Sociālo zinātņu pētniecības centra organizētajā semināru sērijā vieslektori no dažādiem Latvijas un ārvalstu pētījumu institūtiem prezentēs jaunākos pētījumu rezultātus, skaidrojot to nozīmi un tajos lietotās metodes.
Katrs seminārs sastāv no lekcijas un diskusijas. Semināri ir atvērti, un tos var apmeklēt arī plašāks interesentu loks, tādējādi gan veicinot diskusijas kvalitāti, gan paplašinot tīklošanās iespējas.
- Lasīt plašāk
Semināru sērija galvenokārt aplūko pārtikas un veselības jomās veiktus pētījumus, lai diskutētu par šādiem tematiem:
- nacionālām un starptautiskām tematiskām aktualitātēm;
- inovatīviem metodoloģiskajiem risinājumiem pētījumos;
- disciplināru, tematisku un metodoloģisku dažādību;
- ilgtspēju un sabiedrības noturību pret krīzēm;
- potenciāliem nākotnes izaicinājumiem.
Mērķis
Semināri palīdzēs orientēties nacionālajās un starptautiskajās pētniecības tematiskajās un metodoloģiskajās aktualitātēs. Semināri palīdzēs jaunajiem zinātniekiem veidot un paplašināt savu kontaktu loku.
19.11.
13.00–14.30
Sociālo zinātņu pētniecības centrā
Kuldīgas ielā 9c, A-203.
Grāmatas Partijas intereses vispirms prezentācija
Ķīnas līderis Sji Dzjiņpins ir viens no ietekmīgākajiem cilvēkiem pasaulē un vienlaikus viens no vismazāk izprastajiem, taču daudz ko iespējams uzzināt gan par Sji Dzjiņpinu, gan par viņa vadītās partijas būtību, aplūkojot viņa tēva, revolucionāra Sji Džunsjuna (1913–2002), piemiņu un mantojumu. Vecākais Sji vairāk nekā septiņus gadu desmitus kalpoja Ķīnas Komunistiskajai partijai (ĶKP).
Viņš strādāja līdzās ietekmīgajiem līderiem Džou Eņlajam un Hu Jaobanam. Viņš palīdzēja izveidot komunistu bāzes teritoriju, kas 1935. gadā izglāba Mao Dzedunu un aizsāka īpašo ekonomisko zonu izveidi, kas pēc Mao nāves ievadīja Ķīnu reformu laikmetā. Viņš vadīja partijas Apvienotās frontes darbu attiecībās ar tibetiešiem, uiguriem un taivāniešiem. Un, lai gan 1989. gadā sākotnēji centās nepieļaut vardarbību, viņš galu galā atbalstīja partijas apspiešanas akciju pret Tiaņaņmeņas protestētājiem.
Partijas intereses vispirms ir pirmā biogrāfija par Sji Džunsjunu, kas sarakstīta angļu valodā. Tā ir gan plašs stāsts par Ķīnas revolūciju un pirmajām desmitgadēm pēc Ķīnas Tautas Republikas nodibināšanas, gan dziļi personīgs stāsts par identitātes meklējumiem plašākā politiskā kontekstā. Izmantojot daudzus jaunus dokumentus, intervijas, dienasgrāmatas un preses izdevumus, Džozefs Toridžians spilgti ataino Sji Džunsjuna dzīvesstāstu – vīrs, kurš visu mūžu centās līdzsvarot savas jūtas ar partijas prasībām. Caur Sji Dzjiņpina tēva skatienu Toridžians atklāj ĶKP ārkārtējo organizatorisko, ideoloģisko un piespiedu varu – un milzīgās cilvēku ciešanas, ko tā rada.
Par lektoru
Džozefs Toridžians (Joseph Torigian) ir asociētais profesors School of International Service Amerikas Universitātē Vašingtonā un asociētais pētnieks Mičiganas Universitātes Lieberthal-Rogel Center for Chinese Studies.
Iepriekš viņš bijis pētnieks Stenfordas Hūvera Vēstures laboratorijā, viespētnieks Austrālijas Nacionālās universitātes programmā China in the World, Stanton stipendiāts Council on Foreign Relations, pēcdoktorantūras pētnieks Prinstonas-Hārvardas programmā China and the World, pēcdoktorantūras un doktorantūras pētnieks Stenfordas Center for International Security and Cooperation (CISAC), doktorantūras pētnieks Džordža Vašingtona universitātes Institute for Security and Conflict Studies, IREX stipendiāts sadarbībā ar Augstāko ekonomikas skolu Maskavā un Fulbraita stipendiāts Fudaņas Universitātē Šanhajā. Viņa pirmā grāmata Prestige, Manipulation, and Coercion: Elite Power Struggles in the Soviet Union and China after Stalin and Mao tika izdota izdevniecībā Yale University Press, savukārt The Party's Interests Come First: The Life of Xi Zhongxun, Father of Xi Jinping publicējusi Stanford University Press 2025. gadā.
Moderatore
Docētāja, Sociālo zinātņu fakultāte
Vadošā pētniece, projekta zinātniskā vadītāja, Ķīnas studiju centrs
DSP "Sociālās zinātnes" direktore, Doktorantūras nodaļa
Aizvadītie pasākumi šajā ciklā
- 2025. gads
- Ķīnas maigā vara Āfrikā un ārpus tās (28.10.)
Diskusija ar prof. Mariu Repņikovu (Maria Repnikova) un Dr. Marinu Rudjaka (Marina Rudyak) aplūkos mainīgās Ķīnas maigās varas stratēģijas dimensijas, īpašu uzmanību pievēršot tās sadarbībai ar Āfriku un šīs politikas ietekmei globālā mērogā.
Balstoties uz savu plašo pētniecisko darbu, M. Repņikova skaidros, kā Ķīna veido un izplata kultūras, politiskos un attīstības naratīvus. Sarunā tiks aplūkota Ķīnas mediju partnerības, izglītības apmaiņas un infrastruktūras diplomātijas izmantošana Āfrikā, kā arī šīs pieejas ierobežojumi un izaicinājumi. Pārsniedzot Ķīnas un Āfrikas kontekstu, diskusija pievēršas starpdisciplinārai metodoloģijai, kas ietver naratīvu izpēti, mediju analīzi, lauka pētījumus, snowballing pieeju un etnogrāfiju.
Par lektorēm
Maria Repņikova ir Ķīnas politikas pētniece un Džordžijas Universitātes globālās komunikācijas asociētā profesore. Viņas pētījumi fokusējas uz iekšējās un starptautiskās sabiedriskās domas veidošanu, tostarp kritisko žurnālistiku un iekšējo propagandu, kā arī uz Ķīnas maigo varu Āfrikā.M. Repņikovas darbi publicēti tādos akadēmiskos izdevumos kā China Quarterly, Journal of Contemporary China, Comparative Politics un New Media and Society u. c. Viņa raksta arī nozīmīgiem medijiem, piemēram, The New York Times, Foreign Policy un The Wall Street Journal. Maria ir ieguvusi politikas zinātņu doktora grādu Oksfordas Universitātē, kur viņa bijusi Rhodes stipendiāte, un šogad viņa ir nerezidējošā Vilsona Ķīnas stipendiāte (Wilson China Fellow) Vūdrova Vilsona zinātnieku centrā (Woodrow Wilson Center for Scholars).
Viņa brīvi pārvalda mandarīnu, krievu un spāņu valodu.
Dr. Marina Rudjaka ir Ķīnas studiju docente Heidelbergas Universitātē Vācijā. Viņas pētniecība koncentrējas uz Ķīnas starptautisko attīstības sadarbību, Ķīnas starptautiskā diskursa varu, kā arī uz Ķīnas attiecībām ar Āfriku, Krieviju un Centrālāziju. Pašlaik viņa ir vadošā pētniece Apvārsnis Eiropa projektā Detecting and Countering Information Suppression from a Transnational Perspective (De-Conspirator). Tāpat viņa ir līdzdibinātāja un līdzvadītāja iniciatīvai The Decoding China Project, kas izdod Decoding China Dictionary.Iepriekš M. Rudjaka ir strādājusi Vācijas Starptautiskās sadarbības aģentūrā Pekinā un Biškekā. Viņa studējusi mūsdienu un klasiskās ķīniešu studijas, kā arī publiskās tiesības Heidelbergā un Šanhajā, kā arī Heidelbergas Universitātē ieguvusi maģistra un doktora grādu Ķīnas studijās.
Moderatore
Doc. Dr. sc. pol. Una Aleksandra Bērziņa-ČerenkovaVadītāja, Ķīnas studiju centrs
Docētāja, Sociālo zinātņu fakultāte
Vadošā pētniece, projekta zinātniskā vadītāja, Ķīnas studiju centrs
DSP "Sociālās zinātnes" direktore, Doktorantūras nodaļaĶīnas studiju centrsKristapa iela 30, Rīga005- Krievija un Ķīna: robežpētījumu skatījums (17.10.)
Pasaulē 2022. gadā uzsākās Aukstais karš 2.0, kad Krievija iebruka Ukrainā. Šī kara ietekmē Krievijas un Ķīnas attiecības ir būtiski pārveidotas.
Šī lekcija koncentrēsies uz šīm attiecībām, īpaši uz abu valstu pierobežas saitēm, un atspēkos priekšstatus par to raksturojumu kā “aliansi” vai “stratēģisku spriedzi”. Tāpat tiks analizēta atšķirīgā Āzijas valstu, piemēram, Korejas un Japānas, politika pret Krieviju, kas atklāj sarežģītās plaisas starp Austrumāzijas valstīm laikā, kad kodolieročus apguvusī Ziemeļkoreja arvien ciešāk sadarbojas ar Krieviju. Lekcija noslēgsies ar pārdomām par Aukstā kara 2.0 autonomo raksturu.
Par lektoru
Akihiro Ivašita (Akihiro Iwashita) specializējas robežpētījumos un Krievijas ārpolitikā pret Ķīnu un Japānu. Viņa publikācijās ietilpst “4000 kilometru ceļojums gar Krievijas-Ķīnas robežu” (A 4,000 Kilometer Journey Along the Sino-Russian Border)(SRC, 2004), “Japānas robežjautājumi: slazdi un perspektīvas” (Japan’s Border Issues: Pitfalls and Perspectives)(Routledge, 2016) un “Ģeopolitika Austrumāzijā” (Geo-politics in Northeast Asia) (Routledge, 2016). Laikā no 2007. līdz 2008. gadam viņš ir bijis viespētnieks Brūkingsas institūtā un publicēja darbu “Jaunā ģeopolitika un ASV–Japānas alianses atklāšana no jauna: “Austrumāzijas” pārveidošana pāri robežām” (New Geopolitics and the Rediscovery of the U.S.-Japan Alliance: Reshaping “Northeast Asia” beyond the Border) (Brookings Institution, 2010). Visas savas karjeras laikā viņš ir aktīvi atbalstījis globālo robežpētījumu kopienu, 2011. gadā dibinot Japānas Starptautisko robežpētījumu tīklu (Japan International Border Studies Network), organizējot 12. konferenci Border Regions in Transition (Fukuoka un Busana, 2012) un 2015.–2016. gadā vadot Pierobežas pētījumu asociāciju (Association for Borderlands Studies). Tāpat viņš ir organizējis un vadījis daudzas ekskursijas pa strīdīgajām Eirāzijas pierobežas teritorijām, palīdzot rast pamatu strīdu noregulēšanai un savstarpējai izpratnei. Ivašita ir saņēmis Osaragi Jiro Komentāru balvu (Asahi Shimbun, 2006), JSPS balvu (Japan Society for the Promotion of Science, 2007) un Raymond Milefsky balvu (IBRU, 2019).
Moderatore
Doc. Dr. sc. pol. Una Aleksandra Bērziņa-ČerenkovaVadītāja, Ķīnas studiju centrs
Docētāja, Sociālo zinātņu fakultāte
Vadošā pētniece, projekta zinātniskā vadītāja, Ķīnas studiju centrs
DSP "Sociālās zinātnes" direktore, Doktorantūras nodaļaĶīnas studiju centrsKristapa iela 30, Rīga005- Autokrātiskā difūzija un autoritārisma apguve Eirāzijā (2.10.)
Mūsdienu pasaule kļūst arvien autoritārāka. Pēc V-Dem datiem, pašlaik 71 % pasaules iedzīvotāju dzīvo autoritāros politiskajos režīmos. Oficiāli pasaulē ir vairāk autokrātiju nekā demokrātiju. Pēc Aukstā kara īslaicīgi triumfējusī liberāldemokrātisko ideoloģiju dominance, šķiet, ir beigusies.
Tas politikas zinātniekiem rada izaicinājumu – labāk izprast pastāvošo autoritārisma spektru, tā saknes, normatīvos pamatus un autokrātisko režīmu daudzveidību. Šajā lekcijā Dr. Aižana Šaršenova (Aijan Sharshenova), vadošā viespētniece Sociālo zinātņu pētniecības centrā, skaidros, kas ir autokrātiskā difūzija un kā autokrātijas cita no citas mācās. Aižana iedziļināsies konkrētos piemēros, kā plašākās Eirāzijas autoritārie režīmi pārņem viens otra normatīvos un likumdošanas rīkkopumus, pieredzi neatkarīgo mediju un pilsoniskās sabiedrības apspiešanā un vajāšanā, kā arī nostiprina viens otra normatīvos diskursus. Viņas pētījums ir nepārtraukts akadēmisks un politikas analīzes darbs, kura mērķis ir izprast autokrātiskās alianses, autoritāro režīmu savstarpējo mācīšanos un pieredzi, kā arī to, kā tas varētu ietekmēt nākotnes pasaulē dominējošās politiskās sistēmas.
Par lektori
Dr. Aižana Šaršenova ir vadošā viespētniece pētniecības grupā “Saskarē ar populismu” Rīgas Stradiņa universitātē. Viņai ir divi maģistra grādi – Eiropas Savienības un Centrālāzijas studijās, kā arī starptautiskajās attiecībās – un politikas doktors (PhD) Līdsas Universitātē.
Aižanas pētnieciskās intereses ietver politisko populismu, ārpolitiku un maigo varu, kā arī demokrātijas veicināšanu un autokrātijas difūziju. Viņa plaši publicējusies par Centrālāzijas politiku, īpaši pievēršoties reģiona attiecībām ar ES, Krieviju un Ķīnu. Aižana ir grāmatas par ES demokrātijas veicināšanu Centrālāzijā autore un nesen izdotas grāmatas par pētniecības pozicionalitātes jautājumiem līdzredaktore.
Papildus akadēmiskajai karjerai Aižana strādājusi arī starptautiskās attīstības jomā, veicinot ilgtspējīgas attīstības mērķus, tostarp ANO sistēmā Tuvajos Austrumos.
Moderators
Prof., dr. soc. Miķelis Grīviņš ir Rīgas Stradiņa universitātes tenūrprofesors. Pēdējos desmit gadus pētījis dažādus pārtikas sistēmu aspektus fokusējoties uz mijiedarbi starp pārtikas apriti un uztura paradumiem, kā arī uz pārtikas politiku un alternatīviem pārtikas avotiem.- Kino sociālā vēsture – paaudzes un biogrāfijas (26.06.)
Pēc Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanas mainījās ne tikai kino ražošanas sistēma, kardināli cits kļuva arī kinoveidotāju darba modelis – Rīgas kinostudijas speciālisti vairs nebija štata darbinieki ar beztermiņa darba līgumiem, bet nonāca brīvmākslinieku statusā. Prezentācijas uzmanības centrā ir kinodarbinieku mainīgā un daudzveidīgā sociālā identitāte un citi faktori, kas ietekmē to, kā iespējams veidot un uzturēt profesionālo karjeru nozarē, kuru raksturo radošais prekariāts un konstanta atkarība no valsts finansiālā atbalsta.
Lekcija balstīta grāmatas nodaļā, kas iekļauta Latvijas kino simtgadei veltītā monogrāfijā Latvijas kinomāksla. Jaunie laiki. 1990–2020 Ingas Pērkones un Ditas Rietumas redakcijā.Lektore
Dr. Elīna Reitere ir kino teorētiķe, kino vēstures pētniece un kritiķe. Aizstāvējusi doktora disertāciju par naratīvu lēnajā kino Maincas Universitātē (publicēta 2018. gadā). Darba gaitas sākusi kinoforumā Arsenāls pie leģendārā Augusta Sukuta, vadījusi Rīgas Kino muzeju, bijusi nominēta Normunda Naumaņa Gada balvai kritikā un ir līdzredaktore žurnālā Kino Raksti, kā arī pētniece Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūtā.Moderators
Prof., dr. soc. Miķelis Grīviņš ir Rīgas Stradiņa universitātes tenūrprofesors. Pēdējos desmit gadus pētījis dažādus pārtikas sistēmu aspektus fokusējoties uz mijiedarbi starp pārtikas apriti un uztura paradumiem, kā arī uz pārtikas politiku un alternatīviem pārtikas avotiem.- Bērnu veselības pratības izpēte: metodoloģiskie risinājumi un galvenie rezultāti (5.06.)
Prezentācijā tiks aplūkota Latvijas kontekstā unikāla, Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzeja pasūtītā pētījuma Mērķauditorijas pētījums par Latvijas bērnu veselības pratību īstenošanā iegūtā pieredze. Pētījuma mērķa grupa bija bērni 6–12 gadu vecumā, un darba uzdevums paredzēja pētīt bērna izdzīvoto pieredzi un priekšstatus par veselīgu ķermeni, sāpju pieredzi un miegu, balstoties vienotas veselības (one health) principos. Darba uzdevums tika īstenots, veicot 28 fokusa grupu diskusijas un 40 padziļinātās intervijas ar bērniem dažādās vecuma apakšgrupās visā Latvijā, pētījuma instrumentārijā iekļaujot daudzveidīgas vizuālās un asociatīvās tehnikas.
Prezentācijā padziļināti aplūkota instrumentācijas izstrāde, kā arī galvenie pētījuma rezultāti, kas ļauj tuvāk ieskatīties mūsdienu bērnu dzīvotajās pieredzēs, tostarp atklāj izaicinājumus, ar kuriem bērniem nākas ikdienā saskaries ar veselīgu dzīvesveidu un veselības aprūpi saistītos jautājumos. Pētījuma rezultāti tiks izmantoti, lai veidotu bērnu interesēm, pieredzēm un vajadzībām atbilstošu veselības pratības muzejpedagoģisko ekspozīciju.
Lektores
Oksana Žabko, PhD, ir nodibinājuma Baltic Institute of Social Sciences vadošā pētniece un valdes locekle. Socioloģe ar 30 gadu darba pieredzi nozarē, divus gadus studējusi fizioterapiju, tāpēc ieinteresēta pētījuma tēmās, kurās var apvienot savas dažādās profesionālās zināšanas. Specializējas sociālās politikas, nodarbinātības un sabiedrības veselības jomas pētījumos, eksperte sociālo pētījumu metodoloģijas izstrādē. Daļslodzes pētniece Latvijas Universitātē.
Pētījums īstenots un finansēts no Eiropas Sociālā fonda Plus projekta nr. 4.1.2.1/1/24/I/002 Veselības pratības centrs bērniem – Bērnu muzejs.
Līva Krieķe ir nodibinājuma Baltic Institute of Social Sciences pētniece. Sociālantropoloģe ar vairāk nekā 10 gadu pieredzi dažādu kvalitatīvo pētījumu veikšanā sociālās politikas, mūžizglītības un migrācijas politikas jomās. Rīgas Stradiņa universitātes absolvente, un jau studiju laikā aizsāka sāpju pieredzes pētniecību Latvijā, pētot sāpju pieredzi artrīta pacientiem agrīnā vecumā.
Moderators
Prof., dr. soc. Miķelis Grīviņš ir Rīgas Stradiņa universitātes tenūrprofesors. Pēdējos desmit gadus pētījis dažādus pārtikas sistēmu aspektus fokusējoties uz mijiedarbi starp pārtikas apriti un uztura paradumiem, kā arī uz pārtikas politiku un alternatīviem pārtikas avotiem.- Urbāno publisko telpu procesa orientēta pētniecība, plānošana un dizains (29.05.)
Urbāno publisko telpu procesa orientēta pētniecība, plānošana un dizains
Prezentācija koncentrējas uz pētījumu par lietotāju pieredzē balstītu dizainu un cilvēka mijiedarbību ar dabu, izmantojot gadījumu izpēti no Polijas un Igaunijas. Tajā tiek izcelti projekti par dabas uztveri urbānajās zaļajās un zilajās zonās, no apakšas uz augšu vērstu pilsētplānošanu, publisko telpu līdzpārvaldību un pagaidu mājokļu dizainu noturīgu kopienu veicināšanai. Prezentācijā tiks apspriestas izmantotās metodes, demonstrējot, kā kvalitatīvās un kvantitatīvās pieejas atbalsta ainavu izpēti un plānošanu, kas vērsta uz procesiem, nevis gala produktu.
Lektore
Anna Vilčinska (Anna Wilczyńska) ir ainavu arhitekte un pētniece, kura specializējas ilgtspējīgās pilsētu ainavās, cilvēka un dabas attiecībās, kā arī kultūrainavu teorijās. Viņa ir ieguvusi maģistra un doktora grādu Varšavas Dzīvības zinātņu universitātē. Viņas darbs koncentrējas uz zilās un zaļās infrastruktūras uztveri un izmantošanu Varšavā, neformālām zaļajām un zilajām zonām, sabiedrības iesaisti un no apakšas uz augšu vērstu ainavu plānošanu. Viņa ir piedalījusies Horizon2020 BlueHealth projektā Igaunijas Dzīvības zinātņu universitātē, kur astoņus gadus docēja ainavu dizaina kursus. Pašlaik viņa kā KONE fonda finansēta pēcdoktorantūras pētniece pēta pagaidu mājokļus un mājokļu veidošanas procesus HoPE projektā, kā arī ir viespētniece RSU Latvijā. Ar praktisku ainavu dizaina pieredzi Parīzē un Varšavā viņa ir arī aizraujas ar grafisko dizainu, zinātnes komunikāciju un dabas ilustrāciju.Moderators
Prof., dr. soc. Miķelis Grīviņš ir Rīgas Stradiņa universitātes tenūrprofesors. Pēdējos desmit gadus pētījis dažādus pārtikas sistēmu aspektus fokusējoties uz mijiedarbi starp pārtikas apriti un uztura paradumiem, kā arī uz pārtikas politiku un alternatīviem pārtikas avotiem.- Upura apziņa un identitāte – pēcvaroņu sabiedrība (15.05.)
Lekcijā aplūkota atmiņas veidošanās pārveide mūsdienu sabiedrībā, kas konceptualizēta kā pēcvaroņu sabiedrības rašanās, kurā pieminēšanas centrā nonāk upuri, nevis varoņi. Tradicionāli nacionālās identitātes naratīvi ir tikuši veidoti, balstoties uz varonīgām figūrām, kas simbolizē upurēšanos, izturību un drosmi. Tomēr kopš 20. gadsimta beigām ir notikusi paradigmas maiņa atmiņas politikā – no varonības uz upurību. Šī maiņa izpaužas piemiņas praksēs, valodas tendencēs un politisko un sociālo kustību, kuras tiecas tikt atzītas sabiedrībā, stratēģijās.
Lekcijā šī transformācija ilustrēta ar vairākiem piemēriem, tostarp pieaugošo upuriem veltīto pieminekļu skaitu (pretstatā varoņiem veltītajiem), arvien biežāku termina "upuris" lietojumu publiskajā diskursā, kā arī ar to, kā mūsdienu politiskās un sociālās kustības sevi pozicionē caur upura naratīviem.
Šīs pārmaiņas rada daudzslāņainas sekas, mudinot uzdot jautājumus par atzinības sabiedrībā veidolu, piemiņas lomu sabiedrisko vērtību veidošanā un upurības naratīvu ietekmi uz politisko diskursu. Kritiski analizējot pāreju no varonības uz upurību kā centrālo atmiņas veidu, lekcijas mērķis ir izprast, kā šī parādība ietekmē demokrātisko diskusiju, sociālo sakļautību un kolektīvo identitāti mūsdienu rietumu sabiedrībās.
Par lektoru
Markuss Mekls (Markus Meckl) ir studējis vēsturi un filozofiju Berlīnē. 1999. gadā aizstāvējis doktora disertāciju Varoņi un mocekļi. Varšavas geto sacelšanās atmiņa Antisemītisma pētniecības centrā (Zentrum für Antisemitismusforschung) Berlīnes Tehniskajā universitātē. Kopš 2000. gada bija lektors Latvijas Kultūras akadēmijā. Kopš 2004. gada profesors Akureiri Universitātē Islandē. Pašlaik koordinē Erasmus projektu Kultūras atmiņa Eiropā: piemiņa, atmiņas veidošana un identitāte 21. gadsimtā (Cultural memory in Europe: commemoration, memory making, and identity in the 21st century)".
Moderators
Prof., dr. soc. Miķelis Grīviņš ir Rīgas Stradiņa universitātes tenūrprofesors. Pēdējos desmit gadus pētījis dažādus pārtikas sistēmu aspektus fokusējoties uz mijiedarbi starp pārtikas apriti un uztura paradumiem, kā arī uz pārtikas politiku un alternatīviem pārtikas avotiem.- Starptautisko viedokļu izpēte, izmantojot sabiedriskās domas aptaujas (23.04.)
Prezentācijā Studying international attraction through public opinion surveys: Sinophone Borderlands project and Latvian attitudes towards China iepazīstinājām ar plaša mēroga pētījumu, kas veikts 56 pasaules valstīs Olomoucas Palacka universitātes (Čehija) projektā Sinophone Borderlands.
Papildu informācija un pieteikšanās Riharda Turčanija lekcijai
Par lektoru
Richard Turcsanyi ir Olomoucas Palacka universitātes un Mendeļa universitātes Brno docents, kā arī Centrāleiropas Āzijas studiju institūta programmu direktors. Viņš ir grāmatu Chinese Assertiveness in the South China Sea un Contemporary China: A New Superpower? autors. Richard Turcsanyi ir publicējis virkni rakstu par Ķīnas ārpolitiku, kā arī Ķīnas un Centrāleiropas un Austrumeiropas attiecībām. Pēdējos gados viņš vadīja vērienīgu sabiedriskās domas aptauju 56 pasaules valstīs par šo valstu iedzīvotāju attieksmi pret Ķīnu un starptautisko attiecību jautājumiem (sinofon.cz/surveys).Moderatore
Doc. Dr. sc. pol. Una Aleksandra Bērziņa-ČerenkovaVadītāja, Ķīnas studiju centrs
Docētāja, Sociālo zinātņu fakultāte
Vadošā pētniece, projekta zinātniskā vadītāja, Ķīnas studiju centrs
DSP "Sociālās zinātnes" direktore, Doktorantūras nodaļaĶīnas studiju centrsKristapa iela 30, Rīga005- Mūsdienu mātišķības diskursi un mediatizācija – iespējas un perspektīvas komunikācijas pētījumiem (13.03.)
Prezentācijā īsi iezīmēti mūsdienu mātišķības/ mātbūšanas/ mammības – motherhood un mothering – diskursi, kā arī to savstarpējās attiecības medijos un sociālās tīklošanas vietnēs, jauno māšu naratīvos un publiskā diskursā Latvijā, kā arī sniegts ieskats mātišķības mediatizācijas formās un tajā, kā sociālās tīklošanās vietnes, īpaši Twitter (X) un Facebook papildina mātišķības pieredzi.
Lektore
Pētniece Elza Lāma (attēlā) aplūko arī dažādās kvantitatīvās un kvalitatīvās metodes, caur kurām savos promocijas darba pētījumos ir aplūkojusi mātišķības tēmu no komunikācijas perspektīvas.E. Lāma ir Rīgas Stradiņa universitātes pētniece, kuras zinātniskās darbības fokusā ir mūsdienu mātišķības mediatizācija un ikdienas diskurss, īpaši sociālajos medijos.
Pētniece specializējas kvalitatīvajās metodēs, kā dziļās intervijas, un savos pētījumos lieto netnogrāfiju un kvantitatīvās metodes attiecībā, kas saistītas ar sociālo tīklu veidošanās vidēm.
Moderatore
PhD Ieva PuzoDekāna p. i., Sociālo zinātņu fakultāte
Struktūrvienības vadītāja, Sociālo zinātņu pētniecības centrs
Vadošā pētniece, Sociālo zinātņu fakultāteSociālo zinātņu pētniecības centrsKuldīgas iela 9c, Rīga, LV-1007- LETA tendenču apskats (20.02.)
Nacionālā informācijas aģentūra LETA jau trešo gadu saviem klientiem veido tendenču apskatu, apkopojot aizgājušā gada datus no mediju monitoringa datu bāzēm un ieskicējot duļķainajā ūdenī prognozes par aktuālo gadu. Protams, mēs nevaram paredzēt, kas tieši notiks, tomēr varam prognozēt, kam sabiedrība pievērsīs uzmanību, ja sāks notikt. Dati un prātīga diskusija ir labs komplekts, lai kaut mazliet mazinātu nenoteiktības miglu un palīdzētu pieņemt lēmumus neskaidrības apstākļos.
Lektors
Ivars Svilāns ir komunikācijas praktiķis ar pieredzi mediju, finanšu, mazumtirdzniecības un izglītības nozarē. Viņš strādāja ziņās, kad sabruka Dvīņu torņi, vadīja Swedbank komunikāciju cauri lielajai finanšu krīzei, palīdzēja atjaunot Maxima reputāciju pēc Zolitūdes traģēdijas. Vadījis arī RTU un Latvijas Bankas komunikācijas departamentus.Patlaban Ivars ir datu produktu attīstības vadītājs nacionālajā informācijas aģentūrā LETA, kur organizāciju vadītājiem palīdz savienot datus ar lēmumiem.
- Bankas augstskolas uzņēmējdarbības vadības bakalaurs un maģistrs
- Divu Baltic Communication Awards ieguvējs
- Latvijas sabiedrisko attiecību profesionāļu asociācijas (LASAP) biedrs
Moderators
Prof., dr. soc. Miķelis Grīviņš ir Rīgas Stradiņa universitātes tenūrprofesors. Pēdējos desmit gadus pētījis dažādus pārtikas sistēmu aspektus fokusējoties uz mijiedarbi starp pārtikas apriti un uztura paradumiem, kā arī uz pārtikas politiku un alternatīviem pārtikas avotiem.
- 2024. gads
- Insurgent Communities: How Protests Create a Filipino Diaspora (5.12.)
Socioloģe Šarona M. Kinsata apskata jaunā gaismā diasporas saišu veidošanu starpvalstu protestu ietvaros. Kad cilvēki migrē un apmetas uz dzīvi citās valstīs – vai viņi automātiski veido diasporu? Savā darbā Nemiernieku kopienas Kinsata skaidro dinamisko procesu, kurā diaspora tiek stratēģiski konstruēta. Viņa apskata filipīniešus Amerikas Savienotajās Valstīs un Nīderlandē, pētot viņu pretošanos Ferdinanda Markosa diktatūrai, mobilizāciju migrantu tiesību aizstāvībai un Markosa režīma kolektīvās atmiņas veidošanos, lai pierādītu, ka diasporas veidojas politisku aktivitāšu rezultātā. Sociālās kustības nodrošina svarīgu telpu, lai uzrunātu migrantu dažādās pieredzes un attiecības ar savu dzimteni un tās vēsturi. Būdama nozīmīgs pienesums migrācijas un sociālo kustību studiju starpdisciplinārajam laukam, Nemiernieku kopiena izgaismo, kā cilvēki attīsta kolektīvās identitātes sociālo nemieru laikā.
Lektore
Šarona Madriaga Kinsata ir sociālo kustību un migrācijas pētniece un pašlaik socioloģijas asociētā profesore Grinelas koledžā. Viņa ir veikusi šo pētījumu, izmantojot gan kvalitatīvās, gan kvantitatīvās metodes, un publicējusi raktus par plaša spektra tēmām, tostarp migrantu konservatīvismu, diasporu veidošanos, starpvalstu represijām, ziņu rāmjiem un diskursiem par imigrāciju, sieviešu starptautiskajām nevalstiskajām organizācijām, koalīciju veidošanu Pasaules tirdzniecības organizācijā un kustību pret brīvu tirdzniecību. Viņas darbu ir atbalstījis Nacionālais zinātnes fonds, Nacionālā humanitāro zinātņu dotācija, Amerikas universitāšu sieviešu asociācija, Amerikas filozofijas biedrība, Rasela Seidža fonds, Vidējo Rietumu socioloģijas sabiedrība un Āzijas studiju asociācija, un viņu ir augsti novērtējusi Amerikas socioloģijas asociācija, Āzijas Amerikas studiju asociācija un Starptautisko studiju asociācija, piešķirot zinātniskās pētniecības balvas. Viņa ir publicējusi savu pētījumu rediģētos sējumos un akadēmiski recenzētos izdevumos kā, piemēram, Journal of Ethnic and Migration Studies, Mobilization, Ethnic and Racial Studies, Mass Communication and Society, Sociology Compass un Asian Survey.Moderators
Prof. (Dr. soc.) Miķelis Grīviņš ir RSU tenūrprofesors. Pēdējos desmit gadus pētījis dažādus pārtikas sistēmu aspektus, fokusējoties uz mijiedarbi starp pārtikas apriti un uztura paradumiem, kā arī uz pārtikas politiku un alternatīviem pārtikas avotiem.- Enerģētiskā nabadzība kā pētniecības objekts. Jelgavas pilsētas gadījuma izpēte (7.11.)
Vārda šaurākajā nozīmē enerģētiskā nabadzība apzīmē gadījumus, kad mājsaimniecībām ir pieejami nepieciešamie enerģijas veidi, bet tās nevar tos atļauties, ir spiestas izmantot daļēji (piemēram, daļēji un slikti apkurinātas telpas, nepietiekams apgaismojums u. c.) vai arī par adekvātu komforta līmeni nākas maksāt nesamērīgi daudz. Tomēr enerģētiskā nabadzība reti ir atsevišķa indivīda izvēle. To izraisa ekonomiski, politiski un sociāli apstākļi, tādēļ plašākajā šā vārda nozīmē par enerģētisko nabadzību jārunā sociālās nevienlīdzības, sabiedrības veselības un pilsētu politikas kontekstā.
HORIZON projekta WELLBASED pilotpētījumā Jelgavā piedalījās apmēram 150 respondenti. Pusotra gada garumā (2023.–2024. gads) tika monitorēti respondentu veselības stāvokļa un dzīvesvietas rādītāji, papildinot tos ar subjektīvu labbūtības vērtējumu un dalīšanos pieredzē par enerģijas lietošanas paradumiem. Semināra dalībnieki tiks iepazīstināti ar sākotnējiem pētījuma rezultātiem, ieskicējot enerģētiskās nabadzības fenomena pētīšanas īpatnības un saikni ar plašākiem sociāliem procesiem.
Semināra dalībnieki
- RSU asoc. prof. Dina Bite
- Jelgavas Digitālā centra projektu vadības nodaļas vadītāja Mārīte Ieviņa
- Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes lektore Lana Janmere
Moderators
Prof. (Dr. soc.) Miķelis Grīviņš ir RSU tenūrprofesors. Pēdējos desmit gadus pētījis dažādus pārtikas sistēmu aspektus, fokusējoties uz mijiedarbi starp pārtikas apriti un uztura paradumiem, kā arī uz pārtikas politiku un alternatīviem pārtikas avotiem.- Diverse pathways to rural prosperity – from digitalisation to nature based solutions (2.10.)
Lektore
Leanne Townsend is Senior Social Scientist and Group Lead of the Land and People group within the Social, Economic and Geographical Sciences department in the James Hutton Institute, Scotland. She has close to 15 years of experience researching rural digitalisation, with a particular focus on rural community and economic development. Currently Leanne is leading research on the role of digitalisation in supporting the resilience of crofts and small farms, as well as exploring the role of digital tools and methods in increasing participation and decision making in nature-based initiatives. She is particularly interested in the role of digital tools in participatory research and communication processes. Leanne will talk about her research on rural digitalisation, focusing on projects in which she explores the role of digital platforms for supporting small-scale and diversified farms, as well as other small businesses operating in rural regions. She will also introduce research exploring innovative methods for more inclusive nature-based solutions and initiatives.
Moderators
Prof. (Dr. soc.) Miķelis Grīviņš ir RSU tenūrprofesors. Pēdējos desmit gadus pētījis dažādus pārtikas sistēmu aspektus, fokusējoties uz mijiedarbi starp pārtikas apriti un uztura paradumiem, kā arī uz pārtikas politiku un alternatīviem pārtikas avotiem.- The promises of regeneration: Tracing a theory of change among climate activists (30.05.)
At present, ‘regeneration’ receives renewed interest. Conservationists seek to render ‘regeneration’ as guiding principle for environmental management. Non-mainstream farmers propagate the benefits of ‘regenerative agriculture’. And climate activists bet on the ameliorative effects of ‘regenerative culture’ for their movements, and the world at large.
What kind of transformations do proponents of regeneration seek, and where? How do they try to intervene? What is their theory of change? And what implication does this have for Anthropocene anthropology?
In this talk, I begin addressing these questions based on ethnographic research among climate activists in Germany. I make three interlocking claims. I first demonstrate that activists invested in regeneration seek to create new forms of relating “in the shell of the old.” Second, I show that activists see desired changes to flow from rethinking temporal registers. This involves replacing trajectories of linear development with cyclicities; and, on another level, attempts to rediscover and repurpose techniques buried, as it were, by late capitalism. Third, I reveal how activists seek to combine inner and outer transformations in order to enable mutual flourishing.
I conclude by outlining how activists consider regeneration and the transformations it entails as a modality of striving for the ‘Good Anthropocene’ – a hopeful aspiration to sustain less bad futures enabled by decolonizing environmental relations.
Lektors
Arne Harms is a PostDoc Researcher at the Max Planck Institute for Social Anthropology, Halle/Saale. He is an environmental anthropologist working on slow disasters, everyday activism and ethics. His first monograph analyses coastal displacement in South Asia and will be published by University of Hawai’i Press in 2024. Currently, he is working on his second book, exploring intimate politics among climate activists based in Europe. On the side, he also studies the so-called Psychedelic Renaissance.Moderators
Prof., dr. soc. Miķelis Grīviņš ir Rīgas Stradiņa universitātes tenūrprofesors. Pēdējos desmit gadus pētījis dažādus pārtikas sistēmu aspektus fokusējoties uz mijiedarbi starp pārtikas apriti un uztura paradumiem, kā arī uz pārtikas politiku un alternatīviem pārtikas avotiem.- Tirgus nozīme pilsētvidē (11.04.)
Plūmītes ir neglītas, bet garšīgas: ķermeniskā pieredze, nostalģija un ekspertīze Liepājas Pētertirgū
Liepājas Pētertirgus ir iecienīta iepirkšanās vieta vietējiem iedzīvotājiem un tūristiem, tomēr nesenais pētījums atklāj, ka šis tirgus nav tikai “apskates” objekts. Cilvēki to piedzīvo daudzveidīgi – ar visu ķermeni. Tirgū satiekas eksperti – tirgotāji, kuriem ir spēcīga piesaiste vietai, un apmeklētāji, kuri caur ķermenisko pieredzi un tirgotāju ekspertīzi nemitīgi veido un atraisa nostalģiskās atmiņas. Laika gaitā tirgotāji kļuvuši par ekspertiem, kuru vislabāk pārzina savu preci, tādēļ Madara savā maģistra darba nosaukumā atsaucas uz kāda tirgotāja teikto, ka plūmītes neizskatās labi, bet ir gardas. Tas būs stāsts par tirgus nozīmi pilsētvidē - laikā, kad pieaug tādas alternatīvas iepirkšanās vietas kā lielveikali un tiešsaistes veikali.
Vidzemes tirgus – vieta, kur satikties
Tirgi vienmēr bijuši kā vietas, kur mijas ne tikai pircējs un pārdevējs, bet arī kultūra ar sabiedrību, pilsēta ar pilsētnieku, profesionāļi ar lietotāju, tradīcija ar inovāciju, ātrais ar lēno, analogais ar digitālo, vēsture ar tagadni un nākotni, daba ar cilvēkiem, globālais ar lokālo, tūrists ar vietējo, pilsētas iestāde ar pilsētas iestādi, nu, jūs jau sapratāt. Tāpēc, attīstot vienu no iekārojamākajiem bet sagurušākajiem tirgiem Rīgā, Vidzemes tirgu, jāņem vērā šis mūžīgais satikšanās fenomens, kā arī citi – sociālie, ekonomiskie, ekoloģiskie, vēsturiskie un pilsētattīstības aspekti, lai nodrošinātu vietas ilgtspēju. Kā to mūsdienās vislabāk izdarīt?
Lektori
Madara Kandevica šogad absolvējusi RSU Sociālās antropoloģijas studiju programmu. Viņas interešu lokā ir urbānā un medicīnas antropoloģija, kā arī radniecība un rūpes. Ieguvusi bakalaura un maģistra grādu komunikācijas zinātnē, studējusi Dānijā kognitīvo semiotiku. Vairāk nekā piecpadsmit gadu strādā sabiedrisko attiecību, reklāmas un mārketinga jomā. Interesē estētika un dizaina domāšana. Vēlētos apgūt šahu.
Mārtiņš Eņģelis ir pilsētpētnieks un vada stratēģiskās nozaru politikas plānošanas projektus Rīgas Pilsētas attīstības departamentā. Pēdējos piecpadsmit gadus strādājis kultūras, tūrisma un pilsētvides jomās, šobrīd regulāri prezentē un vada darbnīcas par minētajām jomām. Ieguvis bakalaura grādu jauno mediju mākslā, maģistra grādu starptautiskā tūrisma vadībā, šobrīd raksta maģistru grādu telpiskās attīstības plānošanā. Strādājis Islandes tūrisma pētniecības centrā, Dāņu kultūras institūtā, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrā, kā arī RIXC jauno mediju mākslas centrā. Vadījis raidījumus un rakstījis par minētajām tēmām Latvijas Televīzijā un LSM.lv. Patīk risināt problēmas, ģenerēt idejas, viss oriģinālais, atjautīgais un lietas, kas lielākas par mums. 2031. gadā plāno kļūt par Latvijas jaunāko prezidentu.Moderators
Prof., dr. soc. Miķelis Grīviņš ir Rīgas Stradiņa universitātes tenūrprofesors. Pēdējos desmit gadus pētījis dažādus pārtikas sistēmu aspektus fokusējoties uz mijiedarbi starp pārtikas apriti un uztura paradumiem, kā arī uz pārtikas politiku un alternatīviem pārtikas avotiem.- Antropoloģijas loma starptautiskā biznesa, ilgtspējas ideoloģijas un prakses izpētē (28.03.)
Lekcijā tika stāstīts par izpētes procesa metodoloģiskajiem aspektiem, pētot Ziemeļvalstu uzņēmumus Arābijas pussalā, kas, tuksneša ieskauta un naftas ieeļļota, pavērusi durvis ilgtspējas ideoloģijai un tuksnesī apņēmusies bruģēt ceļu uz zaļu ekonomiku. Balstoties savā nupat iznākušajā grāmatā Ilgtspējas meklējumi Arābijas tuksnesī, lektore atspoguļoja centienus piekļūt šai pasaulei, izzinot sinerģijas starp šķietami grūti savienojamām realitātēm – naftu un ilgtspēju, tuksnesi un auglību, ziemeļiem un austrumiem, enerģētiku un antropoloģiju, kultūru un ekonomiku, ūdeni un sausumu, sievietību un cienījamību, hierarhiju un iekļaušanu, tradicionālo un hipermoderno, savstarpēju uzticēšanos un institucionālismu.
Lektore
Agnese Cimdiņa ir sociālantropoloģijas doktore, maģistra un doktora grādu antropoloģijā ieguvusi Bergenas Universitātē Norvēģijā, specializējoties biznesa antropoloģijā, attīstības antropoloģijā, starpkultūru izpratnē un kvalitatīvajās pētījumu metodēs.Moderators
Prof., dr. soc. Miķelis Grīviņš ir RSU tenūrprofesors. Pēdējos desmit gadus pētījis dažādus pārtikas sistēmu aspektus fokusējoties uz mijiedarbi starp pārtikas apriti un uztura paradumiem, kā arī uz pārtikas politiku un alternatīviem pārtikas avotiem.- “Dzīve pie jūras” simtgades griezumā. Piekrastes zvejniecības kultūrvēsturiskais un kulinārais mantojums ekoloģisko pārmaiņu laikos (1.02.)
Vilis Veldre 1938. g. grāmatā Dzīve pie jūras aprakstīja piekrastes zvejnieku dzīves ritumu un prakses. Guntra Aistara stāstīs par jauno Latviešu fonda atbalstīto pētījumu, kurā kopā ar RSU sociālās antropoloģijas studentiem, Latvijas mutvārdu vēstures projektu un starpdisciplināro mākslas centru SERDI pēta, kā dzīve ir mainījusies dažādo varu, zvejas sistēmu, un klimata pārmaiņu ietekmē, un kā varam iepazīt, saglabāt un nodot tālāk senču prakses, zināšanas, un spēju sadzīvot ar daudzpusīgo jūru. Projekta gaitā vairākās etnogrāfiskās ekspedīcijās tiek vākti piekrastes zvejnieku dzīves stāsti, atmiņas un zināšanas par zvejniecības vēsturi un praksēm, sociālekoloģiskām attiecībām starp cilvēkiem, zemi un jūru, klimata pārmaiņu novērojumiem un zivju ēdienu kulināro mantojumu.
Lektore
Guntra Aistara ir Centrāleiropas Universitātes (CEU) Vides zinātnes un Politikas fakultātes asociētā profesore. Vides antropoloģe, ieguvusi PhD Mičiganas Universitātē, 2018. g. izdevusi grāmatu Organic Sovereignties par Latvijas un Kostarikas bioloģisko lauksaimnieku zināšanām, praksēm un izaicinājumiem globalizācijas laikmetā.Moderators
Prof., dr. soc. Miķelis Grīviņš ir Rīgas Stradiņa universitātes tenūrprofesors. Pēdējos desmit gadus pētījis dažādus pārtikas sistēmu aspektus fokusējoties uz mijiedarbi starp pārtikas apriti un uztura paradumiem, kā arī uz pārtikas politiku un alternatīviem pārtikas avotiem.- Paaugstinātas kvalitātes pārtikas produktu potenciāls Zaļajā publiskajā iepirkumā (11.01.)
Tika aplūkots pētījums paaugstinātas kvalitātes pārtikas produktu potenciāls Zaļajā publiskajā iepirkumā, kas sniedz ieskatu par pārtikas un ēdināšanas pakalpojumu veikšanas kārtību Latvijā, akcentējot paaugstinātas kvalitātes produktu (PKP) nodrošinājumu Zaļajā publiskajā iepirkumā (ZPI).
- Normatīvo aktu analīze par ZPI veikšanas kārtību Latvijā
Rezultatīvo rādītāju apkopojums par pārtikas un ēdināšanas pakalpojumu iepirkumiem valsts un pašvaldību iestādēs no 2018. līdz 2021. gadam
- PKP apjoma aplēšu noteikšana un PKP ražošanas potenciāla novērtējums
- Problēmu identificēšana PKP ražotāju dalībai ZPI
- Ieteikumu izstrāde PKP nodrošinājuma veidošanā un apjoma sekmēšanā ZPI Latvijas reģionos
Lektore
Lāsma Aļeksējeva ir agrārās ekonomikas pētniece Agroresursu un ekonomikas institūta (AREI) Bioekonomikas nodaļā. Aļeksējeva ir doktorante LBTU ESAF un ir bijusi centrāli iesaistīta pētījuma Paaugstinātas kvalitātes pārtikas produktu potenciāls ZPI izstrādē.
- 2023. gads
- Sistēmdomāšana un tās ietekme uz pētniecisko darbu (16.11.)
Izaicinājumi, kurus sabiedrība ir spiesta risināt, ir sarežģīti – tie sastāv no dažādām ietekmes dimensijām un grūti salāgojamām interesēm. Izaicinājumi vienmēr ir bijuši sarežģīti. Vienlaikus, līdz ar globalizāciju, klimata krīzi un pārmaiņu paātrināšanos, lietu kompleksums gan kļuvis vieglāk pamanāms, turklāt tas saņem papildu akadēmisku un neakadēmisku uzmanību. Galvenokārt tādēļ, ka tas, kā mūsu piedāvātie izaicinājumu risinājumi spēs tikt galā ar lietu sarežģītību, noteiks vai šie risinājumi radīs jaunas problēmas vai arī – palīdzēs risināt arī citas aktuālās problēmas.
Pārtika ir joma, kurā lietu kompleksums atspoguļojas ļoti skaidri. Pārtikas apritē ir nepieciešams salāgot videi draudzīgas ražošanas metodes ar nepieciešamību nodrošināt, lai pārtika būtu pietiekamā apjomā, lai visi pārtiku varētu atļauties, bet arī ražotāji saņemtu godīgu samaksu par padarīto darbu, lai patērētāji var izvēlēties sev labāko pārtiku, bet izvēlētie produkti būtu gan veselīgi, gan arī ilgtspējīgi. Pētījumi rāda, ka nav vienas labākās atbildes, kā pārvarēt šīs dilemmas. Risinājumi ir lokāli un atšķirsies katrā situācijā.
Seminārā tika skaidroti sarežģītības teorētiskie aspekti, izmantojot praktiskus piemērus, tika demonstrēts, kā sarežģītību iekļaut savā pētnieciskajā darbā, kā arī tika runāts, kā sarežģītība var ietekmēt pētījuma metožu izvēli un rezultātu prezentāciju.
Lektors
Prof., dr. soc. Miķelis Grīviņš ir Rīgas Stradiņa universitātes tenūrprofesors. Pēdējos desmit gadus pētījis dažādus pārtikas sistēmu aspektus fokusējoties uz mijiedarbi starp pārtikas apriti un uztura paradumiem, kā arī uz pārtikas politiku un alternatīviem pārtikas avotiem.
Norises vieta
Tā kā Rīgas Stradiņa universitāte ir publiska iestāde, pasākuma laikā jūs varat tikt fotografēts un/ vai filmēts. Fotogrāfijas un video var tikt publicēts universitātes mājaslapā, sociālajos medijos u. tml. Vairāk par savām tiesībām un iespēju iebilst pret šādu datu apstrādi varat uzzināt RSU Privātuma politikā. Ja iebilstat pret personas datu apstrādi, lūdzam par to informēt, rakstot uz rsu
rsu[pnkts]lv (rsu[at]rsu[dot]lv).
As Rīga Stradiņš University (RSU) is a public institution you could be photographed and/or filmed during the event. Your personal data might be used to further the interests of RSU, e.g. for marketing or communication activities (incl. social media coverage). Read more about your rights see the RSU Privacy Policy. Should you have any objections to your personal data being processed please inform us via e-mail at rsursu[pnkts]lv (rsu[at]rsu[dot]lv).
