Ekonomiskais, politiskais un juridiskais ietvars Latvijas tautsaimniecības potenciāla saglabāšanai un konkurētspējas pieauguma veicināšanai pēc pandēmijas izraisītas krīzes (reCOVery-LV)

Mērķis ir sniegt visaptverošu un daudznozaru COVID-19 pandēmijas ietekmes novērtējumu uz Latvijas ekonomiku un sagatavot zinātniski pamatotus un inovatīvus starpdisciplināra rakstura rīcībpolitikas ieteikumus sekmīgākai pandēmijas radīto izaicinājumu pārvarēšanai attiecībā uz ilgtspējīgu un iekļaujošu Latvijas ekonomikas attīstību. Padziļināti tiks analizēta produktivitāte kā izaugsmes veicināšanas faktors, kritiskākas eksporta nozares, lauksaimniecības un pārtikas piegāžu ķēžu pārstrukturēšana, komercbanku sistēmas efektivitāte un infrastruktūras modernizācija. Analīze un scenāriju izstrāde tiks veikta, ņemot vērā mikroekonomikas (uzņēmumu līmenis), makroekonomisko (valsts līmenis), reģionālos, socioloģiskos un tiesiskos aspektus. Tiks izsekoti procesi, kuriem ir potenciāls izraisīt strukturālas/ institucionālas pārmaiņas Latvijas tautsaimniecībā. Tiks novērtēti arī starptautiskās politiskās norises, kas potenciāli ietekmēs starptautisko tirdzniecību, investīcijas un darbaspēka plūsmu.

Projekta rezultāti: 1) kritisks esošās politikas pieejas novērtējums pandēmijas radīto zaudējumu mazināšanai; 2) Latvijas ekonomiskās attīstības nākotnes virziena scenāriji, ņemot vērā gan iekšzemes sociālās, gan starptautiskās politiskās attīstības dinamiku; (3) jauns zinātniski pamatotu un piemērojamu politikas ieteikumu komplekts politikas veidotājiem.

Pētījums par starptautiskās attīstības scenārijiem COVID-19 pandēmijas kontekstā

Pētījums Starptautiskās attīstības scenāriji COVID-19 pandēmijas kontekstā ir viens no septiņiem reCOVery-LV projektā veiktajiem pētījumiem. Tā mērķis ir izvērtēt globālas vides attīstības tendences un Latvijas rīcībpolitikas ietekmējošos faktorus, kā arī piedāvāt ieteicamās izvēles pēcpandēmijas periodā. Šāds izvērtējums ļauj apzināt iespējas un ierobežojumus Latvijas ekonomikas konkurētspējai COVID-19 pandēmijas kontekstā, kā arī plānot ekonomikas atveseļošanas un tālākas izaugsmes trajektoriju.

Pētījumā ir identificēti četri iespējamie post-COVID-19 starptautiskās attīstības scenāriji. Tie iekļauj gan pirmspandēmijas situācijas jeb status quo turpināšanos, gan solidaritātes un daudzpusējas sadarbības pastiprināšanos, gan suverenizāciju un protekcionisma nostiprināšanos, gan konfliktējošu tendenču “sadzīvošanas” scenāriju, kurā savstarpēji pretrunīgi procesi pastāvēs vienlaicīgi. Pētījumā secināts, ka ģeopolitiskā sāncensība “lielā četrinieka” – ASV, Eiropas Savienības, Ķīnas un Krievijas starpā ir neizbēgama. Četras lielvaras tiecas nostiprināt savu pārākumu, iekšējo izturību un spēju rīkoties proaktīvi vai pat apsteidzoši starptautiskajā politikā. un nav redzamas tendences, ka tas mazināsies. Līdz ar to ticamākais post-COVID-19 pasaules attīstības scenārijs ir “sadzīvošana”. Tajā integrācija, solidaritāte, suverenizācija, merkantilisms un protekcionisms pastāvēs vienlaikus. Šīs tendences var veicināt reģionalizāciju jeb ciešāk integrētu politisko un ekonomisko reģionālo bloku veidošanos lielo aktoru vadībā. Tomēr lielāko globālo aktoru rīcība pandēmijas kontekstā un pašas pandēmijas ilgums, tvērums un dziļums var atstāt nopietnas sekas uz iespējamo scenāriju raksturu un tālākām trajektorijām.

Sadzīvošanas scenārijā spēcīga ES un NATO arī turpmāk būs Latvijas lielākie drošības garanti, nodrošinot Latvijai starptautisko aizsardzību, ģeopolitisko partnerību, līdzekļus izaugsmes turpināšanai un piekļuvi finanšu resursiem un tehnoloģijām. Latvijai būs jāturpina dziļāka integrācija tās tuvāko ES un NATO partneru ražošanas ķēdēs. Latvijas un ASV labas attiecības un cieša sadarbība politiski, militāri un arī ekonomiski ir būtisks priekšnosacījums arī Latvijas nākotnei pasaulē, kurā lielvaru konkurence un sāncensība kļūs sīvāka. Latvijai nevajadzētu lolot cerības uz Krievijas tirgu kā noieta tirgu savām precēm; galvenokārt tādēļ, ka tirdzniecība reģionalizējas un ražošana repatriējas, kas īpaši novērojams Krievijai noteikto sankciju un tās pretī ieviesto embargo gadījumā. Latvijai ir jābūt spējīga pilnībā ekonomiski paorientēties uz politiski draudzīgākajām valstīm arī simbolisku apsvērumu dēļ. Globālo aktoru attiecībām kļūstot atklāti konkurējošākām, Latvijai ir jābūt gatavai, ka potenciāli daudzsološā ekonomiskā sadarbība ar Ķīnu samazināsies, un jārēķinās ar plašākas, pat ekskluzīvas solidaritātes pieprasījumu gan ASV, gan ES veidoto bloku iekšienē.

Pētījumu veica Rīgas Stradiņa universitātes zinātniskā grupa Eiropas Studiju fakultātes dekāna profesora Dr. Andra Sprūda vadībā. Zinātniskajā grupā bija iesaistīti Rīgas Stradiņa universitātes mācībspēki un pētnieki Dr. Māris Andžāns, Dr. Una Aleksandra Bērziņa-Čerenkova un Dr. Kārlis Bukovskis, kā arī doktoranti Vineta Kleinberga un Artūrs Bikovs.

Projekta ziņojums

WP6 vadītājs

Prof. Andris Sprūds

Docētājs

Koordinatore

Vineta Kleinberga

Pētniece, Doktorante

 

Projekta aktualitātes

Monogrāfija Latvijas tautsaimniecība pandēmijas ēnā un pēckrīzes izrāviena iespējas = Latvian Economy in the Shadow of Pandemic and Opportunities of the Post-Crisis Recovery

Publiskās diskusijas Covid-19: zāles ekonomikas ārstēšanai un hroniskās slimības riski ieraksts (05.03.2021.)

Projekts reCOVery-LV: sabiedrība novērtē valdības darbu ārkārtas situācijā (27.10.2020.)

RSU politologi pēta COVID-19 ietekmi uz Latvijas tautsaimniecību (23.07.2020.)