Ko mākslīgā intelekta ekspansija nozīmē sabiedrībai? Skaidro RSU viesdocētājs

No sajūsmas par ChatGPT pārliecinošo komunikāciju līdz raizēm par vēlēšanu nozagšanu ar dziļviltojumu palīdzību vai pat pilnīgam kontroles zudumam pār mašīnu intelektuālajām inovācijām, mākslīgais intelekts (MI) ir izraisījis plašu interesi un debates. Jautājumi rodas gan ikdienas tehnoloģiju lietotājiem, gan augsta līmeņa domātājiem un zinātniekiem, kas meklē atbildes par mūsu kopējo nākotni.

Lielajā ažiotāžā ir pienācis laiks plašākam skatījumam – ko MI ekspansija nozīmē sabiedrībai? Kamēr precīzu nākotnes prognozi sniegt nevar neviens, dziļāka izpratne par tehnoloģiju un cilvēces attīstības trajektorijām var dot mums iespēju ne tikai pielāgoties, bet arī mazināt riskus un izmantot sniegtās iespējas.

No agrārās revolūcijas līdz kognitīvajai automatizācijai 

Reti aizdomājamies par to, kā tehnoloģijas ir veidojušas mūsu dzīvi cauri gadsimtiem, taču tieši tās ir būtiski mainījušas sabiedrību un ekonomiku. Tā saucamās vispārējā nolūka tehnoloģijas (General Purpose Technologies jeb GPT) ir spēlējušas izšķirošu lomu valstu un globālā līmeņa sociālo un ekonomisko struktūru pārveidē, līdzi nesot iespaidīgu produktivitātes pieaugumu. MI ir viena no šādām tehnoloģijām, kas jau šodien iezīmē mūsu nākotni. 

Vēsturiskie piemēri liecina par tehnoloģiju ievērojamo nozīmi cilvēces transformācijā. Aptuveni 9000.–8000. g. p. m. ē. cilvēce uzsāka augu kultivēšanu, kas veicināja pāreju no mednieku un savācēju dzīvesveida uz lauksaimniecību ar jauniem sabiedrības un ekonomikas organizēšanas veidiem. Dzīvnieku pieradināšana bija svarīgs solis pārtikas ražošanas efektivitātes palielināšanā. Rakstīšanas attīstība ap 3400.–3200. g. p. m. ē. ļāva cilvēkiem fiksēt savas zināšanas, bet dzelzs izmantošana ap 1200. g. p. m. ē. veicināja lauksaimniecības un karavīru aprīkojuma uzlabošanu. Drukas ieviešana 16. gs. un tvaika dzinējs 1718. gadā kļuva par tehnoloģiskās revolūcijas pamatu. 19. un 20. gs. mijā ar dzelzceļa izveidi, iekšdedzes dzinēju un elektrības izmantošanu notika straujš industriālais progress. 20. gs. otrajā pusē datori un internets iezīmēja informācijas tehnoloģiju ēras sākumu, savukārt biotehnoloģiju attīstība 1994. gadā atklāja jaunas iespējas medicīnā un lauksaimniecībā. 

Kurp dodamies tālāk? Klauss Švābs un citi Pasaules ekonomikas foruma viedokļu līderi norāda, ka MI ir atslēga "Ceturtajai industriālajai revolūcijai", kas saista fizisko, digitālo un bioloģisko pasauli, radot nozīmīgas izmaiņas mūsu ikdienā, darbā un savstarpējā komunikācijā.

Vērojot tehnoloģiju evolucionāro šablonu, varētu šķist, ka viss rit pēc ierasta scenārija – cilvēce turpina savu gaitu un MI ir tikai nākamā transformējošā tehnoloģija civilizācijas attīstībā, kuras sniegtās iespējas apgūsim, bet izaicinājumus pārvarēsim.

Bet vai viss ir tik paredzami? 

Tehnologi, filozofi, vēsturnieki kā Mustafs Sulejmans, Sams Hariss un Juvals Harari brīdina – šoreiz ir citādi, un riski civilizācijai var kļūt eksistenciāli. Būtiska MI atšķirība no citām tehnoloģijām – tā var saprast cilvēku labāk nekā viņš pats sevi un var pieņemt lēmumus cilvēka vietā. Vai esam gatavi pieņemt, ka emocionāli neitrāls superintelekts varētu vadīt mūs, pieņemot lēmumus, kas mums pašiem nav pat izprotami?  

Raksta turpinājums

Autors: Artis Birziņš (RSU viesdocētājs studiju kursā Nākotnes domāšana, Nagaokas Tehnoloģiju universitātes lektors un IT uzņēmējs)

Pirmavots: LSM.lv