Kam ir lielāks risks ciest no depresijas un trauksmes? Pētīja psihiatre un RSU doktorante
Tādi psihiskie traucējumi kā depresija un ģeneralizēta trauksme pacientiem nereti ir sastopami vienlaikus, taču bieži vien tie netiek atpazīti laikus, un tikai neliela daļa no pacientiem saņem adekvātu, pasaules vadlīnijām atbilstošu ārstēšanu. Savukārt, ja depresija vai ģeneralizētas trauksmes traucējumi netiek ārstēti, tas būtiski ietekmē ne tikai pacienta dzīves kvalitāti un darbaspējas, bet arī visu sabiedrības veselības sistēmu, palielinot ekonomisko slogu valstī.
Ģeneralizētas trauksmes traucējumi ir psihiskie traucējumi, ko raksturo ilgstoša, pārmērīga trauksme un bažas, priekšnojauta, ka notiks kaut kas slikts, un tie ir vieni no biežāk sastopamajiem trauksmes traucējumiem. Savukārt depresija ir visbiežākais garastāvokļa traucējums. Trauksmes jeb neirotiskie un garastāvokļa traucējumi ir divas visizplatītākās psihisko traucējumu grupas visā pasaulē.
Nozīmīgs Latvijas mēroga pētījums
Lai sekmētu agrīnu un savlaicīgu šo abu traucējumu atpazīšanu un ārstēšanu, ir jāzina to paredzamā izplatība un vispārējie, kā arī konkrētam reģionam raksturīgie ar šiem traucējumiem saistītie faktori, kas palīdzēs noteikt cilvēku grupas, kam būtu nepieciešams skrīnings. Līdz ar to savā disertācijas pētījumā noskaidroju ģeneralizētas trauksmes traucējumu un depresijas simptomu izplatību Latvijā un noteicu, kādi faktori paaugstina šo traucējumu iespējamību jeb izredzes sievietēm un vīriešiem.
Mans pētījums ir daļa no Eiropas Sociālā fonda un Veselības ministrijas "Pētījuma par psihisku traucējumu un pašnāvnieciskas uzvedības izplatību Latvijas pieaugušo iedzīvotāju populācijā".
Lai noteiktu pētījumā minētos traucējumus, tika izmantoti starptautiski atzīti un pārbaudīti diagnostiskie instrumenti, tādi kā "Pacientu veselības aptauja-9" (PHQ-9), "Ģeneralizētas trauksmes traucējumu aptauja-7" (GAD-7) un "Starptautiskā neiropsihiatriskā MINI intervija" (M.I.N.I.).
Pētījuma rezultāti liecina, ka 6,4 % Latvijas iedzīvotāju ir nozīmīgi depresijas simptomi, turklāt tā ir izplatītāka sieviešu (7,7 %) vidū (vīriešu – 4,8 %). Savukārt ģeneralizētas trauksmes traucējumu simptomi (nemiers, aizkaitināmība, koncentrēšanās grūtības u. c.) skar 3,9 % Latvijas iedzīvotāju un vairāk sievietes (4,9 %) nekā vīriešus (2,7 %). Tas pierāda, ka ir svarīgi noskaidrot, kādi faktori sievietēm un vīriešiem palielina izredzes slimot ar depresiju un/vai ģeneralizētu trauksmi, lai varētu izstrādāt efektīvas psihiskās veselības aprūpes stratēģijas.
Tika pierādīts, ka pašnāvnieciska uzvedība, depresijas un ģeneralizētas trauksmes simptomi bieži ir sastopami vienlaicīgi, turklāt abiem dzimumiem, taču vīriešiem pašnāvnieciska uzvedība vai domas saistītas ar augstākām depresijas izredzēm un īpaši augstākām ģeneralizētas trauksmes izredzēm. Līdz ar to speciālistiem, strādājot ar Latvijas vīriešiem, īpaša uzmanība būtu jāpievērš trauksmes, nervozitātes un sasprindzinājuma simptomiem, kas var liecināt vienlaikus gan par iespējamo depresiju, gan par pašnāvniecisku uzvedību.
Nākamajos pētījumos, ņemot vērā augstos pašnāvību rādītājus Latvijā, būtu vērts pārbaudīt hipotēzi, ka tieši ģeneralizētas trauksmes simptomi vairāk ir saistīti ar pašnāvniecisku uzvedību vīriešiem un ka sasprindzinājuma, nervozitātes, bažīguma un trauksmes simptomi varētu ļaut precīzāk atpazīt pašnāvības risku vīriešiem.
Gan sievietēm, gan vīriešiem, kuri atzīst, ka viņu veselības stāvoklis ir slikts, ir konstatēta depresijas simptomu augstāka iespējamība, bet vīriešiem tas bija saistīts ar īpaši lielākām depresijas izredzēm salīdzinājumā ar subjektīvi veseliem vīriešiem.
Autore: Vineta Viktorija Vinogradova (psihiatre un RSU Psihiatrijas un narkoloģijas katedras asistente)
Pirmavots: LSM.lv
