Lepojamies ar RSU pētniekiem kalendārā un izstādē "Zinātne Latvijai 2022"
Šogad to personību vidū, ar kuru pētniecisko veikumu plašāk iepazīstina kalendārs un izstāde Zinātne Latvijai 2022, ir arī Rīgas Stradiņa universitātes pārstāvji – Hārvarda Universitātes Bostonas Bērnu slimnīcas pētniece imunoloģijā, RSU lektore un pētniece Kristīne Oļeiņika un fizisko aktivitāšu fiziologs, medicīnas doktors un RSU Rehabilitācijas fakultātes lektors Rūdolfs Cešeiko.
Kalendāru Zinātne Latvijai un izstādi veido Izglītības un zinātnes ministrija (IZM). Tas iznāk jau piekto gadu un ik reizi vēsta par 12 Latvijas zinātniekiem un zinātniecēm, kas pārstāv dažādas paaudzes, nozares un zinātniskās institūcijas, tādējādi parādot Latvijas zinātnes spēku un daudzveidību. Kā norāda IZM, kalendāros un izstādē izmantotas papildinātās realitātes un QR kodu tehnoloģijas. Noskenējot QR kodu, kalendāra lietotājs vai izstādes apmeklētājs savā viedtālrunī var noskatīties trīs minūšu garu video stāstu par katru no zinātniekiem un tādējādi tuvāk iepazīt gan zinātnieku, gan viņa pārstāvēto nozari.
Rūdolfa Cešeiko stāsts jaunizdotajā kalendārā meklējams augustā. Pērn augustā jaunais pētnieks aizstāvēja promocijas darbu medicīnas zinātnē Maximal Strength Training for Breast Cancer Patients Undergoing Adjuvant Treatment, kurā jaunais zinātnieks rezumē vairāku gadu darbu, šķetinot to, kā spēka treniņi palīdz onkoloģijas, konkrētāk – krūts vēža – pacientēm. Promocijas darba pētījums īstenots Latvijas Onkoloģijas centra Krūts ķirurģijas nodaļā. Darbu vadīja Rehabilitācijas fakultātes dekāne asociētā profesore Signe Tomsone, bet tā izstrādē konsultēja RSU profesors Aivars Vētra un Latvijas Onkoloģijas centra Krūts ķirurģijas nodaļas vadītājs Jānis Eglītis.
Bakalaura grādu R. Cešeiko ieguvis RSU Rehabilitācijas fakultātē, kur apguvis ergoterapiju. Uz jautājumu, kādēļ izvēlēta šī joma, Rūdolfs stāsta, ka viņam ir svarīgi palīdzēt cilvēkiem būt fiziski neatkarīgiem, lai netiktu ierobežota dzīves kvalitāte, tādēļ viņu vienmēr interesējuši inovatīvi risinājumi, kā uzlabot ārstniecības procesu, izmantojot dažādas aktivitātes. Maģistrantūras studijas jaunais pētnieks aizvadījis Norvēģijā, Tronheimā, kur iesaistījies starptautiskā onkoloģijas pētniecības projektā. Ideja par maksimālā fiziskā spēka izmantošanu onkoloģijas pacientiem radusies, studiju laikā apgūstot plašu muskuļus izzinošu mācību programmu – vingrot ar 5 kg organismam ir garlaicīgi, bet ar 25 kg jau interesantāk. Rezultātā pieaug muskuļu spēks, kas ir viens no panākumu priekšnoteikumiem, iepriekš intervijā RSU stāsta pētnieks. Kaut gan doktorantūru Rūdolfam bija iespēja turpināt Norvēģijā, viņš savulaik lēma atgriezties Latvijā, jo uzskata par svarīgu, lai veiksmīgs un nu jau starptautiski novērtēts pētījums būtu Latvijas un RSU pētnieku panākums.
Tikmēr kalendāra novembra mēneša personība ir Hārvarda Universitātes Bostonas Bērnu slimnīcas pētniece imunoloģijā un RSU lektore un pētniece Kristīne Oļeiņika. Zinātnieces pieredze imunoloģijas pētniecībā sniedzas desmit gadu garumā. Pētījumu rezultāti publicēti augstas ietekmes faktora žurnālos, piemēram, Nature Medicine, Nature Communications, Nature Reviews Immunology. Rezultāti prezentēti arī starptautiskās konferencēs, piemēram, EMBO, Keystone Symposia, World Immune Regulation Meeting. Tāpat Latvijā un Lielbritānijā iegūti dažādi zinātniskie granti.
Kristīnes ceļš starptautiskajā izglītībā un pētniecībā aizsākās pirms vairāk nekā desmit gadiem, kad, absolvējusi Rīgas Valsts 1. ģimnāzijas starptautiskā bakalaurāta klasi, iestājās Glāzgovas Universitātē (University of Glasgow), kur ieguva bakalaura grādu imunoloģijā. Pēc pirmā studiju gada, vasaras prakses laikā sazinoties ar Latvijas Organiskās sintēzes institūta Farmaceitiskās farmakoloģijas laboratorijas vadītāju, RSU profesori Maiju Dambrovu, Kristīne nonāca zinātniskajā laboratorijā. Tur veica gan ikdienas pētnieciskos darbus, gan arī iepazina jaunos doktorantus un pētniekus. Tad arī nākusi apjausma, cik zinātne un pētniecība var būt aizraujoša – gan zinātnes fundamentālie jautājumi, gan pielietojamā farmakoloģija. Studijām un pētniecībai Glāzgovas Universitātē sekoja četru gadu doktora studijas Londonas Universitātes koledžā. K. Oļeiņikas disertāciju vadīja profesore Klaudija Maurī (Claudia Mauri), kas ir viena no vadošajām B šūnu pētniecēm pasaulē. Arī RSU K. Oļeiņika turpina pētīt B šūnu lomu dažādās patoloģijās. Meklējot sadarbību ar Latviju, pirms dažiem gadiem liktenis Kristīni saveda kopā ar RSU Bioloģijas un mikrobioloģijas katedras vadītāju profesori Jutu Kroiču, kura ar savu stratēģisko domāšanu un konkrētu plānu spēja rast kopīgu valodu un iesaistīt Kristīni studiju darbā un pētniecībā RSU.
Raksti par Kristīnes un Rūdolfa veikumu rsu.lv arhīvā
Vadošās pētnieces Kristīnes Oļeiņikas stāsts – no Londonas Universitātes koledžas uz RSU
RSU pētnieks: spēka treniņi sekmē vēža ārstniecību
Šāgada kalendārā un izstādē varam iepazīt arī Latvijas Organiskās sintēzes institūta pētnieces Daces Rasiņas, Latvijas Valsts mežzinātnes institūts Silava un Latvijas Lauksaimniecības universitātes Meža fakultātes pētnieka Āra Jansona, Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Augstas enerģijas daļiņu fizikas un paātrinātāju tehnoloģiju centra un Eiropas Kodolpētniecības centra pētnieces Antras Gailes, Latvijas Mākslas akadēmijas Mākslas zinātnes nodaļas pētnieces Ineses Siricas, RTU Biznesa skolas pārstāvja matemātiķa Jāņa Lazovska, Daugavpils Universitātes Humanitāro un sociālo zinātņu institūta Kultūras pētījumu centra pētnieces Ilzes Kačānes, RTU Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakultātes, Baltijas Biomateriālu ekselences centra pētnieka Kristapa Kļaviņa, Latvijas Universitātes profesora Henrija Kaļķa, Ventspils Augstskolas inženierzinātņu institūta Ventspils Starptautiskais radioastronomijas centrs, Elektronikas un datorzinātņu institūta pētnieces Lindas Gulbes un Šveices Materiālu un tehnoloģiju institūta Empa pētnieka Mārtiņa Zaumaņa veikumu.
