Ko atklāj pirmais promocijas darbs Latvijā par pacientu un ārstu tiesībām paust reliģisko pārliecību ārstniecībā

Tiesības uz reliģijas brīvību ārstam vai citam ārstniecības personālam var radīt konfliktsituācijas ar pacientu. Tāpat pacienta tiesības uz reliģisko pārliecību var radīt konfliktu ar citām tiesībām.

Pēdējo gadu laikā Latvijā negatīvā gaismā atspoguļoti gadījumi, kas skar tiesības paust reliģisko pārliecību ārstniecībā. Piemēram, 2020. gada 29. oktobrī Eiropas Satversmes Tiesa (EST) pasludināja spriedumu lietā A. pret Veselības ministriju, kas skar pacienta tiesības saņemt pārrobežu veselības aprūpes pakalpojumus kontekstā ar pacienta tiesībām paust reliģisko pārliecību ārstniecībā. Problemātiku, kas skar tiesības paust reliģisko pārliecību ārstniecībā, atsevišķos gadījumos ir sekmējusi arī nevērība pret pacienta reliģiskajām vajadzībām un nesekmīga konfliktsituāciju risināšana. Piemēram, gadījumā, kad kādā Latvijas slimnīcā pie pacienta formālu apstākļu dēļ neielaida garīdznieku reliģiska rituāla veikšanai.

Veselības inspekcijā arī saņemti iesniegumi, kuros norādīts uz ārstniecības personu negatīvu attieksmi pret pacienta reliģisko pārliecību. Gadījumos, kad pacients vai ārsts īsteno savas tiesības uz reliģijas brīvību un pauž savu reliģisko pārliecību ārstniecībā, var izcelties tiesiskas konfliktsituācijas, kurām ir nepieciešams rast risinājumus, lai līdzsvarotu tiesības uz reliģijas brīvību ar citām tiesībām, kuras ir jāievēro ārstniecībā.

L. Šāberte promocijas darbā pētīja šīs konfliktsituācijas, kā arī to, kas jāievēro pacientam vai ārstam, paužot savu reliģisko pārliecību ārstniecībā. Tāpat promocijas darbā veikta aptauja 35 stacionārās ārstniecības iestādēs Latvijā, lai noskaidrotu, kā tiek īstenotas pacienta, pacienta tuvinieku un ārsta tiesības saņemt garīgo aprūpi.

Sociālo zinātņu fakultātes dekāne Karina Palkova ir gandarīta par izcili aizstāvētu promocijas darbu medicīnas tiesību jomā: “Šis darbs ir fundamentāli nozīmīgums, ar metodoloģiski spēcīgu pieeju. Medicīnas tiesības ir viens no prioritāriem  RSU virzieniem. Esam vairākus gadus veltījuši medicīnas tiesību attīstībai ar mērķi izglītot gan topošos ārstus, gan arī pacientus. Vienlaikus jāatzīmē, ka aizstāvētais  promocijas darbs demonstrē doktora studiju programmas Sociālās zinātnes starpdisciplināru pieeju, dodot iespēju doktorantiem savos pētījumos paplašināt klasiskās nozaru robežas, tādejādi atklājot jaunus pētniecības virzienus. Man ir patiess prieks un lepnums par jaunu zinātnes doktori L. Šāberti – viņa ir milzīgs ieguvums medicīnas tiesību zinātnieku komandai," norāda K. Palkova.

L. Šāberte sava promocijas darba aizstāvēšanas dienā

Nedrīkst ierobežot iekšējo ticību

Viens no galvenajiem promocijas darba secinājumiem – gan EP, gan ES, gan nacionālie tiesību avoti izšķir divas tiesību uz reliģijas brīvību izpausmes formas: iekšējo ticību (tās ir absolūtas tiesības un nedrīkst tikt ierobežotas) un reliģiskās pārliecības paušanu (tam var būt ietekme uz citu personu tiesiskajām interesēm un tā var tikt ierobežota).

Latvijā ir konstitucionāls pienākums atturēties un atturēt citas personas un institūcijas iejaukties pacienta vai ārsta tiesībās uz reliģijas brīvību. Iejaucoties reliģiskajā brīvībā var tikt aizskartas citas aizsargājamas tiesības.  

Pacients un ārsts var paust savu reliģisko pārliecību.

Piemēram, nēsāt reliģisku apģērbu un simboliku, un ievērot dzīvesveidu, kas pamatojams reliģijā, vai īstenot tiesības atteikties no ārstēšanas vai kādas terapijas daļas, balstoties reliģiskajā pārliecībā. Latvijai nav pienākuma, bet nav arī aizliegts ar tiesību aktiem reglamentēt tiesības uz reliģiskās pārliecības paušanu ārstniecībā. Lai Latvijā laikus pilnveidotu nacionālos normatīvos aktus un izvairītos no pārkāpumiem tiesībās uz reliģijas brīvību, ļoti būtiski ir savlaicīgi un rūpīgi analizēt Eiropas Cilvēktiesību tiesas un Eiropas Satversmes tiesas prakses.

Nepietiekamas iespējas īstenot iepriekš izteiktu gribu

Promocijas darbā arī secināts, ka Latvijā nav pietiekami efektīvi nodrošinātas iespējas īstenot pacienta iepriekšējo izteikto gribu saistībā ar pacienta reliģisko pārliecību.

Nepietiekamas iespējas īstenot garīgo aprūpi

Pacienta tiesību paust savu reliģisko pārliecību aizsardzība ārstniecībā nav nodrošināta pietiekami efektīvi kontekstā ar Pacietu tiesību likuma (turpmāk – PTL)  3.panta 5. daļā ietvertajām tiesībām saņemt garīgo īstenošanu.

Likumdevējs ir atstājis ārstniecības iestādēm pārlieku plašu rīcības brīvību profesionālā veselības aprūpes kapelāna darba pienākumu noteikšanā. Lielākajā daļā slimnīcu Latvijā PTL 3. panta piektajā daļā nostiprinātās pacientu tiesības saņemt garīgo aprūpi netiek īstenotas. Kapelāni (profesionāli garīgās aprūpes sniedzēji) ir nodarbināti desmit no 35 aptaujātajām slimnīcām. Tur viņi sniedz atbalstu pacientiem, viņu tuviniekiem un ārstniecības iestādes personālam.

Slimnīcām trūkst izpratnes par PTL 3. panta 5. daļā ietverto tiesību īstenošanas kārtību. Starp citu, to pamato arī ar finansējuma nepietiekamību un stingrām prasībām, kas izvirzītas, lai persona varētu kļūt par profesionālu veselības aprūpes kapelānu.

PTL ietvertais regulējums rada pirmšķietamu iespaidu, ka pacientam ir tiesības uz kapelāna atbalstu ne tikai stacionārajās, bet arī ambulatorajās ārstniecības iestādēs, kas, analizējot normatīvos aktus un likumdevēja mērķi, neapstiprinās.

Normatīvajos aktos pretrunīgi reglamentēts profesionālā veselības aprūpes kapelāna tiesiskais statuss.

Eksistē arī terminoloģijas problemātika. L. Šāberte promocijas darbā secināja un vēlāk arī Valsts valodas centrā apstiprināja, ka lietotais termins “garīgā aprūpe” ir neprecīzs un medicīnā tiek lietots attiecībā uz pacientiem ar garīgām saslimšanām. Precīzāks termins, lai apzīmētu kapelāna profesionālo darbību, ir pastorālā aprūpe. To lieto arī ārvalstu zinātniskajā literatūrā.

Tikai atsevišķām reliģiskām organizācijām ir tiesības izvirzīt personu kapelāna amatam. Situācija, kad citām Latvijā reģistrētām reliģiskām organizācijām liedz izvirzīt kapelānu ārstniecības iestādē, ir riskanta no cilvēktiesību viedokļa jautājuma, kas skar samērīgumu, tiesiskumu un vienlīdzību. Valsts pienākumu ievērot neitralitāti un objektivitāti attiecībā pret reliģiskām grupām. Tādēļ nepieciešams nevis ierobežot reliģisko savienību tiesības izvirzīt personas kapelāna amatam, bet gan īstenot ārstniecības atbalsta personu darbības kontrolējošos pasākumus saskaņā ar spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem. Piemēram, ja konstatēts veselības aprūpes pārkāpums, var piemērot administratīvo atbildību vai izbeigt darba tiesiskās attiecības.

Reliģiskas darbības stacionāros neaizliedz

Reliģisko organizāciju likums aizsargā tiesības veikt reliģisko darbību. Lielākajā daļā autores aptaujātajās stacionārajās ārstniecības iestādēs reliģisko darbību atļauj veikt, liecina empīriskā pētījuma rezultāti.

Reliģisko organizāciju likuma 14.panta 6. daļa tās spēkā esošajā redakcijā attiecībā uz reliģiskās darbības ierobežošanu ārstniecības iestādēs ir jāpiemēro piesardzīgi.

Jo tās gramatiskā piemērošana var radīt pirmšķietamu iespaidu, ka pārkāpumam pēc būtības būtu jābūt jau identificējamam, lai reliģisko darbību varētu ierobežot.  

Tomēr Latvijai ir pienākums ievērot piesardzības principu un veikt darbības, lai jau savlaicīgi, negaidot, kamēr kaitējums ir ticis nodarīts, identificētu un novērstu reliģiskās pārliecības paušanas nelabvēlīgo ietekmi.

Nacionālajos normatīvajos aktos ietvertās zināšanas un prasmes, kas ārstam ir jāapgūst pacientu tiesību, ētikas un deontoloģijas jomā, nav pietiekamas, lai ārsts spētu rīkoties gadījumos, kad ārstniecībā pastāv tiesiskas konfliktsituācijas, kas skar reliģiskās pārliecības paušanu ārstniecībā.

Cik daudz savu reliģisko pārliecību var paust ārsts

Nacionālie normatīvie akti nereglamentē un arī neaizliedz tiesības ārstam veikt reliģisko darbību ārstniecības iestādē.

Ārstam ir jāvienojas ar ārstniecības iestādi kā savu darba devēju par tiesībām veikt reliģisko darbību ārstniecības iestādē, par kārtību, kā tas notiek. Piemēram, par reliģiskā apģērba un simbolu nēsāšanu ārstniecības iestādē, par iespēju nodoties lūgšanām, par atšķirīga darba laika ievērošanu.

Ārstniecības iestāde ir atbildīga un var noteikt robežas ārsta tiesībām veikt reliģiskās darbības, lai aizsargātu citu ārstniecībā esošo personu intereses.

Ierobežojot ārsta reliģisko pārliecību, ārstniecības iestādei ir jāizvērtē, ka labums, ko iegūs pacienti vai citas personas ārstniecības iestādē, būs lielāks par ārstniecības personas tiesībām nodarīto kaitējumu.

Ja izraudzītie līdzekļi, ierobežojot ārsta reliģiskās pārliecības paušanu, nav samērīgi, tad var tikt identificēts atšķirīgas attieksmes aizlieguma pārkāpums pret ārstu, ko iezīmē gan ECT, gan EST praksē paustās atziņas, jo īpaši lietās, kuras skar reliģiskā apģērba un simbolu nēsāšanu.

Kā līdzsvarot pacienta un ārsta tiesības

Promocijas darbā autore piedāvā apjomīgus tiesiskā regulējuma grozījumus, lai Latvijā būtu iespējams līdzsvarot pacienta un ārsta tiesības uz reliģijas brīvību, kā arī lai rastu risinājumu profesionālā veselības aprūpes kapelāna pieejamībai ārstniecības iestādēs.

Promocijas darbs ir pirmais pētījums Latvijas tiesību zinātnē, kurā ir pētītas pacienta un ārsta tiesības paust savu reliģisko pārliecību ārstniecībā. Darbā izdarītos secinājumus un priekšlikumus var izmantot juridiskās domas attīstībā un izpratnes veidošanā par tiesībām ārstniecībā uz reliģijas brīvību piemērošanas jautājumiem, kā arī lai pilnveidotu nacionālo normatīvo regulējumu.

Promocijas darbs var būt aktuāls likumdevējam, juristiem, pacientiem, ārstniecības personām, mācībspēkiem, studentiem un citām personām.

Starptautisks novērtējums

Upsalas Universitātes (Zviedrija) PhD asoc. prof. Santa Slokenberga vērtē L. Šābertes darbu: “Aizstāvētais promocijas darbs sniedz izpratni par reliģijas nozīmi ārstniecībā un nepieciešamību pēc skaidra un sabalansēta tiesiskā regulējuma. Tas vienlaikus arī uzskatāmi parāda spēkā esošā tiesiskā regulējuma izaicinājumus un to ietekmi uz pacientu un ārstu. Tāpat tas iezīmē pārdomātu ceļu, lai regulējumu pilnveidotu un radītu priekšnosacījumus efektīvai pacienta un ārsta aizsardzībai, un savstarpējo attiecību sakārtotībai sensitīvā jomā. Promocijas darbs ir vērtīgs papildinājums Latvijas tiesību zinātnes pētījumu lokā. Tas ne tikai satur pētījumu par reliģijas brīvību medicīnā, bet arī sniedz metodoloģisku pamatu risināt tiesiski sarežģītus jautājumus medicīnas tiesību jomā.”