RSU "Gada ārvalstu students 2018" – Johanness Šteibls

Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) Gada ārvalstu students 2018 ir Johanness Georgs Šteibls (Johannes Georg Steibl), kurš ir studiju programmas Medicīna 10. semestra students ar ļoti labām sekmēm. Viņš aktīvi darbojas RSU Ārvalstu studentu asociācijā (ISA), ir bijis viens no iniciatoriem elektroniskās studiju sistēmas AMBOSS ieviešanā un bijis arī asociācijas Vācu studenti ārvalstīs (Deutsche Studenten im Ausland) viceprezidents.

Johanness Georgs Šteibls. Foto no privātā arhīva

Par sevi. Es uzaugu Bruhzālē, tā ir neliela pilsētiņa Vācijas dienvidrietumos, aptuveni 30 km no Francijas robežas. Pirms pieciem gadiem es pārcēlos uz Rīgu, lai studētu medicīnu un piepildītu savu sapni par ārsta profesiju.  Man patīk gatavot, būt radošam, pavadīt laiku ar savu draudzeni, organizēt pasākumus kopā ar Vācijas studentu asociāciju (Deutsche Studenten im Ausland – DSiA) un Ārvalstu studentu asociāciju (International Students' Association – ISA), lasīt kādu labu grāmatu vai baudīt Vieglās pirmdienas filmu Forum Cinemas. 

Trīs svarīgākās lietas, kas līdz šim ir paveiktas. Labs jautājums. Atbilde lielā mērā atkarīga no tā, kāda ir "veikuma" definīcija. Jāatzīst, ka vairākumā gadījumu visu manu sasniegumu pamatā ir apkārtējo cilvēku atbalsts.

Uz akadēmisko sasniegumu augšējā plaukta es lieku nokārtoto histoloģijas eksāmenu un iegūto RSU Gada balvu nominācijā Gada students.

Kas attiecas uz RSU, pie nozīmīgiem sasniegumiem es ierindotu ISA un RSU Studējošo pašpārvaldes attiecību kopšanu un pilnveidošanu, kad es veicu ISA viceprezidenta pienākumus.

Skatoties daudz plašāk, par lielāko sasniegumu uzskatu sirds masāžas veikšanu piecdesmit gadu vecai sievietei ar plaušu emboliju, kas izglāba viņas dzīvību.

Studijas Rīgas Stradiņa universitātē. Kā jebkurai citai augstskolai, arī RSU ir savas stiprās un vājās puses. Taču, jo ilgāk es esmu RSU, jo vairāk pārliecinos, ka studijas RSU mani ir labi sagatavojušas dzīvei, un es nedomāju tikai akadēmiskās zināšanas, prasmes un iemaņas. Tas viss, kas saistīts ar došanos uz citu valsti, pielāgošanos dzīvei bez vecākiem, studijām starptautiskā grupā un valodā, kas nav mana dzimtā valoda, komunicēšana ar cilvēkiem, kas ne tikai runā citā valodā, bet kuriem ir pilnīgi cita pasaules uztvere, – mani veido, palīdz kļūt neatkarīgam un pārkāpt visa ierastā robežas.

​

Dzīves skolotāji. Es noteikti gribu pieminēt anesteziologu Kristofu Konrādu, kurš mani "inficēja" ar savu mediķa degsmi, aicinot palikt un mācīties Lucernas kantona slimnīcā Šveicē, pirms es vēl biju sācis studijas Rīgā. Patiesībā viņš manī raisīja ideju kļūt par ārstu.

Vēl es gribu pieminēt dakteri Luisu Pinto, kurš savā Sanhosē klīnikā (Kostarikā) man iemācīja, ka labs ārsts ir kas daudz vairāk nekā labas zināšanas specialitātē. Tas ir smags darbs, pateicība un labestība.

Un noteikti jāpiemin mani skolotāji RSU. Es esmu pateicīgs docentam Ingum Skadiņam, kurš man lika vēl un vēlreiz atkārtot, gatavoties iknedēļas pārbaudījumiem, padarot manas 4. kursa studijas praktiski par mikrobioloģijas studijām.

Es respektēju un, ja godīgi, baidījos no profesores Māras Pilmanes un profesores Valērijas Gromas stingrā studiju režīma, rezultātā neskaitāmas stundas un smadzeņu šūnas tika veltītas histoloģijai. Docents Oļegs Sabeļņikovs ir lielisks piemērs tam, ka miers un pārliecība var būt tava kā ārsta izvēle, neņemot vērā augsto stresa līmeni.

Docente Maija Rumaka man iemācīja, ka vērtīgas lekcijas nedrīkst būt saturiski vienkāršas, taču tām jābūt tādām, lai students var viegli uztvert un saprast apgūstamo studiju vielu. 

Asistents Sergejs Babikovs pārsteidza mani šī vārda labākajā nozīmē, demonstrējot, cik viegli garlaicīga lekcija var tikt pārvērsta saistošā materiālā, ja vien tas, ko tu dari, tevi aizrauj. Docente Anna Miskova man atklāja, ka uz pierādījumiem balstītu medicīnu var ietvert īsā un precīzā rīcības plānā, un to es ievērošu savā ārsta praksē.

Johanness Šteibls kopā ar draudzeni Jūliju – ārvalstu studenti, kura Latvijā studē zobārstniecību. Foto no privātā arhīva

Dzīves vērtības jeb stūrakmeņi. Pateicība, iejūtība, cieņa un vienkāršība. Šīs ir lietas, ko es vērtēju ļoti augstu, lai gan jāatzīst, ka pats joprojām mācos to ievērot.

Ir svarīgi būt pateicīgam par dotajām iespējām pieaugt un studēt Eiropā, būt pateicīgam par mīlošiem vecākiem, ģimeni un draugiem. Tas ir ļoti daudz!

Iejūtība – spēja redzēt pasauli cita acīm, prasme iejusties otra cilvēka situācijā, nebūt vienaldzīgam. 

Cieņa pret pacientiem, privāto telpu (sveiciens maniem dzīvokļa biedriem, es joprojām pie tā strādāju), viedokli, lēmumu – pat tad, ja tev tas šķiet nepareizs, – un cieņa pret sevi – par šo tiek aizmirsts visbiežāk.

Vienkāršība, kas sākotnēji var izklausīties nedaudz smieklīgi, īpaši uz intervijas sākumā uzskaitīto sasniegumu fona, taču, ja to izmanto pareizi, vienkāršība palīdz atbrīvoties no milzīga sociālā iedomu sloga.

Kas jādara, lai pasaule kļūtu labāka? Šis ir grūts jautājums. Es atbildēšu filozofiski. Pirms censties mainīt pasauli globāli, ikvienam jāsāk ar sevi. Jāveido tāda pasaule, kurā ir vērts dzīvot. Starplaikos nezaudējot zinātkāri, studējot, kad tas ir nepieciešams, svinot, ja tam ir iemesls, un mācoties kļūt labākam katru dienu. Mainot pasauli, ir jāatceras, ka Roma netika uzcelta vienā dienā, – visam ir nepieciešams laiks. Laiks, kuru ir nepieciešams atvēlēt sev, lai kaut ko sasniegtu.

Kur tu redzi sevi nākotnē? Es redzu sevi strādājam medicīnā – pediatrijā, ķirurģijā vai otorinolaringoloģijā. Cerams, ka man ir ģimene un esmu aktīvs un zinātkārs vienmēr un visur.