iedzīvotāju novecošanos. Latvija pētījumā iesaistījās 2017. gadā. Viena šā pētījuma priekšrocība ir iespēja sekot cilvēkiem līdzi laikā. Otra priekšrocība – pētījuma multidisciplinaritāte, jo pētītie faktori ir ļoti dažādi un tie aptver veselības, sociālā, labklājības, ekonomikas u. c. aspektus. Interviju anketa ir harmonizēta, kas nozīmē, ka datus varam salīdzināt dalībvalstu vidū, un tie dod milzīgu informācijas apjomu. Lai gan Latvija pētījumā iesaistījās salīdzinoši nesen, mums jau ir dati par diviem posmiem, un drīz būs iespēja analizēt arī jaunākos datus. Vēl viena būtiska priekšrocība: dati ir pieejami ikvienam pētniekam, kuru interesē novecošanās temats. Pētnieks no Latvijas var analizēt datus ne vien par savu valsti, bet visa projekta ietvaros.
Kāpēc RSU šis ir tik svarīgs projekts?
RSU koordinē projekta īstenošanu Latvijā. Mēs esam tie, kas organizē, vada un uzrauga gan lauka darbu, gan projekta īstenošanu kopumā mūsu valstī. Pētījumā iegūtos datus var izmantot gan zinātnē, gan arī pierādījumos balstītas politikas veidošanā. Viens no labajiem piemēriem ir tepat blakus, mūsu kaimiņvalstī Igaunijā, kur šā pētījuma datus izmanto ilgtermiņa aprūpes plānošanā.
Un Latvija?
Jāatzīst, ka mums līdz šim šādu piemēru nav, bet, kā jau teicu, datus var un vajag izmantot. Par vienu uzdevumu, kļūstot par projekta koordinatoru, iezīmēju SHARE datu lietotāju tīkla attīstīšanu Latvijā, aptverot dažādu nozaru pārstāvjus, pētniekus, nevalstiskās organizācijas un, protams, arī politikas veidotājus.
Tāpat RSU jau ir uzrakstīti vairāki bakalaura darbi, top divi promocijas darbi, izmantojot SHARE datus. Pieejami un izmantojami dati ir iespēja arī studentiem ieraudzīt sev interesējošu tēmu ne vien veselības, bet arī sociālajās zinātnēs.
Plānojot turpmākos posmus, mums ir iespēja aptaujā iekļaut arī mūsu valstij specifiskos jautājumus, ja redzam, ka pētniekus vai nozari interesē noteikta, aktuāla joma. Tas ir laikietilpīgi, bet iespējami.
Jūs jau ieskicējāt vienu nākotnes ideju. Vai ir vēl kas?
Jau minēju ideju: attīstīt un paplašināt SHARE datu lietotāju sadarbības tīklu. Otrs būtisks uzdevums ir novecošanās tēmas aktualizēšana sabiedrībā un dažādos forumos. Dati rāda, ka cilvēki dzīvo ilgāk, mūža ilgums pieaug. Līdz ar to arvien aktuālāki kļūst tādi jautājumi kā novecošanās, kādi faktori to nosaka un cik lielā mērā, kas ir veselīga novecošanās. Vai pie mums ir līdzīgi kā citās Eiropas valstīs? Vai tomēr atšķirīgi, un ja tā, tad kādos aspektos un kāpēc? Tāpēc jau drīzumā mūsu pētniekus dzirdēsiet gan RSU Zinātnieku brokastīs, gan vasarā sarunu festivālā LAMPA, gan citur. Uz tikšanos diskusijās par tik aktuālo novecošanās tematu!
