Veselīgas un ilgtspējīgas pārtikas sistēmas

Pētnieku grupas izaicinājumi

Saiknes starp pārtikas ražošanu un pieprasījumu

Pārtikas sagādes sistēmas un pārtikas patēriņš ir ļoti atšķirīgas sociālas struktūras. Šīs abas struktūras regulē atšķirīgi iekšējie noteikumi. Mūsu pētījumos mēs tiecamies saistīt šīs abas pārtikas sistēmas puses, lai tādējādi veicinātu plašākas pārtikas sistēmas transformācijas.

Ilgtspējīgas no noturīgas pārtikas sistēmas

Pārtikas sistēmai ir jāmainās. Tas gan nevar notikt pats no sevis – šīs sistēmas ir nepieciešams iztēloties un vadīt. Mūsu grupa analizē, kā pārtikas sistēmas varētu kļūt ilgtspējīgas un noturīgas, vienlaikus veicinot kultūras un ekonomiskās vietējo un globālo kopienu saiknes ar pārtikas sistēmu.

Pārtikas sistēmu regulējums

Pētnieku grupa pēta jaunus risinājumus, kas palīdzētu izmantot regulējumu, lai veicinātu pārtikas sistēmu ilgtspēju, kā arī vērtē esošā regulējuma efektivitāti. Grupa velta padziļinātu uzmanību zaļajam publiskajam iepirkumam, pilsētu pārtikas stratēģijām un veidiem, kā politikas veidotāji atbalsta pāreju uz ilgtspējīgām praksēm.

Patēriņš, uzturs un pārtikas prakses

Indivīdu pārtikas patēriņš ir saistīts ar plašu spektru vides un veselības izaicinājumu. Papildus tam tiek sagaidīts, ka patērētāju izvēles būs viens no virzītājspēkiem pārējā uz ilgtspējīgām pārtikas sistēmām. Pētījuma grupa analizē pārtikas patēriņa paradumus un primāros un sekundāros faktorus, kas nosaka patērētāju pārtikas prakses, un meklē risinājumus, kas palīdzētu patērētājiem veidot veselīgus un ilgtspējīgus pārtikas paradumus.

Pārtikas kultūra un ar kultūru saistīti pārtikas aspekti

Ēdiens un maltītes ieņem centrālu vietu mūsu dzīvēs. Mēs uzņemam barības vielas fizioloģisku iemeslu dēļ, bet veids, kā mēs to darām ir individuālu izvēļu un sociālu priekšnoteikumu rezultāts. Maltītes atspoguļo identitātes, attiecības, rituālus utt. Grupa pēta pārtikas saikni ar kultūru un kā pārtikas kultūras izpausmes ietekmē plašākus procesus pārtikas sistēmās.

Dzimte pārtikas ražošanas sistēmās un patēriņā

Ar pārtiku saistītās prakses – gan ražotāja līmenī, gan arī patēriņa līmenī, ir cieši saistītas ar dzimtes jautājumiem. Pārtikas pētījumu grupa pēta šīs attiecības, uzlūkojot varas attiecības pārtikas sistēmās.

Grupas dalībnieki

prof. Dr. soc. Miķelis Grīviņš

Tenūrprofesors, Sociālo zinātņu fakultāte

 

asoc. prof. Anželika Berķe-Berga

Docētāja, Sociālo zinātņu fakultāte

 

asoc. prof. Dina Bite

Docētāja, Sociālo zinātņu fakultāte
Vadošā pētniece, Sociālo zinātņu fakultāte

 

Dr. oec. Santa Bormane

Docētāja, Sociālo zinātņu fakultāte

 

doc. Jana Kukaine

Docētāja, Sociālo zinātņu fakultāte
Vadošā pētniece, Sociālo zinātņu fakultāte

 

asoc. prof. dr. Marta Urbāne

Docētāja, Sociālo zinātņu fakultāte
Vadošā pētnieka p. i., Sociālo zinātņu fakultāte

 

Ilze Mileiko

Pētnieka p. i., Sociālo zinātņu fakultāte

 

Projekti

• FoodCityBoost – integrēts pilsētas saimniecību ietekmes un politikas novērtējums, lai veicinātu ilgtspējīgu pilsētlauksaimniecības attīstību, saistot urbānu, periurbānu un rurālu vidi
  FoodCityBoost projekts veic holistisku pilsētas saimniecību ilgtspējas ietekmes un politiku izvērtējumu, lai veicinātu pilsētlauksaimniecības attīstību.
• TransformERS – Transformations International Experience and Research Network for Sustainable Futures
  Transformers atbalsta pētniekus, politikas veidotājus un praktiķus ar informāciju par pāreju uz godīgākām pārtikas sistēmām mainīgā globālajā kontekstā. Transformers to dara, tīklojot pārmaiņās nozīmīgus pētniekus.
• Augu aģence un laikmetīgā māksla: ilgtspējīgas attiecības ar vairāk-kā-cilvēka pasauli
  Pēcdoktorantūras pētījuma mērķis ir izstrādāt fitoestētikas vadlīnijas, kas nostiprinātas augu aģences jēdzienā. Projektā tiek analizēts augu motīvu izmantojums Latvijas laikmetīgajā mākslā, pievēršot uzmanību ekoapzinīgām mākslinieciskām stratēģijām. Augu aģences atzīšana un novērtēšana rosina atteikties no antropocentriska skatījuma uz dabu un veicina horizontālas, savstarpējas un ilgtspējīgas attiecības ar vairāk-kā-cilvēka pasauli. Fitoestētika pamato laikmetīgās kultūras nozīmi un lomu klimata krīzes skaidrošanā un risinājumu meklēšanā.

Aktivitātes

• Savvaļas produkti kā kultūras mantojums
  Kopā ar starptautisku aktīvistu grupu mēs veidojam argumentāciju un oficiālo dokumentāciju, lai nodrošinātu, ka vākšana tiek atzīta par Eiropas līmeņa kultūras mantojumu.
• ESRS kongresa organizācija
  Pētījumu grupa ir nodrošinājusi, ka viens no lauku un pārtikas pētnieku lielākajiem kongresiem – Eiropas Lauku sociologu asociācijas regulārais pētnieku kongress – 2025. gadā norisināsies Rīgā. Pašlaik notiek aktīva gatavošanās šim kongresam.
• Semināru sērija Teorētiskās un metodoloģiskās aktualitātes
  Pētījumu grupa uztur regulāru semināru ciklu, kura ietvaros tiek prezentēti aktuālākie ar pārtiku saistītie pētījumi. Semināru sēriju apmeklē pētnieki no visas Latvijas un ārzemēm.
• Simpozijs 2024. gada rudenī
  Viena no starptautiski unikālajām tēmām, kurā pētnieku grupai ir ekspertīze, ir saiknes starp mūsdienu sabiedrībām un savvaļas produktiem. 2024. gadā pētnieku grupa organizē starptautisku simpoziju par šo tēmu, kuru apmeklēs pētnieki no visas Eiropas.
• IFSA kongress Itālijā
  Grupa piedalās Starptautiskās lauksaimniecības sistēmu asociācijas (International Farming Systems Association, IFSA) kongresa organizēšanā Sicīlijā, Itālijā (kongress norisināsies 2024. gada vasarā).
• Pilsētas pārtikas stratēģija
  Pētījumu grupa veido Rīgas pilsētas pārtikas stratēģiju.
• Klimata un enerģētikas ministrijas konsultācijas