Skip to main content
Page is available only in Latvian
Studentiem
Darbiniekiem
RSU vēsture

RSU Anestezioloģijas un reanimatoloģijas katedra dziļās sērās paziņo, ka deviņdesmitajā mūža gadā 16. jūlijā Rīgā miris profesors Georgs Andrejevs (dzimis 1932. gada 30. oktobrī Tukumā).

georgs_andrejevs_no_muzeja_arhiva.jpgGeorgs Andrejevs P. Stradiņa slimnīcas reanimatoloģijas centrā. 1971. gads. Foto no RSU Vēstures muzeja krājuma

Ārsts, diplomāts un politiķis. Habilitētais medicīnas zinātņu doktors. Latvijas Zinātņu akadēmijas īstenais loceklis. 1996. gadā ievēlēts par Eiropas Anesteziologu akadēmijas locekli. Viens no pirmajiem profesionālajiem Latvijas anesteziologiem reanimatologiem (kopš 1959. gada). Uzskatāms par Latvijas Anestezioloģijas un reanimatoloģijas kā profesionālas organizācijas un biedrības, profesionālās izglītības un zinātnes pamatlicēju.

1960. gadā viņa vadībā izveidota Anestezioloģijas nodaļa Paula Stradiņa klīniskajā universitātes slimnīcā, kuras pirmais vadītājs bija Georgs Andrejevs. 1962. gadā viņa vadībā Rīgas Medicīnas institūta (RMI; tagad – RSU) ārstu kvalifikācijas celšanas fakultātē tika dibināts anestezioloģijas, reanimatoloģijas specializācijas un kvalifikācijas celšanas kurss. 1963. gada 23. februārī tika dibināta anesteziologu sekcija Latvijas Ķirurgu biedrības ietvaros, bet 1966. gadā 31. janvārī ar Veselības ministrijas Zinātnes padomes Plēnuma lēmumu tā pārtapa par Anesteziologu biedrību (šobrīd biedrība Latvijas Anesteziologu un reanimatologu asociācija, LARA). Tās pirmais prezidents bija profesors G. Andrejevs.

Pateicoties teicamām valodu, īpaši angļu, zināšanām jau PSRS laikā piedalījās ārzemju kongresos specialitātē, nereti veicot arī tulka funkcijas tā laika PSRS galvenajiem anesteziologiem no Maskavas u. c. Līdz ar to no šiem komandējumiem atveda jaunas zināšanas, ar kurām izglītoja kolēģus. Viņa vadītās LARA sēdes bija ļoti gaidītas un interesantas. Tās visiem radīja īpašu saviļņojumu un entuziasmu.

Aktīvs izgudrotājs. Ieviesis tā saukto plakano masku elpceļu caurlaidības nodrošināšanai vispārējās anestēzijas laikā. Ar viņa ideju izveidots reanimobilis – pasaulē pirmā reanimācijas automašīna uz mikroautobusa bāzes, kas sāka strādāt Rīgas Ātrajā palīdzībā.

Viņš pirmais Latvijā aizstāvēja medicīnas zinātņu doktora disertāciju specialitātē. 1972. gadā ieguva medicīnas zinātņu doktora grādu un tika ievēlēts par RMI profesoru. 1974. gada 8. februārī RMI anestezioloģijas un reanimatoloģijas kurss pārtapa par RMI Anestezioloģijas un reanimatoloģijas katedru, kuru ilgus gadus vadīja profesors G. Andrejevs. Katedrā par pirmajiem docētājiem kļuva viņa skolnieki un kolēģi Egons Daugulis, Aivars Zirnis, vēlāk – Antoņina Sondore. 1968. gadā izdeva studentiem domātu grāmatu latviešu valodā Klīniskās reanimatoloģijas pamati, bet 1985. gadā kopā ar Egonu Dauguli – Klīniskā anestezioloģija un reanimatoloģija.

georgs_andrejevs_katedra.jpg1974. gadā tika nodibināta RMI Anestezioloģijas un reanimatoloģijas katedra. Tās vadītājs prof. Georgs Andrejevs (1932–2022; attēla centrā) un docētāji – doc. Egons Daugulis (1934–2010; attēla kreisajā pusē) un doc. Aivars Zirnis (1935–2015). Foto no RSU Vēstures muzeja krājuma

Profesors G. Andrejevs, izcils speciālists anestezioloģijā un reanimatoloģijā, pedagoģijā un zinātnē, valsts neatkarības gados kļuva arī par izcilu valsts darbinieku. 1998. gadā apbalvots ar III šķiras Triju Zvaigžņu ordeni.

20. gadsimta 90. gados iesaistījies politikā. 1990. gadā tika ievēlēts Augstākajā padomē no Latvijas Tautas frontes saraksta. Balsojis par Latvijas neatkarības atjaunošanu. Bija ārlietu ministrs Ivara Godmaņa pirmajā valdībā. 1993. gadā ievēlēts 5. Saeimā. No 1995. līdz 1998. gadam bija Latvijas vēstnieks Kanādā. No 1998. līdz 2004. gadam bija Latvijas vēstnieks Eiropas Padomē. 2004. gadā tika ievēlēts Eiroparlamentā un atzīts par Eiropas Gada cilvēku Latvijā. Konsultants Latvijas Ārlietu ministrijā. Latvijas Ārstu biedrības un Latvijas Anesteziologu un reanimatologu biedrības Goda biedrs.

georgs_andrejevs_1993_vatikana.jpgĀrlietu ministrs Georgs Andrejevs pie pāvesta Vatikānā. 1993. gads

2018. gadā izdevniecībā Zvaigzne ABC izdevis memuāru grāmatu Man dāvātais laiks.

Aizgājusi izcila personība Latvijas medicīnā, valstiskumā, diplomātijā un politikā. 

Anestezioloģijas un reanimatoloģijas katedras vārdā –
prof. Indulis Vanags

2022. gada 18. jūlijā