.
Eiropas Savienības ārpolitika
Studiju kursa apraksts
Kursa apraksta statuss:Apstiprināts
Kursa apraksta versija:5.00
Kursa apraksta apstiprināšanas datums:12.03.2024 16:16:33
| Par studiju kursu | |||||||||
| Kursa kods: | PZK_150 | LKI līmenis: | 6. līmenis | ||||||
| Kredītpunkti: | 3.00 | ECTS: | 4.50 | ||||||
| Zinātnes nozare: | Politika | Mērķauditorija: | Politikas zinātne | ||||||
| Studiju kursa vadītājs | |||||||||
| Kursa vadītājs: | Aleksandra Palkova | ||||||||
| Studiju kursa īstenotājs | |||||||||
| Struktūrvienība: | Sociālo zinātņu fakultāte | ||||||||
| Struktūrvienības vadītājs: | |||||||||
| Kontaktinformācija: | Dzirciema iela 16, Rīga, szf rsu[pnkts]lv | ||||||||
| Studiju kursa plānojums | |||||||||
| Pilns laiks - 1. semestris | |||||||||
| Lekcijas (skaits) | 11 | Lekciju ilgums (akadēmiskās stundas) | 2 | Kopā lekciju kontaktstundas | 22 | ||||
| Nodarbības (skaits) | 10 | Nodarbību ilgums (akadēmiskās stundas) | 2 | Kopā nodarbību kontaktstundas | 20 | ||||
| Kopā kontaktstundas | 42 | ||||||||
| Studiju kursa apraksts | |||||||||
| Priekšzināšanas: | Priekšzināšanas kursam "Eiropas Savienības ārpolitika" ietver pamatzināšanu par Eiropas Savienības kā politiskas un ekonomiskas vienības uzbūvi un funkcijām. Tas ietver zināšanas par ES iestādēm, lēmumu pieņemšanas procesiem un politiku dažādās jomās, piemēram, tirdzniecībā, ekonomikā un pārvaldībā. Turklāt svarīga ir starptautisko attiecību pamatjēdzienu pārzināšana, tostarp diplomātija, varas dinamika un globālā pārvaldība. Studentiem jābūt arī pamata izpratnei par galvenajām globālajām problēmām un izaicinājumiem, ar kuriem saskaras starptautiskā sabiedrība. Šīs iepriekšējās zināšanas kalpo kā ietvars, uz kura balstās kurss, ļaujot studentiem dziļāk iedziļināties ES ārpolitikas sarežģītībā, nepārskatot jau aplūkotos pamatjēdzienus. | ||||||||
| Mērķis: | Kursa "Eiropas Savienības ārpolitika" mērķis ir sniegt studentiem vispusīgu izpratni par ES lomu un ietekmi globālajās lietās. Kursa beigās studenti būs ieguvuši niansētu izpratni par ES diplomātiskajām stratēģijām, tās sadarbību ar starptautiskajiem partneriem un atbildi uz galvenajiem globālajiem izaicinājumiem. Viņi spēs analizēt un novērtēt ES ārpolitikas un drošības iniciatīvu efektivitāti, izprast lēmumu pieņemšanas procesu sarežģītību ES institūcijās un novērtēt ES ārpolitikas ietekmi uz starptautiskajām attiecībām. Galu galā studenti spēs kritiski novērtēt ES kā globāla dalībnieka lomu un dot ieguldījumu informētās diskusijās par Eiropas ārpolitikas jautājumiem. | ||||||||
| Tēmu saraksts (pilna laika studijas) | |||||||||
| Nr. | Tēma | Īstenošanas forma | Skaits | Norises vieta | |||||
| 1 | Ievadlekcija. Eiroatlantiskās vērtības un integrācijas teorijas. | Lekcijas | 1.00 | cits | |||||
| 2 | Eiropas Savienības ārpolitikas galvenie aspekti. | Lekcijas | 1.00 | cits | |||||
| 3 | ES kopējās ārpolitikas un drošības politikas vēsture, ES līgumi. | Nodarbības | 1.00 | auditorija | |||||
| 4 | ES ārpolitikas un drošības politikas veidošana mūsdienu ģeopolitiskajā vidē. | Lekcijas | 1.00 | cits | |||||
| 5 | ES institūcijas un varas instrumenti. | Lekcijas | 1.00 | cits | |||||
| 6 | ES spējas jaunajā ģeopolitiskajā kārtībā. | Nodarbības | 1.00 | auditorija | |||||
| 7 | ES paplašināšanās un drošības jautājumi. | Lekcijas | 1.00 | cits | |||||
| 8 | Simulācijas spēle. | Nodarbības | 2.00 | cits | |||||
| 9 | ES un NATO - drošības šķautne | Lekcijas | 1.00 | cits | |||||
| 10 | ES drošības instrumenti un NATO. | Nodarbības | 1.00 | auditorija | |||||
| 11 | Eiropas kaimiņattiecību politika, “Austrumu dimensija” | Lekcijas | 1.00 | cits | |||||
| 12 | Eiropas kaimiņattiecību politika, “Dienvidu dimensija” un pārējā pasaule. | Lekcijas | 1.00 | cits | |||||
| 13 | ES un paplašināšanās | Lekcijas | 1.00 | cits | |||||
| 14 | Eiropas kaimiņattiecību politikas izvērtējums un ES dalība starptautiskajās organizācijās. | Nodarbības | 1.00 | auditorija | |||||
| 15 | ES attiecības ar Amerikas Savienotajām Valstīm (ASV) un Ķīnas Tautas Republiku (ĶTR). | Lekcijas | 1.00 | cits | |||||
| 16 | ES attiecības ar pasauli ( Indija, Tuvie Austrumi, Indoklusais reģions, Āfrika) | Lekcijas | 1.00 | cits | |||||
| 17 | Individuālā nodarbība | Nodarbības | 4.00 | cits | |||||
| Vērtēšana | |||||||||
| Patstāvīgais darbs: | Eseju (2 lappušu) savlaicīga iesniegšana ir obligāta kursa sastāvdaļa. Esejas un pārskati tiešsaistes sistēmā jāiesniedz elektroniski PDF formātā. Eseju var rakstīt un iesniegt latviešu vai angļu valodā. Visas esejas ir jāiesniedz pirms eksāmena sākuma. Viens no galvenajiem kursa nosacījumiem ir semināru apmeklēšana. Ja students nepiedalījās vai nebija aktīvs seminārā, students var iesniegt aizstājējeseju - 3 lappuses garu eseju par semināra tēmu. Šī eseja pirms eksāmena sākuma jāaugšupielādē e-studijās. Visi semināru dokumenti jāiesniedz pirms eksāmena sākuma. Divu stundu tiešsaistes eksāmenā būs jāatbild uz vienu esejas tipa jautājumu e-studijās. Eksāmena laikā varēs izmantot visus pieejamos materiālus un to varēs darīt ārpus universitātes telpām. Literatūra un lekcijas ir papildinošas un neaizstāj viena otru. Ja students vēlas saņemt individuālu, detalizētu komentāru par savām esejām/ziņojumu, tas skaidri jānorāda iesniegtā rakstiskā darba titullapā. Lai izvērtētu studiju kursa kvalitāti kopumā, studentam jāaizpilda studiju kursa novērtēšanas anketa Studējošo portālā. | ||||||||
| Vērtēšanas kritēriji: | Eiropas Savienības ārpolitikas kursa vērtēšanas kritēriji: 1. Aktīvā dalība semināros un lekcijās (30%): - Apmeklējums: Regulāra semināru un lekciju apmeklēšana un aktīva dalība. - Iesaistīšanās: dalība klases diskusijās, uzdodot atbilstošus jautājumus un piedāvājot saturīgus komentārus. - Sagatavotība: Sagatavošanās semināriem un lekcijām, ko demonstrē, pārzinot piešķirtos lasījumus un kursa materiālus. 2. Esejas (20%): - Saturs: argumentu skaidrība, analīzes dziļums un atbilstība esejas tēmai. - Struktūra: Ideju organizācija, argumentu saskaņotība un esejas loģiskā plūsma. - Pierādījumi: atbilstošu pierādījumu, citātu un atsauču izmantošana argumentu atbalstam. - Oriģinalitāte: radošums, pievēršoties esejas tēmai un piedāvājot unikālas perspektīvas. 3. Individuālais referāts (30%): - Pētījums: par izvēlēto tēmu veikto pētījumu dziļums un plašums. - Analīze: attiecīgās literatūras, datu un gadījumu izpētes kritiska analīze. - Prezentācija: skaidrība un profesionalitāte ziņojuma prezentācijā, tostarp formatējums, struktūra un vizuālie palīglīdzekļi, ja tādi ir. - Ieteikumi: pamatojoties uz veikto analīzi, sniegto ieteikumu pamatotība un iespējamība. 4. Eksāmens (20%): - Zināšanas: pierādīta izpratne par kursā ietvertajiem galvenajiem jēdzieniem, teorijām un empīriskiem pierādījumiem. - Pielietojums: Spēja pielietot teorētiskos ietvarus un analītiskos instrumentus ES ārpolitikas jautājumu analīzei. - Kritiskā domāšana: spēja kritiski novērtēt dažādas perspektīvas, argumentus un politikas iespējas. - Sintēze: zināšanu integrēšana no dažādiem kursa materiāliem, lai efektīvi atbildētu uz eksāmena jautājumiem. Vērtēšanas process: - Katrs uzdevums (dalība, esejas, referāts, eksāmens) tiks novērtēts atsevišķi, pamatojoties uz iepriekš izklāstītajiem kritērijiem. - Katram uzdevumam tiks piešķirti punkti vai atzīmes atbilstoši skolēna snieguma kvalitātei. - Galīgais vērtējums tiks aprēķināts, summējot katrā uzdevumā iegūtos vērtējumus un pārrēķinot tos procentos, pamatojoties uz kopējo iespējamo punktu skaitu. | ||||||||
| Gala pārbaudījums (pilna laika studijas): | Eksāmens (Rakstisks) | ||||||||
| Gala pārbaudījums (nepilna laika studijas): | |||||||||
| Studiju rezultāti | |||||||||
| Zināšanas: | 1. Izprast Eiropas Savienības ārpolitikas vēsturisko attīstību, tostarp galvenos atskaites punktus, līgumus un institucionālo attīstību. 2. Demonstrēt zināšanas par galvenajiem dalībniekiem, iestādēm un lēmumu pieņemšanas procesiem, kas iesaistīti ES ārpolitikas veidošanā. 3. Analizēt un izskaidrot ES stratēģiskās prioritātes, intereses un mērķus tās ārējās attiecībās ar trešām valstīm un starptautiskām organizācijām. | ||||||||
| Prasmes: | 1. Analizēt un novērtēt ES ārpolitikas instrumentu, tostarp diplomātisko, ekonomisko un drošības instrumentu, efektivitāti. 2. Izmantot teorētiskās struktūras un analītiskās pieejas, lai novērtētu ES kā globālas dalībnieces lomu reģionālo un globālo problēmu risināšanā. 3. Kritiski novērtējiet ES ārpolitikas darbību un nostāju saskaņotību un konsekvenci dažādās politikas jomās un reģionos. | ||||||||
| Kompetences: | 1. Efektīvi sazināties gan mutiski, gan rakstiski par sarežģītiem jautājumiem, kas saistīti ar ES ārpolitiku, izmantojot atbilstošu terminoloģiju un analītisko precizitāti. 2. Parādīt spēju pētīt, sintezēt un kritiski novērtēt akadēmisko literatūru, politikas dokumentus un empīriskus pierādījumus, kas attiecas uz ES ārpolitiku. 3. Izstrādāt informētus un labi pamatotus argumentus un politikas ieteikumus attiecībā uz konkrētiem ES ārpolitikas izaicinājumiem vai dilemmām, ņemot vērā dažādas perspektīvas un ieinteresētās personas. | ||||||||
| Bibliogrāfija | |||||||||
| Nr. | Atsauce | ||||||||
| Obligātā literatūra | |||||||||
| 1 | “European Neighbourhood Policy (ENP),” European External Action Service'' | ||||||||
| 2 | Adrianne Héritier. 2017. The increasing institutional power of the European Parliament and EU policy making. Working Paper 01/2017. European University Institute. | ||||||||
| 3 | Businesseurope. EU - China relations: engaging systemic rival. ECFR. War and sovereignty: How the EU can enhance its ability to act. | ||||||||
| 4 | Lucy Hatton. Theories of European Integration, Civitas Institute for the Study of Civil Society. | ||||||||
| 5 | EEAS. 2021. The European Union and the United States. | ||||||||
| 6 | EEAS. 2022. EU trade relations with China. Facts, figures and latest developments. | ||||||||
| 7 | EEAS. 2022. EU trade relations with the United States. Facts, figures and latest developments. | ||||||||
| 8 | EEAS. 2022. EU - China Relations factsheet. | ||||||||
| 9 | EEAS. Strategic compass. | ||||||||
| 10 | EU Institutions and bodies. | ||||||||
| 11 | European Commission. 2020. How does the EU make the impossible happen? | ||||||||
| 12 | European Commission. Foreign affairs and security policy. | ||||||||
| 13 | Florence Gaub. “The southern neighbours – two decades.” No: Florence Gaub, Nicu Popescu. The EU neighbours 1995-2015: shades of grey, Challot Papers No.136, European Union Institute for Security Studies, December 2015., 13-39. | ||||||||
| 14 | Jørgensen, Knud. 2015. The study of European foreign policy: Trends and advances. | ||||||||
| 15 | Matthias Hartwig, Michalis Ioannidis, and Achilles Skordas. 2020. Hard Power Europe. | ||||||||
| 16 | Shared Vision. Common Action: A Stronger Europe. A Global Strategy for the European Union’s Foreign And Security Policy. June 2016, European Union. | ||||||||
| 17 | Stanislav Secrieru, Sinikukka Saari. “Shifting ground. How megatrends are shaping the eastern neighbourhood.” No: Stanislav Secrieru, Sinikukka Saari (Eds.) The Eatern Partnership. Looking back, thinking ahead. Chaillot Paper / 153 July 2019. European Union Institute for Security Studies, 7-27. | ||||||||
| 18 | Stefan Lehne. 2022. Making EU Foreign Policy Fit for a Geopolitical World. | ||||||||
