Skip to main content
This page is available in Latvian only.
Attīstība
Darbiniekiem

Rīgas Stradiņa universitāte 30. maijā atklāja Jauno docētāju skolu (JDS), kas izveidota RSU docētājiem ar nelielu pedagoģisko pieredzi.

JDS_logo.png

Jauno docētāju saturiskais darbs sākās uzreiz pēc svinīgās atklāšanas ar mācīšanas un mācīšanās projektu vadītāja Raimonda Stroda organizatorisko ievadu un Pedagoģiskās izaugsmes centra direktores docentes Noras Jansones-Ratinikas lekciju Izglītības filozofija: studentcentrēta pieeja domās un darbos.

Aigars_Petersons_sq.png

Rīgas Stradiņa universitātes attīstības stratēģija paredz, ka RSU realizē augstas kvalitātes, starptautiski atzītas un darba tirgū pieprasītas studiju programmas. Jauno docētāju skola ir izcils projekts. Tas ļaus jaunajiem un arī pieredzējušajiem docētājiem padziļinātāk apgūt pedagoģiskās prasmes, kas tik ļoti nepieciešamas ikdienas darbā ar studentiem, mācot viņiem nepieciešamās iemaņas un zināšanas. Novēlu Jauno docētāju skolai veiksmi un panākumus!

RSU rektors profesors Aigars Pētersons

tatjana_koke_sq.jpg

Mūsdienās strādāt ar studentiem ir liels izaicinājums, pirmkārt, tāpēc, ka viņi ir drosmīgi, atklāti un reizēm pārāk pašpārliecināti, otrkārt, viegli pieejamā informācija it kā mazina docētāja lomu. Taču jūsu viedums un profesionālā varēšana var izpausties veidojot elastīgas robežas starp zināšanām un pētniecību nozarē, akcentējot starpdisciplinaritātes un starppaaudžu sadarbības vērtību. Stiprināsim šīs prasmes Jauno docētāju skolā! Aicinu pastāvīgi pilnveidoties pašiem un mācīt studentus tā, lai viņiem ir vairāk iespēju studēt pašiem! Lai zinātkāre triumfē RSU akadēmiskajā vidē!

RSU studiju prorektore profesore Tatjana Koķe

Intervija ar Noru Jansoni-Ratiniku un Raimondu Strodu

Kādu ceļu RSU mērojusi Jauno docētāju skolas ideja?

N. Jansone-Ratinika: Ideja nav radusies vakar, bet faktiski lolota, kopš Pedagoģiskās izaugsmes centra (PIC) izveides 2014. gadā un nobriedināta, lai šogad ieraudzītu dienas gaismu jaunā kvalitātē. Tās idejiskais saturs piesātinājies paralēli PIC darbībai. JDS pamatu veido vajadzību apzināšana un reizē prognozēšana. Satura un formas izveides avoti ir gan RSU docētāju un studējošo redzējums, gan teorētiskā un starptautiskās prakses izpēte. Esam centušies tajā iestrādāt iespējami daudz lielās un mazās aktualitātes. Tās PIC redzeslokā nonākušas, iesaistoties dažādās sadarbības aktivitātēs – docētāju tālākizglītības mācībās, studiju programmu vadītāju semināros, RSU normatīvo dokumentu pilnveides darba grupās, anketēšanas datu analīzē, pētījumu izstrādē, startējot starptautiskās iniciatīvās un vēl un vēl. Katru darbu veicot, esam kopīgi domājuši, kas no šī nes vēstījumu jaunajam docētājam.

Kāds ir šo mācību pamatmērķis?

N. Jansone-Ratinika: Tas īsi formulējams šādi – stiprināt jauno docētāju profesionālo meistarību auditorijā – proti kompetences paaugstināšana kvalitātes pilnveidei. Docētāju kvalitāte ir izglītības un arī nozares kvalitātes būtisks priekšnosacījums, tā ir pedagoģiskās izaugsmes fokusā. Docētāju kvalitāte ir ciešās kopsakarībās ar izglītības kvalitāti, tādēļ tajā ir būtiski investēt. RSU mācībspēki var būt pateicīgi, jo ir priviliģētā statusā, saņemot no universitātes vadības atbalstu docētāju pilnveidei. Aktualitāti aizvien vairāk pamato arī šim jautājumam pievērstā uzmanība starptautiskā augstākās izglītības telpā. Plašāk jauno docētāju skolas dalībnieka ieguvums skaidrojums trijos līmeņos: 1) personības izaugsmes līmenī – satura izstrāde, studiju procesa vadīšana, līderība auditorijā. Kas bagātina pārliecību par savu varēšanu – zināšanu, prasmju kopumu; 2) koleģiālas sadarbības līmenī – organizatoriska, saturiska tīklošanās ar kolēģiem no dažādām struktūrvienībām, studiju programmām, nozarēm; 3) institucionālās karjeras izaugsmes līmenī – pārmaiņu rosināšana un vadīšana, procesu izpratne un iekļaušanās tajos, augstskolas personāla profesionālo lomu izpratne, individuālo un institucionālo mērķu sasniegšana. Faktiski tas ir skatījums es universitātē, universitāte manī, mēs nozarē, mēs indivīdam un sabiedrībai.

JDS.jpg

Docente Nora Jansone-Ratinika un Raimonds Strods

Jebkuras kvalitātes nodrošināšanai un attīstībai nepieciešami resursi. Vai varētu paraksturot JDS ieguldītos?

N. Jansone-Ratinika: Jauno docētāju skola ir viena no daudzajām PIC organizētajām docētāju tālākizglītības aktivitātēm, tādēļ resursu ziņā tā neprevalē, jo visas izaugsmes vajadzības ir vienlīdz būtiskas. Esam centušies izveidot kvalitatīvu rezultātu, ieguldot optimālu resursu apjomu. Varam būt gandarīti, ka jauno docētāju kompetences pilnveidei ir iespēja izmantot SAM projekta Rīgas Stradiņa universitātes akadēmiskā personāla kapacitātes stiprināšana Nr. 8.2.2.0/18/A/013 ietvaros piešķirto ESF finansējumu, kas ļauj veidot mācībspēku sastāvu tādējādi bagātinot gan saturu, gan dažādojot norises veidu. Šoreiz gan esam ierobežoti SAM projektos definētajās prasībās, tāpēc JDS dalībnieku uzņemšanas kritērijos esam noteikuši, ka jaunajam docētājam jābūt pirmo reizi vēlētam akadēmiskajā amatā pēdējo četru gadu laikā. Bet, atgriežoties pie resursiem, protams, JDS organizēšanā cilvēki ir numur viens.

Kā zināms labākie rezultāti sasniedzami komandā. Kas veidojis JDS pulku?

N. Jansone-Ratinika: Jāsaka, ka šo pilnveides platformu jaunajiem mācībspēkiem esam soli pa solītim veidojuši mēs visi – studējošie ar nākotnē vērstu skatu, docētāji refleksijās par pedagoģisko darbu ikdienā, administratīvie kolēģi darba sarunās liekot galdā argumentus tiklab jautājumus, noteikti RSU vadības attīstības redzējums, ar universitāti sadarbojošās iesaistītās puses. Viss PIC kolektīvs kā pedagoģiskās izaugsmes kontaktpunkts noteikti nesis artavu šajā kopdarbā. Īpašu paldies pelnījis PIC mācīšanas un mācīšanās projektu vadītājs Raimonds Strods, kurš uzņēmies JDS koordinatora un mācībspēka funkcijas. Raimonds jau ieguldījis ne tikai sirdi, bet arī pamatīgu darbu, kā arī turpmāk būs JDS dalībnieku galvenais līdzgaitnieks.

Vai varētu sniegt ieskatu JDS veidošanas procesā?

R. Strods: Uzsākot JDS izveidi tika veikta Latvijas un starptautiskā tirgus analīze, kuras rezultātā secinājām, ka Eiropā ir neliels skaits augstskolu, kas mērķtiecīgi un sistemātiski palīdz jaunajiem docētājiem uzsākt karjeru, īstenojot apjomīgas atbalsta programmas. Savukārt Latvijā RSU Jauno docētāju skola ir unikāla, un šobrīd tā ir pieejama tikai RSU un Sarkanā Krusta Medicīnas koledžas akadēmiskajam personālam, taču izvērtējam iespēju to nākotnē piedāvāt arī jaunajiem docētājiem no citām Latvijas augstākās izglītības institūcijām.

JDS koncepcija un saturiskais ietvars tika veidots, balstoties RSU akadēmiskā personāla vajadzību izpētē un pierādījumos balstītos faktos, kas iegūti veicot sistemātisko literatūras analīzi vairāk kā 200 oriģināliem pētījumiem, kas publicēti starptautiski atzītos žurnālos par līdzīgu atbalsta programmu darbību, mācību rezultātiem, riskiem utt., aptverot 17 valstu pieredzi. Kad JDS ieguva jau skaidru koncepciju un saturisko plānojumu devāmies pie dažādu struktūrvienību vadītājiem, lai iegūtu atgriezenisko saiti par JDS piedāvājumu un saņemtu ieteikumus, ko vēl vērtīgu nepieciešams iestrādāt skolas saturā.

Jāatzīst, ka JDS izveidē iesaistījušies tiešām daudz kolēģu, un par to esmu ļoti pateicīgs.

Docētāju kompetence izklausās ļoti plaši un apjomīgi. Kā noteikt, kādu saturu iekļaut mācībās?

R. Strods: Patiesi, docētāju kompetence sevī ietver gan zināšanas un prasmes savas pārstāvētās zinātnes nozares ietvaros un pētniecībā kopumā, gan arī zināšanas un prasmes piedāvāt studējošajiem apgūstamo mācību saturu un vadīt mācīšanās procesu, lai studējošie kļūst par aktīviem savas profesionālās kompetences un personības izaugsmes veidotājiem. Protams, docētāja kompetence sevī ietver arī dažādu attieksmju un vērtību kopu, kuru JDS ietvaros centīsimies visi kopīgi stiprināt. Esam izvirzījuši sešus tematiskos docētāju kompetences pilnveides virzienus, kuru caurviju motīvi ir līderības un IKT prasmju pilnveide: 1) studentcentrēta pieeja vienotajā augstākās izglītības telpā; 2) RSU attīstības vīzija; 3) studējošā un docētāja identitāte; 4) studiju procesa organizācija; 5) studiju satura izstrāde un īstenošana; 6) studiju kvalitātes iekšējā un ārējā vērtēšana.

Saglabājot pārsteigumu, tomēr vai varētu lūgt radīt priekšstatu par to kā darbosies JDS?

R. Strods: Jauno docētāju skola tiks īstenota sešu mēnešu garumā ar regularitāti viena nodarbība nedēļā. Klātienes nodarbībās tiks integrētas interaktīvas mācīšanas un mācīšanās metodes, turklāt nodarbības tiks ierakstītas video formātā, izveidota e-studiju vide, lai jauno docētāju mācīšanās process nebūtu piesaistīts fiziskai videi, bet būtu iespējams mācīties, gan klātienē, gan sev ērtā vietā un laikā tiešsaistē. Varētu teikt, ka kopīga aktīva mācīšanās, sadarbība un patstāvīgs izziņas process raksturo vēlamo JDS darbību. Domāju, ka JDS būs lieliska platforma, kurā gūt atbalstu un motivāciju savas karjeras izaugsmei. Vēl varu piebilst, ka JDS dalībniekiem būs savi mentori, kas atbalstīs un sniegs padomus kā pilnveidot savu profesionālo kompetenci. Turklāt pētījumu rezultāti demonstrē, ka šādās situācijās, kad JDS dalībniekiem tiek piesaistīti mentori, kas ir pieredzējušāki kolēģi, arī viņi pārdomā kā pilda dažādas funkcijas sava amata ietvaros, reflektē par tām un cenšas tās pilnveidot – līdz ar to ieguvumi ir gan jaunajiem docētājiem, gan viņu mentoriem.

Vai JDS pirmā dalībnieku izlase jau nokomplektēta?

R. Strods: Plānojam ik gadu veidot vienu grupu, kuru sastādīs 25 dalībnieki. Patlaban dalību pieteikuši un ir apstiprināti 20 jaunie docētāji, kuri pārstāv 11 struktūrvienības. Interese dalībai ir liela un šobrīd nākas ierobežot potenciālo docētāju loku, nodrošinot atbilstību projektā noteiktajiem dalībnieku atlases nosacījumiem, bet ar laiku JDS kļūs atvērtāka. Pašreiz Jauno docētāju skola ir pieejama noteiktam docētāju lokam, kā iepriekš minēja Nora.

Jums abiem jautāšu kādas ir gaidas attiecībā uz JDS norisi un rezultātu un ko vēlat tās dalībniekiem?

N. Jansone-Ratinika: Vienmēr ir dubults prieks kaut ko darīt pirmo reizi. Tā ir tā saldenā izjūta, ka ir ieceres, bet īsti nevari prognozēt 100 % iznākumu, kas, protams, ir gan risks, gan iespēja. Ar nepacietību gaidu, kad varēšu pirmo reizi lekcijā uzrunāt dalībniekus un esmu pavisam droša, ka kopīgais mācīšanās process būs vesels piedzīvojums gan jaunajiem docētājiem, gan arī mums organizatoriem un mācībspēkiem. Jau gatavošanās procesā un, protams, pašā īstenošanā esam mērķtiecīgi domājuši, lai tas būtu saturiski jēgpilni un vērtīgi, kā arī interaktīvi, dzīvi, praksē balstīti un ikdienā ļoti noderīgi. Katrs jaunais docētājs un iesaistītais mācībspēks cerams veidos skolu kopīgi. Manā vēlējumā, lai izskan divvirzienu process, proti, ikviens, lai nāk ne tikai saņemt, bet arī dalīties – tad ieguvums visiem būs garantēts.

R. Strods: Es ļoti vēlētos, ka JDS ietvaros mēs visi kopīgi veicinātu koleģialitātes kultūras attīstību. Manuprāt, atvērta, atklāta sadarbība un atbalsts kolēģu vidū ir ļoti nozīmīgs, lai sasniegtu gan personīgos profesionālos, gan RSU kopējos mērķus. Dalībniekiem vēlu būt drosmīgiem un aktīviem, iesaistoties visās JDS aktivitātēs, kā arī pieņemt un izkopt mūžmācīšanos kā profesionālās darbības pilnveides formu.

Jauno docētāju skola ir tapusi projekta Rīgas Stradiņa universitātes akadēmiskā personāla kapacitātes stiprināšana Nr. 8.2.2.0/18/A/013 ietvaros.

rsu_nap_esf.jpg