Pārlekt uz galveno saturu
Preses relīzes

Pirmdien, 2009. gada 16. novembrī, plkst. 15.00 Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) biblotēkā, Dzirciema ielā 16, notiks otrā atvērtā Latvijas sociālantropologu diskusija „Kam vajadzīga šī valsts?“, kurā piedalīsies Latvijā pazīstami sociālie antropologi un RSU pasniedzēji: Roberts Ķīlis, Agita Lūse, Aivita Putniņa, Baiba Bela-Krūmiņa, Agnese Cimdiņa, Klāvs Sedlenieks. Diskusijā piedalīsies arī RSU sociālās antropoloģijas maģistra programmas studenti, ir aicināti piedalīties arī Saeimā pārstāvēto partiju vadošie politiķi.

Jautājums „Kam vajadzīga šī valsts?“ ir jāskata vismaz divos līmeņos:

Pirmkārt – kas ir tie cilvēki, kuriem šī valsts ir vajadzīga? Tikai etniskie un lingvistiskie latvieši? Tikai Latvijas pilsoņi? Tikai bagātie, veiksmīgie un valsts budžetu izmantot protošie, vai arī visi, kas šeit dzīvo, ieskaitot citādi domājošos, vārgos un neprotošos. Vai šī valsts spēj un var visiem tās iedzīvotājiem piedāvāt līdzīgu valsts eksistences leģitimitātes pamatu?

Otrkārt – kādiem nolūkiem (kam-dēļ) šī valsts ir vajadzīga? Ko cilvēki, kuru labad šī valsts eksistē, vēlas ar to panākt? Vai mēs esam nejauši nokļuvuši šajā valstī, tai nepiederīgi un varas apspiesti, vai arī šī valsts ir izveidota tāpēc, lai mēs visi kopīgi varētu īstenot sev svarīgos mērķus un galu galā – justos labāk? Ja tā, kas esam šie ‚mēs‘ un kādi ir šie ‚mērķi‘?

Sabiedriskās domas aptaujas uzrāda dziļu neuzticēšanos valsts institūcijām. Politiskajām partijām Latvijā uzticas tikai niecīga minoritāte. Ja Saeimas vēlēšanās būtu jābalso par visām partijām kopumā, tās diez vai pārvarētu robežu, lai iekļūtu valdībā. Tajā pašā laikā partijas ir mūsu politiskās sistēmas pamatā. Birokrātija, kurai saskaņā ar Maksa Vēbera teorijām un mūsdienu pārvaldes publiski paustajiem principiem būtu jābalsta demokrātija, tiek uzskatīta par teju vai lielāko šķērsli valsts efektīvai darbībai. Mēs uzskatām, ka dzīvojam 18. novembrī dibinātajā republikā, vienlaikus apjūsmojot apvērsumu, kurā šī republika tika iznīcināta. Liela daļa sabiedrības ir neapmierināta ar esošo nodokļu sistēmu, vienlaikus kritizējot valsts nespēju sniegt pamatpakalpojumus – izglītību, veselības pakalpojumus, pensijas, sabiedrisko drošību.

Šādi un līdzīgi jautājumi šobrīd Latvijā ir īpaši svarīgi, šīs pretrunas ir tik nopietnas, ka ir pēdējais laiks tās sākt risināt, un pirmais solis ir šī sociālantropologu diskusija. Galu galā – varbūt neatkarīga valsts nemaz nav labākais risinājums mūsu problēmām?

Rīgas Stradiņa universitātē šī būs jau otra sociālantropologu rīkota diskusija. 2009. gada 5.augustā notika diskusija par krīzes situāciju Latvijā. Diskusiju organizē RSU Komunikācijas studiju katedra sadarbībā ar Latvijas Antropologu biedrību.