Pētersons: jau šodien esam līderi augstākās izglītības eksportā

Par Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) strukturālajām pārmaiņām, kā arī ambiciozajiem, taču reālistiskajiem nākotnes mērķiem Guntars Gūte sarunājas ar RSU rektoru Aigaru Pētersonu.

“Gadu uz gadu RSU pieaug reflektantu – gan Latvijas, gan ārvalstu studentu – skaits. Esam vienīgā augstskola Latvijā, kur šī līkne iet katru gadu uz augšu – ik gadu pieaudzējam reflektantu skaitu par 10–15 %, kas liecina, ka RSU studiju programmu saturs ir kvalitatīvs un jēgpilns, kas turklāt ir sinhronizēts ar vadošo Eiropas augstākās izglītības iestāžu studiju saturu, un tas ļauj mūsu absolventiem justies drošiem par savu turpmāko darba dzīvē,” norāda RSU rektors Aigars Pētersons. Foto: Aivars Liepiņš, Dienas mediji

RSU zināma arī ar to, ka procentuāli te studē visvairāk ārvalstu studentu. Kāpēc viņi brauc pie jums? Kā veicas ar šo studentu piesaisti un no kurām valstīm viņu ir visvairāk? Vai saskaraties arī ar kādām problēmām? No kādām valstīm pārsvarā viņi nāk?

Patlaban konkurss uz vienu studiju vietu ir 2–3 cilvēki. Medicīnas un Zobārstniecības fakultātē, piemēram tikko ziemas uzņemšanā pieteikumus saņēmām no 578 no 68 valstīm, bet uzņemsim aptuveni 300 ārvalstu studentus. Kopumā RSU studē 10 467 studenti, no tiem ap 3000  jeb 27% ir ārvalstu studenti. Tostarp 31 % ārvalstu studentu skaita ir no Zviedrijas, 23 % – no Vācijas, 13 % – no Somijas, 8 % – no Norvēģijas un 4 % no Itālijas.

Starp citu – uzreiz gribu arī atspēkot seno mītu, ka viens no galvenajiem RSU popularitātes iemesliem ir lētākas studijas nekā analogās augstskolās Eiropā. Tā sen vairs nav, tieši pretēji – mēs neesam lētākie, mēs esam dārgāko augstskolu galvgalī. Esam trešie dārgākie Eiropas Savienībā, kur, piemēram, māca nākamos ārstus un zobārstus. Un šeit konkurences cīņā spēlē mūsu zīmols, reputācija un studiju programmu kvalitāte – reflektants no ārzemēm ir gatavs braukt pie mums, maksāt lielāku naudu, lai tikai dabūtu kvalitatīvu izglītību. Redziet, tas ir 34 ļoti grūtu darba gadu rezultāts, tas mums nav nokritis no gaisa. Tieši tāpēc mēs nekautrējamies arī paust, ka esam neapšaubāms augstākās izglītības eksporta līderis Baltijā, turklāt esam ļoti spilgts spēlētājs Ziemeļeiropas  augstākās izglītības eksporta tirgū. Piemēram, Somijas izglītības ministrija RSU sauc par vienu no savām lielajām universitātēm, jo pie mums mācās 383 somu studenti. Vienlaikus skaitliski visvairāk studentu – 909 – RSU ir no Zviedrijas un 87 % no viņiem mēs nodrošinām prakses Zviedrijas ārstniecības iestādēs – mums ir speciāls stipendiju fonds, lai šie studenti varētu praktizēties (un tās ir garās prakses – 17–20 nedēļas) Zviedrijas ārstniecības iestādēs.

Ar ko atšķiras mācības RSU, piemēram, no citām Latvijas varbūt Baltijas vai Ziemeļeiropas valstu augstākās izglītības mācību iestādēm?

Piemēram, militārā medicīna – šis studiju kurss RSU ir pirmajiem Baltijā, tuvākā augstskola, kur to māca,  ir Lodzā, Polijā. Esam starp tādām universitātēm kā Hārvarda un Indianas Universitāti ASV, Karaļa koledža Lielbritānijā un Oklendas Universitāti Austrālijā u.c. Militārās medicīnas kursu apgūst 4. kursa Medicīnas fakultātes studenti, kopumā 45 grupas (latviešu un angļu valodā), kas absolūtos skaitļos nozīmē – aptuveni 500 studenti vienā studiju gadā.

Tāpat RSU piedāvā simulācijā balstītu medicīnu, proti, Medicīnas izglītības tehnoloģiju centra 10 gadu jubilejā RSU parakstīja sadarbības memorandu ar septiņām veselības aprūpes, izglītības un valsts pārvaldes institūcijām – Veselības ministriju, Latvijas Universitāti, Neatliekamās medicīnas palīdzības dienestu, Latvijas Ārstu biedrību, Latvijas Jauno ārstu asociāciju, Latvijas Māsu asociāciju un Latvijas Ārstniecības personu profesionālo organizāciju savienību, kas nozīmē, ka turpmāk simulācijā balstītas apmācību programmas būs neatņemama medicīnas izglītības daļa nacionālā līmenī. Tāpat simulāciju lietojam arī sociālajās zinātnēs, kur, piemēram, topošie juristi izspēlē tiesu procesu speciāli aprīkotā zālē, bet topošie politologi modelē diplomātiskās sarunas un veic cita veida debašu simulāciju. Savukārt komunikācijas studenti darbojas multimediju studijā un, iesaistoties RSU studentu medija Skaļāk! veidošanā, gūst praktisku pieredzi mediju darbībā  –  mācās domāt, plānot un veidot saturu radio, televīzijā un interneta platformās, vadīt reportāžas no pasākumiem, izstrādāt savas rubrikas, gatavot rakstus. Tāpat RSU ir izveidots studentu biznesa inkubators B-Space, kurā ikviens studējošais varēs saņemt atbalstu un palīdzību savas biznesa idejas attīstīšanai.

Un visam klāt – mums ir labi attīstīta pētnieciskā infrastruktūra – 35 studiju bāzes, institūti un laboratorijas gan Latvijā, gan ārpus tās, kā arī iespēja jau studiju procesā piedalīties starptautiskās zinātniskās konferencēs – padziļina jauniešu zināšanas, palīdzot nobriest zinātniskiem sasniegumiem.

Vai tiesa, ka RSU ir arī filiāles ārpus Latvijas?

Jā, lepojamies, ka mums ir sadarbība ar vairāk nekā 100 klīnikām ārvalstīs – tostarp, Vācijā, Izraēlā, Somijā, Portugālē un Itālijā –, kur ārzemju studenti var iziet studiju praksi savās izcelsmes valstīs, bet mums ir arī filiāle Vācijā. Štādes pilsētas slimnīcā, piemēram, šo studiju gadu aizvada 10 mūsu studējošie.  

Jau septīto gadu RSU atzīta par augstskolu ar labāko reputāciju – kā to izdevies sasniegt? Acīmredzami jāsecina, ka RSU izvēlētā darbības stratēģija ir veiksmīga, turklāt šāds tituls savā ziņā palielina universitātes pievilcību potenciālo studentu acīs.

Reputācijas mērījumam būtībā ir jābūt no ārpuses, jo mēs iekšēji, ļoti aktīvi darbojoties un pildot visus uzņemtos attīstības stratēģijas punktus, īsti nejūtam, kāda ir mūsu kvalitāte un, protams, to kvalitāti novērtē mūsu klients, sadarbības partneris – un tas ir students. Gan iekšējās – respektīvi, studentu anonīmās aptaujas, gan pētījumu kompānijas Kantar aptaujas par nozari kopumā rezultāti liecina, ka mēs esam novērtēti, atzīti par vērtīgiem, un mūsu absolventi jūtas droši, ka pēc studijām RSU iegūs labi apmaksātu vietu darba tirgū (ko apliecina arī absolventu nodarbinātības rādītājs). Tāpat tikpat regulāri aptaujājam arī RSU strādājošos pasniedzējus – kā viņi jūtas šeit un cik apmierināti ir ar darbu RSU, jo arī viņu labsajūta ir svarīga un nozīmīga RSU attīstībai.

Augstākās izglītības jomas kopējo reputāciju Kantar monitorē kopš 2017. gada, un pērn RSU tajā  ieguva 78 indeksa punktus, kas ir par deviņiem punktiem vairāk nekā 2017. gadā. Vērtējums krietni pārsniedz vidējo Latvijas kopējo augstākās izglītības reputācijas rādītāju, kas vecuma grupā līdz 60 gadiem ir 59 indeksa punkti, bet jauniešu vidū – 56 punkti.

Protams, ļoti rūpējamies arī par mūsu ārējo reputāciju – un viens no faktoriem, kas liecina, ka mūsu universitātes zīmols strādā un ārējā reputācija ir tiešām ļoti augsta, ir tas, ka gadu uz gadu RSU pieaug reflektantu – gan Latvijas iedzīvotāju, gan ārvalstu studentu – skaits. Proti, esam augstskola Latvijā, kur šī līkne iet katru gadu uz augšu – ik gadu mēs pieaudzējam reflektantu skaitu par 10–15 % (šo reflektantu līkni mēram jau kopš 2018. gada) – un arī šogad – 2024. gada ziemas uzņemšanā – mums ir ārvalstu reflektantu skaita pieaugums, kas liecina, ka RSU studiju programmu saturs ir kvalitatīvs, jēgpilns, kas turklāt ir sinhronizēts ar vadošo Eiropas augstākās izglītības iestāžu studiju saturu, kas ļauj mūsu absolventiem justies drošiem par savu turpmāko darba dzīvē.

Runājot vēl par RSU augsto reputāciju sekmējošajiem faktoriem  – nu jau ierasti ik gadu notiek RSU Zinātnes nedēļa, kurā piedalās septiņi tūkstoši cilvēku no teju 50 valstīm gan klātienē, gan tiešsaistē, un kuras ietvaros piecu dienu laikā notiek piecas konferences, un kuru laikā tiek demonstrēts vairāk nekā 1000 dažādu prezentāciju sociālās zinātnes, medicīnas, sabiedrības veselības un dabas zinātņu jomā.

Kas vēl RSU notiek bez šādiem lielajiem starptautiskajiem pasākumiem?

Pērn esam uzsākuši 17 jaunus – gan vietējus, gan starptautiskus (tostarp piesaistot arī industrijas finansiālu atbalstu) projektus, kas kopumā RSU ļāvis piesaistīt aptuveni divu miljonu eiro finansējumu. Turklāt šie projekti aptver RSU stratēģiskās specializācijas jomas, kā arī daļa no tiem tiek īstenoti sadarbībā ar industriju un politikas veidotājiem. Šogad uzsāksim sešu jaunu Apvārsnis Eiropa projektu un sešu Fundamentālo un lietišķo pētījumu projektu īstenošanu, kas kopumā RSU pētniecībai atnesīs 2,4 miljonus eiro. Savukārt RSU ieguldījums Latvijas tautsaimniecībā pērn vien bija 127 miljoni eiro, galvenokārt pateicoties ārzemju studentu piesaistei no Rietumu valstīm, un tuvākajos četros gados prognozētais pienesums Latvijas ekonomikai būs vēl apmēram 571 miljoni.

Protams, ikdienā nodrošinām arī savu pamatpakalpojumu – studiju procesu –, un patlaban mums ir 57 studiju programmas latviešu valodā un septiņas – angļu valodā. Ārvalstu viesdocētāju skaits RSU šobrīd sasniedz jau 21 % pret ievēlēto RSU akadēmisko personālu, proti, pērn RSU strādāja 111 ārvalstu viesdocētāji.

Personāla atlases uzņēmuma CV-Online Latvia aptaujā TOP darba devējs 2022 RSU ieguva galveno balvu valsts sektora kategorijā – labākais darba devējs starp 50 valsts sektoru pārstāvošiem uzņēmumiem. Savukārt kopējā visu nozaru darba devēju sarakstā RSU ierindojās 30. vietā, turklāt starp augstākās izglītības iestādēm šajā ziņā mēs esam līderi. Katrā ziņā mums ir par ko būt lepniem, un arī nekautrējamies savus panākumus izcelt. Tajā pašā laikā nestāvam uz vietas un turpinām attīstīties, tostarp ļoti ciešā sadarbībā ar industrijas spēlētājiem, kas mums palīdz daudz efektīvāk izjust tos virzienus, ko būtu papildus jāattīsta, jāpilnveido, jāmodernizē. Mēs patiesībā esam nepārtrauktā attīstības procesā.

Gribu noteikti vēl piebilst – mums ir apstiprināta RSU Attīstības stratēģija 2022.–2027.gadam, ko esam veidojuši ilgstošā laika periodā – vairāk nekā pusgadu – gan horizontāli, gan vertikāli, un šeit piedalījās pilnīgi visi – mēs to veidojām no apakšas uz augšu – tās izstrādes procesā piedalījās studenti, absolventi, industrijas partneri, zinātnieki, profesori, mūsu darbinieki, RSU padomes locekļi. Un kas ir interesanti – absolventu viedokli ņēmām vērā, analizējot, kā viņi var integrēties darba tirgū, kas ir būtiski. Finālā stratēģiju skatīja gan RSU Senāts, gan padome (kas sniedza 39 priekšlikumus, ko iestrādājām dokumentā). Starp citu – mūsu padomē ir kolēģi no ASV, Vācijas, Polijas, tādējādi visi aktuālie jautājumi tiek savā ziņā starptautiski izdiskutēti. Un būtiski – stratēģija savā ziņā ir dzīva, jo reizi gadā šo dokumentu pārskatām un – ja tā var teikt – sinhronizējam ar tām aktuālajām lietām, kas ir reālajā brīdī. Mēs nebaidāmies atzīt kādas kļūdas – uzreiz izvērtējam iemeslus, ja kāds process buksē, izdarām secinājumus un precizējumus ceļa kartē un ejam uz priekšu. Starp citu, priecājamies, ka mūsu korporatīvās pārvaldības prasmes novērtējuši arī Latvijas Bankas ikgadējā Ilgtspējīgas pārvaldības balvas pasniegšanas pasākumā, kur saņēmām Izaugsmes balvu.

Mēs neguļam uz lauriem, bet turpinām attīstību.

Jūs gana pozitīvi izsakāties par RSU padomi – kad tās sāka veidot, bija dzirdams gana daudz skeptisku un arī ne īpaši glaimojošu viedokļu par šo ideju...

Mums tiešām ir laba sadarbība – padomi mēs uztveram kā patiešām savu struktūru. Par to liels paldies tieši padomes priekšsēdētājam Reinim Bērziņam, kurš ir arī valsts kapitālsabiedrības Altum valdes priekšsēdētājs. Pateicoties tieši viņa ieinteresētībai un profesionālajai kompetencei gan stratēģiskos, gan finanšu jautājumos, esam ļoti veiksmīgi sadarbojušies un nonākuši pie kopīgiem secinājumiem, lēmumiem.  Kad augstskolu padomes izveidoja – atbilstoši Augstskolu likumam –, ļoti daudzi uzskatīja, ka tie ir kaklakungi un vagari, daudzi sāka gausties, cik tas izmaksās, ka augstskolai tie ir papildu izdevumi un kādu pienesumu tās dos. Mēs šobrīd redzam, ka RSU padome ir tā struktūra, kas sniedz augstskolai supervīziju un iezīmē pareizo attīstības virzienu. Padomes pienesums RSU izaugsmē ir tiešām nozīmīgs, ieguvums ir tik foršs, ka to var raksturot vienkārši – viņi ir mūsējie, un mēs strādājam kopā. Padomes locekļi mums palīdz būtisku jautājumu risināšanā, nāk kopā uz ministrijām, lai pamatotu to vai citu vajadzību. Respektīvi, RSU gadījumā sadarbības modelis izrādījies ļoti veiksmīgs – padome neiejaucas augstskolas mikromenedžmentā – ļauj mums brīvi strādāt, tajā pašā laikā nosakot lielos stratēģiskos mērķus un sniedzot nepieciešamo atbalstu.

Patlaban RSU notiek lielas strukturālas pārmaiņas – kas īsti mainīsies, un kāds no tā būs ieguvums akadēmiskajam personālam un zinātniekiem un pašiem studentiem? No malas raugoties, brīžiem ir sajūta, ka šīs reformas un optimizācijas iniciē un īsteno, jo vienkārši jātaupa naudu...

Runājot par dažādu struktūru budžetiem – mēs jau redzam arī uz pašvaldību fona – viss iet uz to ka arī tajā pašvaldībā ir jāveic konsolidāciju, jāveido skaidrāku korporatīvo pārvaldību. Un arī mums šī ārējā un iekšējā konsolidācija dod stimulu sakārtot iekšējo saimniecību.

Attiecīgi runājot par pārmaiņām – mēs no iepriekšējām deviņām fakultātēm esam nonākuši līdz piecām – no 6. februāra RSU būs Medicīnas, Zobārstniecības, Farmācijas, Veselības un sporta zinātņu un Sociālo zinātņu fakultāte. Un tas ir tikai starpetaps, jo šobrīd mēs nevaram vienkārši ļoti strauji veikt milzīgas izmaiņas, jo mums ir jāizvērtē rezultāti, bet būtībā mēs, iespējams, turpmāk iesim vēl tālāk iekšējā konsolidācijā un veidosim varbūt, piemēram, trīs fakultātes.

Vērienīgākās pārvaldības inovācijas līdz ar konsolidāciju notiks jaunizveidotajā Sociālo zinātņu fakultātē, kur struktūra un darbības principi aizgūti no ASV augstskolām – Bufalo Universitātes un Masačūsetsas Tehnoloģiju institūta. Proti, jaunajā inovatīvi transformētajā Sociālo zinātņu fakultātē tiks apvienotas Juridiskā fakultāte, Komunikācijas fakultāte un Eiropas studiju fakultāte. Fakultātes pakļautībā būs arī Sociālo zinātņu pētījumu cents, kura mērķis ir veicināt mērķtiecīgu izcilas pētniecības attīstību. Jaunā RSU Sociālo zinātņu fakultāte ir pirmā fakultāte Latvijā, kas apvienos vairākas nozares, stiprinot starpdisciplināro pētniecību un studiju kvalitāti.
Fakultātē vairs nebūs tradicionālās katedru sistēmas, bet visas studiju programmas būs apvienotas vairākās radniecīgu studiju programmu darba grupās.

Ko dod šīs strukturālās pārmaiņas?

Patiesībā ļoti daudz ko – piemēram, tas ļauj nojaukt šīs starpsienas, kas atdala vienu fakultāti no otras, būtībā satuvināt akadēmiskos mācībspēkus ar zinātniekiem, jo visas studiju programmas, ko realizējam, ir pieprasītas, modernas, bet tajā pašā laikā – katram ir sava karaļvalsts, savs kabinets, birojs un profesūra, un katram savi studenti. Bet mūsu vīzijās iezīmētā RSU nākotnes niša ir starpdisciplināritāte starp veselības aprūpi jeb medicīnu un starp sociālajām zinātnēm. Tā ir mūsu niša, ar kuru esam unikāli. Kad uzsākām sadarbību ar Masačūsetsas un Bufalo augstskolām, secinājām, ka tajās nav katedru, ir maz fakultāšu, proti, tur ir ļoti vienkāršs un neliels, teiksim, administratīvais aparāts, kas vienlaikus ļauj efektivizēt izdevumus un paaugstināt starpdisciplinaritātes iespējas. Tāpēc šobrīd arī ejam pēc šo augstskolu parauga mūsu restrukturizācijā.

Nav risks, ka šādā veidā iegūtā augstākā izglītība varētu nedaudz izplūst un nebūt tik koncentrēta?

Riska nav nekāda, jo mums Latvijā tradicionāli ir iegājies tā, ka tas bakalaura grāds ir ļoti svarīgs, bet tas maģistrs – nu tā..., kuri varbūt vēlas visu mūžu mācīties (es pārspīlēju), un doktorantūra – pavisam īpašajiem, kuri vēlas kļūt par profesoriem. Pasaulē ir pavisam savādāk – bakalaurs ir visaptverošs, turklāt ASV bakalaurs netiek uztverts kā tāda nopietna augstākā izglītība. ASV pēc bakalaura studijām maģistrantūrā iestājas ap 60–70 % studenti, kamēr Latvijā ap 16 %. Un zinātnes universitātē ir jāattīsta tieši šo maģistrantūras studiju bloks un, protams, doktorantūras bloks, jo mēs tomēr esam zinātnes augstskola, kur svarīga ir arī pētniecība. Gada laikā mēs izvērtēsim pašreiz izveidotās struktūras efektivitāti un, kā teicu, iespējams neapstāsimies pie piecām fakultātēm, īpaši ņemot vērā, ka RSU struktūrā tūlīt ienāk arī Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmija (LSPA), un iespējams, mums būs jādomā vēl tālāk – kā izveidot interdisciplināras studiju programmas, pēc kurām ir ļoti liels pieprasījums – sākumā reflektants iegūst plašu, ļoti kvalitatīvu izglītību, uz kuras pamata jau tad var būvēt nākamos namus – izglītības līmeņus – augšā.

Kādi ir RSU nākotnes plāni gan pašu mājās, gan ārpus Latvijas robežām?

Jau pieminētā RSU un LSPA konsolidācija, attiecīgi augstskolas fakultāšu skaita un efektivitātes izvērtēšana. Viennozīmīgi mēs turpināsim un paplašināsim sadarbību ar citu pasaules valstu augstākās izglītības iestādēm, tieši tikpat lielā mērā arī attīstīsim sadarbību ar industrijas spēlētājiem. Piemēram, ja līdz šim mums bija Vācijā un Itālijā sadarbības klīnikas, tad šogad noslēdzam pirmos līgumus arī Ziemeļvalstīs – tās būs divas slimnīcas Somijā, kur turpmāk prakses vietas varēs būt mūsu RSU studentiem no Somijas.

Un visam klāt nākotnes plānos, protams, aizvien būtiskāka vieta būs arī mākslīgā intelekta spēju un iespēju pielietošana. RSU Pedagoģiskās izaugsmes centra eksperti izstrādājuši mākslīgā intelekta vadlīnijas, kurās raksturota pieeja mākslīgā intelekta lietošanai studiju procesā, balstoties izglītības pētnieku paustajās nostādnēs, pasaulē vadošo universitāšu un RSU pedagoģiskajā praksē, kurā iekļauti gan plašāk lietoto terminu skaidrojums, gan mākslīgā intelekta risinājumu raksturojums un to atbilstība pedagoģijas uzsvariem, gan ieteikumi akadēmiskajam personālam un studējošajiem atbildīgai mākslīgā intelekta izmantošanai, gan praktisks ieskats stratēģijās, kā izmantot mākslīgā intelekta rīkus studiju pieredzes uzlabošanai, kā arī pieeja mākslīgā intelekta risinājumu apvienošanai ar tradicionālajām mācīšanās un mācīšanas metodēm, tādējādi stiprinot studentcentrētas izglītības pieejas vērtības, ģeneratīvā intelekta rīku apkopojums, kas papildināts ar to izmantošanas idejām augstākās izglītības kontekstā. Respektīvi – mēs apzināmies, ka mākslīgais intelekts aizvien vairāk ienāks mūsu dažādās dzīves sistēmās, tāpēc ir būtiski jau šodien to sākt izmantot un pieskaņot konkrētu vajadzību īstenošanai. Mēs apzināmies, ka patiesībā no mākslīgā intelekta nav jābaidās un ir jāizmanto visas tās iespējas, kas padara ikdienu vieglāku. Vienlaikus tāpat ir skaidrs, ka mākslīgā intelekta iespēju robežas pastāv, piemēram, būs virkne lietu tajā pašā medicīnā, ko mākslīgais intelekts nekad nevarēs paveikt, kas attiecīgi nozīmē – vienmēr būs jauni cilvēki, kuri vēlēsies studēt, tostarp studēt tieši pie mums RSU.

Pirmavots: Diena.lv