Pārlekt uz galveno saturu
Preses relīzes

Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) Medicīnas fakultātes Sabiedrības veselības un epidemioloģijas katedras vadītājs prof. Ģirts Briģis skaidro, kāds ir sabiedrības veselības apdrošināšanas labākais modelis.

"Pēdējā laikā politiķi ir deklarējuši, ka Latvijas valstij ir nepieciešams veselības apdrošināšanas modelis. Sabiedrības veselības speciālistiem pagaidām līdz šim nav skaidri saprotams, ko politiķi ar šo vārdu salikumu "veselības apdrošināšana" domā. Sava veida veselības apdrošināšana mums ir jau pašlaik, tikai šis apdrošināšanas maksājums ir vispārēji nodokļi. Valsts par šiem nodokļiem līdz šim ir mēģinājusi – jāsaka uzreiz, ka nesekmīgi, – nodrošināt veselības aprūpi. Politiķi, runājot par veselības apdrošināšanu un nosaucot šo finansējuma modeli šādā vārdā, pagaidām mēģina rast risinājumu savai mazspējai finansēt veselības aprūpi Latvijā," skaidro RSU profesors Ģirts Briģis.

Profesors Ģirts Briģis arī saka: "Apdrošināšanas varianti, protams, pasaulē ir ļoti daudz un dažādi – ir privātā apdrošināšana, ir tā saucamā riska apdrošināšana, kas nozīmē – kuri ir slimāki, tiem jāmaksā vairāk; ir apdrošināšanas modeļi, sociālā apdrošināšana, kurā visi līdzvērtīgi veic maksājumus un saņem palīdzību atkarībā pēc nepieciešamības. Tātad šie apdrošināšanas modeļi ļoti radikāli atšķiras. Arī sociālās apdrošināšanas modeļi var tikt dažādi administrēti – var būt privāts menedžments, var būt valsts menedžments, un, lūk, šeit jau ir lielas neskaidrības un diskusijas par to, ko Latvijā politiķi saprot ar šo te veselības apdrošināšanu un kādu modeli ir izraudzījušies."

Komentējot jaunās veselības ministres Andas Čakšas pēdējo dienu paziņojumus, Ģirts Briģis uzsver: "Varam konstatēt, ka ministre ir izvēlējusies tādu valsts veselības apdrošināšanas modeli, kas ir pretējs Latvijas Bankas paustajam viedoklim, ka efektīvāks un lietderīgāks būtu privāta apdrošinātāja administrēts modelis. Jāuzsver, ka runa ir par apdrošināšanas, nevis paša pakalpojuma sniedzējiem – ārstiem vai slimnīcām, kas jau pašlaik Latvijā lielā mērā ir privāti."

"Andai Čakšai ir pamatoti argumenti par valsts veselības apdrošināšanas lietderību, jo pasaules prakse ir pierādījusi, ka no izmaksu viedokļa, īpaši tad, ja naudas līdzekļi ir ierobežoti, šis modelis varētu būt efektīvāks un lietderīgāks. Bieži tiek piesaukts Holandes modelis, kurā naudu menedžē privāts apdrošinātājs," skaidro profesores, piebilstot, ka Holandē, ieviešot šo modeli, izmaksas veselības parūpē no 2006. gada līdz šim brīdim pieaugušas no 6 % līdz 11,9 % no IKP. "Tas parāda, ka šis modelis neapšaubāmi ir dārgāks, līdz ar to rodas jautājums, vai šis modelis ir lietderīgs un pieņemams šībrīža situācijai Latvijā. Mēs atbalstām ministres Andas Čakšas ideju par valsts veselības apdrošināšanu, tātad tādu modeli, kāds, piemēram, ir Kanādā, un uzskatām, ka šībrīža situācijai Latvijā no lietderības, izmaksu un pieejamības viedokļa, garantējot visiem iedzīvotājiem līdzvērtīgu pieeju veselības aprūpei, tas ir optimālais variants.”

Papildu informācijai: