Skip to main content
Page is available only in Latvian
Preses relīzes

Klepus ir organisma aizsargmehānisms – dabisks reflekss, kura galvenais mērķis ir dabūt ārā no elpceļiem svešas daļiņas. Biežākais iemesls klepum bērna vecumā ir vīrussaslimšanas, un līdz piecu gadu vecumam var būt kādas astoņas slimošanas epizodes gadā. Tas ir normāli, ja šī katra reize neprasa došanos uz slimnīcu un antibiotiku lietošanu. Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) asistente un bērnu ārste Ieva Nokalna stāsta, kādos gadījumos klepu var ārstēt mājās, kad jājautā ģimenes ārsta padoms, bet kad noteikti jādodas uz slimnīcu, lai neapdraudētu bērna dzīvību.

RSU Medicīnas fakultātes Pediatrijas katedras asistentes un pediatres Ievas Nokalnas viedoklis (video garums: 3 min. 34 sek.) pieejams šeit: https://youtu.be/w_Jm6j5i-Mk

Vīrussaslimšanas, kas izraisa klepu, parasti ilgst piecas dienas. Ja bērnam bez klepus nav citu nozīmīgu sūdzību, piecas dienas var ārstēties mājās, dodot viņam dzert daudz šķidruma un vēdinot telpas. Dažkārt klepu bērnam izraisa iesnas un tā sauktā aizdegunes tecēšana, jo izdalījumi no deguna ietek rīklē, kur rada kairinājumu, kā dēļ bērns klepo. Kad bērns klepo, jāmāca viņam, ka jāliek mutei priekšā roka, taču vislabāk, ka tiek klepots elkoņa iekšpusē, jo tad infekciju izraisītāji nenonāk uz plaukstām un netiek izplatīti tālāk uz virsmām, ko aiztiekam ar rokām.

Pie ģimenes ārsta pēc padoma vecākiem būtu jāvēršas tad, ja ir klepus un ja:

  • bērnam temperatūra turas trīs dienas, tā paliek biežāka vai sāk sliktāk atbildēt uz prettemperatūras zālēm,
  • bērnam parādās tāda kā sēkšana vai svilpošana krūtīs,
  • bērns ir zīdainis, kuram klepus dēļ ir grūti ēst vai viņš vairāk sāk atgrūst ēdienu.

Uz slimnīcu pēc palīdzības vecākiem būtu jābrauc tad, ja bērns klepo un ja:

  • temperatūra no prettemperatūras zālēm nemaz nemazinās vai temperatūras pacēlumi paliek ārkārtīgi bieži,
  • bērns sūdzas par sāpēm krūtīs,
  • elpošana ir izteikti paātrināta vai apgrūtināta, kad cilājas pleci, ribas vai nāsis,
  • bērnam paliek zilas lūpas,
  • elpošana paliek ļoti skaļa un neregulāra,
  • bērns izskatās sanīcis.

Jāatceras, ka ārsts pieņems lēmumu, vai bērnam ir jātaisa plaušu rentgens, jo šis izmeklējums nebūt nav vajadzīgs visos gadījumos, kad bērnam ir klepus. Turklāt, tā kā visbiežāk klepu bērniem izraisa dažādas vīrussaslimšanas, ar antibiotikām klepu neārstē.
"Bērni pēc akūtas slimošanas var klepot vēl divas nedēļas, taču ar nosacījumu, ka klepus paliek aizvien mazāks un mazāks. Ja tas tā nav, tad jāvēršas pie ārsta," iesaka pediatre Ieva Nokalna.

RSU iepriekš veidotais video par sezonāli aktuālo tēmu – drudzi – skatāms šeit: http://bit.ly/RSU-VIDEO-Drudzis