Skip to main content
This page is available in Latvian only.
Pētniecība
SHARE
Starptautiskā sadarbība

Līdz 2070. gadam Eiropas iedzīvotāju vidējais vecums pieaugs par četriem gadiem, bet astoņdesmitgadnieku skaits dubultosies un sasniegs 13 % no eiropiešiem. Par to liecina šā gada maijā publiskotais Eiropas Komisijas pētījums. Eiropieši, kuru vecums pārsniedz 65 gadus, 2016. gadā veidoja 29,6 % no kopējās sabiedrības, bet 2070. gadā šis rādītājs varētu sasniegt 51,2 %. Tātad, ja pirms diviem gadiem uz vienu pensionāru bija aptuveni trīs līdz četri strādājošie, tad 2070. gadā uz vienu pensionāru varētu  būt tikai divi strādājošie. Vidējais mūža ilgums Eiropā ir sasniedzis 80 gadus, bet Latvijā tuvojas 75 gadiem, kas liecina  par veselības aprūpes kvalitātes celšanos un medicīnas sasniegumiem.

1. oktobris ir Starptautiskā senioru diena.

Pašlaik nekas neliecina par drīzu demogrāfisko sprādzienu, tādēļ jāpieņem un jāprot sadzīvot ar izpratni par nenovēršamu sabiedrības novecošanu. Tomēr, lai dzīves kvalitāte saglabātos un labklājība augtu, nepietiek vien ar izpratni vai kādu nolemtības sajūtu, bet jāveic kvalificēti pētījumi par demogrāfisko situāciju tagad, nākotnes tendencēm un senioru dzīves un darba apstākļiem, veselību, sociālo situāciju un citiem ikdienā nozīmīgiem jautājumiem, uzskata Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) Rehabilitācijas fakultātes dekāne asoc. prof. Signe Tomsone.

Sabiedrības novecošana ir jāpēta!

Pirmie senioru dzīves kvalitātes pētījumi tika sākti ASV, Anglijā, Īrijā, Zviedrijā un Dānijā. Tomēr demogrāfijas un sabiedrības novecošanas eksperti dažādās Eiropas valstīs atzina, ka vispilnvērtīgākos rezultātus dotu vienlaicīgi pētījumi daudzās vai pat visās Eiropas valstīs, kas radītu iespēju salīdzināt, pārņemt labāko pieredzi un ieviest to pašu mājās. Tā 2004. gadā 11 ES dalībvalstis, pateicoties struktūrfondu finansējumam, iesāka pētījumu par veselību, novecošanu un pensionēšanos Eiropā (SHARE). Daudznacionālā projekta ietvaros tika aptaujāti seniori, lai noskaidrotu viņu vērtējumu par fizisko un psihisko veselību, ekonomisko situāciju, ģimenes un sociālo saišu stabilitāti un citu aktuālu problemātiku. Pētījums deva nozīmīgus rezultātus, kas ļāva gan valsts institūcijām, gan Eiropas Komisijai, Pasaules Veselības organizācijai un pat Pasaules bankai pieņemt uz pētījumiem balstītus lēmumus.

Eiropas Komisijas struktūrfondu finansētā projekta laiks beidzās, taču iesaistītās valstis apzinājās, cik svarīgi ir iegūtie dati un cik nozīmīgi ir tos atjaunot, intervijas turpināt, iesaistot projektā arvien jaunas valstis. Svarīgi, ka tajā ir iesaistīti un uz jautājumiem periodiski atbild gandrīz vieni un tie paši seniori, kas ļauj pētniekiem novērot un analizēt konkrētu attīstības dinamiku.

Latvija iesaistās

Latvija pētījumā iesaistījās 2016. gadā. Viena no  SHARE projekta  iniciatorēm mūsu valstī – asoc. prof. Signe Tomsone – stāsta, ka projektu koordinē RSU Sabiedrības veselības institūts. Lai gan pašu respondentu aptauju veic piesaistīta kompānija, RSU uzdevums ir koordinācija, komunikācija ar starptautiskā projekta vadības grupu, darbību plānošana, datu vākšanas procesa monitorēšana un jau savākto datu pārbaude, kļūdu labošana, lai vienotajā datu apstrādes centrā tie nonāktu precīzi un kvalitatīvi. Pirmās aptaujas rezultāti mūsu valstī kļūs zināmi nākamā gada pavasarī. Paralēli Latvijā tiek gatavota jau nākamā aptauja, kura vairāk pievērsīsies senioru funkcionālajiem kustību jautājumiem. Arī Latvijā tiks aptaujāti vieni un tie paši seniori, tādējādi dodot iespēju ilgtermiņa analīzei.

No 5. līdz 7. septembrim Rīgā tikās starptautiskā pētījuma SHARE koordinācijas padomes pārstāvji no 28 Eiropas valstīm un Izraēlas. Gan tajā, gan citās konferencēs un publikācijās ir definēti universāli secinājumi, kas atklāti nu jau septiņu aptauju laikā Eiropā.

Kas kopīgs Eiropas senioriem?

Arvien lielāks senioru skaits turpinās darbu arī pēc pensijas vecuma iestāšanās ne tikai finansiālu iemeslu dēļ, bet arī tāpēc, ka grib strādāt, būt darba kolektīvā, justies sociāli aktīvi un vajadzīgi. To rosinās gan arvien labāka veselība, ko nodrošinās veselības aprūpes sistēma, un demogrāfiskā situācija, jo arvien vairāk pietrūks gados jaunu strādājošo un pieaugs darbinieku vidējais vecums. Darba devēji vairs nevarēs meklēt tikai vidusskolu vai augstskolu absolventus, bet būs jārēķinās ar senioriem un viņu prasībām. Savukārt vecāka gadagājuma cilvēki, iespējams, negribēs strādāt pilnu darba slodzi, kas būs jāņem vērā, plānojot darba vietas. Tajā pašā laikā seniori, kuri strādājuši smagāku fizisku darbu, visdrīzāk, nevēlēsies to turpināt un nekavēsies pensionēties.

Asoc. prof. Signe Tomsone uzskata, ka arī Latvijā būtu jānodrošina pakāpeniska pensionēšanās iespēja, kā tas ir, piemēram, Zviedrijā, kur ir iespēja divus gadus pirms termiņa izvēlēties strādāt daļējas slodzes darbu, saņemot par to samaksu un daļu no pensijas līdz brīdim, kad pienāk pensionēšanās vecums. SHARE pētījums liecina, ka nespēja sameklēt piemērotu darbu un piespiedu agra pensionēšanās ir dažādu, bieži psihisku slimību iemesls. 

Vientulība ir dažādu slimību iemesls gan trūcīgākās, gan turīgākās valstīs, tāpēc pašvaldībām un dažādām sabiedriskajām organizācijām būtu jāpilnveido senioru iesaistes pasākumi un nodarbības, piemēram, ekskursiju vadīšana savā dzimtajā ciemā, pilsētā vai novadā, dažādi pulciņi un tml. Daudzās Eiropas valstīs ir attīstīta kaimiņu savstarpējā palīdzība un komunikācija, kas ir viens ko socializēšanās veidiem. Seniori pieskata kaimiņu īpašumu, palīdz un citādi īsteno sadarbību. "Taču, lai būtu interese par jaunām iespējām, sākotnēji ir jānodrošina senioru pamatvajadzības," uzsver asoc. prof. Signe Tomsone. "Tas ir gan valsts un pašvaldību atbildīgo institūciju uzdevums, gan izaicinājums pašiem senioriem, jo vecumdienām ir jāgatavojas, tās ir jāplāno savlaicīgi jau darba mūža laikā."