Šajā semināru sērijā vieslektori no dažādiem Latvijas un ārvalstu pētījumu institūtiem prezentēs jaunākos pētījumu rezultātus, skaidrojot to nozīmi un tajos lietotās metodes.

Lasīt plašāk

Semināru sērija galvenokārt aplūko pārtikas un veselības jomās veiktus pētījumus, lai diskutētu par šādiem tematiem:

• nacionālām un starptautiskām tematiskām aktualitātēm;
• inovatīviem metodoloģiskajiem risinājumiem pētījumos;
• disciplināru, tematisku un metodoloģisku dažādību;
• ilgtspēju un sabiedrības noturību pret krīzēm;
• potenciāliem nākotnes izaicinājumiem.

Katrs seminārs sastāvēs no lekcijas un diskusijas. Semināri ir atvērti, un tos var apmeklēt arī plašāks interesentu loks, tādējādi gan veicinot diskusijas kvalitāti, gan paplašinot tīklošanās iespējas.

Mērķis

Semināri palīdzēs orientēties nacionālajās un starptautiskajās pētniecības tematiskajās un metodoloģiskajās aktualitātēs. Semināri palīdzēs jaunajiem zinātniekiem veidot un paplašināt savu kontaktu loku.

Regularitāte

Semināri norisinās katra mēneša otrajā ceturtdienā.

Aizvadītie pasākumi šajā ciklā

Antropoloģijas loma starptautiskā biznesa, ilgtspējas ideoloģijas un prakses izpētē (28.03.2024.)

Lekcijā tika stāstīts par izpētes procesa metodoloģiskajiem aspektiem, pētot Ziemeļvalstu uzņēmumus Arābijas pussalā, kas, tuksneša ieskauta un naftas ieeļļota, pavērusi durvis ilgtspējas ideoloģijai un tuksnesī apņēmusies bruģēt ceļu uz zaļu ekonomiku. Balstoties savā nupat iznākušajā grāmatā Ilgtspējas meklējumi Arābijas tuksnesī, lektore atspoguļoja centienus piekļūt šai pasaulei, izzinot sinerģijas starp šķietami grūti savienojamām realitātēm – naftu un ilgtspēju, tuksnesi un auglību, ziemeļiem un austrumiem, enerģētiku un antropoloģiju, kultūru un ekonomiku, ūdeni un sausumu, sievietību un cienījamību, hierarhiju un iekļaušanu, tradicionālo un hipermoderno, savstarpēju uzticēšanos un institucionālismu.

Lektore

Agnese Cimdiņa ir sociālantropoloģijas doktore, maģistra un doktora grādu antropoloģijā ieguvusi Bergenas Universitātē Norvēģijā, specializējoties biznesa antropoloģijā, attīstības antropoloģijā, starpkultūru izpratnē un kvalitatīvajās pētījumu metodēs.

Moderators

Prof., dr. soc. Miķelis Grīviņš ir RSU tenūrprofesors. Pēdējos desmit gadus pētījis dažādus pārtikas sistēmu aspektus fokusējoties uz mijiedarbi starp pārtikas apriti un uztura paradumiem, kā arī uz pārtikas politiku un alternatīviem pārtikas avotiem.

 

 

“Dzīve pie jūras” simtgades griezumā. Piekrastes zvejniecības kultūrvēsturiskais un kulinārais mantojums ekoloģisko pārmaiņu laikos (1.02.2024.)

Vilis Veldre 1938. g. grāmatā Dzīve pie jūras aprakstīja piekrastes zvejnieku dzīves ritumu un prakses. Guntra Aistara stāstīs par jauno Latviešu fonda atbalstīto pētījumu, kurā kopā ar RSU sociālās antropoloģijas studentiem, Latvijas mutvārdu vēstures projektu un starpdisciplināro mākslas centru SERDI pēta, kā dzīve ir mainījusies dažādo varu, zvejas sistēmu, un klimata pārmaiņu ietekmē, un kā varam iepazīt, saglabāt un nodot tālāk senču prakses, zināšanas, un spēju sadzīvot ar daudzpusīgo jūru. Projekta gaitā vairākās etnogrāfiskās ekspedīcijās tiek vākti piekrastes zvejnieku dzīves stāsti, atmiņas un zināšanas par zvejniecības vēsturi un praksēm, sociālekoloģiskām attiecībām starp cilvēkiem, zemi un jūru, klimata pārmaiņu novērojumiem un zivju ēdienu kulināro mantojumu.

Lektore

Guntra Aistara ir Centrāleiropas Universitātes (CEU) Vides zinātnes un Politikas fakultātes asociētā profesore. Vides antropoloģe, ieguvusi PhD Mičiganas Universitātē, 2018. g. izdevusi grāmatu Organic Sovereignties par Latvijas un Kostarikas bioloģisko lauksaimnieku zināšanām, praksēm un izaicinājumiem globalizācijas laikmetā.

Moderators

Prof., dr. soc. Miķelis Grīviņš ir Rīgas Stradiņa universitātes tenūrprofesors. Pēdējos desmit gadus pētījis dažādus pārtikas sistēmu aspektus fokusējoties uz mijiedarbi starp pārtikas apriti un uztura paradumiem, kā arī uz pārtikas politiku un alternatīviem pārtikas avotiem.

Paaugstinātas kvalitātes pārtikas produktu potenciāls Zaļajā publiskajā iepirkumā (11.01.2024.)

Tika aplūkots pētījums paaugstinātas kvalitātes pārtikas produktu potenciāls Zaļajā publiskajā iepirkumā, kas sniedz ieskatu par pārtikas un ēdināšanas pakalpojumu veikšanas kārtību Latvijā, akcentējot paaugstinātas kvalitātes produktu (PKP) nodrošinājumu Zaļajā publiskajā iepirkumā (ZPI).

1. Normatīvo aktu analīze par ZPI veikšanas kārtību Latvijā

2. Rezultatīvo rādītāju apkopojums par pārtikas un ēdināšanas pakalpojumu iepirkumiem valsts un pašvaldību iestādēs no 2018. līdz 2021. gadam

3. PKP apjoma aplēšu noteikšana un PKP ražošanas potenciāla novērtējums
4. Problēmu identificēšana PKP ražotāju dalībai ZPI
5. Ieteikumu izstrāde PKP nodrošinājuma veidošanā un apjoma sekmēšanā ZPI Latvijas reģionos

Lektore

Lāsma Aļeksējeva ir agrārās ekonomikas pētniece Agroresursu un ekonomikas institūta (AREI) Bioekonomikas nodaļā. Aļeksējeva ir doktorante LBTU ESAF un ir bijusi centrāli iesaistīta pētījuma Paaugstinātas kvalitātes pārtikas produktu potenciāls ZPI izstrādē.

 

Sistēmdomāšana un tās ietekme uz pētniecisko darbu (16.11.2023.)

Izaicinājumi, kurus sabiedrība ir spiesta risināt, ir sarežģīti – tie sastāv no dažādām ietekmes dimensijām un grūti salāgojamām interesēm. Izaicinājumi vienmēr ir bijuši sarežģīti. Vienlaikus, līdz ar globalizāciju, klimata krīzi un pārmaiņu paātrināšanos, lietu kompleksums gan kļuvis vieglāk pamanāms, turklāt tas saņem papildu akadēmisku un neakadēmisku uzmanību. Galvenokārt tādēļ, ka tas, kā mūsu piedāvātie izaicinājumu risinājumi spēs tikt galā ar lietu sarežģītību, noteiks vai šie risinājumi radīs jaunas problēmas vai arī – palīdzēs risināt arī citas aktuālās problēmas.

Pārtika ir joma, kurā lietu kompleksums atspoguļojas ļoti skaidri. Pārtikas apritē ir nepieciešams salāgot videi draudzīgas ražošanas metodes ar nepieciešamību nodrošināt, lai pārtika būtu pietiekamā apjomā, lai visi pārtiku varētu atļauties, bet arī ražotāji saņemtu godīgu  samaksu par padarīto darbu, lai patērētāji var izvēlēties sev labāko pārtiku, bet izvēlētie produkti būtu gan veselīgi, gan arī ilgtspējīgi. Pētījumi rāda, ka nav vienas labākās atbildes, kā pārvarēt šīs dilemmas. Risinājumi ir lokāli un atšķirsies katrā situācijā.

Seminārā tika skaidroti sarežģītības teorētiskie aspekti, izmantojot praktiskus piemērus, tika demonstrēts, kā sarežģītību iekļaut savā pētnieciskajā darbā, kā arī tika runāts, kā sarežģītība var ietekmēt pētījuma metožu izvēli un rezultātu prezentāciju.

Lektors

Prof., dr. soc. Miķelis Grīviņš ir Rīgas Stradiņa universitātes tenūrprofesors. Pēdējos desmit gadus pētījis dažādus pārtikas sistēmu aspektus fokusējoties uz mijiedarbi starp pārtikas apriti un uztura paradumiem, kā arī uz pārtikas politiku un alternatīviem pārtikas avotiem.