Skip to main content
Page is available only in Latvian
Viedoklis

Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) profesora, IV Pasaules latviešu zinātnieku kongresa Medicīnas un veselības zinātņu sekcijas vadītāja Aivara Lejnieka viedokļraksts

Tagad arī britu raidsabiedrība BBC ir pamanījusi platformas Latvian Literature radīto kampaņu #iamintrovert, kas gaumīgi joko par latviešu rakstnieku atturīgumu, tieksmi reti smaidīt, nelabprāt uzstāties publiski un uzkavēšanos dzīvoklī mirkli ilgāk, ja kāpņutelpā dzirdami kaimiņi, lai izvairītos no neveikla small-talk. Līdzīgi kā rakstniekus arī pētniekus nereti portretē kā introvertus, savrupus. Un tomēr, pētniecībā ir ļoti būtiski atrasties tīklā, turklāt starpdisciplinārā un vēlams starptautiskā.

Rīgā drīzumā tiks atklāts vērienīgais Latvijas un diasporas pētnieku tīklošanās pasākums – IV Pasaules latviešu zinātnieku kongress. Teju 600 pētnieku satiks viens otru un stratēģiskos partnerus no ASV, Austrālijas, Argentīnas, Lielbritānijas, Skandināvijas valstīm, Vācijas un daudzām citām vietām ar ievērojamu zinātnes potenciālu. No šīm trim dienām nevajag gaidīt tūlītējas novitātes zinātnē – uz kongresu ir jāraugās kā uz investīciju, ideju un kontaktu apmaiņas platformu un pamatu atklājumiem, kam ar laiku ir potenciāls pārtapt sabiedrībai noderīgos produktos un pakalpojumos.

Sadarbība ir atslēgvārds zinātnē. Tepat Latvijas ietvaros tā redzama starp dažādu augstskolu un institūtu pārstāvjiem, starp pieredzējušiem pētniekiem, motivētiem studentiem un industrijas pārstāvjiem. Taču zinātnei jau sen vairs nav ģeogrāfisku robežu, un tās attīstību ietekmē mūsu spēja uzrunāt ar pētniecībā paveikto kolēģus no citām pasaules valstīm, uzklausīt viņu veikumu, saredzēt kopīgas sadarbības līnijas. RSU starptautisko dimensiju neraksturo tikai publikāciju skaita pieaugums, kas tiek izstrādātas kopā ar kolēģiem no ārvalstīm, aicinājumi kopīgai dalībai Eiropas Savienības projektu ieviešanā; to raksturo arī pētniecības kvalitātes zīme, ko atzīst pasaules vadošie uzņēmumi, turpinot sadarbību jaunu produktu un procesu izpētē. Uz spēcīgās pētījumu bāzes biotehnoloģijā, genoma izpētē un molekulārajā bioloģijā RSU ir radīti atklājumi onkoloģijā, infektoloģijā, pediatrijā, rehabilitoloģijā, stomatoloģijā. Katru gadu universitāte reģistrē vairākus patentus gan Latvijā, gan ārvalstīs. Un tomēr – potenciāls ir krietni lielāks gan kopīgu promocijas darbu, gan starptautisku projektu īstenošanā.

Ļoti ceru, ka kongress būs katalizators visu līmeņu un ģeogrāfisko virzienu sadarbības attīstībai un uzliks Latvijas zinātniekus uz viena viļņa, liekot noticēt savām idejām un rodot labu augsni to attīstībai. Īpaši svarīgi tas ir šodien, kad apstākļi un procesi mainās tik strauji, un zinātniekam jāspēj vienlaikus gan “rakt dziļumā”, gan būt maksimāli integrētam citās zinātnes disciplīnās. Lai cik bieži pētnieki līdzīgi kā mākslinieki nekoķetētu, sakot, ka viņus neinteresē, vai kāds paveikto “pirks” (jo zinātnieks taču pēta tādēļ, ka nevar nepētīt). Un tomēr – tieši spēja savu pētniecisko veikumu integrēt plašākā zinātnes puzlē parādīs, vai konkrētais veikums kādam ir noderīgs.

Lai arī tas skan savstarpēji izslēdzoši, tieši to es novēlu Latvijas pētniekiem: padziļināti specializēties, vienlaikus turot acis vaļā un meklējot veidus, kā pēc iespējas labāk izmantot savus pētnieciskos rezultātus sabiedrības kopējam labumam. Cerams, ka tas būs viens no kongresa ieguvumiem – apzināsimies sevi un savu intelektuālo veikumu starptautiskā kontekstā, kas ar laiku varētu novest pie jaunām idejām un risinājumiem Latvijas potenciāla stiprināšanai.

Detalizēta kongresa programma

Kongresam būs iespējams sekot līdzi arī LMT Straume tiešsaistē.